Jēkabpils galvenās bibliotēkas direktore Zinaida Rabša:

Vai taps rādītājs "Jēkabpils un Krustpils laika ritumā"

Jēkabpils avīžnieki pēc svētku gājiena katram pilsētas domniekam dāvinaja viņa portretu — arī priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam

Lūcija Ķuzāne konferencē stāstīja par novada skolām un iespējām izglītoties

Zinaida Rabša gādāja par konferences sekmīgu norisi un pilsētas viesu labsajūtu

Lilita Vanaga sniedza ieskatu Valsts vēstures arhīvā par pilsētas cēlājiem

Hercogs Jēkabs (aktieris Uldis Vazdiks) Kalpaka laukumā sasveicinājās ar jēkabpiliešiem, arī ārlietu ministru Induli Bērziņu

Mārīte Jakovļeva iepazistināja ar savu pētījumu par Kurzemes hercogistes rūpniecības uzņēmumu darbību un attīstību

Referāts konferencē "Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai" Jēkabpilī 2000.gada 14.jūlijā

Jēkabpils galvenā bibliotēka laika ritumā vienmēr rūpīgi pildījusi savu godpilno uzdevumu novadpētniecībā. Tā vākusi un krājusi materiālus par novada vēsturi un izcilām personībām, kas dzimušas Jēkabpils un Krustpils novadā vai strādājušas šeit. Šādu personību saraksti arvien papildinās. Līdz šim materiālus par ievērojamiem novadniekiem sistematizējām novadpētniecības kartotēkā un mapēs, taču nu jau trešo gadu ziņas tiek apkopotas bibliotēku programmas "Alise" novadpētniecības datu bāzē.

Gatavojoties mūsu pilsētas jubilejas svinībām, sākām pamatīgāk apzināt mūsu novadnieku devumu arī Latvijai un pasaulei. Latvijas Republikas oficiālajā laiktrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētie raksti par Sēliju, Latgali un citiem novadiem rosināja jauniem pētījumiem.

Ar "Latvijas Vēstneša" galvenā redaktora Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Oskara Gerta un viņa kolēģu palīdzību Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļā apzinājām un ieguvām savā kolekcijā izdevumu fragmentus par Kurzemes un Zemgales hercogisti. Šajos izdevumos atsevišķas ziņas attiecas uz mūsu novadu. Un tagad mūsu bibliotēkā ir daži ilustratīvi materiāli par daudzpusīgo tautsaimniecības attīstību hercoga Jēkaba laikā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļā apzinājām ap 100 garāmatu un brošūru, kur Kurzemes un Zemgales hercogistes aprakstos ir daudzas ziņas arī par Jēkabpili. Vēl nav apzināti muzeju fondi un vairāki arhīvi. Ir radusies iespēja veidot samērā aptverošu bibliogrāfisko rādītāju par Jēkabpils un Krustpils vēsturi. To mēs varētu papildināt ar presē apzinātajām publikācijām un mūsu, novadpētnieku, sagatavotajiem pārskatiem un zinātniskajiem traktātiem. Šādus darbus esam saņēmuši no Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures asociācijas biedra Austrālijā Guntara Saivas un Vācijā dzīvojošās novadnieces Vilmas Kalniņas, kā arī vietējiem novadpētniekiem Jāņa Amata, Valda Sakara, Lucijas Ķuzānes, Ainas Karlsones.

Izmantojot laikraksta "Latvijas Vēstnesis" divsējumu grāmatu "Triju zvaigžņu gaismā" un šajā avīzē publicētos rakstus, apzinājām 267 ar mūsu novadu saistītos cilvēkus, kas apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni vai ordeņa Goda zīmi.

Ar mūsu novadu un pilsētu ir saistīti vairāku simtu cilvēku darba mūži, kas sekmējuši mūsu valsts plauksmi. Mūsu bibliotēkā ir savākti materiāli apmēram par 250 personībām, un šī informācija tiek ievadīta novadpētniecības datu bāzē. Gatavojoties pilsētas 330 gadu jubilejai, saņēmām pārskatus no Sēlijas asociācijas rīkotājprezidenta Sigizmunda Timšāna personīgā arhīva.

Izcilas personības izglītojušās Jēkabpils tirdzniecības skolā. Jēkabpilī mācījās tautsaimniecības un kooperācijas pētnieks profesors Arnolds Aizsilnieks. Viņa vecāki 1910.gadā pārcēlās uz dzīvi Jēkabpilī. Viņš ir autors nozīmīgam darbam "Latvijas saimniecības vēsture. 1914. —1945.". Mums jaunatklājums bija Jānis Andrejs Burtnieks, kurš mācījās Jēkabpils tirdzniecības skolā, tad Rīgā, pēc tam studēja ASV Kalifornijas universitātē. Pēc studijām strādāja par docentu, vēlāk par profesoru Japānā un kādu laiku bija Latvijas goda konsuls Kobē. Savos darbos angļu, franču un japāņu valodā popularizēja Latviju. Šādu cilvēku mums ir daudz.

Tātad ir visi priekšnoteikumi tam, ka šāds rādītājs var tapt, taču tikai ar Kultūrkapitāla fonda un citu mecenātu atbalstu.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV", un Sigizmunds Timšāns