Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.599
Rīgā 2004.gada 13.jūlijā (prot. Nr.42, 42.§)
Prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 57.panta otro daļu
un Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 7.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka prasības:
1.1. dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām (turpmāk — veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde):
1.1.1. konsultāciju punktam;
1.1.2. ambulatorai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādei (ambulancei, klīnikai, doktorātam, poliklīnikai);
1.1.3. stacionārai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādei (slimnīcai vai hospitālim);
1.2. neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības iestādei.
2. Noteikumos minēto prasību izpildi nodrošina veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājs vai tās īpašnieks.
3. Pārtikas un veterinārais dienests veic veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes uzraudzību un kontroli.
II. Vispārīgās prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm
4. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi iekārto atsevišķā ēkā vai telpās ar atsevišķu ieeju.
5. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē (izņemot konsultāciju punktu) ir šādas telpas:
5.1. uzgaidāmā telpa vai norobežota vieta, ja darbs notiek pēc pierakstu sistēmas;
5.2. dzīvnieku klīniskās izmeklēšanas telpa, kurā pieejama:
5.2.1. izlietne, kas apgādāta ar dzeramo ūdeni;
5.2.2. mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi;
5.2.3. higiēniskie roku susināšanas līdzekļi;
5.3. sanitārais mezgls;
5.4. telpa eitanazēto un mirušo dzīvnieku uzglabāšanai, kas aprīkota ar saldējamo iekārtu, ja dzīvnieku līķus uzglabā ilgāk par 24 stundām.
6. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi (izņemot konsultāciju punktu) nodrošina ar:
6.1. veterinārmedicīniskās prakses veikšanai nepieciešamajām veterinārajām zālēm un instrumentiem;
6.2. aprīkojumu dzīvnieka izmeklēšanai;
6.3. ledusskapi;
6.4. aukstumsomu (aukstuma konteineru) imunobioloģisko preparātu glabāšanai un transportēšanai, ja veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē dzīvniekus vakcinē;
6.5. iekārtu veterināro instrumentu un materiālu sterilizācijai;
6.6. aprīkojumu dzīvnieku savaldīšanai un fiksēšanai;
6.7. svariem;
6.8. gaismas avotu.
7. Ķirurģiska profila veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi papildus šo noteikumu 6.punktā minētajam aprīkojumam nodrošina ar šādām telpām un aprīkojumu:
7.1. operāciju telpu ķirurģiskām manipulācijām, kurā vispārējās anestēzijas veikšanai ir šāds minimālais aprīkojums:
7.1.1. operāciju (ķirurģiskais) galds un lampa;
7.1.2. laringoskops (taisnais un liektais) ar dažādu izmēru spoguļiem;
7.1.3. mutes atplētēji (ne mazāk kā divu izmēru);
7.1.4. vispārējās anestēzijas aparāts, ja lieto inhalācijas anestēziju;
7.1.5. medicīniska ierīce vienreizējai un ilgstošai parenterālai šķidruma ievadīšanai;
7.2. pēcoperāciju telpu vai norobežotu vietu dzīvnieku novērošanai pēcnarkozes periodā, ja lieto vispārējo narkozi.
8. Ķirurģiska profila veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē, kurā dzīvnieku anestēzijai izmanto gaistošus anestēzijas līdzekļus, nodrošina dzīvnieka izelpojamā gaisa izvadi ārpus telpām vai tā uzkrāšanu speciālos absorbentos.
9. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes telpas ir viegli tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas un ventilējamas.
10. Uzgaidāmajā telpā atļauts ierīkot dzīvniekiem nepieciešamo preču tirdzniecības vietu.
11. Pie ieejas veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē redzamā vietā piestiprina izkārtni, uz kuras norāda:
11.1. iestādes nosaukumu un darba laiku;
11.2. veterinārārsta vārdu, uzvārdu un darba laiku, ja veterinārārsts praktizē individuāli.
12. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē redzamā vietā novieto veterinārārsta sertifikāta (licences) kopiju.
13. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumus veic saskaņā ar veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītāja apstiprinātu dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.
14. Ja veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē veic rentgenoloģisko diagnostiku, to nodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu.
15. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājs ir sertificēts (licencēts) veterinārārsts, kura darba stāžs veterinārmedicīniskajā praksē ir ne mazāks par vienu gadu.
16. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājs ir atbildīgs par:
16.1. dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes kvalitāti;
16.2. personālu, kam ir veterinārmedicīniskai aprūpei atbilstoša izglītība un kvalifikācija;
16.3. normatīvo aktu un dokumentu (kas saistīti ar veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes darbību) pieejamību darbiniekiem, uz kuriem attiecas šajos dokumentos minētā informācija.
17. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs ārstniecības personu izglītība un kvalifikācija atbilst šādām prasībām:
17.1. vismaz viens veterinārārsts, kas nodarbināts pilnu slodzi un kuram tas ir pamatdarbs, ir saņēmis sertifikātu (licenci);
17.2. sertificēta (licencēta) veterinārārsta vadībā atļauts strādāt nesertificētiem (licencētiem) veterinārārstiem;
17.3. sertificēta (licencēta) veterinārārsta vadībā atļauts strādāt veterinārārsta palīgiem vai veterinārfeldšeriem.
18. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādei atļauts pieaicināt par ekspertiem citu profesiju pārstāvjus. Par pieaicināto ekspertu darbības vai bezdarbības radītajām sekām atbild veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājs vai cits sertificēts (licencēts) veterinārārsts, kura uzraudzībā eksperts strādā.
III. Labturības prasības veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs
19. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes nodrošina slimo dzīvnieku ārstēšanu un profilaktisko pasākumu veikšanu veselajiem dzīvniekiem.
20. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes telpas atbilst šādām prasībām:
20.1. tās ir viegli tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;
20.2. tajās ir sugas fizioloģiskajām prasībām atbilstoši mikroklimata parametri.
21. Veicot procedūras, kuru laikā nepieciešama vispārējā anestēzija, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs paraksta veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes ārsta rakstisku informāciju par narkozes vai pēcoperācijas sekām.
22. Laikā, kad veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde ir slēgta, redzamā vietā tiek novietota norāde par tuvāko veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, kurā ir iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību.
IV. Papildu prasības konsultāciju punktam
23. Konsultāciju punkts — veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde, kas var atrasties citas iestādes, uzņēmuma (komercdarbības) teritorijā un kurā sertificēts (licencēts) veterinārārsts sniedz konsultāciju bez dzīvnieka klātbūtnes.
24. Konsultāciju punktu iekārto atsevišķā telpā.
25. Konsultāciju punktā nedrīkst izmeklēt dzīvniekus, veikt ārstnieciskās vai profilaktiskās manipulācijas, izplatīt veterinārās zāles.
V. Papildu prasības ambulatorajām veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm
26. Ambulatorajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē sniedz veterinārmedicīnisko aprūpi dzīvniekiem, kuriem nav nepieciešama hospitalizācija, nodrošinot šādus pakalpojumus:
26.1. konsultācijas;
26.2. terapeitisko ārstēšanu;
26.3. pretepizootiskos pasākumus;
26.4. eitanāziju, ja tiek ievērotas noteikumu 5.4.apakšpunktā minētās prasības;
26.5. izbraukuma veterināro aprūpi.
27. Ja ambulatorajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē nevar nodrošināt noteikumu 7.punktā minētās prasības, tad veic tikai neatliekamo ķirurģisko palīdzību vai operācijas dzīvnieka vairošanās funkciju pārtraukšanai.
28. Ambulatorajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē var būt dienas stacionārs (veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde vai tās struktūrvienība, kur dzīvniekam, kam nav nepieciešama pastāvīga veterinārā aprūpe pēc darba laika, sniedz diagnostisko un veterināro palīdzību un nodrošina vietu būrī).
VI. Papildu prasības stacionārajām veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm
29. Stacionārajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē papildus ambulatorajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē veicamajiem pasākumiem nodrošina dzīvnieku stacionāru aprūpi.
30. Papildus noteikumu 5., 6., 7. un 8.punktā minētajām telpām stacionārajā veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē ierīko šādas telpas:
30.1. dzīvnieku pirmsoperācijas aprūpes telpu, kuru vienlaikus var izmantot kā pēcoperācijas telpu dzīvnieku novērošanai pēcnarkozes periodā;
30.2. stacionāru;
30.3. karantīnas telpu;
30.4. laboratorijas telpu vai norobežotu vietu;
30.5. telpu vai vietu dzīvnieku un aprīkojuma mazgāšanai;
30.6. rentgenkabinetu;
30.7. morgu ar saldējamo iekārtu dzīvnieku līķu uzglabāšanai.
VII. Prasības neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības iestādēm
31. Neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības iestāde ir patstāvīga veterinārmedicīniskās aprūpes iestāde, kas nodrošina neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvniekam tā dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī.
32. Lai nodrošinātu neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības iestādes darbību, nepieciešami:
32.1. operatīvie veterinārmedicīniskie transportlīdzekļi;
32.2. telpas saskaņā ar noteikumu 5.punktā minētajām prasībām vai līgums par sadarbību ar citām veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēm;
32.3. operatīvo dežurējošo brigāžu personāls.
33. Operatīvais veterinārmedicīniskais transportlīdzeklis ir mehānisks transportlīdzeklis, kas ir speciāli aprīkots neatliekamās veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanai. Operatīvo veterinārmedicīnisko transportlīdzekli izmanto, lai pārvietotu slimos (cietušos) dzīvniekus, kuriem transportēšanas laikā var būt nepieciešama neatliekamā veterinārmedicīniskā palīdzība.
34. Operatīvo veterinārmedicīnisko transportlīdzekli aprīko ar:
34.1. sakaru iekārtām;
34.2. ierīcēm un medicīniskajām iekārtām, kas ir pārvietojamas un izmantojamas telpās un āra apstākļos.
35. Neatliekamās veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes pamatvienības — dežurējošās intensīvās terapijas brigādes — minimālais sastāvs ir sertificēts (licencēts) veterinārārsts un tā palīgs (veterinārārsts vai veterinārfeldšeris), kas vienlaikus var būt arī transportlīdzekļa vadītājs.
36. Neatliekamās veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes personālu nodrošina ar līdzekļiem individuālajai sanitārajai un higiēniskajai aizsardzībai, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļiem.
VIII. Noslēguma jautājums
37. Veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atvērtas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, līdz 2012.gada 1.janvārim ir rekonstruējamas un iekārtojamas atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām.
Ministru prezidents I.Emsis
Zemkopības ministrs M.Roze
