Nu Jēkabpils svin 330.pastāvēšanas gadskārtu. "Pilsētai 330, tas ir tikpat maz, cik septiņgadīgam civēkbērnam, kas skolas gaitām pošams un kam ceļamaize dodama līdzi," saka Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Pilsētai vēl jāaug un jāattīstās, jākļūst skaistākai un bagātākai. Darāmā, ieceru un projektu netrūkst.

Jēkabpils īsti nepieder ne Zemgalei, ne Latgalei. Tai ir sava īpatnēja vieta. Un lai apzinātos šo vietu Zemgales un Latgales reģiona krustcelēs, atskatītos uz 330 gadu ilgo vēsturi un iezīmētu nākotnes attīstības metus, 14.jūlijā Tautas namā tika rīkota zinātniska konference "Jēkabpils no pagātnes līdz šodienai". Tas bija ieskats Jēkabpils saimniecības, izglītības, kultūras un mākslas attīstībā, no vēstures avotiem smeļot ieceres rītdienai mūsdienīgā skatījumā.

Ar šīs pilsētas vārdu saistās daudzu Latvijā pazīstamu cilvēku dzīves un darba gaitas. Minēsim kaut dažus: dzejniece Ārija Elksne, literatūrzinātniece un rakstniece Saulcerīte Viese, rakstniece Lūcija Ķuzāne, selekcionārs Viktors Orehovs, akadēmiķis Tālis Millers, skolotāji Jānis Greste, Kārlis Lamberts, Arnolds Štokmanis. Skolu un skolotājus jēkabpilieši konferencē pieminēja ar īpašu pateicību un mīlestību. Un pilnīgi pašsaprotams likās Zinātņu akadēmijas viceprezidenta Tāļa Millera ierosinājums izveidot Jēkabpilī pieminekli Skolotājam. Savdabīgs piemineklis pašreizējo skolotāju darbam bija Jēkabpils 2.vidusskolas 10.klases audzēkņu varējuma apliecinājums ar pašu uzņemto videofilmu "Jēkabpils — novadu krustceles". Tas ir skatījums uz Jēkabpils nākotni caur kultūru, caur dabu, caur Daugavu, caur saskaņu katrā un visos. Lielākā pilsētas bagātība ir cilvēki. Te dzīvo sirsnīgi, atsaucīgi un darbīgi ļaudis. Tie gādā gan par kultūras tradīciju saglabāšanu un kopšanu, gan uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas ekonomisko uzplaukumu. "Jāstrādā! Nav ko gausties!" tāds ir arī jēkabpilieša, mākslas galerijas "Mans’s" īpašnieka mākslinieka Ulda Čamana kredo. Brīvības ielas savrupmājas divos stāvos gaumīgi iekārtotajā galerijā ikviens var veldzēties Džemmas Skulmes, Jāņa Anmaņa, Borisa Bērziņa, Ausekļa Baušķenieka, Ilzes Avotiņas, Daces Lielās un vēl daudzu citu ievērojamu mākslinieku tēlu pasaulē. U. Čamans cer paplašināt savu galeriju un iekārtot arī trešo stāvu. Ar apņēmību ir īstenojams ikviens sapnis, arī tas, kas ietverts galerijas nosaukumā "Mans’s(apnis)".

Konferences noslēgumā akadēmiķis Jānis Stradiņš rosināja gatavot un izdot Jēkabpils grāmatu. Šim aicinājumam veidot grāmatu par savu novadu tūlīt aktīvi atsaucās arī pilsētas galva Leonīds Salcevičs. Un, neapšaubāmi, šajā grāmatā būs vieta arī pilsētas 330 gadu jubilejas svētku norišu atspoguļojumam.

Kā ierasts svētkos, aicinām ciemos draugus, atbalstītājus, kaimiņus. Jēkabpils tālāko ciemiņu pulkā bija pārstāvji no sadraudzības pilsētas Melles Vācijā un Podlases Sokolovas Polijā. 15.jūlijā viesu pieņemšanā pilsētas domē jēkabpiliešus sveica Melles birģermeistars Burkhards Šlēfs un pārvaldes vadītājs Gotfrīds Millers un Sokolovas Podlaski birģermeistara Boguslava Karakula vadītā delegācija. Bez kaimiņu atbalsta, padoma ikdienas darbā neiztikt, un svētku reizē viņi ir goda viesu vidū. Sekmes un panākumus vēlēja jelgavnieki, madonieši, līvānieši, savukārt no rīdziniekiem sveicienus nesa domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Rītiņš. Viesu pulkā bija arī valdības locekļi un Saeimas deputāti.

Un kas gan būtu svētki bez paša hercoga Jēkaba! Viņš ieradās ar kuģi un visiem pazīstamā aktiera Ulda Vazdika balsī sveica jēkabpiliešus. Viņa vadītais simboliskais kuģis līkumoja pa pilsētas ieliņām, vezdams līdzi svētku gājiena dalībniekus.

Lai kuģim vieglāka "peldēšana" , debesu valdnieks sūtīja itin raženu lietus mākoni. Taču gājiena dalībnieku prieku tas nespēja nomākt. Pēc īsas apstāšanās pilsētas vēsturiskajā centrā, kas iezīmēts ar prāvu piemiņas akmeni, kuģis pietauvojās Kalpaka laukumā. Tajā, iedzīvotāju sveikti un jau saulītes gaišā vaiga sasildīti, iesoļoja gājiena dalībnieki: uzņēmumu kolektīvi, skolu audzēkņi un daudzie pašdarbnieki: teātra spēlētāji, dziedātāji un dejotāji. Te mastā uzvijās arī pilsētas vēsturiskais sarkanmelnais karogs. To sestdienas rītā Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskajā baznīcā iesvētīja mācītājs Modris Plāte.

Kalpaka laukumā svētku atklāšanā skaistu dienu un daudz smaidu visiem vēlēja pilsētas saimnieks Leonīds Salcevičs. Valdības vārdā visus sveica ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, piebilzdams, ka valdībā pašlaik no trim Bērziņiem divi ir jēkabpilieši — viņš un finansu ministrs Gundars Bērziņš.

"Kreicburgas ziķeru" iedziedāti un jauniešu deju kolektīvu iedancoti svētki piepildīja pilsētu ar koncertiem, atrakcijām, izstādēm, dažādām interesantām akcijām un izskanēja ar zaļumballi Kenu parkā. Svētki dod spēku ikdienas darbam. Atliek vien novēlēt, lai piepildās pilsētas saimnieka L.Salceviča teikatis: Jēkabpilij jākļūst par pērli Latvijas vainagā! Jo vairāk tādu būs, jo bagātāki būsim mēs visi.

Dace Bebre, "LV" nozares redaktore