Neredzamā aizsargsiena

Izgaismojušās arī vairākas problēmas, no kurām viena jau iepriekš tika prognozēta. Proti, jau pirms iestāšanās ES VRS amatpersonas bažījās, ka līdz ar vienkāršoto robežkontroli un datorizētās robežkontroles atcelšanu ES Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem vairs nevarēs izkontrolēt noziedzīgās pasaules pārstāvju plūsmu, šķērsojot valsts robežu. Aizturēto tiesībsargu meklēšanā esošo personu skaits ievērojami krities. Kopumā pusgadā aizturētas 136 personas, no kurām maijā tikai divas, bet jūnijā – astoņas. Taču, kā uzsver Ē.Ivanovs, robežkontrole nav vienīgais mehānisms, ko izmantot šīs problēmas risināšanai.
Tā VRS Galvenajā pārvaldē veikta Informācijas pārvaldes reorganizācija un tagad izziņas darbu veic Kriminālizmeklēšanas pārvalde. Starp prioritārajiem operatīvā darba virzieniem ir arī pārrobežu noziedzības apkarošana, kā arī sadarbība ar Valsts policiju, lai nepieļautu aizliegto preču un priekšmetu ievešanu valstī, transportlīdzekļu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un cilvēku tirdzniecību. Jaunizveidotajai pārvaldei jāveido cieša sadarbība ar Valsts ieņēmuma dienesta muitas iestādēm, lai novērstu un atklātu muitas noteikumu pārkāpumus. Šai struktūrvienībai jānovērš un jāatklāj arī tie noziedzīgie nodarījumi, ko izdara VRS personāls vai citas amatpersonas pierobežā, pierobežas joslā vai robežšķērsošanas vietā.
Vēl viens būtisks jaunums aizvadītajā pusgadā – izveidots Ekspertīžu dienests. Tas savukārt sekmēs ne tikai ātrāku robežpārkāpēju, nelegālo imigrantu un citu noziedzīgo nodarījumu atklāšanu, bet dienesta profesionāļi palīdzēs arī Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbiniekiem ikdienā.
Būtiskas izmaiņas skārušas Imigrācijas dienestu, kam jaunajos apstākļos jākļūst par ļoti spēcīgu dienestu. Reorganizācijas ietvaros četras reizes palielināts teritoriālo struktūrvienību skaits. Šobrīd to pa visu Latviju ir četrdesmit. Darbinieku skaits pieaudzis par desmit profesionāļiem.

Ceļotāju skaits, kuriem nav bijušas pases

Iecere atjaunot datorizēto robežkontroli

Otra problēma, kas parādījās pēdējos mēnešos, – neraugoties uz plašo informēšanas kampaņu, ka dokumenti ceļošanai nepieciešami arī pēc 1.maija, daudzi cilvēki vēl joprojām pārprot ar iestāšanos ES saistītās izmaiņas, jaucot minimālo robežkontroli ar robežkontroles atcelšanu. Ceļotāju skaits, kas mēģina robežu šķērsot bez pases, ievērojami palielinājies. Pavisam aizvadītajā pusgadā – 357 personas, no kurām maijā 119, bet jūnijā – 158. Tas pats sakāms par transportlīdzekļiem, kuriem nav veikta tehniskā apskate vai kuru vadītājiem nav pilnvaras šo automašīnu vadīšanai. Viens no iemesliem ir jau minētā ceļotāju pārprastās izmaiņas robežkontrolē. Arvien vairāk cilvēku grib šķērsot robežu, lai gan to pasēm beidzies derīguma termiņš.
Arvien vairāk ir tādu, kuri neievēro pierobežas režīmu. Kā ik gadu, šī tendence izteikta vasarā, kad ļaudis dodas, piemēram, ogot vai sēņot, tomēr šogad ne viens vien domā: ja jau esam ES, iepriekšējie nosacījumi, lai atrastos pierobežā, vairs nav spēkā. Dažs pat aizklīst Igaunijas un Lietuvas teritorijā ogu un sēņu meklējumos un otrādi. Ē.Ivanovs atgādina: “Robeža dabā ir un būs, to nedrīkst šķērsot, kur un kā iegribas, līdz kļūsim par Šengenas dalībvalsti.”
Sākoties brīvlaikam, ievērojami pieaudzis nepilngadīgo personu skaits, kas grib izceļot no valsts bez dzimšanas apliecībām vai vecāku pilnvarām. Maijā bijuši 33 šādi gadījumi, jūnijā – jau 73. VRS vēlreiz atgādina – lai nepilngadīgais izbrauktu no valsts, nepieciešami tādi paši dokumenti kā līdz 1.maijam.
Saistībā ar bērniem jāmin vēl kāds sarežģījums. Bijuši gadījumi, ka pēc 1.maija nepilngadīgais šķērso robežu un pēc tam to nevar atrast. Tas ir, pēc iestāšanās ES datorizētā robežkontrole netiek veikta, izņemot trešo valstu pilsoņiem, līdz ar to nevar atrast datus, kad un kur šie bērni šķērsojuši robežu. Lai risinātu šo problēmu un nepieļautu gadījumus, kad bērni kādu iemeslu dēļ patvaļīgi šķērso robežu un pazūd, VRS lūgusi kolēģus no Lietuvas un Igaunijas apsvērt iespēju atjaunot robežkontroli bērniem. Kā skaidro Ē.Ivanovs, ja Igaunijas un Lietuvas puse šo priekšlikumu akceptēs, datorizēto robežkontroli iecerēts atjaunot tikai tiem bērniem, kuri ceļo vieni – bez vecākiem, vai tiem, kuri nāk no bērnunamiem. Tāpat kā līdz šim, arī pēc minētā priekšlikuma iedzīvināšanas robežu vienkāršotā kārtībā varēs šķērsot bērni, kuri brauc kopā ar vecākiem vai tūristu grupās.
Ē.Ivanovs arī atzina, ka apsvērta iespēja atsevišķos gadījumos pilnībā atjaunot datorizēto robežkontroli. Kā zināms, igauņi to jau praktizē. Tas nav pretrunā ar ES normām, un arī Latvijā, piemēram, laikā, kad notiks lieli pasākumi, datorizētā robežkontrole, iespējams, tiks veikta.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv