Tik daudz tautu vienuviet!

Vakar, 21.jūlijā, ar latviešu tautas kultūras sarīkojumu Rīgas Kongresu namā sākās Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls “Eiropiāde 2004”. Tajā piedalās 172 grupas no 21 valsts – pavisam 3993 dalībnieki.
“Eiropiāde” ir viens no lielākajiem tautas kultūras un mākslas festivāliem, kas katru gadu notiek kādā Eiropas pilsētā. Rīga ir 23. rīkotājpilsēta – festivāla vēsturē pirmā pilsēta Baltijā, kurā notiek “Eiropiāde”.
Festivāla ideju aizsāka mākslas draugu kopa no Itālijas, Vācijas, Spānijas un Francijas, kas sanāca kopā 1963.gadā, lai izveidotu pirmo Eiropiādes Starptautisko komiteju (ESK), kas joprojām darbojas kā sabiedriska organizācija. 1964.gadā Beļģijā notika pirmais starptautiskais pasākums Eiropiāde, kuras galvenais mērķis bija un joprojām ir draudzības un kultūras saišu veidošana starp tautām, popularizējot dažādas tautas mākslas izpausmes. Turpmāk katru gadu kādā no Eiropas valstīm notika šis kultūras un mākslas forums, piesaistot arvien vairāk dalībnieku. Viens no festivāla pamatprincipiem ir – ja kāda grupa jau ir piedalījusies Eiropiādē, tad tā tiek uzaicināta arī nākamajā gadā.
Arī Eiropiādes Starptautiskajā komitejā, kas ir nevalstiska organizācija, tiek uzaicināti darboties katras dalībvalsts pārstāvji. Tajā ir 38 pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm. Pašlaik ESK prezidents ir Bruno Pēters (Bruno Peeters).
Latvija iekļāvās šajā mākslas forumā pēc savas valstiskās neatkarības atgūšanas. 1993.gadā 30. Eiropiāde notika Dānijā Horsenā, kur uzaicināja vienu deju grupu no katras Baltijas valsts. Latviju pārstāvēja deju grupa “Miķelis”.
No 1996.gada šajā Eiropas forumā Latviju pārstāvējušas deju grupas: TDA “Ačkups”, TDA “Bitīte”, deju grupa “Auda” no Rīgas, TDA “Katvari” no Limbažiem, TDA “Gauja” no Valmieras, TDA “Jaunība” vai deju grupa “Ieviņa” no Jelgavas, deju grupa “Ratiņš” no Gulbenes, deju grupa “Saulgrieži” no Cēsīm, deju grupa “Miķelis” no Priekuļiem, deju grupa “Abuls” no Trikātas, deju grupa “Dun-dang” no Dundagas, deju grupa “Arnika” no Carnikavas, TDA “Jampadracis” no Limbažiem, TDA “Rīdzinieks” no Rīgas, deju kopa “Laipa” no Jelgavas un deju kopa “Raita” no Valmieras rajona. Svētku gājienā līdzās citu valstu karogiem kopš 1993.gada plīvo arī Latvijas karogs.
1998.gadā Latvijā uz XXII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XII Deju svētkiem bija ieradušies trīs Eiropiādes Starptautiskās komitejas pārstāvji, kuri bija ļoti pārsteigti par redzēto, un komitejas rudens sēdē atspoguļoja mūsu svētku vērienīgos koncertus kā izcilākos tautas mākslas sasniegumus, kā arī izteica vēlēšanos Eiropiādi kādreiz redzēt Latvijā.
2000.gadā Latvijas skolu jaunatnes VII Dziesmu un deju svētku programmu iepazina pieci ESK pārstāvji. 2001.gadā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās piedalījās ESK prezidents Bruno Pēters, kuram vizītes laikā bija tikšanās ar pilsētas mēru Gundaru Bojāru un sarunas par Rīgas pilsētas iespējamo atbalstu Eiropiādes rīkošanai Rīgā 2004.gadā.
2001.gada 22.augustā Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja nolēma atbalstīt Kultūras pārvaldes ierosinājumu nosūtīt Eiropiādes rīcības komitejai apliecinājumu tam, ka Rīga varētu uzņemties 41.Eiropiādes rīkošanu 2004.gadā. Apliecinājuma vēstule tika nosūtīta Eiropiādes Starptautiskās komitejas prezidentam Bruno Pēteram.
2002.gada 2.oktobrī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Eiropiādes Starptautiskās komitejas prezidents Bruno Pēters parakstīja līgumu par Eiropiādes 2004 rīkošanu Rīgā.
2003.gada jūlijā Nuoro (Sardīnija, Itālija) 40.Eiropiādes noslēgumā Gundars Bojārs saņēma Eiropiādes karogu, kas šogad 22.jūlijā, visiem 41.festivāla dalībniekiem, viesiem un skatītājiem klātesot, atklāšanas koncertā tiks uzvilkts mastā.
“Lai šajās dienās Latvijas galvaspilsētā atkal valda kultūra un māksla, nesot mums labu noskaņojumu un gandarījumu!” novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

10.00 – 17.00 Koncerti pilsētas ielās un laukumos – Kronvalda
parkā pie Rīgas Kongresu nama, Esplanādē,
Rātslaukumā, Brīvības bulvārī pie Laimas pulksteņa,
Vērmanes dārzā, Doma laukumā, Līvu laukumā
10.00 – 17.00 Forums Skonto hallē (ieeja no Hanzas ielas)
10.00 – 19.00 Rīgas tautas lietišķās mākslas izstāde Skonto hallē
12.00 Foruma un Rīgas tautas lietišķās mākslas
izstādes atklāšana Skonto hallē
20.00 – 23.00 Festivāla atklāšanas koncerts Skonto stadionā
23.00 Eiropiādes grupu muzicēšana klubā
“Četri balti krekli”

Piektdiena, 23.jūlijs
10.00 – 17.00 Koncerti pilsētas ielās un laukumos – Kronvalda
parkā pie Rīgas Kongresu nama, Esplanādē,
Rātslaukumā, Brīvības bulvārī pie Laimas pulksteņa,
Vērmanes dārzā, Doma laukumā, Līvu laukumā
10.00 – 17.00 Forums Skonto hallē
10.00 – 19.00 Rīgas tautas lietišķās mākslas izstāde Skonto hallē
20.30 – 23.00 Tautas mūzikas koncerts Rīgas Kongresu namā
23.00 Eiropiādes grupu muzicēšana klubā
“Četri balti krekli”

Sestdiena, 24.jūlijs
10.00 – 12.00 Koncerti pilsētas ielās un laukumos – Kronvalda
parkā pie Rīgas Kongresu nama, Esplanādē,
Rātslaukumā, Brīvības bulvārī pie Laimas pulksteņa,
Vērmanes dārzā, Doma laukumā, Līvu laukumā

10.00 – 12.00 Forums Skonto hallē
10.00 – 19.00 Rīgas tautas lietišķās mākslas izstāde Skonto hallē
15.00 – 18.00 Gājiens no Doma laukuma pa Smilšu ielu,
Basteja bulvāri, gar Brīvības pieminekli,
pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim

Svētdiena, 25.jūlijs
10.00 – 15.00 Rīgas tautas lietišķās mākslas izstāde Skonto hallē
15.00 Festivāla noslēguma koncerts Skonto stadionā