Sabiedriskais transports Rīgā konkurēs ar privāto

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi var būt droši – sabiedriskais transports galvaspilsētā neiznīks. Vēl vairāk – jau pavisam drīz pārvietošanās elektrotransportā kļūs daudz patīkamāka un ātrāka. To sola Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments, un solījums oficiāli iegrāmatots Rīgas pilsētas elektrotransporta koncepcijā no 2004. līdz 2018. gadam.

RD Satiksmes departamenta aplēses liecina, ka šobrīd elektrotransports Rīgā ir iecienītākais no visiem sabiedriskā transporta veidiem. To izmanto aptuveni 70% pasažieru, un elektrotransporta attīstīšanas nepieciešamība šaubas nerada. Šim transportam galvaspilsētas ielās ir nākotne arī pieaugošā privāto automašīnu skaita dēļ. Satiksmes departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka 1991. gadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 130 vieglās automašīnas, bet tagad to skaits palielinājies līdz 263. Prognozē, ka jau tuvākajos gados uz 1000 iedzīvotājiem varētu būt pat 400 automašīnu. Lieki teikt, ka galvaspilsētas ielu kapacitāte ir ierobežota un pārvietošanās kļūs arvien sarežģītāka. Tāpēc paredzams, ka iedzīvotāji paši būs ieinteresēti aizvien biežāk izmantot sabiedrisko transportu.
Pašreizējā situācija gan ir diezgan bēdīga, jo, kā apgalvo departamenta amatpersonas, bez modernizācijas esošajā līmenī elektrotransports pasažierus spēs apkalpot tikai līdz 2010. gadam. Tomēr stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina fakts, ka iepriekšējā koncepcija, kas bijusi spēkā no 1998. līdz 2003. gadam, ir gandrīz pilnībā izpildīta. “Viss, kas bija iecerēts saistībā ar tramvaju modernizāciju, ir realizēts. Kopumā modernizēts 191 tramvajs. Ne tik labi veicās ar trolejbusu satiksmes uzlabošanu. Bija paredzēts iegādāties 136 jaunus trolejbusus, bet nopirkti tikai 58,” par paveikto informē RD Satiksmes departamenta Sabiedriskā transporta vienības direktore Rudīte Reveliņa. Nākamajiem 15 gadiem plāni ir daudz grandiozāki. To īstenošana tik tiešām būtiski uzlabos galvaspilsētas elektrotransportu.

Cer uz zemās grīdas tramvajiem

R. Reveliņa stāsta, ka koncepcijā liela uzmanība pievērsta tramvaju maršrutu tīkla attīstības perspektīvām, tāpēc tajā atainoti vairāki iespējamie scenāriji. “Pirmais ir nekā nedarīšanas scenārijs – nebūs jaunu kapitālieguldījumu un tramvaju satiksme tiks nodrošināta ar esošajiem ritošā sastāva resursiem. Ja būs iespējas, tad tos atjaunos. Otrs scenārijs, kura realizācija jau sākta, paredz jauna ritošā sastāva iegādi, pielāgojot to esošajai infrastruktūrai. Savukārt infrastruktūra tiks pilnveidota un modernizēta, lai to varētu izmantot arī jaunajam zemās grīdas tramvajam. Trešais apjoma un investīciju ziņā lielākais scenārijs paredz jaunu tramvaju infrastruktūras būvniecību, kas paaugstinātu iedzīvotāju nodrošinājumu ar konkrēto pārvadājuma veidu,” stāsta R. Reveliņa. Pašlaik atbildīgās amatpersonas risina jautājumu par otrā scenārija izpildi, kuru varētu realizēt 4., 5., 6., 7. un 11. tramvaja maršrutos. Šie maršruti izvēlēti lielā noslogojuma dēļ – stundā tie pārvadā aptuveni 3000 pasažieru. Kādā no minētajiem maršrutiem, visticamāk 6., pēc pāris gadiem, iespējams, jau kursēs zemās grīdas tramvajs. 2. un 10. maršrutā pasažieru plūsmas nav tik lielas, tāpēc tajos varētu īstenot pirmo scenāriju, proti, tikai nomainīt transportlīdzekļu ritošo sastāvu.
Tālākā nākotnē ir trešais scenārijs, tomēr tas nav utopisks. R. Reveliņa pieļauj – ja viss noritēs veiksmīgi, jau 2009. vai 2010. gadā tiks realizēta priekšprojekta izpēte jaunas tramvaju līnijas – pilsētas centrs, Purvciems, Pļavnieki – būvniecībai.

Gaida palīdzību no valsts

Tik liela mēroga projektu realizācijai nepieciešams apjomīgs finansējums. Diemžēl R. Reveliņa konstatē, ka vienīgā institūcija, kas pašlaik domā par sabiedriskā transporta attīstību valsts galvaspilsētā, ir Rīgas dome. “Mēs nedrīkstam teikt, ka neko no valsts nesaņemam, jo tā maksā mērķdotācijas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par 1. un 2. grupas invalīdu pārvadāšanu. Taču domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks, lai valdība sāktu interesēties par to, kā galvaspilsētā tiek kārtotas sabiedriskā transporta lietas,” sašutumu neslēpj R. Reveliņa. Viņa arī pastāstīja, ka departaments šobrīd cītīgi strādā pie elektrotransporta attīstības projekta iekļaušanas Nacionālajā programmā. Tas nozīmētu pieeju Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumam.
Projekta kopējo izmaksu grūti nosaukt. R. Reveliņa lēš, ka jauno zemās grīdas tramvaju izbūvei un esošās infrastruktūras modernizācijai, kas iekļauj arī papildu investīcijas luksoforu un ceļazīmju saimniecībā, vajadzīgi 153,5 miljoni latu. Nepieciešams arī pārbūvēt vismaz četras apakšstacijas tāpēc, ka to jauda neatbilst Latvenergo noteiktajām prasībām. Šiem mērķiem vajadzīgi aptuveni 300 000 latu. Dažādiem slēdžiem, kontakttīklu balstiem un citām detaļām laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam paredzēts iztērēt aptuveni pusotra miljona latu. Papildus šīm izmaksām jārēķinās ar kopumā 123 kilometrus garā sliežu ceļa apsaimniekošanai nepieciešamajiem izdevumiem. Paredzams, ka ik gadu līdz pat 2010. gadam tiks atjaunots aptuveni 7,7 kilometrus garš sliežu ceļa posms, kam nepieciešamas investīcijas no 900 000 līdz pat 1,2 miljoniem latu gadā.

Primārais – maršruta shēmas uzlabošana

Elektrotransporta koncepcijā ir arī sadaļa par trolejbusu satiksmes nākotni. Kā paskaidro R. Reveliņa, uzsvars likts uz to, ka trolejbusu satiksmi jācenšas nodrošināt pašreizējā līmenī: “Lai pārvadājumu kvalitāte nepasliktinātos, jāiegādājas jauns ritošais sastāvs. Nesen beidzās konkurss par 100 savienoto trīsasu zemās grīdas trolejbusu piegādi četru gadu laikā. Šā gada novembrī mēs saņemsim pirmos 25. Vēl jānopērk 158 solo trolejbusi, un par to drīzumā izsludināsim iegādes konkursu.”
Tuvākā nākotnē paredzēta dažu trolejbusu maršrutu apvienošana, lai nodrošinātu efektīvāku pasažieru pārvadāšanu. Jau no 1. augusta 5. trolejbuss kursēs pa apvienotu tagadējā 5. un 6. trolejbusa maršrutu – no Daugavas stadiona līdz P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. “Turpināsim izvērtēt pētījumu firmas apkopotos datus par pasažieru plūsmu. Iespējams, vēl kāds maršruts tiks pagarināts tāpat kā šogad jau izmainītais 13. trolejbusa maršruts. Par to esam saņēmuši ļoti daudz pozitīvu atsauksmju,” saka R. Reveliņa. Tādējādi daļai pasažieru ir radītas papildu ērtības – divu biļešu vietā tagad jāpērk viena.

Transporta attīstība – problēmu kopums

Sarunā R. Reveliņa vairākkārt uzsver, ka nevar precīzi paredzēt situāciju 2018. gadā. Tāpēc iespējams, ka koncepcijā būs jāievieš nelielas korekcijas atkarībā no tā, kā mainīsies visa transporta sistēma kopumā. Piemēram, pašlaik nevarot runāt par sabiedriskā transporta precīzu laika grafika ievērošanu. Taču, ja tiks atrisināts jautājums par vēl divām Daugavas šķērsošanas vietām, tad samazināsies sastrēgumi un pārvietošanās galvaspilsētas ielās kļūs vienkāršāka. Līdz ar to sabiedriskajam transportam vairs nebūs problēmu ar kursēšanu pēc saraksta.
Milzīgs panākums un vienlaikus arī atvieglojums pilsētai būtu maksimāla Rīgas centra atbrīvošana no privātā autotransporta. Tas panākams, pirmkārt, ja autovadītājiem būtu kur atstāt automašīnas Rīgas pievārtē. Atliek vien secināt, ka autostāvvietu izbūve pilsētas centrā tikai koncentrē privātā transporta kustību jau tā šaurajās ieliņās. Arī atļauja mašīnas ilgstošai stāvēšanai novietot brauktuves malās apgrūtina transporta plūsmu. Turklāt R. Reveliņa norāda, ka daudzviet pilsētā braukšanas joslas ir pārlieku šauras – tur, kur iederētos divas, tagad ir trīs.
Atrisinot jautājumu ar stāvvietām, varētu panākt, ka autovadītāji, braucot uz centru, pārsēstos sabiedriskajā transportā. Domes amatpersonas spriež par iespējām ieviest tā saukto park and ride sistēmu. Iespējams, pilotprojektu realizēs Juglā: “Novietojot autostāvvietā savu automašīnu, šoferis vai nu saņem autostāvvietas biļeti un sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, vai, uzrādot sabiedriskā transporta biļeti, nemaksā par autostāvvietu,” stāsta R. Reveliņa.
Papildu stimuls autovadītājiem uz Rīgas centru doties ar sabiedrisko transportu būtu tā komforts un ātrums. RD Satiksmes departamenta preses sekretārs Andris Pudāns uzskata, ka solis tā nodrošināšanā būtu zemās grīdas tramvaja izbūve. Pirmkārt, tam ir ērts salons. Otrkārt, zemā grīda ļaus pasažieriem ātrāk iekāpt un izkāpt, līdz ar to samazināsies tramvaja pavadītais laiks pieturvietās.
Taču pasažieriem jārēķinās, ka komforts un jaunu transportlīdzekļu ieviešana patukšos arī viņu maciņus. Lai arī pašvaldība deklarējusi, ka šī sasaukuma laikā sabiedriskā transporta tarifus nepaaugstinās, R. Reveliņa ir pārliecināta – tas ir tikai laika jautājums. Sabiedriskā transporta uzlabošana prasīs milzīgus ieguldījumus, kur savs santīms būs jāpieliek tiem, kuri gribēs ar to braukt.

Ieva Treija