ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas un Pleskavas apgabala sadarbību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2004., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91043
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Latvijas un Pleskavas apgabala
sadarbību
Kā informē Saeimas Ārlietu komisija, šā gada
24.jūnijā Pleskavas apgabala Likumdošanas sapulces deputāti pieņēma aicinājumu, kas
adresēts Saeimas deputātiem un Krievijas Federācijas prezidentam. Tajā tiek izteikta
ieinteresētība veicināt Latvijas un Pleskavas apgabala sadarbību un kā šķēršļi
tiek minēti jau vispārzināmie Krievijas pārmetumi mazākumtautību jomā un
izglītības reformas jautājumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks
nosūtīja atbildes vēstuli, kurā Pleskavas deputātiem izskaidro savu nostāju šajā
jautājumā.
Runājot par bažām, kas it kā radušās Pleskavas deputātiem saistībā ar minētajiem jautājumiem, A.Pabriks norāda uz nepieciešamību turpmākos vērtējumos izmantot nepastarpinātu un nesagrozītu informāciju, kur vislabāk var līdzēt tikšanās ar atbildīgajām Latvijas amatpersonām.
Komisijas vadītājs vēstulē vērš uzmanību uz to, ka Latvija ir izpildījusi visus Kopenhāgenas kritērijus attiecībā uz mazākumtautību tiesību ievērošanu un tās politika atbilst pieņemtajiem Eiropas standartiem. “Tāpat, vērtējot situāciju Latvijā, nedrīkst jaukt un vienkopus likt divus dažādus jēdzienus – mazākumtautības un imigranti,” atgādinot par padomju totalitārā režīma nodarījumiem pret Latviju, uzsver A.Pabriks.
Jautājumā par izglītības reformu A.Pabriks uzsver, ka “pārliecību par reformas nepieciešamību un atbilstību visiem starptautiskajiem standartiem sniegtu nepastarpināta iepazīšanās ar reformas būtību un tās sniegtajām iespējām, vienlaikus izvairoties no tādas informācijas vērtēšanas, kur atsevišķi reformas elementi tiek izrauti no konteksta”.
Ārlietu komisijas vadītājs vēstulē augstu novērtē Pleskavas deputātu rūpes par demokrātisko un tiesisko principu ievērošanu attiecībā uz mazākumtautību pārstāvjiem un piebilst: “Tāpēc atzinīgi novērtētu šādu satraukumu paušanu arī par pēdējā laikā arvien vairāk novērojamo rasistisko uzskatu un darbību esamību pašā Krievijā, jo mūsu kā vēlēto pārstāvju galvenais uzdevums ir rūpēties pirmām kārtām par savas valsts sakārtotību un uzplaukumu.” Vēstules nobeigumā komisijas vadītājs augstu novērtē vēsturiski izveidojušās draudzīgās saites ar Pleskavas apgabalu un izsaka atbalstu vēl ciešākas sadarbības attīstīšanai.
Runājot par bažām, kas it kā radušās Pleskavas deputātiem saistībā ar minētajiem jautājumiem, A.Pabriks norāda uz nepieciešamību turpmākos vērtējumos izmantot nepastarpinātu un nesagrozītu informāciju, kur vislabāk var līdzēt tikšanās ar atbildīgajām Latvijas amatpersonām.
Komisijas vadītājs vēstulē vērš uzmanību uz to, ka Latvija ir izpildījusi visus Kopenhāgenas kritērijus attiecībā uz mazākumtautību tiesību ievērošanu un tās politika atbilst pieņemtajiem Eiropas standartiem. “Tāpat, vērtējot situāciju Latvijā, nedrīkst jaukt un vienkopus likt divus dažādus jēdzienus – mazākumtautības un imigranti,” atgādinot par padomju totalitārā režīma nodarījumiem pret Latviju, uzsver A.Pabriks.
Jautājumā par izglītības reformu A.Pabriks uzsver, ka “pārliecību par reformas nepieciešamību un atbilstību visiem starptautiskajiem standartiem sniegtu nepastarpināta iepazīšanās ar reformas būtību un tās sniegtajām iespējām, vienlaikus izvairoties no tādas informācijas vērtēšanas, kur atsevišķi reformas elementi tiek izrauti no konteksta”.
Ārlietu komisijas vadītājs vēstulē augstu novērtē Pleskavas deputātu rūpes par demokrātisko un tiesisko principu ievērošanu attiecībā uz mazākumtautību pārstāvjiem un piebilst: “Tāpēc atzinīgi novērtētu šādu satraukumu paušanu arī par pēdējā laikā arvien vairāk novērojamo rasistisko uzskatu un darbību esamību pašā Krievijā, jo mūsu kā vēlēto pārstāvju galvenais uzdevums ir rūpēties pirmām kārtām par savas valsts sakārtotību un uzplaukumu.” Vēstules nobeigumā komisijas vadītājs augstu novērtē vēsturiski izveidojušās draudzīgās saites ar Pleskavas apgabalu un izsaka atbalstu vēl ciešākas sadarbības attīstīšanai.
Saeimas preses dienests