Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 554 "Kārtība, kādā valsts pārvaldē tiek izvērtēta tiesību normas atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.07.2004., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90907

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.567

Iekšējo normatīvo aktu projektu sagatavošanas un saskaņošanas kārtība

Vēl šajā numurā

09.07.2004., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 554

Pieņemts: 21.06.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.554

Rīgā 2004.gada 21.jūnijā (prot. Nr.38 10.§)
Kārtība, kādā valsts pārvaldē tiek izvērtēta tiesību normas atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normai
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā amatpersona informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju, ja rodas pamatotas šaubas par ārējā normatīvā akta tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai (Administratīvā procesa likuma 15.panta vienpadsmitā daļa), un rīcību pēc šādas informācijas saņemšanas;

1.2. kārtību, kādā amatpersona informē augstāku iestādi, Tieslietu ministriju un publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu, ja rodas pamatotas šaubas par šī akta atbilstību ārējam normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības tiesību normām (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 78.panta pirmā daļa un Administratīvā procesa likuma 16.panta sestā daļa), un rīcību pēc šādas informācijas saņemšanas;

1.3. kārtību, kādā amatpersona informē augstāku amatpersonu, Tieslietu ministriju un iestādi vai amatpersonu, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, ja rodas pamatotas šaubas par šī akta atbilstību citam iekšējam normatīvajam aktam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 78.panta ceturtā daļa), un rīcību pēc šādas informācijas saņemšanas.
2. Ja amatpersonai radušās pamatotas šaubas par ārējā normatīvā akta tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tā nekavējoties vienlaikus nosūta motivētu rakstisku ziņojumu augstākai iestādei un Tieslietu ministrijai, kurā norāda:

2.1. tiesību normu, par kuras atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai radušās šaubas, un augstāka juridiska spēka tiesību normu (arī vispārējo tiesību principu);

2.2. faktisko apstākļu izklāstu, kuru dēļ radušās pamatotas šaubas par tiesību normas atbilstību;

2.3. tiesību normas neatbilstības juridisko pamatojumu;

2.4. citu būtisku informāciju.
3. Ziņojumam pievieno nepieciešamos dokumentus vai to norakstus.
4. Augstāka iestāde un Tieslietu ministrija mēneša laikā izvērtē tiesību normas atbilstību. Šo termiņu var pagarināt vēl uz vienu mēnesi. Īpaši sarežģītos gadījumos termiņu var pagarināt atkārtoti, taču kopējais iesnieguma izskatīšanas laiks nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Augstāka iestāde un Tieslietu ministrija informē ziņojuma sagatavotāju par jautājuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu.
5. Augstākai iestādei un Tieslietu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no amatpersonas vai iestādes, kas sagatavojusi ziņojumu vai izstrādājusi apstrīdēto tiesību normu.
6. Pēc attiecīgās tiesību normas izvērtēšanas augstāka iestāde un Tieslietu ministrija sagatavo motivētu viedokli par tās atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai (arī vispārējam tiesību principam).
7. Ja augstāka iestāde konstatē, ka tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (arī vispārējam tiesību principam), tā nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Augstāka iestāde informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
8. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (arī vispārējam tiesību principam), tā nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Tieslietu ministrija informē par saviem apsvērumiem augstāku iestādi.
9. Ja augstāka iestāde konstatē, ka tiesību norma neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (arī vispārējam tiesību principam), tā:

9.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

9.2. nosūta motivētu viedokli iestādei, kura izstrādājusi par neatbilstošu atzīto tiesību normu, un norāda, ka nepieciešams izstrādāt tiesību akta projektu, kas novērš šīs tiesību normas neatbilstību;

9.3. informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
10. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka tiesību norma neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (arī vispārējam tiesību principam), tā:

10.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

10.2. nosūta motivētu viedokli iestādei, kura izstrādājusi par neatbilstošu atzīto tiesību normu, un norāda, ka nepieciešams izstrādāt tiesību akta projektu, kas novērš šīs tiesību normas neatbilstību;

10.3. informē par saviem apsvērumiem augstāku iestādi un amatpersonu, kas konstatējusi tiesību normas neatbilstību.
11. Ja augstāka iestāde un Tieslietu ministrija ir pieņēmušas dažādus lēmumus par tiesību normas atbilstību, noteicošais ir Tieslietu ministrijas viedoklis.
12. Iestāde, kura izstrādājusi par neatbilstošu atzīto tiesību normu, nekavējoties sagatavo tiesību akta projektu, kas novērš šīs tiesību normas neatbilstību.
13. Ja iestāde, kura izstrādājusi par neatbilstošu atzīto tiesību normu, nepiekrīt Tieslietu ministrijas viedoklim vai atsakās izstrādāt tiesību akta projektu, kas novērš tiesību normas neatbilstību, Tieslietu ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu Ministru kabineta protokollēmuma projektu, norādot, kāds tiesību akts ir nepieciešams, lai novērstu tiesību normas neatbilstību, un kura institūcija ir atbildīga par šī projekta izstrādi.
14. Ja amatpersonai radušās pamatotas šaubas par iekšējā normatīvā akta atbilstību ārējam normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības tiesību normām, tā nekavējoties vienlaikus nosūta motivētu rakstisku ziņojumu augstākai iestādei, Tieslietu ministrijai un publiskajam tiesību subjektam, kas izdevis šo normatīvo aktu, norādot:

14.1. iekšējo normatīvo aktu vai tā daļu, par kuras atbilstību radušās pamatotas šaubas, un ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu, starptautisko tiesību normu vai Eiropas Savienības tiesību normu;

14.2. faktisko apstākļu izklāstu, kuru dēļ radušās pamatotas šaubas par iekšējā normatīvā akta atbilstību;

14.3. iekšējā normatīvā akta neatbilstības juridisko pamatojumu;

14.4. citu būtisku informāciju.
15. Ziņojumam pievieno iekšējo normatīvo aktu un citus nepieciešamos dokumentus vai to norakstus. Iekšējo normatīvo aktu var nepievienot, ja tas publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ziņojumā ir norāde par tā publikāciju.
16. Augstāka iestāde, Tieslietu ministrija un publisko tiesību subjekts mēneša laikā izvērtē iekšējā normatīvā akta atbilstību.
17. Ja augstāka iestāde konstatē, ka iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām un Eiropas Savienības tiesību normām, minētā iestāde nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Augstāka iestāde informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
18. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka iekšējais normatīvais akts atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām un Eiropas Savienības tiesību normām, tā nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Tieslietu ministrija informē par saviem apsvērumiem augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu.
19. Ja augstāka iestāde konstatē, ka normatīvais akts vai tā daļa neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām vai Eiropas Savienības tiesību normām, minētā iestāde:

19.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

19.2. informē par tiesību normas neatbilstību publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu;

19.3. informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
20. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka iekšējais normatīvais akts vai tā daļa neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām vai Eiropas Savienības tiesību normām, tā:

20.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

20.2. informē par tiesību normas neatbilstību publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu;

20.3. informē par saviem apsvērumiem augstāku iestādi, amatpersonu, kas konstatējusi tiesību normu neatbilstību, un publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu.
21. Ja augstāka iestāde, publisko tiesību subjekts, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu, un Tieslietu ministrija ir pieņēmuši dažādus lēmumus par iekšējā normatīvā akta atbilstību, noteicošais ir Tieslietu ministrijas viedoklis, izņemot gadījumu, ja publisko tiesību subjekts ir Ministru kabinets.
22. Ja publisko tiesību subjekts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 78.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 16.panta sesto daļu devis rakstisku rīkojumu piemērot iekšējo normatīvo aktu, bet Tieslietu ministrija atzinusi, ka iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām vai Eiropas Savienības tiesību normām, publisko tiesību subjekts atceļ minēto rīkojumu. Šis nosacījums neattiecas uz Ministru kabinetu.
23. Ja amatpersonai radušās pamatotas šaubas par iekšējā normatīvā akta atbilstību citam iekšējam normatīvajam aktam, tā nekavējoties vienlaikus nosūta motivētu rakstisku ziņojumu augstākai amatpersonai un iestādei vai amatpersonai, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, kā arī Tieslietu ministrijai, norādot:

23.1. iekšējo normatīvo aktu vai tā daļu, par kuras atbilstību radušās pamatotas šaubas, un attiecīgo citu iekšējo normatīvo aktu;

23.2. faktisko apstākļu izklāstu, kuru dēļ radušās pamatotas šaubas par iekšējā normatīvā akta atbilstību;

23.3. iekšējā normatīvā akta neatbilstības juridisko pamatojumu;

23.4. citu būtisku informāciju.
24. Ziņojumam pievieno iekšējo normatīvo aktu un citus nepieciešamos dokumentus vai to norakstus. Iekšējo normatīvo aktu var nepievienot, ja tas publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ziņojumā ir norāde par tā publikāciju.
25. Augstāka amatpersona un iestāde vai amatpersona, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, kā arī Tieslietu ministrija mēneša laikā izvērtē iekšējā normatīvā akta atbilstību.
26. Ja augstāka amatpersona un iestāde vai amatpersona, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, konstatē, ka tas atbilst citiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tās nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Augstāka amatpersona un iestāde vai amatpersona, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
27. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka iekšējais normatīvais akts atbilst citiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, tā nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību. Tieslietu ministrija informē par saviem apsvērumiem augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu.
28. Ja augstāka amatpersona un iestāde vai amatpersona, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, konstatē, ka normatīvais akts vai tā daļa neatbilst citam iekšējam normatīvajam aktam, tā:

28.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

28.2. informē par tiesību normas neatbilstību publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu;

28.3. informē par saviem apsvērumiem Tieslietu ministriju.
29. Ja Tieslietu ministrija konstatē, ka iekšējais normatīvais akts vai tā daļa neatbilst citam iekšējam normatīvajam aktam, tā:

29.1. nosūta motivētu viedokli amatpersonai, kurai radušās šaubas par tiesību normas atbilstību;

29.2. informē par tiesību normas neatbilstību publisko tiesību subjektu, kas izdevis iekšējo normatīvo aktu;

29.3. informē par saviem apsvērumiem amatpersonu, kas konstatējusi tiesību normas neatbilstību, augstāku amatpersonu un iestādi vai amatpersonu, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu.
30. Ja augstāka amatpersona, iestāde vai amatpersona, kura izdevusi iekšējo normatīvo aktu, un Tieslietu ministrija ir pieņēmušas dažādus lēmumus par iekšējā normatīvā akta atbilstību, noteicošais ir Tieslietu ministrijas viedoklis, izņemot gadījumu, ja publisko tiesību subjekts ir Ministru kabinets.
31. Publisko tiesību subjekts pēc Tieslietu ministrijas motivēta viedokļa saņemšanas nekavējoties atceļ attiecīgo iekšējo normatīvo aktu vai tā daļu, izņemot gadījumu, ja publisko tiesību subjekts ir Ministru kabinets. Šādā gadījumā tiesību akta projektu, ar kuru tiek atcelts iekšējais normatīvais akts vai tā daļa, sagatavo Tieslietu ministrija, ja vien Ministru kabinets vai Ministru prezidents nav uzdevis to citai iestādei vai amatpersonai.
Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Tieslietu ministra vietā — ārlietu ministrs R.Pīks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!