
Mācāmies būt līdzatbildīgi
Kongresu nama Jaunajā zālē aizpērn notika Rīgas domes rīkotā Ziemeļu tuneļa būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
LR Ministru kabineta “Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma
noteikumi” nosaka pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojumu
sastāvdaļas, to sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās,
likumības izvērtēšanas, ievērošanas pārraudzības, darbības apturēšanas un
grozījumu veikšanas kārtību.
Sabiedriskā apspriešana ir divpusējs process – iesaistoties gan pašvaldībai un
gādājot par informācijas pieejamību, gan iedzīvotājiem, sekojot norisēm savā
pilsētā un informācijai par tā vai cita teritorijas plānojuma sākšanu. Pieredze ar
Triangula bastionu un Kamarina namu pierādījusi, cik būtiski sabiedrībā izdiskutēt
šos jautājumus nevis tikai postfactum, bet izteikt savu nostāju jau ieceres
stadijā, kas pilnā mērā attiecināms arī uz detālplānojumiem, pilsētas
attīstības plānu un Rīgas vēsturiskā centra plānojumu. Mēs visi mācāmies būt
līdzatbildīgi – tas ir pirmais secinājums par sabiedrības iesaisti pilsētas
veidošanā.
Kā nodrošināt sabiedrisko apspriešanu efektivitāti? Kādus tradicionālus vai
novatoriskus iedzīvotāju iesaistes veidus izvēlēties? Tas ir tikai pašvaldības
vēlmes un iespēju jautājums? Vai tomēr mūsu sabiedrība vēl tikai mācās būt
līdzatbildīga?
Rīga un citu valstu pieredze
Dublinā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumu, līdzīgi
kā Rīgā tas tiek izlikts pašvaldības centrālajā ēkā vispārējai apskatei, un
iedzīvotāji var paust savu viedokli, uzdot jautājumus, aizpildot sagatavotas anketas,
kas vēlāk tiek analizētas pašvaldībā. Citās Eiropas pilsētās, piemēram,
Ļubļanā, Slovēnijā, vai Roterdamā, Nīderlandē, ir izveidoti speciāli pilsētas
attīstības informācijas centri, kas kļūst par centrālo vietu sabiedrisko
apspriešanu norises laikā.
Pagājušā gadā Rīgā uzsākta 28 detālplānojumu izstrāde, kopš šī gada sākuma
jau izsludinātas vairāk nekā 17 teritoriju plānojumu sabiedriskās apspriešanas.
Informācija par to norises vietu, laiku, materiāliem un izteikšanās iespējām
publicēta laikrakstos. Atbildīgās institūcijas, šajā gadījumā Rīgas domes
Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes, sabiedrisko
apspriešanu apkopojumi liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ir visai svārstīga un
atkarīga no apspriešanai nodotās plānojuma teritorijas. No tā, kā jautājums
aktualizēts politiķu diskusijās, masu saziņos līdzekļos, cik globālas izmaiņas
varētu būt gaidāmas šajā teritorijā. Salīdzinoši augsta iedzīvotāju aktivitāte
bija, apspriežot Mārupītei piegulošās teritorijas plānojumu, Ķīpsalas attīstības
vīziju, Dienvidu tilta trases projektu, detālā plānojuma projektu Dailes teātrim un
1.slimnīcai pieguļošajai teritorijai, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un
attīstības plāna pirmo redakciju, Mežaparka vienotās un pieguļošās teritorijas
detālplānojuma projektu, un līdz ar to tika saņemti konstruktīvi priekšlikumi.
Interesanti, ka tieši sabiedrisko aktivitāšu dēļ netika pieņemts Uzvaras parka
detālplānojums.
Kas ietekmē plānojumu apspriešanu
Kā vēl viens ietekmējošs faktors jāatzīmē arī mediju interese
un līdzdalība, informējot iedzīvotājus par pilsētas teritoriju perspektīvo
attīstību, jo nereti tieši plašsaziņas līdzekļu radītā noskaņa kļūst par
noteicošo faktoru iedzīvotāju aktivitātei un tam, cik plaši tēma piesaista
sabiedrību.
Sabiedriskās politikas institūta valdes priekšsēdētāja A.Putniņa rakstā
“Sabiedriskā apspriešana. Tik pretrunīgas intereses” pauž viedokli, ka “no
pašvaldības viedokļa iedzīvotāju iesaistīšana teritoriju attīstības plānošanā
ir izdevīga, jo tā atbrīvo pašvaldību no vienpusīga investoru spiediena un ļauj
attīstīt kvalitatīvu vidi”(LV, 2004.gada 1.jūlijs), tāpēc vēl
pretrunīgāk izskan autores tā sauktās pamācības par to, kā pašvaldība apzināti
var radīt sabiedrisko apspriešanu apgrūtinošus nosacījumus iedzīvotājiem, konkrēti
apelējot ar šo “pamācību” izmantošanu topošā Rīgas vēsturiskā centra
saglabāšanas un attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas norisē. Emocionāli,
bet faktiski nepamatoti.
Sākot darbu pie RVC plānojuma izstrādes, 2000.gadā pašvaldībā ar Sabiedriskās
politikas institūta līdzdalību sagatavoja plāna sabiedrības iesaistes pasākumu
programmu, kurā pasākumu veidā uzrunāti gan pilsētas iedzīvotāji, gan Rīgas domes
politiķi, speciālisti un nevalstiskās organizācijas. Apzinoties šī jaunā projekta
nozīmīgumu, tika realizēti vairāki pasākumi, t.sk. anketēšana, diskusijas, rīkota
Rīgas vēsturiskā centra diena iedzīvotājiem. Kopumā sabiedriskās apspriešanas
pirmā posma laikā organizētajos pasākumos iesaistījās ap divi tūkstoši
rīdzinieku. Pirmā plāna informatīvā kampaņa tika veidota plaši un ar rezonansi,
izmantojot sabiedrisko organizāciju piesaisti un papildu finansējumu, sasniedzot divus
galvenos mērķus – pirmkārt, rīdzinieki uzzināja par topošo plānu un iesaistījās
viedokļu paušanā, un, otrkārt, tika radīta interese un vēlme sekot turpmākai
plāna izstrādes gaitai. Balstoties uz šajā laikā saņemtajām iedzīvotāju
atsauksmēm, profesionāļu un politiķu viedokļiem, tika izstrādāta Rīgas
vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna pirmā redakcija, ko nodeva
sabiedrības vērtēšanai no šī gada 5.aprīļa līdz 31.maijam. Par sabiedriskās
apspriešanas sākšanu vēstīja oficiālie sludinājumi, informācija laikrakstos,
televīzijā un radio raidījumi, kā arī diskusijas par plāna izstrādes gaitu. Astoņu
nedēļu laikā plānojuma kartes un paskaidrojošie materiāli bija pieejami gan
rātsnama pirmajā stāvā, gan internetā – plāna izstrādes mājaslapā. Savus
priekšlikumus un komentārus par plānojuma pirmo redakciju iedzīvotāji varēja paust
kā rakstiski, aizpildot anketas rātsnamā, tā konsultāciju stundās divas reizes
nedēļā pie izvietotajiem materiāliem. Papildus ikdienas iespējām telefoniski vai
mutiski varēja saņemt informāciju par plānā iekļautās teritorijas izmantošanu.
Plāna pirmās redakcijas apspriešanas laikā pašvaldības speciālisti vairākkārt
snieguši intervijas, un laikrakstos tika aktualizēti plānā risināmie jautājumi,
dodot iedzīvotājiem vienkāršu skaidrojumu par transporta, vides, zaļās zonas
attīstības jautājumiem, par to, kā mainīsies pilsētas parki un skvēri, kāda
politika varētu tikt īstenota apbūves jautājumos.
Par ko liecina iedzīvotāju attieksme
Rīgas vēsturiskā centra plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskās
apspriešanas laikā tika saņemti 166 rakstiski iesniegumi ar atsauksmēm no fiziskām un
juridiskām personām un konsultāciju stundās par plānojuma saturu un izstrādi
atbildes sniegtas vairāk nekā 170 interesentiem. Tādējādi var uzskatīt, ka plāna
pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana organizēta likumā noteiktajā kārtībā ar
pašvaldības līdzekļiem un speciālistiem, neradot papildu izdevumus, kas būtu
neizbēgami, organizējot plašas kampaņas. Vienlaikus sasniegts arī kampaņas mērķis
– saņemti dažādu sabiedrības interešu grupu viedokļi, ko izvērtēs, turpinot
darbu pie plānojuma pirmās redakcijas precizēšanas. Paredzēts, ka novembra beigās
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna precizēto gala redakciju
nodos Rīgas domes deputātu un sabiedrības izvērtēšanai.
Apspriešanas laikā izskanēja pārmetumi, ka rātsnamā trūkst plāna tekstuālās
redakcijas. Izskaidrojums diemžēl ir gauži banāls – izliktie eksemplāri pazūd,
tāpēc nākamos vajadzēja “pieķēdēt” apskates vietā. Jāatzīst, ka tehniska
rakstura problēmu dēļ kādu laiku plānojums nebija apskatāms, izmantojot Rīgas domes
vestibilā izvietoto publisko datoru, bet pēc saņemtajām sūdzībām, to nekavējoties
novērsa. Izskanējuši arī aizrādījumi par vienkāršam cilvēkam grūti saprotamo
plānojuma valodu. Te nu jāpiekrīt, jo teritorijas plānošanai ir profesionāla valoda
kā jebkurai specifiskai tēmai, un tieši tāpēc, lai atbildētu uz jautājumiem, tika
organizētas konsultāciju stundas rātsnamā un arī iespēja ikdienā piezvanīt vai
atnākt un uzdot konkrētu jautājumu. To lieliski izmantoja tie, kuriem tiešām bija
interese kaut ko uzzināt, nevis nopelt nejautājot.
Jebkurš rezultāts ir jānovērtē gan no ieguvumu, gan no iztērēto līdzekļu
viedokļa. Sākot sabiedrības informēšanu par jaunu projektu, svarīgi radīt rezonansi
un uzrunāt katru, bet tas panākams, organizējot plašas kampaņas, akcijas, reklāmas.
Šo taktiku izvēlējās arī pašvaldība, atvēlot papildu līdzekļus tieši pirmajai
plānojuma informatīvajai kampaņai un turpinot šo politiku, informējot rīdziniekus
par jaunā Rīgas attīstības plāna izstrādes sākšanu ar akciju “Es daru Rīgu”
(12 000 priekšlikumu!). Rezultāts – ir rezonanse, ir impulss sekot un piedalīties, un
pretī, protams, veidojas attiecīgu izdevumu ailīte un jauna diskusija – vai izdevumi
attaisno ieguvumus? Vai pašvaldībai vienmēr jāizmanto šie netradicionālie veidi, lai
uzrunātu iedzīvotājus? Vai sabiedrības līdzdalības efektivitāti nenosaka
proporcionalitāte starp pašvaldības nodrošinātu informācijas pieejamību un katra
indivīda personīgo vēlmi izlasīt un izteikt viedokli?
Atbildi uz šiem jautājumiem nesniegs Ministru kabineta noteikumi. Universāla modeļa
rezultatīvam sabiedrības iesaistes modelim acīmredzot nav, ir tikai dalīta atbildība
– pašvaldības atvērtība dialogam, iedzīvotāju personīgā vēlme līdzdarboties un
informatīvā fona objektivitāte.
Dana Hasana,
Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja