ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas - Krievijas starpvaldību komisiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2004., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91445
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas – Krievijas starpvaldību
komisiju
Vakar, 21.jūlijā, Ārlietu ministrija
nosūtīja notu Krievijas Federācijas vēstniecībai Rīgā, apsveicot Krievijas pausto
vēlmi atsākt Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas darbu un atgādinot, ka
Latvija joprojām ir ieinteresēta starpvaldību komisijas konstruktīvā darbā un
godprātīga starpvalstu dialoga attīstībā.
Šā gada 19.jūlijā Krievijas puse, atsaucoties uz 1992.gada 28.oktobrī parakstītā nolīguma par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas tirdznieciski ekonomisko attiecību principiem darbības pārtraukšanu ar šī gada 1.maiju, paziņoja, ka Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija ir zaudējusi tās tiesisko pamatu. Ārlietu ministrija atzīmē, ka minētais līgums līdz šī gada 1.maijam tika piemērots pagaidu kārtībā, jo Krievijas puse atšķirībā no Latvijas kopš 1992.gada nebija pabeigusi iekšējās procedūras, kas nodrošinātu līguma spēkā stāšanos.
Ārlietu ministrija arī norāda, ka Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija nav radīta vienīgi tirdznieciski ekonomisko attiecību veidošanai, bet tās kompetencē ir arī zinātniski tehnisko, humanitāro un kultūras sadarbības jautājumu risināšana. Latvija uzskata, ka starpvaldību komisijas darbības tiesisko pamatu veido 1997.gadā parakstītais Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas nolikums.
Ārlietu ministrija arī atgādina, ka Krievijas Federācija gadiem ilgi nav nominējusi starpvaldību komisijas pilnu sastāvu, kā arī komisijas darba nodrošināšanai nepieciešamo darba grupu sastāvu. Starpvaldību komisijas veiksmīgas darbības sākšanu nav veicinājusi arī Krievijas puses vairākkārtējā atteikšanās ierasties uz starpvaldību komisijas vadītāju tikšanos aizvadītajā gadā.
Šā gada 19.jūlijā Krievijas puse, atsaucoties uz 1992.gada 28.oktobrī parakstītā nolīguma par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas tirdznieciski ekonomisko attiecību principiem darbības pārtraukšanu ar šī gada 1.maiju, paziņoja, ka Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija ir zaudējusi tās tiesisko pamatu. Ārlietu ministrija atzīmē, ka minētais līgums līdz šī gada 1.maijam tika piemērots pagaidu kārtībā, jo Krievijas puse atšķirībā no Latvijas kopš 1992.gada nebija pabeigusi iekšējās procedūras, kas nodrošinātu līguma spēkā stāšanos.
Ārlietu ministrija arī norāda, ka Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija nav radīta vienīgi tirdznieciski ekonomisko attiecību veidošanai, bet tās kompetencē ir arī zinātniski tehnisko, humanitāro un kultūras sadarbības jautājumu risināšana. Latvija uzskata, ka starpvaldību komisijas darbības tiesisko pamatu veido 1997.gadā parakstītais Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas nolikums.
Ārlietu ministrija arī atgādina, ka Krievijas Federācija gadiem ilgi nav nominējusi starpvaldību komisijas pilnu sastāvu, kā arī komisijas darba nodrošināšanai nepieciešamo darba grupu sastāvu. Starpvaldību komisijas veiksmīgas darbības sākšanu nav veicinājusi arī Krievijas puses vairākkārtējā atteikšanās ierasties uz starpvaldību komisijas vadītāju tikšanos aizvadītajā gadā.
Ārlietu ministrijas preses centrs