Saīsinātā bilance

Publicētais saīsināts gada pārskats. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem pārskata periodā, būtu jāiepazīstas ar pilnu gada pārskatu.

Siegmar Krueger, padomes priekšsēdētājs
Ivars Priedītis, valdes priekšsēdētājs

Revidentu ziņojums AAS “ERGO Latvija Dzīvība” akcionāriem

Esam veikuši AAS “ERGO Latvija Dzīvība” finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2003.gada 31.decembrī, pēc kuriem sagatavots pievienotais saīsinātais finanšu pārskats, revīziju atbilstoši Starptautiskajiem revīziju standarti, izņemot to, kā minēts nākamajā rindkopā. 2004.gada 30.martā mēs izsniedzām modificētu atzinumu par finanšu pārskatiem, pēc kuriem tika sagatavots saīsināts finanšu pārskats.

Mēs nebijām uzņēmuma revidenti par gadu, kas beidzās 2002.gada 31.decembrī un mēs nevarējām gūt pārliecību par bilances sākuma atlikumiem ar citu revīzijas procedūra palīdzību. Šī iemesla dēļ mūsu darba apjoms nebija pietiekams atzinuma izteikšanai, un tāpēc mēs neizteicām atzinumu par iepriekšējo gadu uzkrātajiem zaudējumiem un uzņēmuma darbības rezultātiem gadā, kas beidzās 2003.gada 31.decembrī. 2004.gada 30.martā mēs izsniedzām ziņojumu, kurā norādījām, ka, izņemot iespējamo ietekmi no labojumiem, ja tādi būtu nepieciešami attiecībā uz iepriekšējo gadu uzkrātajiem zaudējumiem un pārskata gada darbības rezultātu, ja mēs būtu guvuši pārliecību par bilances sākuma atlikumiem, uzņēmuma bilance 2003.gada 31.decembrī un naudas plūsmas pārskats gadā, kas beidzās 2003.gada 31.decembrī, sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par AAS “ERGO Latvija Dzīvība”, finansiālo stāvokli, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu “Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” prasībām.
Pēc mūsu domā, saīsinātais finanšu pārskats būtiskos aspektos atbilst finanšu pārskatiem, pēc kuriem tas sagatavots un par kuriem mēs izteicām atzinumu.
Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par AAS “ERGO Latvija Dzīvība” finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem pārskata gadā un izpratni par mūsu veiktās revīzijas apjomu, saīsinātais finanšu pārskats būtu jālasa kopā ar finanšu pārskatiem un mūsu atzinumu, kas izteikts par tiem.

Stephen Young KPMG Latvia SIA Inga Lipšāne, zvērināta revidente,

Licence nr.55 sertifikāts nr.112

Rīga, Latvija 2004.gada 29.aprīlī

Padome pārskata gada laikā ir darbojusies atbilstoši Radio un televīzijas likumā noteiktajai kompetencei, ievērojot Padomes apstiprināto Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepciju 2003 – 2005.gadam, kā arī citus nacionālos, starptautiskos un ES tiesību aktus, un tās darbībā ir bijuši šādi galvenie virzieni:
• raidorganizāciju darbības uzraudzība un kontrole atbilstoši Radio un televīzijas likumam;
• darbs pie priekšlikumu sagatavošanas grozījumiem spēkā esošajos tiesību aktos, kā arī jaunu tiesību aktu izstrādē (Radio un televīzijas likumprojekts, Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekts un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts);
• Padomes iekšējo normatīvo aktu pārskatīšana un iekšējās strukturālās izmaiņas – Monitoringa centra izveide;
• sabiedrisko raidorganizāciju finanšu jautājumu risināšana: priekšlikumu sagatavošana grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003. gadam” un likumprojektam “Par valsts budžetu 2004. gadam”, kā arī valsts investīciju programmai;
• ar raidorganizāciju darbību saistītu jautājumu risināšana un priekšlikumu sagatavošana starptautiskā mērogā – dalība regulārās Eiropas Padomes pastāvīgo komiteju, Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas (EPRA) un Eiropas Savienības institūciju darba grupās.

Tabula Nr.1
Padomes darbības rezultāti 2003. gadā:

Saskaņā ar Padomē izstrādāto raidorganizāciju pārbaužu grafiku, kā arī uzklausot skatītāju un klausītāju sūdzības, pārskata gadā veiktas 37 pārbaudes. Pārbaudītas 25 raidorganizācija, vairākas no tām – atkārtoti. Analizējot pārbaužu rezultātus, piemērotas sankcijas:
– sastādīti 2 administratīvo pārkāpumu protokoli;
– izteikti 13 brīdinājumi;
– pieņemti 4 lēmumi par apraides atļauju anulēšanu.

2003. gadā Padome ir saņēmusi un izskatījusi 61 skatītāju un klausītāju sūdzības un iesniegumus. Vēstulēs visbiežāk skartas tēmas:
– sabiedrisko raidorganizāciju darbības uzlabošana – VB SIA „Latvijas Televīzija” – 23% no kopējā sūdzību un iesniegumu skaits, VB SIA „Latvijas Radio” – 21%;
– kabeļtelevīzijas jautājumi – 8%;
– reklāmu saturs televīzijā – 5%.
Pārskata gadā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un Padomes izstrādātajai kārtībai pārreģistrētas raidorganizācijas, t.sk. :
radio – 26 (atjaunotas – 3);
televīzijas – 9 (atjaunotas – 16);
kabeļtelevīzijas – 35 (reģistrēta 1 jauna);
kabeļradio – 1
Izsniegtas apraides atļaujas, (licences – 3; 2 apraides atļaujas kabeļtelevīzijām, 1 speciālā atļauja kabeļtelevīzijām (anulēta – 1).
Padome savu funkciju nodrošināšanai un kompetentu lēmumu pieņemšanai pasūtījusi nepieciešamos Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu auditorijas un tirgus ikmēneša socioloģiskos pētījumus.
Padome pārskata gada laikā ir bijusi iesaistīta 11 lietu izskatīšanā dažādās Latvijas tiesu instancēs.
Padome tiek finansēta no valsts budžeta saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu un izpilda pamatbudžeta programmu “Nozares vadība”, “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide” savas darbības nodrošināšanai, veicot likumā paredzētās funkcijas, programmas “Televīzija” apakšprogrammu “Reģionālās televīzijas”, slēdzot līgumus ar juridiskām personām par tās realizāciju un apakšprogrammu.
Valsts budžeta finansējums 2003.gadā visām programmām ir saņemts pilnā apjomā – 10 837 241 lati, t.sk. programmai “Nozares vadība” 146 543 lati, programmai “Radio programmu veidošana un izplatīšana” 2 738 481 lati, programmai “Televīzija” 7 826 903 lati un programmai “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide” 125 314 lati.
No 1995.gada līdz 1999.gadam Padome realizēja speciālā budžeta programmu “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide”, kuras ieņēmumu daļu veidoja ieņēmumi no apraides maksām un kancelejas nodevām un izdevumu daļā bija speciāliem mērķiem iezīmēti līdzekļi. Ar 2000.gadu šo programmu pārcēla uz pamatbudžetu. 1999.gadā izdarot izmaiņas “Radio un televīzijas likumā”, licenču maksas aizstāja ar valsts nodevām, kuru apmēru nosaka Ministru kabinets un tās ieskaita valsts budžeta vispārējos ieņēmumos. Šo ieņēmumu nodrošināšana saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2001.gadam” tika uzdota Padomei.

Tabula Nr.2

Ieņēmumi no valsts nodevām

Programmas “Nozares vadība” resursus izdevumu segšanai veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ls 146 543 apjomā.

Tabula Nr.3

Programmas “Nozares vadība” izdevumu tāmes izpilde