ATSAUCĒ IETVERT:
"Austrijas gadījums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2000., Nr. 263/265 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9100
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
"Austrijas gadījums"
Runa nepavisam nebija par Austriju. Arī ne par bažām, ka šī Alpu republika, citējot Karlu Krauzi, varētu kļūt par pasaules norieta izmēģinājumu laboratoriju. Nē, runa bija par vācu, franču, beļģu utt. iekšpolitiku. Bija jānosaka, kurš ar kuru turpmāk drīkstēs un kurš nedrīkstēs veidot koalīciju tad, ja aktivizēsies protesta kustības pret globalizāciju un identitātes zaudējumu. Atstājot malā tiesisko pusi, ir jājautā, vai ES ar šādu aizbildniecību nav gājusi pārāk tālu un vai lielajām valstīm bija tik augstprātīgi jāizturas pret mazāko — nav iespējams atcerēties nevienu gadījumu, ka tik pazemojoši tiktu aizskarta vēl kādas ES dalībvalsts suverenitāte.
Kad Klima, vēl būdams kanclera amatā, risināja sarunas ar Haidera cilvēkiem, nekādi sašutuma kliedzieni nebija dzirdami. Tad bija gatavi Austriju pieņemt tādu, kāda tā ir. Tā bija normāla eiropiešu izturēšanās, kas tiek praktizēta arī šodien — gan pret Itāliju, kur valdībā piedalās neofašiti, gan pret Franciju ar tās veckomunistu pēctečiem.
Taču pavisam citādi kļuva tad, kad šo lietu savās rokās ņēma līdz tam laikam cienītais kolēģis ar nopelniem Eiropas labā — Volfgangs Šisels, kas tad vēl bija ārlietu ministrs. Austrijai taču kaut kad bija jātiek pie valdības un vairs nebija iespējams ieteikt turpināt veco valdības formu — „roka roku mazgā". Tā 15 gadu Haidera "brīvo" rokās dzina neapmierinātos un nepastāvīgos.
Vismazāk tika domāts par to, ko darīt tad, ja draudiem nebūs ietekmes, kā atkal izkļūt no strupceļa. Tāds ir stāvoklis, kurā tagad trīs „gudrajiem" ir jāpaziņo par Austrijas morāli nevainojamo demokrātiju, un nav nemaz jābūt pareģim, ka viņi to darīs un pēc iespējas ātrāk. Tagad ir sākusies atkāpšanās no kampaņas, ko labāk būtu bijis vispār nesākt.
"Die Welt"
— 2000.07.05.
Mihaels Štirmers