Nepiekusu dzīvojot, neaizsmaku dziedājot

Ungāru jaunieši aizrāva skatītājus ar savu ugunīgo danci un iznesību Foto: Ernests Spīčs

Ar rotaļām, sadziedāšanos un dančiem Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja sētās un pagalmos 11.jūlijā izskanēja starptautiskais bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”. Tika tiesāts arī lielais jubilejas kliņģeris par godu šo svētku 20.gadskārtai.

Festivāls ir Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra lolojums, un to akreditējusi starptautiskā folkloras festivālu rīkotāju padome. Līvānos, Madonā, Ventspilī, Jūrmalā un Rīgā festivāla sarīkojumos piedalījās vairāk nekā 300 tautas tradīciju kopēju no visiem Latvijas novadiem un piecām ārvalstīm.
Raženākās grupas un ansambļi tikās Vāgnera zālē. Katra tauta nāca ar savu īpatnību, ar savas puses deju rakstiem un dziesmām. Baltkrievu folkloras grupa “Vetah”, kas svētkos piedalījās jau otru reizi, rādīja tautas spēles, rotaļas un tradicionālo dziedājumu. Čehu bērni un jaunieši izdejoja un izspēlēja stāstu par lielo blēdi Jāničeku. Šauļu “Vieversalis” un poļu “Vistula” uzstājās ar pašu darinātiem tautas mūzikas instrumentiem. Ungāru studentu ansamblis “Čivrento” visu zāli iejūsmināja ar solistu virtuozo dejas mākslu un improvizācijas košumu.
Ar ko šie svētki bija iezīmīgi un kā gadu ritumā attīstījusies bērnu un jauniešu folkloras kustība? – Festivāla krustmāte un svētku režisore Māra Mellēna uz šiem jautājumiem atbild optimistiski:
– Iezīmīgi tie bija ar to, ka pirmo reizi svētku dienās lija lietus. Bet tas mūs vēl vairāk satuvināja. Notika tāda draudzēšanās kā reti kad! Un neizpalika ne smilšu pilis Jūrmalā, ne šūpuļdziesmas Stacijas laukumā, ne svētku kliņģeris Vidzemes sētā.
Atmodas laikā dažkārt sanāca vairāk dalībnieku, bija vairāk entuziasma. Tagad cilvēki kļuvuši pragmatiskāki, tomēr tradīcija attīstās, iet dziļumā. Kvalitātes celšanos neapšaubāmi veicina ikgadējie konkursi, kas risinās visa mācību gada laikā. Andrejdienā sacenšas labākie stāstnieki, pirms Ziemsvētkiem – masku gatavotāji, pavasarī, kad balsis nāk vaļā, ap Jurģu dienu savu māku rāda dziedātāji, stabulētāji un citi muzikanti. Šogad pirmo reizi tika izcīnīta augstākā balva – Zelta kokles. Tās saņēma Dinas Kalniņas audzēkne Laima Jansone. Jau četrus gadus konkurss saņem Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, un otro gadu tas darbojas kā mērķprogramma.

Svētku saimniece Māra Mellēna; gājienam kārtojas Latvijas bērni Foto: Ernests Spīčs

Ar konkursiem mēs nedomājam attīstīt varoņu kultu, bet gribam parādīt augstākos sasniegumus katrā nozarē. Lai būtu, ar ko salīdzināties, uz ko tiekties. Šajos svētkos visus sajūsmināja ungāru dejotāju pāris. Tā bija spoža mākslinieciska dzirkstelīte. Tāda meistarības pakāpe, kad atraisās dejotāja personība un deja kļūst dzīva, aizraujoša. Latvijā ir ļoti labi deju kolektīvi, Tautas ansambļi, bet tie zināmā mērā unificē dejotājus. Tāpēc mēs tik augstu vērtējam folkloras kopas, kas ļauj attīstīties individualitātei.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv