Mācāmies būt līdzatbildīgi

LR Ministru kabineta “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” nosaka pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojumu sastāvdaļas, to sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, likumības izvērtēšanas, ievērošanas pārraudzības, darbības apturēšanas un grozījumu veikšanas kārtību.
Sabiedriskā apspriešana ir divpusējs process – iesaistoties gan pašvaldībai un gādājot par informācijas pieejamību, gan iedzīvotājiem, sekojot norisēm savā pilsētā un informācijai par tā vai cita teritorijas plānojuma sākšanu. Pieredze ar Triangula bastionu un Kamarina namu pierādījusi, cik būtiski sabiedrībā izdiskutēt šos jautājumus nevis tikai postfactum, bet izteikt savu nostāju jau ieceres stadijā, kas pilnā mērā attiecināms arī uz detālplānojumiem, pilsētas attīstības plānu un Rīgas vēsturiskā centra plānojumu. Mēs visi mācāmies būt līdzatbildīgi – tas ir pirmais secinājums par sabiedrības iesaisti pilsētas veidošanā.
Kā nodrošināt sabiedrisko apspriešanu efektivitāti? Kādus tradicionālus vai novatoriskus iedzīvotāju iesaistes veidus izvēlēties? Tas ir tikai pašvaldības vēlmes un iespēju jautājums? Vai tomēr mūsu sabiedrība vēl tikai mācās būt līdzatbildīga?

Rīga un citu valstu pieredze

Dublinā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumu, līdzīgi kā Rīgā tas tiek izlikts pašvaldības centrālajā ēkā vispārējai apskatei, un iedzīvotāji var paust savu viedokli, uzdot jautājumus, aizpildot sagatavotas anketas, kas vēlāk tiek analizētas pašvaldībā. Citās Eiropas pilsētās, piemēram, Ļubļanā, Slovēnijā, vai Roterdamā, Nīderlandē, ir izveidoti speciāli pilsētas attīstības informācijas centri, kas kļūst par centrālo vietu sabiedrisko apspriešanu norises laikā.
Pagājušā gadā Rīgā uzsākta 28 detālplānojumu izstrāde, kopš šī gada sākuma jau izsludinātas vairāk nekā 17 teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas. Informācija par to norises vietu, laiku, materiāliem un izteikšanās iespējām publicēta laikrakstos. Atbildīgās institūcijas, šajā gadījumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes, sabiedrisko apspriešanu apkopojumi liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ir visai svārstīga un atkarīga no apspriešanai nodotās plānojuma teritorijas. No tā, kā jautājums aktualizēts politiķu diskusijās, masu saziņos līdzekļos, cik globālas izmaiņas varētu būt gaidāmas šajā teritorijā. Salīdzinoši augsta iedzīvotāju aktivitāte bija, apspriežot Mārupītei piegulošās teritorijas plānojumu, Ķīpsalas attīstības vīziju, Dienvidu tilta trases projektu, detālā plānojuma projektu Dailes teātrim un 1.slimnīcai pieguļošajai teritorijai, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna pirmo redakciju, Mežaparka vienotās un pieguļošās teritorijas detālplānojuma projektu, un līdz ar to tika saņemti konstruktīvi priekšlikumi. Interesanti, ka tieši sabiedrisko aktivitāšu dēļ netika pieņemts Uzvaras parka detālplānojums.

Kas ietekmē plānojumu apspriešanu

Kā vēl viens ietekmējošs faktors jāatzīmē arī mediju interese un līdzdalība, informējot iedzīvotājus par pilsētas teritoriju perspektīvo attīstību, jo nereti tieši plašsaziņas līdzekļu radītā noskaņa kļūst par noteicošo faktoru iedzīvotāju aktivitātei un tam, cik plaši tēma piesaista sabiedrību.
Sabiedriskās politikas institūta valdes priekšsēdētāja A.Putniņa rakstā “Sabiedriskā apspriešana. Tik pretrunīgas intereses” pauž viedokli, ka “no pašvaldības viedokļa iedzīvotāju iesaistīšana teritoriju attīstības plānošanā ir izdevīga, jo tā atbrīvo pašvaldību no vienpusīga investoru spiediena un ļauj attīstīt kvalitatīvu vidi”(LV, 2004.gada 1.jūlijs), tāpēc vēl pretrunīgāk izskan autores tā sauktās pamācības par to, kā pašvaldība apzināti var radīt sabiedrisko apspriešanu apgrūtinošus nosacījumus iedzīvotājiem, konkrēti apelējot ar šo “pamācību” izmantošanu topošā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas norisē. Emocionāli, bet faktiski nepamatoti.
Sākot darbu pie RVC plānojuma izstrādes, 2000.gadā pašvaldībā ar Sabiedriskās politikas institūta līdzdalību sagatavoja plāna sabiedrības iesaistes pasākumu programmu, kurā pasākumu veidā uzrunāti gan pilsētas iedzīvotāji, gan Rīgas domes politiķi, speciālisti un nevalstiskās organizācijas. Apzinoties šī jaunā projekta nozīmīgumu, tika realizēti vairāki pasākumi, t.sk. anketēšana, diskusijas, rīkota Rīgas vēsturiskā centra diena iedzīvotājiem. Kopumā sabiedriskās apspriešanas pirmā posma laikā organizētajos pasākumos iesaistījās ap divi tūkstoši rīdzinieku. Pirmā plāna informatīvā kampaņa tika veidota plaši un ar rezonansi, izmantojot sabiedrisko organizāciju piesaisti un papildu finansējumu, sasniedzot divus galvenos mērķus – pirmkārt, rīdzinieki uzzināja par topošo plānu un iesaistījās viedokļu paušanā, un, otrkārt, tika radīta interese un vēlme sekot turpmākai plāna izstrādes gaitai. Balstoties uz šajā laikā saņemtajām iedzīvotāju atsauksmēm, profesionāļu un politiķu viedokļiem, tika izstrādāta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna pirmā redakcija, ko nodeva sabiedrības vērtēšanai no šī gada 5.aprīļa līdz 31.maijam. Par sabiedriskās apspriešanas sākšanu vēstīja oficiālie sludinājumi, informācija laikrakstos, televīzijā un radio raidījumi, kā arī diskusijas par plāna izstrādes gaitu. Astoņu nedēļu laikā plānojuma kartes un paskaidrojošie materiāli bija pieejami gan rātsnama pirmajā stāvā, gan internetā – plāna izstrādes mājaslapā. Savus priekšlikumus un komentārus par plānojuma pirmo redakciju iedzīvotāji varēja paust kā rakstiski, aizpildot anketas rātsnamā, tā konsultāciju stundās divas reizes nedēļā pie izvietotajiem materiāliem. Papildus ikdienas iespējām telefoniski vai mutiski varēja saņemt informāciju par plānā iekļautās teritorijas izmantošanu. Plāna pirmās redakcijas apspriešanas laikā pašvaldības speciālisti vairākkārt snieguši intervijas, un laikrakstos tika aktualizēti plānā risināmie jautājumi, dodot iedzīvotājiem vienkāršu skaidrojumu par transporta, vides, zaļās zonas attīstības jautājumiem, par to, kā mainīsies pilsētas parki un skvēri, kāda politika varētu tikt īstenota apbūves jautājumos.

Par ko liecina iedzīvotāju attieksme

Dana Hasana,

Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja