Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2004., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91242

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.598

Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās

Vēl šajā numurā

16.07.2004., Nr. 112

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 597

Pieņemts: 13.07.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.597

Rīgā 2004.gada 13.jūlijā (prot. Nr.42, 39.§)

Vides trokšņa novērtēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 18.1 panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes;

1.2. prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei;

1.3. vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes;

1.4. kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme);

1.5. sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē.

2. Noteikumi neattiecas uz troksni, ko rada persona, uz kuru troksnis iedarbojas, sadzīves troksni, kaimiņu radīto troksni, troksni darbavietās un transportlīdzekļos un uz militārās darbības radīto troksni militārajās teritorijās.

3. Noteikumu mērķis ir novērst vai samazināt vides trokšņa radītās kaitīgās sekas un diskomfortu, kā arī nodrošināt rīcības plānu trokšņa samazināšanai (turpmāk – rīcības plāns) izstrādi.

4. Noteikumos lietoti šādi termini:

4.1. aglomerācija – teritorija, kura sastāv no vismaz vienas pilsētas, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100000, un no vienas vai vairāku vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām, kuras robežojas ar attiecīgo pilsētu (lai varētu efektīvāk novērtēt vides troksni);

4.2. akustiskā plānošana – paredzamā trokšņa kontrolēšana, izmantojot plānotus pasākumus, piemēram, teritorijas plānošanu, satiksmes sistēmu projektēšanu, satiksmes plānošanu, kā arī trokšņa samazināšana, veicot skaņas izolācijas pasākumus un kontrolējot troksni tā rašanās avotā;

4.3. autoceļš – reģionālas, valsts vai starptautiskas nozīmes autoceļš, uz kura satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā;

4.4. diskomforts – trokšņa radītā sabiedrības apgrūtinājuma pakāpe, kas noteikta pētījumos;

4.5. dzelzceļa līnija – dzelzceļa līnija, uz kuras satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30000 vilcienu sastāvu gadā;

4.6. kaitīgās sekas – vides trokšņa radītā negatīvā ietekme uz cilvēka veselību;

4.7. klusais rajons aglomerācijā – attiecīgās pašvaldības noteikta aglomerācijas teritorija, kur trokšņa rādītāja vērtība jebkuram trokšņa avotam ir mazāka par trokšņa robežlielumu;

4.8. klusais rajons lauku apvidū – attiecīgās pašvaldības noteikta teritorija lauku apvidū, kur nav satiksmes, rūpnieciskās darbības vai atpūtas pasākumu radīta trokšņa;

4.9. lidosta – pasažieru lidosta, kurā notiek gaisakuģu pārvietošanās (pacelšanās vai nosēšanās) vairāk nekā 50000 reižu gadā, izņemot pārvietošanos, ko tikai mācību nolūkā veic vieglās lidmašīnas;

4.10. mājoklis ar īpašu skaņas izolāciju – ēka, kas aprīkota ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa;

4.11. mājoklis ar klusu fasādi – mājoklis, pie kura fasādes konkrēta trokšņa avota radītā trokšņa rādītāja Ldvn vērtība, kas noteikta 4 m augstumā virs zemes un 2 m attālumā no fasādes, ir vairāk nekā par 20 dB(A) zemāka nekā pie fasādes ar visaugstāko trokšņa rādītāja Ldvn vērtību;

4.12. novērtēšana – trokšņa rādītāju vai ar troksni saistīto kaitīgo seku mērīšana, aprēķināšana un prognozēšana;

4.13. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot pašvaldība vai Satiksmes ministrija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa radītās sekas;

4.14. trokšņa un iedarbības sakarība – sakarība starp trokšņa rādītāja vērtību un trokšņa kaitīgajām sekām.

5. Aglomerācijas pilsētas (iedzīvotāju skaits pārsniedz 100000) vietējā pašvaldība un vietējās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar attiecīgo pilsētu (turpmāk – aglomerācijas pašvaldība), kā arī Vides ministrija pēc savstarpējas vienošanās, ņemot vērā trokšņa avotus un iedzīvotāju blīvumu, nosaka aglomerācijas robežas.

6. Aglomerācijai izstrādā vienotu trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu. Aglomerācijas pašvaldības apstiprina karti un rīcības plānu ar saistošajiem noteikumiem saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”.

II. Trokšņa rādītāji, to piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes

7. Trokšņa rādītāju veidi:

7.1. Ldvn – diennakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radīto kopējo diskomfortu;

7.2. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu;

7.3. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu;

7.4. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radītos miega traucējumus;

7.5. Lstunda – stundas trokšņa rādītājs, kas raksturo stundas laikā radušos diskomfortu.

8. Trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

9. Trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts piemēro trokšņa stratēģisko karšu izstrādē, ņemot vērā, ka trokšņa rādītāju Ldvn un Lnakts vērtības attēlo ar 5 dB(A) soli atbilstoši šo noteikumu 23.3. un 24.2.apakšpunktam, kā arī akustiskajā plānošanā un trokšņa zonēšanā.

10. Trokšņa rādītāju Lstunda piemēro šādos gadījumos:

10.1. pētāmais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20% dienu, vakaru vai nakšu gada laikā;

10.2. trokšņa notikumu (troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes, piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis) vidējais skaits stundā ir neliels (arī mazāk nekā viens trokšņa notikums stundā).

11. Vides trokšņa mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kuras atbilstoši standartam LVS 17025 “Vispārējās prasības testēšanas laboratoriju darbībai” akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un par kuru akreditāciju publicēti paziņojumi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī kvalificēti speciālisti, kuri ir saņēmuši sertifikātu, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas institūcija, kuru atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2003 “Atbilstības novērtēšana – Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām” akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un par kuras akreditāciju publicēts paziņojums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

12. Trokšņa robežlielumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem tās administratīvajā teritorijā pieņemt zemākus trokšņa robežlielumus, lai saglabātu klusos rajonus aglomerācijā.

13. Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija (dzīvojamo un publisko ēku teritorijā), kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.

14. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīgas personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Tās sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vides trokšņa mērījumiem.

15. Ja mērījumus veic ministrijas padotībā esoša institūcija, vides trokšņa mērījumu izcenojumus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Ja vides trokšņa mērījumus veic attiecīgās pašvaldības institūcija, mērījumu izcenojumus apstiprina pašvaldība.

16. Teritorijā, kurā trokšņa rādītāja Lnakts vērtība pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā minēto trokšņa robežlielumu ne vairāk kā par 15 dB(A), pieļaujama vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam plānotajam (atļautajam) teritorijas izmantošanas veidam atbilstošu ēku būvniecība vai rekonstrukcija, ja tiek projektēti un īstenoti prettrokšņa pasākumi atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 016-03 “Būvakustika” noteiktajām prasībām. Attiecīgā pašvaldība var atļaut dzīvojamās mājas rekonstrukciju, ja pēc rekonstrukcijas nav plānots būtiski palielināt iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāji ir brīdināti par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu un ir piekrituši rekonstrukcijai.

III. Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde

17. Aglomerācijas pašvaldības vienojas par kopīgas trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes kārtību, kā arī sadarbojas kartes izstrādes laikā.

18. Satiksmes ministrija, izstrādājot trokšņa stratēģisko karti autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, sadarbojas ar pašvaldību, kuras teritorija iekļauta trokšņa stratēģiskajā kartē (turpmāk – trokšņa ietekmētā pašvaldība).

19. Trokšņa stratēģiskās kartes:

19.1. izstrādā uz valstī noteiktās topogrāfiskās kartes pamatnes tādā mērogā, lai kartē būtu skaidri izšķirami trokšņu avoti kartējamā rajonā un noteiktam trokšņa rādītāja līmenim atbilstošās kontūras;

19.2. ietver datus saistībā ar kādu no šādiem aspektiem:

19.2.1. esošs, vēsturisks vai prognozēts stāvoklis attiecībā uz troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītāju;

19.2.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

19.2.3. noteiktā rajonā esošo mājokļu, skolu un slimnīcu skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis, kura trokšņa rādītājam ir kāda konkrēta vērtība;

19.2.4. to cilvēku skaita novērtējums, kuri atrodas trokšņa iedarbībai pakļautajā rajonā.

20. Trokšņa stratēģiskajā kartē aglomerācijām ietver vismaz 60, 65, 70 un 75 dB(A) trokšņa kontūras.

21. Trokšņa stratēģiskās kartes sabiedrībai piedāvā:

21.1. grafiskās kartes veidā;

21.2. tabulās apkopotu skaitlisko datu veidā;

21.3. elektroniski apkopotu skaitlisko datu veidā.

22. Trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus izmanto, lai:

22.1. iegūtu datus rīcības plānu izstrādei;

22.2. informētu sabiedrību;

22.3. informētu Eiropas Komisiju par vides troksni Latvijas teritorijā.

23. Trokšņa stratēģiskajās kartēs aglomerācijai ietver vismaz:

23.1. trokšņa avotus, piemēram, ceļu satiksmi, dzelzceļa satiksmi, lidostas, un rūpnieciskās darbības zonas, ostas un to radīto vides troksni, kas izteikts ar trokšņa rādītājiem. Katra trokšņa avota veida radīto troksni atspoguļo arī atsevišķā kartē;

23.2. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

23.3. cilvēku skaitu, kuri dzīvo mājokļos, kuros trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

23.3.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55–59, 60–64, 65–69, 70–74, > 75 dB(A);

23.3.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50–54, 55–59, 60–64, 65–69, > 70 dB(A);

23.4. informāciju par to, kā šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minētajās zonās dzīvojošos cilvēkus ietekmē troksnis, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības trokšņa avoti (norāda atsevišķi informāciju par katra trokšņa avota radīto troksni);

23.5. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 23.3.apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi, un autoceļu, dzelzceļa līniju un lidostu radītā trokšņa ietekmi uz viņiem (ja attiecīgie dati ir pieejami).

24. Trokšņa stratēģiskajās kartēs autoceļam, dzelzceļa līnijai un lidostai ietver vismaz šādu informāciju:

24.1. trokšņa robežlielumu pārsniegumus;

24.2. to cilvēku skaitu, kuri dzīvo ārpus aglomerācijām mājokļos, kuru trokšņa rādītāju vērtības, kas noteiktas 4 m virs zemes pie trokšņa iedarbībai visvairāk pakļautās fasādes, atrodas šādās zonās:

24.2.1. trokšņa rādītājam Ldvn: 55–59, 60–64, 65–69, 70–74, > 75 dB(A);

24.2.2. trokšņa rādītājam Lnakts: 50–54, 55–59, 60–64, 65–69, > 70 dB(A);

24.3. to cilvēku skaitu atbilstoši šo noteikumu 24.2.apakšpunktam, kuri dzīvo mājokļos ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļos ar klusu fasādi (ja attiecīgie dati ir pieejami);

24.4. kopējo platību (km2), kas pakļauta tāda trokšņa iedarbībai, kuram trokšņa rādītāja Ldvn vērtības ir lielākas nekā attiecīgi 55, 65 un 75 dB(A). Norāda arī mājokļu skaitu un to cilvēku skaitu, kas dzīvo katrā no minētajām platībām, ietverot aglomerācijas. Trokšņu kontūras 55 dB(A) un 65 dB(A) attēlo arī vienā vai vairākās kartēs, kurās redzams pagastu, pilsētu un aglomerāciju izvietojums.

25. Šo noteikumu 23. un 24.punktā minēto cilvēku skaitu norāda, noapaļojot līdz tuvākajam simtam.

26. Lai informētu sabiedrību par vides troksni un izstrādātu rīcības plānus, izstrādā trokšņa stratēģiskās kartes, kurās:

26.1. informācija par vides troksni ir grafiskā veidā;

26.2. ietverti trokšņa robežlielumu pārsniegumi;

26.3. ja nepieciešams, norādīta trokšņa rādītāja vērtība citā augstumā (nevis 4 m virs zemes).

27. Aglomerācijas pašvaldības pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes aglomerācijai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

27.1. aglomerācijas atrašanās vieta, platība (km2), iedzīvotāju skaits;

27.2. aglomerācijas pašvaldības un to adreses;

27.3. izmantotās trokšņa rādītāju aprēķina vai mērīšanas metodes;

27.4. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

28. Satiksmes ministrija pēc trokšņa stratēģiskās kartes izstrādes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai izstrādā trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

28.1. vispārīgs autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi) un apkārtnes raksturojums (aglomerācija, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti);

28.2. izmantotās aprēķina vai mērīšanas metodes;

28.3. apkopota informācija par trokšņa stratēģiskajās kartēs ietvertajiem datiem, arī par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.

29. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija iesniedz apstiprināto trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanā iegūtos rezultātus Latvijas Vides aģentūrā (pēc elektronisko datu nesēju saskaņošanas ar Latvijas Vides aģentūru arī elektroniskā veidā). Latvijas Vides aģentūra nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

30. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija attiecīgās trokšņa stratēģiskās kartes pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā.

IV. Sabiedrības informēšana par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu

31. Latvijas Vides aģentūra ievieto aģentūras mājas lapā internetā informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par trokšņa stratēģisko karšu izstrādi un apstiprināšanu.

32. Par trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi sabiedrība tiek informēta šādā kārtībā:

32.1. aglomerācijas pašvaldības ievieto attiecīgo pašvaldību mājas lapā internetā trokšņa stratēģiskās kartes projektu aglomerācijai, trokšņa kartēšanas kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto trokšņa stratēģiskās kartes projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vietējos laikrakstos, izvieto pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās;

32.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājas lapā internetā trokšņa stratēģiskās kartes projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, trokšņa kartēšanas kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto trokšņa stratēģiskās kartes projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kopā ar trokšņa stratēģiskās kartes projektu un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

33. Šo noteikumu 32.1. un 32.2.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

33.1. trokšņa stratēģiskās kartes nosaukums;

33.2. institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģiskās kartes projekta izstrādi, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

33.3. vieta un laiks, kādā personas var iegūt informāciju par trokšņa stratēģiskās kartes projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;

33.4. vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par trokšņa stratēģiskās kartes projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 40 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.

34. Aglomerācijas pašvaldības papildus šo noteikumu 33.punktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu.

35. Vismaz 10 dienas pēc šo noteikumu 32.punktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstos aglomerācijas pašvaldības rīko trokšņa stratēģiskās kartes projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.

36. Aglomerācijas pašvaldības nodrošina, lai trokšņa stratēģiskās kartes projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiktu sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona.

37. Persona, kas piedalījusies sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar protokolu un ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam.

38. Par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:

38.1. aglomerācijas pašvaldības paziņojumu par trokšņa stratēģiskās kartes aglomerācijai apstiprināšanu ievieto attiecīgo pašvaldību mājas lapā internetā un izvieto attiecīgās pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās;

38.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc trokšņa stratēģiskās kartes autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai apstiprināšanas paziņojumu par trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanu ievieto ministrijas mājas lapā internetā un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

39. Šo noteikumu 38.1. un 38.2.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

39.1. trokšņa stratēģiskās kartes nosaukums un apstiprināšanas datums;

39.2. institūcija, kas izstrādājusi trokšņa stratēģisko karti, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

39.3. vieta un laiks, kādā personas var iepazīties ar trokšņa stratēģisko karti un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu.

40. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgajām apstiprinātajām trokšņa stratēģiskajām kartēm un trokšņa kartēšanas kopsavilkumu, minētos dokumentus ievieto aglomerācijas pašvaldību un Satiksmes ministrijas mājas lapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

V. Rīcības plāna izstrāde

41. Rīcības plānu izstrādā aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kam ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes. Rīcības plānu izstrādā, lai novērstu vai samazinātu vides troksni, ja tas nepieciešams, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

42. Aglomerācijas pašvaldības vienojas par kopīga rīcības plāna izstrādes kārtību, kā arī sadarbojas plāna izstrādes laikā.

43. Satiksmes ministrija sadarbojas ar trokšņa ietekmēto pašvaldību, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai.

44. Ja, izstrādājot rīcības plānu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, Satiksmes ministrija nepiekrīt kādam pašvaldības iesniegtajam priekšlikumam, ministrija organizē tikšanos ar trokšņa ietekmētās pašvaldības pārstāvjiem, lai vienotos par attiecīgo priekšlikumu.

45. Rīcības plānā ietver šādu informāciju:

45.1. aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas, kā arī citu trokšņa avotu apraksts;

45.2. institūcija, kas nodrošinājusi trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna izstrādi, tās adrese;

45.3. normatīvie akti, kas attiecas uz vides troksni (īss apraksts);

45.4. spēkā esošie trokšņa robežlielumi;

45.5. trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums;

45.6. cilvēku skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis, problēmu noskaidrošana un uzlabojamās situācijas;

45.7. pārskats par sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem (rīcības plānam aglomerācijai pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu);

45.8. veiktie un plānotie pasākumi trokšņa samazināšanai (arī pasākumi, kas veicami, ja pārsniegti trokšņa robežlielumi), piemēram, satiksmes un teritorijas plānošana, trokšņa avotu tehnoloģiskie uzlabojumi, klusāku trokšņa avotu izvēle;

45.9. pasākumi, kurus aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija paredzējusi veikt turpmāko piecu gadu laikā (arī pasākumi aglomerācijas kluso rajonu saglabāšanai);

45.10. informācija par plānotajiem ilgtermiņa pasākumiem vai projektiem, kas var ietekmēt rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu;

45.11. informācija par rīcības plānā iekļauto pasākumu prognozējamām izmaksām, kā arī, ja iespējams, izmaksu efektivitātes novērtējums un ieguvumu un zaudējumu novērtējums;

45.12. to cilvēku skaita samazināšanās novērtējums, kurus ietekmē troksnis (trokšņa radīti miega traucējumi vai cits diskomforts);

45.13. rīcības plāna īstenošanas un rezultātu novērtēšanas kārtība.

46. Šo noteikumu 45.6.apakšpunktā minētajā informācijā, ja dati ir pieejami, norāda kaitīgo seku novērtēšanas rezultātus. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību:

46.1. sakarību starp trokšņa radīto diskomfortu un trokšņa rādītāju Ldvn troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim;

46.2. sakarību starp trokšņa radītiem miega traucējumiem un trokšņa rādītāju Lnakts troksnim, ko rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme un gaisa satiksme, kā arī rūpnieciskās darbības radītam troksnim.

47. Kaitīgo seku novērtēšanai izmanto trokšņa un iedarbības sakarību attiecībā uz mājokļiem ar īpašu skaņas izolāciju un mājokļiem ar klusu fasādi.

48. Pēc rīcības plāna izstrādes aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija izstrādā attiecīgā rīcības plāna kopsavilkumu (ne garāku par 10 lapām). Lai kopsavilkums būtu viegli saprotams sabiedrībai, tajā nelieto specifiskus tehniskus terminus un detalizētu informāciju.

49. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija iesniedz rīcības plānu un tā kopsavilkumu Latvijas Vides aģentūrā (pēc elektronisko datu nesēju saskaņošanas ar Latvijas Vides aģentūru arī elektroniskā veidā). Latvijas Vides aģentūra nodrošina minēto dokumentu glabāšanu.

50. Rīcības plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados un, ja nepieciešams, pārstrādā, kā arī pārskata un pārstrādā, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni.

VI. Sabiedrības informēšana par rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu

51. Latvijas Vides aģentūra ievieto aģentūras mājas lapā internetā informāciju par institūcijām, kas ir atbildīgas par rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu.

52. Sabiedrība par rīcības plāna izstrādi tiek informēta šādā veidā:

52.1. aglomerācijas pašvaldības ievieto attiecīgo pašvaldību mājas lapā internetā rīcības plāna projektu aglomerācijai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē vietējos laikrakstos, izvieto pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās;

52.2. Satiksmes ministrija ievieto ministrijas mājas lapā internetā rīcības plāna projektu autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, tā kopsavilkumu un paziņojumu par izstrādāto rīcības plāna projektu, kā arī minēto paziņojumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kopā ar rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

53. Šo noteikumu 52.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

53.1. rīcības plāna nosaukums;

53.2. institūcija, kas nodrošinājusi rīcības plāna projekta izstrādi, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

53.3. teritorija, uz kuru attiecas rīcības plāna īstenošana, un laikposms, kādā īstenojams rīcības plāns;

53.4. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iegūt informāciju par rīcības plāna projektu un tā kopsavilkumu, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem;

53.5. vieta un termiņš, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu. Priekšlikumu un atsauksmju iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 40 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas.

54. Aglomerācijas pašvaldības papildus šo noteikumu 53.punktā minētajai informācijai paziņojumā norāda sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laiku un vietu.

55. Vismaz 10 dienas pēc šo noteikumu 52.punktā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstos aglomerācijas pašvaldības rīko rīcības plāna projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksmi.

56. Aglomerācijas pašvaldības nodrošina, lai rīcības plāna projekta aglomerācijai sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiktu sabiedrībai pieejamās telpās, kā arī sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, attiecīgajā pašvaldībā var iepazīties ar sanāksmes protokolu un ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sanāksmes iesniegt iesniegumu, kurā izteikts tās atsevišķais viedoklis. Iesniegumu aglomerācijas pašvaldība pievieno protokolam.

57. Saņemtos rakstiskos priekšlikumus un atsauksmes par rīcības plāna projektu aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija apkopo, izvērtē un iestrādā rīcības plānā, kā arī sagatavo pārskatu par priekšlikumiem. Pārskatā norāda priekšlikumus, kas ņemti vērā, un noraidītos priekšlikumus (ar noraidīšanas pamatojumu). Aglomerācijas pašvaldības pārskatam par priekšlikumiem pievieno sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.

58. Par rīcības plāna apstiprināšanu sabiedrība tiek informēta šādā veidā:

58.1. aglomerācijas pašvaldības paziņojumu par rīcības plāna aglomerācijai apstiprināšanu ievieto attiecīgo pašvaldību mājas lapā internetā un izvieto attiecīgās pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās;

58.2. Satiksmes ministrija 10 dienu laikā pēc rīcības plāna autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai apstiprināšanas paziņojumu par rīcības plāna apstiprināšanu ievieto ministrijas mājas lapā internetā, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nosūta trokšņa ietekmētajai pašvaldībai. Trokšņa ietekmētā pašvaldība izvieto paziņojumu pašvaldības telpās (vietā, kur ar to var iepazīties ikviena ieinteresētā persona) un, ja iespējams, citās sabiedriskajās vietās.

59. Šo noteikumu 58.1. un 58.2.apakšpunktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

59.1. rīcības plāna nosaukums un apstiprināšanas datums;

59.2. institūcija, kas izstrādājusi rīcības plānu, tās adrese, tālruņa numurs un mājas lapas adrese internetā;

59.3. vieta un laiks, kādā sabiedrība var iepazīties ar rīcības plānu un tā kopsavilkumu.

60. Aglomerācijas pašvaldības un Satiksmes ministrija nodrošina sabiedrībai iespēju iepazīties ar attiecīgo apstiprināto rīcības plānu un tā kopsavilkumu, ievieto minētos dokumentus attiecīgo pašvaldību un ministrijas mājas lapā internetā, kā arī izplata informatīvos materiālus.

VII. Kārtība, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā

61. Ja aglomerācijai, autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai, kam paredzēts izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu, ir iespējama vides trokšņa pārrobežu ietekme, attiecīgi aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam (turpmāk – birojs) pieprasījumu vides trokšņa pārrobežu ietekmes izvērtēšanai, kā arī informāciju par trokšņa avotiem, to raksturlielumus un citu pieejamo informāciju, kas raksturo esošo un paredzamo vides troksni.

62. 40 dienu laikā pēc šo noteikumu 61.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas birojs izvērtē, vai ir novērojama attiecīgās aglomerācijas, autoceļa, dzelzceļa līnijas vai lidostas trokšņa pārrobežu ietekme, un nosūta aglomerācijas pašvaldībām vai Satiksmes ministrijai lēmumu par pārrobežu ietekmi.

63. Ja ir novērojama pārrobežu ietekme, aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija pirms trokšņa kartēšanas nosūta kaimiņvalstij, kuru ietekmē vides troksnis (turpmāk – kaimiņvalsts), rakstisku paziņojumu par paredzamo trokšņa kartēšanu (valodā, par kuru panākta vienošanās ar kaimiņvalsti). Paziņojumā norāda:

63.1. informāciju par paredzamo trokšņa kartēšanu (kartes nosaukums, institūcija, kas nodrošinās trokšņa stratēģiskās kartes izstrādi, paredzamais kartes izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

63.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos trokšņa kartēšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanu.

64. Aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties trokšņa kartēšanā, nosaka attiecīgās teritorijas trokšņa kartēšanas kārtību.

65. Pēc trokšņa stratēģiskās kartes apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās trokšņa kartēšanā, nosūta paziņojumu par apstiprināto trokšņa stratēģisko karti.

66. Pirms rīcības plāna izstrādes uzsākšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta kaimiņvalstij rakstisku paziņojumu par rīcības plāna izstrādāšanu. Paziņojumā norāda:

66.1. informāciju par rīcības plāna izstrādi (rīcības plāna nosaukums, institūcija, kas nodrošinās rīcības plāna izstrādi, rīcības plāna izstrādes termiņš, teritorija, kuru ietekmē vides troksnis);

66.2. informāciju par to, kad un kur kaimiņvalsts var sniegt atbildi par tās piedalīšanos rīcības plāna izstrādē, kā arī iesniegt priekšlikumus par attiecīgā rīcības plāna izstrādi.

67. Aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija sadarbībā ar tās valsts kompetento institūciju, kura nolēmusi piedalīties rīcības plāna izstrādē, nosaka rīcības plāna izstrādes kārtību.

68. Pēc rīcības plāna apstiprināšanas aglomerācijas pašvaldības vai Satiksmes ministrija nosūta rīcības plāna kopsavilkumu tās valsts kompetentajai institūcijai, kura piedalījās rīcības plāna izstrādē.

VIII. Eiropas Komisijai sniedzamā informācija

69. Latvijas Vides aģentūra par trokšņa stratēģiskajām kartēm un rīcības plāniem sniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:

69.1. institūcijas, kuras nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu aglomerācijām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām izstrādi un apstiprināšanu;

69.2. par aglomerācijām:

69.2.1. īss aglomerācijas apraksts – atrašanās vieta, platība, iedzīvotāju skaits;

69.2.2. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

69.2.3. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

69.2.4. šo noteikumu 23.punktā minētā informācija;

69.2.5. rīcības plāna kopsavilkums;

69.3. par autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām:

69.3.1. autoceļu, dzelzceļa līniju vai lidostu vispārīgs apraksts (atrašanās vieta, lielums un dati par satiksmi);

69.3.2. apkārtnes raksturojums: aglomerācijas, pagasti, lauku ainava vai cita vide, zemes izmantošanas veids, citi trokšņa avoti;

69.3.3. īstenotās trokšņa kontroles programmas un īstenojamie trokšņa kontroles pasākumi;

69.3.4. izmantotās aprēķinu vai mērīšanas metodes;

69.3.5. šo noteikumu 24.punktā minētā informācija;

69.3.6. rīcības plāna kopsavilkums.

70. Latvijas Vides aģentūra Eiropas Komisijai informāciju sniedz šādos termiņos:

70.1. līdz 2005.gada 30.jūnijam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem – informāciju par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, par dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvi gadā, par lidostām, kā arī par aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju;

70.2. līdz 2005.gada 18.jūlijam – informāciju par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem (pievieno paskaidrojumus par to ieviešanu), informāciju par institūcijām, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi un apstiprināšanu, un informāciju par institūciju, kas nodrošina trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu glabāšanu;

70.3. sešu mēnešu laikā pēc 2007.gada 30.jūnija (par trokšņa stratēģiskajām kartēm, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās) un sešu mēnešu laikā pēc 2008.gada 18.jūlija (par rīcības plāniem) – šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju attiecībā uz aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām;

70.4. līdz 2008.gada 31.decembrim – informāciju par aglomerācijām, autoceļiem un dzelzceļa līnijām;

70.5. sešu mēnešu laikā pēc 2012.gada 30.jūnija (par trokšņa stratēģiskajām kartēm, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa mērījumus attiecīgajās teritorijās) un sešu mēnešu laikā pēc 2013.gada 18.jūlija (par rīcības plāniem) – šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju attiecībā uz aglomerācijām, autoceļiem un dzelzceļa līnijām.

IX. Noslēguma jautājumi

71. Aglomerācijām ar vairāk nekā 250000 iedzīvotāju robežas nosaka līdz 2004.gada 1.oktobrim, bet pārējām aglomerācijām – līdz 2008.gada 1.septembrim.

72. Satiksmes ministrija līdz 2005.gada 30.martam informē Latvijas Vides aģentūru par autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām un līdz 2008.gada 30.septembrim – par pārējiem autoceļiem un dzelzceļa līnijām.

73. Noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīvas 2002/49/EK par to, kā novērtēt un pārvaldīt troksni vidē.

Ministru prezidents I.Emsis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 17.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597

Trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

I. Trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība

1. Trokšņa rādītāju novērtēšana:

1.1. trokšņa rādītāju Ldvn (dB(A)) nosaka, izmantojot šādu formulu:

kur

Ldiena – A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2004+A1 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana – 2.daļa: Piemērotu datu iegūšana zemesgabalu izmantošanai” un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā;

Lvakars – A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2004+A1 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana – 2.daļa: Piemērotu datu iegūšana zemesgabalu izmantošanai” un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā;

Lnakts – A-izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis (dB(A)), kas noteikts standartā LVS ISO 1996-2:2004+A1 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana – 2.daļa: Piemērotu datu iegūšana zemesgabalu izmantošanai” un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā;

1.2. novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas, nakts – astoņas stundas. Diena ir no plkst. 7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst. 19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst. 23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms meteoroloģisko apstākļu ziņā vidējs gads;

1.3. novērtējot trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts, ņem vērā tiešo skaņu – netiek ņemta vērā skaņa, kura atstarojas no konkrētās ēkas fasādes (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A));

1.4. trokšņa rādītāju Ldvn un Lnakts novērtējuma punkta izvietojuma augstumu izvēlas saskaņā ar paredzēto datu izmantošanas mērķi:

1.4.1. ja aprēķinu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, novērtējuma punktiem jāatrodas 4,0 ± 0,2 m (3,8 līdz 4,2 m) augstumā virs zemes pie fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbībai. Minētajā gadījumā tā ir fasāde, kas atrodas tieši pretī un vistuvāk konkrētajam trokšņa avotam. Ja mērījumu veic trokšņa kartēšanai attiecībā uz trokšņa iedarbību ēkās un līdzās tām, var izvēlēties arī citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes, un rezultātus koriģē, lai pielīdzinātu 4 m augstumam;

1.4.2. ja mērījumu veic akustiskajai plānošanai un trokšņa zonēšanai vai citam mērķim (piemēram, izstrādājot lauku apvidū, kur ir vienstāva ēkas, vietēja mēroga pasākumus, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz konkrētām ēkām, vai veicot detalizētu trokšņa kartēšanu ierobežotā rajonā, lai noteiktu trokšņa iedarbību uz katru atsevišķu mājokli), var izvēlēties citu augstumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par 1,5 m virs zemes.

2. Vērtēšanas līmeni LReqj,Tn (dB(A)) katram atsevišķam atskaites laika intervālam nosaka, izmantojot šādu formulu:

LReqj,Tn = LAeqj,Tn + Kt + Ki + Ks , kur

LAeqj,Tn – mērītais vai aprēķinātais ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (dB(A)) attiecīgi dienā, vakarā un naktī, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”. Ja trokšņa rādītājs ir Lstunda, ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis ir 60 minūtēs (LAeq60);

Kt – trokšņa tonalitātes labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja tonalitāte noteikta subjektīvi, un + 5 dB(A), ja tonalitāte noteikta, pamatojoties uz signāla trešdaļoktāvu analīzi;

Ki – trokšņa impulsitātes labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja 15 dB(A) > LAFmax – LAeqT > 10 dB(A), un + 5 dB(A), ja LAFmax – LAeqT > 15 dB(A). LAFmax ir maksimālais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts standartā LVS ISO 1996-1:2004 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”;

Ks – akustiskās situācijas labojums, ko nosaka + 3 dB(A), ja mērījumi vai aprēķini tiek veikti teritorijas punktos, kas pēc apbūves atradīsies tuvāk par 4 m no fasādēm.

3. Ja troksnis ir nepastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 30 minūtēm.

4. Ja troksnis ir pastāvīgs, trokšņa līmeņa mērīšanas ilgums nedrīkst būt mazāks par trim minūtēm.

5. Trokšņa mērījuma atzīme ir 1,5 m virs attiecīgās teritorijas virsmas (ja mērījumu veic trokšņa kartēšanai – 4,0 ± 0,2 m).

II. Trokšņa rādītāju novērtēšanas metodes

6. Lai novērtētu trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts, izmanto šādas aprēķinu metodes:

Nr.
p.k.
Metodes nosaukums Norādījumi un ierobežojumi metodes lietošanā
6.1. Standarts LVS ISO 9613-2:2004 “Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode”.

Trokšņa emisijas datus (ievades datus) iegūst mērījumos, kurus veic, izmantojot kādu no šādām metodēm:

Izmanto rūpnieciskās darbības radītā trokšņa novērtēšanai
6.1.1. standarts LVS ISO 8297:2004 “Akustika – skaņas jaudas līmeņu noteikšana rūpniecības uzņēmumiem ar daudziem trokšņa avotiem skaņas spiediena līmeņu vidē novērtēšanai – Tehniskā metode”  
6.1.2. standarts LVS EN ISO 3744:1995 “Akustika – trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību – Tehniskā metode akustiskajā brīvajā laukā virs atstarojošas virsmas”  
6.1.3. standarts LVS EN ISO 3746:1995 un LVS EN ISO 3746:2001/AC “Akustika – trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu noteikšana ar skaņas spiediena palīdzību – Pārskata metode, pielietojot aptverošu mērvirsmu virs atstarojošas plaknes”  
6.2. Metode ECAC.CEAC Doc. 29 “Standarta metode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap civilajām lidostām” (“Report on Standard Method of Computing Noise Contours around Civil Airports”), 1997 Izmanto gaisakuģu radītā trokšņa novērtēšanai.

Izmanto lidojuma trajektorijas modelēšanas segmentācijas paņēmienu, kas minēts dokumenta ECAC.CEAC Doc.29 7.5.apakšpunktā

6.3. Francijā izstrādāta aprēķina metode “NMPB-Routes-96 (SETRA-CERTU-LCPC-CSTB)”, kas minēta “Arrêté du 5 mai 1995 relatif au bruit des infrastructures routières, Journal Officiel du 10 mai 1995, Article 6” un Francijas standartā XPS 31-133 Izmanto ceļu satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai. Attiecībā uz ievades datiem, kas raksturo emisiju, šajos dokumentos ir atsauce uz izdevumu “Rokasgrāmata sauszemes transporta troksnim, buklets trokšņa līmeņu prognozēšanai, CETUR 1980” (“Guide du bruit des transports terrestres, fascicule prévision des niveaux sonores, CETUR 1980”)
6.4. Nīderlandē izstrādātā aprēķina metode “RMR” (publicēta “Reken- en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai ’96, Ministerie Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer, 20 November 1996") Izmanto dzelzceļa satiksmes radītā trokšņa novērtēšanai, ņemot vērā konkrēto sliežu ceļu un vilces līdzekļu tipu
6.5. Vācijas normatīva DIN 18005-1 1.pielikums, izdevums: “1991-09 Aizsardzība pret troksni pilsētbūvniecībā; aprēķina metodes; tehniskas trokšņa orientējošās vērtības pilsētplānošanai” Paredz auto un dzelzceļa trokšņa avotu aprēķinu. Attiecībā uz dzelzceļa troksni papildus ņem vērā konkrēto sliežu ceļu un vilces līdzekļu tipu
6.6. Vācijas normatīvs DIN 18005-2, izdevums: “1991-09 Aizsardzība pret troksni pilsētbūvniecībā; trokšņa kartes, trokšņa emisiju kartogrāfisks attēlojums” Izmanto tās sadaļas, kas nav pretrunā ar šiem noteikumiem, arī trokšņa kartēšanas rezultātu noformēšanai

7. Lai novērtētu trokšņa rādītājus Ldvn un Lnakts, piemērojamas mērīšanas metodes, kas noteiktas standartā LVS ISO 1996-2:2004 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana – 2.daļa: Piemērotu datu iegūšana zemesgabalu izmantošanai” un standartā LVS ISO 1996-1:2004 “Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”.

8. Trokšņa mērījuma datus, kas iegūti fasādes vai citas atstarojošas virsmas priekšā, koriģē, lai tajos neatspoguļotos attiecīgās fasādes vai virsmas ietekme (mērījumu koriģē par mīnus 3 dB(A)).

9. Vides trokšņa prognozei izmanto tikai aprēķina metodes.

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597

Trokšņa robežlielumi

Nr.
p.k.
Teritorijas lietošanas funkcija Trokšņa robežlielumi (1)(2)(3)
Ldiena
(dB(A))
Lvakars
(dB(A))
Lnakts
(dB(A))
1. Mazstāvu dzīvojamo ēku, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija 50 45 40
2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija 55 50 45
3. Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas 60 55 45
4. Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija 60 55 50

Piezīmes.

(1) Tām teritorijas daļām, kas atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, minētie trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

(2) Lai novērtētu akustisko situāciju un īstenotu prettrokšņa pasākumus, trokšņa rādītāja Lstunda robežlielumi ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars robežlielumi atbilstošajā diennakts daļā.

(3) Minētie trokšņa robežlielumi neattiecas uz tām teritorijas daļām, kuras atrodas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā vai dzelzceļa aizsargjoslā.

Vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597

Vides trokšņa mērījumu cenrādis

Nr.
p.k.
Mērījuma nosaukums  Cena
(Ls)
PVN
(Ls)
Cena ar PVN
(Ls)
1. A-izsvarotā ilgtermiņa vidējā skaņas līmeņa (dB(A)) noteikšana vienā punktā 25,00 4,50 29,50
2. A-izsvarotā ilgtermiņa vidējā skaņas līmeņa (dB(A)) noteikšana teritorijā 100,00 18,00 118,00
3. Ekvivalentā nepārtrauktā A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa (dB(A)) noteikšana vienā punktā 20,00 3,60 23,60
4. Ekvivalentā nepārtrauktā A-izsvarotā skaņas spiediena līmeņa (dB(A)) noteikšana teritorijā 80,00 14,40 94,40

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!