Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Apdrošināšana kļuvusi dārgāka. Kāpēc?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.2004., Nr. 110 (3058) https://www.vestnesis.lv/ta/id/91118

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES Konstitucionālo līgumu parakstīs 29. oktobrī

Vēl šajā numurā

14.07.2004., Nr. 110 (3058)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Apdrošināšana kļuvusi dārgāka. Kāpēc?

AUTO.PNG (90622 bytes)
Arī šādos gadījumos noder un jūsu intereses aizstāvēs OCTA
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Daudzi autovadītāji pamanījuši, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) dārgāka kļuvusi ne tikai degviela, bet arī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA). Tiesa, reizē ar OCTA cenu pieaugumu izdevīgāki kļuvuši arī apdrošināšanas noteikumi.

Cenu kāpums ir ievērojams

Agrāk OCTA polišu cenas regulēja valsts. Tiesa, gandrīz visi apdrošinātāji piedāvāja arī atlaides. Tas nozīmē, ka faktiskās izmaksas bija zemākas nekā valsts noteiktās. Tagad prēmijas lielumu, par kādu pērkam OCTA polisi, regulē tirgus – konkurence apdrošinātāju starpā. Latvijas Apdrošināšanas asociācijas OCTA pastāvīgās komisijas vadītāja un AS “BTA” viceprezidente Jeļena Alfejeva atzīst, ka atsevišķām grupām OCTA polise kļuvusi pat divreiz dārgāka. Tomēr ir arī grupas, kur cenas kritušās. “Raksturīgākajām auto grupām OCTA cenas pieaugušas vidēji divas reizes. Turklāt cenu pieaugums aprēķināts, ņemot vērā iepriekš noteiktās Ministru kabineta cenas bez apdrošinātāju tajā laikā piedāvātajām atlaidēm,” teic J. Alfejeva. Kā galvenos ieguvējus apdrošinātāju pārstāve min gados vecus vadītājus ar veciem auto, kas nedzīvo Rīgā. Tā ir grupa, kura OCTA polisi tagad var nopirkt pat lētāk nekā agrāk.

Apdrošinātājiem lielāks risks

J. Alfejeva norāda, ka tagad apdrošinātājiem nelaimes gadījumos var būt jāizmaksā lielākas naudas summas. “Pašreiz apdrošinātāja atbildības limiti ir noteikti 250 tūkstoši latu katrai ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai par tās veselībai nodarīto kaitējumu. Savukārt par mantai nodarītajiem zaudējumiem maksimālā izmaksājamā summa ir 70 tūkstoši latu neatkarīgi no ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu skaita, proti, maksimālā summa mantiskajam zaudējumam kopumā, nevis katras cietušās personas materiālo zaudējumu segšanai,” skaidro apdrošinātāju pārstāve. Šeit jāatgādina, ka līdz 1. maijam spēkā bija ievērojami zemāki apdrošinātāju atbildības limiti – deviņi tūkstoši latu par nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar mantas bojājumiem un desmit tūkstoši latu sakarā ar kaitējumu veselībai.
Tāpat kā priekšrocību autobraucējiem J. Alfejeva min, ka apdrošināšanas līgumam, nomaksājot vienu prēmiju, ir jābūt spēkā visā Eiropas ekonomiskajā zonā un Šveicē. Šie noteikumi tiek attiecināti arī uz polisēm, kas iegādātas pirms 1. maija.

Nesolīja strauju cenu kāpumu

Vēl pagājušā gada nogalē, runājot gan ar apdrošinātājiem, gan ar Satiksmes biroja pārstāvjiem, tika noraidīta iespēja, ka prēmijas varētu strauji pieaugt. Toreiz Satiksmes biroja valdes priekšsēdētājs Gvido Janevičs, atbildot uz jautājumu par iemesliem iespējamiem prēmiju pieaugumiem, teica: “Ja visu laiku durvju ailes augstums ir bijis divi metri, bet pēc kāda laika aili sāk veidot lielāku – sešu metru augstumā, vai tas nozīmē, ka cilvēki kļūs garāki? Nē, tā nenotiks. Tāpat būs arī ar prēmijām – apdrošinātāja atbildības pieaugums automātiski neizraisīs prēmiju cenu kāpumu. Prēmiju pieaugums ir gaidāms tad, kad Latvijas iedzīvotāji kļūs turīgāki, iegādāsies dārgākas automašīnas, strādās labi atalgotu darbu, kā rezultātā, ja cietīs negadījumā, palielināsies viņiem nodarīto zaudējumu apmērs. Ja iedzīvotāji nākamajā gadā brauks ar tādām automašīnām kā pašlaik, nav sagaidāms, ka apdrošinātājiem varētu strauji pieaugt izmaksājamo atlīdzību apjoms. (..) Ir skaidrs, ka no nākamā gada uz Latvijas ceļiem neparādīsies tikai jaunas un dārgas automašīnas, tāpēc arī nav gaidāms, ka strauji pieaugs izmaksājamo atlīdzību apjoms. Tikai tāpēc, ka palielināsies apdrošinātāja atbildības limits, prēmijām nebūtu jāpieaug, jo prēmijas lielumu nosaka reāli izmaksātās atlīdzības.” (Intervijas pilns atšifrējums “LV” 17.10.2003. Nr. 145 (2910) pielikums “Eiropas Vēstis” Nr. 35 “Apdrošināšana kļūs dārgāka. Pagaidām nav tikai zināms, kad.”)
Arī J. Alfejeva toreiz teica, ka “prēmiju pieaugums tik drīz nav gaidāms. Prēmijas varētu palielināties tikai ar laiku”. (Intervijas pilns atšifrējums “LV” 17.10.2003. Nr. 145 (2910) pielikums “Eiropas Vēstis” Nr. 35 “Risks apdrošinātājiem būs lielāks”.)
Tātad šīs publikācijas liecināja, ka prēmijas par OCTA pieaugs, bet ne tūdaļ pēc 1. maija. Turklāt J. Alfejeva pagājušās nedēļas sarunā norādīja, ka lielas apdrošināšanas summas par kaitējumu veselībai un materiālo kaitējumu nav izmaksātas. Tādējādi tiek noraidīta iespējamība, ka lielu atlīdzību izmaksa varētu būt viens no iemesliem, kāpēc strauji kāpušas cenas.

Vai slepena vienošanās?

Vairāki lasītāji, informējot par augušajām OCTA prēmijas cenām, izteica aizdomas, ka, iespējams, apdrošinātāji savā starpā vienojušies. Šādu iespējamību apstiprina fakts, ka dārgu auto īpašnieki bez OCTA polises iegādājas arī “Kasko” apdrošināšanu. Tātad arī gadījumā, kad izmaksājama lielāka atlīdzība par materiālajiem zaudējumiem, apdrošinātājiem nauda jau ir kabatā. Pieņēmums par slepenu vienošanos, pēc vairāku lasītāju domām, esot iespējams arī vēl viena apsvēruma dēļ – Latvijas tirgū darbojas tikai septiņi apdrošinātāji, kas piedāvā OCTA. Protams, septiņu tirgus dalībnieku starpā slepena vienošanās iespējama salīdzinoši vienkārši.
Konkurences padomē (KP), kuras viena no funkcijām ir sekot tirgū notiekošajam, lai nenotiktu slepenas vienošanās, kā arī izskatīt gadījumus, kad tiek izteiktas pamatotas aizdomas par slepenas vienošanās gadījumiem, stāsta, ka šajā jomā “nav veikta šā tirgus uzraudzība”. KP padomes loceklis Uldis Danga sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” skaidro, ka “KP atkarībā no iespējām un resursiem seko visiem procesiem un veic dažādu tirgu monitoringu. Informācija par izmaiņām tirgū tiek iegūta dažādos veidos, piemēram, publikācijas laikrakstos utt. Pašlaik KP rīcībā nav tiešu faktu, kas apliecinātu, ka apdrošinātāju starpā varētu būt notikusi slepena vienošanās”.
Arī Satiksmes biroja direktors apdrošināšanas un atlīdzības jautājumos Juris Stengrevics, norādot, ka šis jautājums gan ir KP kompetencē, apšaubīja iespēju, ka apdrošinātāju vidū varētu būt notikusi slepena vienošanās, kuras dēļ pieaugušas OCTA polišu cenas.

Derīga Latvijā un derīga Eiropā

Kā jau minēts, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 27.04.2004.) standartlīgums, kas noslēgts par auto apdrošināšanu, ir spēkā Eiropas ekonomiskās zonas teritorijā (5.2. pants). BTA piedāvā klientiem iegādāties arī polisi, kas ir lētāka, ja autovadītājs brauc tikai Latvijas teritorijā. Savukārt, dodoties ārpus Latvijas robežām, iespējams piemaksāt. Komentējot situāciju, J. Alfejeva saka: “Visām polisēm ir jābūt derīgām visā ES. Jā, BTA piedāvā īpašu polises cenu autovadītājiem, kas brauc pārsvarā tikai Latvijā. Tāda polise maksā mazāk. Savukārt, ja vadītājs plāno izbraukt ārpus valsts robežām, iespējams piemaksāt prēmijas starpību un doties arī ārpus Latvijas.”
Šāda BTA rīcība izraisījusi citu apdrošinātāju neapmierinātību. Skaidrojot situācijas tiesiskos aspektus, “Latvijas Vēstnesis” vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kurai uzticēta apdrošināšanas sabiedrību uzraudzība. FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja norādīja, ka jautājums par apdrošinātāju sniegto pakalpojumu nosacījumiem šajā gadījumā nav FKTK uzdevums, bet ir Satiksmes biroja kompetencē.
Savukārt J. Stengrevics sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” paskaidroja: “Satiksmes birojs kaut ko var lemt un skatīt šādu jautājumu, bet mēs neko nevaram izdarīt. Rīkoties var tikai FKTK.” J. Stengrevics atzina, ka “šis jautājums Satiksmes birojā ir aktuāls. Arī pirmdien, 12. jūlijā, tas tika skatīts padomes sēdē. Kā jau gaidīts, izvērtās asas diskusijas, tomēr nekāds lēmums netika pieņemts. Padome vistuvākajā laikā nosūtīs vēstuli Saeimas Juridiskajam birojam un lūgs likuma skaidrojumu”. Satiksmes birojs uzskata, ka pašreizējā situācijā netiek pārkāptas direktīvas prasības, proti, BTA piedāvā polisi, kurai ir segums arī ārpus Latvijas teritorijas – Eiropas ekonomiskās zonas valstīs un Šveicē. “Tomēr nav pieļaujama papildu līgumu slēgšana, proti, tādu līgumu slēgšana, kas nav paredzēta Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā,” piebilda J. Stengrevics.
Tātad strīds par BTA rīcību, piedāvājot polisi par īpašām cenām personām, kas pārsvarā brauc pa Latviju, vēl nav atrisināts. Cīņa apdrošinātāju starpā turpinās. Par tās gaitu un rezultātiem lasītājus informēsim arī turpmāk. J. Stengrevics gan nemācēja teikt, cik ilgā laikā Saeimas Juridiskais birojs atbildēs uz vēstuli. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Saeimas Juridiskajam birojam atbilde būtu jāsniedz pāris nedēļu laikā.

Uzziņai

Apdrošinātāja atbildības limits
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu:
1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 250 000 latu katrai cietušajai personai;
2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 70 000 latu neatkarīgi no trešo personu skaita.

Avots: Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.

Obligātās sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas parakstīto bruto prēmiju apmērs un izmaksātās bruto atlīdzības (latos)

2002.g. I cet.

2003.g. I cet.

2004.g.I cet.

Parakstītās bruto prēmijas

6 055 699

6 067 613

6 647 709

Izmaksātās bruto atlīdzības

2 309 501

2 247 793

3 060 075

Avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!