Līdz šim nebijušas iespējas strādāt ārzemēs

Kopš šā gada 1.maija Latvijas iedzīvotājiem informācija par legāla darba iespējām ārvalstīs ir kļuvusi pieejamāka un risks tikt piekrāptam – samazinājies.

Arī pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā interesentiem bija iespēja legāli strādāt ārvalstīs, taču daudzās, licenci nesaņēmušās privātfirmas, kas piedāvāja iekārtot darbā ārzemēs, nokārtot darba un uzturēšanās atļaujas, nereti neizdarīja to, par ko klients samaksāja, un cilvēks vai nu strādāja nelegāli, vai palika vispār bez solītā darba un dzīvesvietas.
Kopš 1.maija, kad Nodarbinātības valsts aģentūra ir pievienojusies 1993.gadā izveidotajam Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklam jeb EURES (“European Employment Services”), Latvijas iedzīvotājiem informācija par darba iespējām ārvalstīs kļuvusi pieejamāka un saprotamāka.
Jau divus mēnešus visā Latvijā – katrā reģionā – darbojas EURES konsultanti (kopumā pieci), kuru apmācību organizēja Eiropas Komisija. Pēc apmācības konsultanti šā gada jūnijā saņēma sertifikātu, kas dod tiesības konsultēt par darba un mācīšanās iespējām, par dzīves un darba apstākļiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (EEZ), kā arī par EEZ darba tirgu un iespējām nodarbināt EEZ pilsoņus.
Kopš darbojas EURES konsultanti, divu mēnešu laikā pēc palīdzības vērsušies vairāk nekā tūkstotis interesentu visā Latvijā.
Īpašu uzmanību plānots pievērst pierobežas rajoniem, piemēram, Valkai, kuru attīstībā savus līdzekļus ieguldīs Eiropas Komisija.
Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju, Nodarbinātības valsts aģentūra plānojusi organizēt Eiropas informācijas dienas un Darba biržas dienas, kurās darba devēji tiksies ar darba ņēmējiem un uz vietas slēgs darba līgumus, kā arī informatīvas kampaņas, informatīvo materiālu izdošanu, seminārus iedzīvotājiem un darba meklētājiem par atsevišķām valstīm un iespējām tajās.
Lai ārvalstīs strādātu legāli, galvenais nosacījums ir meklēt darbu ar licencētas firmas līdzdalību. Pašlaik piecpadsmit firmas ir saņēmušas licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai ASV, Lielbritānijā, Īrijā, Kiprā, Austrijā, Šveicē un Vācijā.
Nodarbinātības valsts aģentūras Starptautisko attiecību departamenta direktore Guntra Zariņa stāstīja, ka visvairāk latviešu darba jautājumos interesējas par Lielbritāniju, Īriju un Zviedriju. Vecuma ziņā vairāk ieinteresēti ir cilvēki no 30 līdz 45 gadu vecumam, taču atšķirībā no citiem reģioniem Latgalē vislielāko interesi izrāda cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. Pretendenti, taujāti par mērķiem, atzīst, ka svarīgākais iemesls, kāpēc viņi vēlas doties projām, ir iespēja nopelnīt – lai uzsāktu vēlāk savu biznesu, lai iekrātu naudu, lai nodrošinātu mācību maksu. Otrs svarīgākais iemesls ir vēlme uzlabot svešvalodu prasmi, kā arī iespēja būt ārzemēs (daži to uzskata par vienīgo iespēju, kā nokļūt aiz Latvijas robežām), paaugstināt kvalifikāciju un ieviest kādas pārmaiņas līdzšinējā dzīvē.
Protams, daļa pretendentu vēlas strādāt ārzemēs, lai paaugstinātu kvalifikāciju. Jau kopš 1992.gada starp Latvijas un Vācijas valdībām ir noslēgts starpvalstu nolīgums, kas nodrošina sadarbību, un daudzi jaunieši pēc vidējās speciālās izglītības iegūšanas var doties uz Vāciju, lai gūtu pieredzi. Lielākā daļa Latvijas jauniešu ārzemēs strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, viesnīcās. Taču studentam, kurš vēlas strādāt Vācijā, ļoti labi jāprot vācu valoda. Uz Vāciju aizbrauc tie, kuri veiksmīgi spējuši apliecināt savus dotumus pārrunās. Pēc nostrādāta gada Vācijā pieeja darba tirgum ir brīva.

Kate Rūķēna