Elektroniskā veselības aprūpe

Pacients ar ārstu varēs sazināties pa e-pastu

Elektroniskās veselības pakalpojumiem būs dažādi virzieni. Pirmais no tiem būs veselības portālu radīšana internetā, kuros varētu rast ziņas, piemēram, par veselīgu dzīvesveidu, dažādu slimību profilaksi. Tās varētu būt arī mājaslapas kādas konkrētas slimības slimniekiem, piemēram, diabētiķiem vai sirds slimniekiem.
Šā projekta ietvaros pacienti varēs arī tiešsaistes režīmā (pa e-pastu) pierakstīties pie sava ģimenes ārsta vai cita speciālista, kā arī uzdot sev interesējošu jautājumu. Uz jautājumu, vai speciālisti, ņemot vērā lielo darba slodzi, vēlēsies pacientu konsultēt pa e-pastu, turklāt nesaņemot par to atlīdzību, A. Viļums uzsver, ka ikvienam ārstam ir pienākums sniegt saviem pacientiem informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanu rezultātiem, kā arī citiem ar ārstēšanu saistītiem jautājumiem. Taču jāsaprot, ka no attāluma nevienu nevar ārstēt, runa var būt tikai par kādu sīku, precizējošu jautājumu. Galvenokārt šī tiešsaiste domāta tam, lai ar ārstu sazinātos par iespējamo pieņemšanas laiku, kā arī pieteiktu mājas vizīti. Katrā ziņā nevar cerēt, ka, piemēram, nosūtot jautājumu “Man sāp vēders, ko darīt?”, ārsts atsūtīs vēstuli ar ārstēšanās gaitu.

Būs elektroniskās veselības kartes

Otrs virziens attieksies uz ārstniecības iestādēm, kurās plāno ieviest elektronisko dokumentāciju, tā ārstus neapkraujot ar papīru kalniem. A. Viļums uzsvēra, ka elektroniskās slimību vēstures glabāsies datorā, kas nekādā ziņā nebūs pieslēgts internetam, līdz ar to konfidenciālā informācija būs tikpat aizsargāta kā līdz šim.
Un, treškārt, tiks ieviestas elektroniskās veselības kartes. Tās būs kredītkartes lielumā un sākotnēji glabās informāciju par cilvēka vārdu un uzvārdu, alerģiskām reakcijām, asinsgrupu, veiktajām vakcinācijām, kā arī veselības apdrošināšanu. Kartes cilvēkiem īpaši noderēs, dodoties uz ārzemēm. Ja tur rastos kādas veselības problēmas, elektroniskās kartes ievērojami atvieglotu pacienta un ārsta komunikāciju. Kartes pazaudēšanas gadījumā to, tāpat kā bankas karti, varēs nobloķēt, liedzot citām personām piekļuvi kartes informācijai.
Runājot par e-veselības aprūpes ieviešanas termiņiem, A. Viļums min, ka daļēji tie jau noteikti valdības deklarācijā. Piemēram, elektroniskajai dokumentācijai slimnīcās jābūt jau 2006. gadā. Ar nākamo gadu jāsāk darboties telemedicīnai. Elektroniskā norēķinu sistēma šobrīd tiek ieviesta Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā (VOAVA) un slimokasēs.
E-veselības aprūpe nav Latvijas izgudrojums, Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi rīcības plānu tās ieviešanai līdz 2008. gada 31. decembrim. A. Viļums stāsta, ka jau tuvākajā laikā Veselības ministrija iesniegs pamatnostādnes valdībā un, ja tās akceptēs, Latvija izstrādās savu rīcības plānu. Diemžēl A. Viļums nemin pat ne aptuvenu summu, cik varētu izmaksāt e-veselības aprūpes ieviešana.

Pieejamība būs pakāpeniska

Kā zināms, Latvijā ir vienas no augstākajām cenām Eiropā par telekomunikāciju, tātad arī interneta, izmantošanu. Tādēļ pamatots ir jautājums par e-veselības aprūpes pieejamību, proti, vai tās sniegtās priekšrocības varēs izmantot visi Latvijas iedzīvotāji vai tikai turīgie un tie, kam internets pieejams darbavietās, tātad strādājošie. Pēc statistikas datiem, ārstniecības pakalpojumus visvairāk izmanto tieši pensionāri, kuri taupa naudu pat uz fiksēto telefonsarunu rēķina. Ir zināmas šaubas, vai viņi (tāpat arī invalīdi) varēs atļauties izmantot jaunās iespējas. A. Viļums atzīst, ka pieejamība tiks nodrošināta pakāpeniski, sākotnēji minētos pakalpojumus tiešām pārsvarā izmantos strādājošie lielo pilsētu iedzīvotāji, taču ar laiku tie nonāks arī līdz laukos dzīvojošajiem. Kā uzsver A. Viļums, tas ir projekts, kas vērsts nākotnē. Elektroniskās sistēmas ieviešana nekādā gadījumā neatceļ līdzšinējo. Tāpēc, pēc Veselības ministrijas speciālistu domām, nav nekāda pamata runāt par diskrimināciju. Vienā vai otrā veidā pieeja ārstniecības pakalpojumiem ir nodrošināta visiem mūsu valsts iedzīvotājiem.
Kas attiecas uz ārstniecības iestādēm, e-veselības aprūpes ieviešana notiek pakāpeniski. Tā sākta ar stacionāru – lielo pilsētu slimnīcu – pāreju uz elektronisko norēķinu sistēmu ar VOAVA. Šobrīd tā ieviesta jau gandrīz visās Latvijas slimnīcās. Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Gundars Prolis atzina, ka projekts ir ļoti nepieciešams un atvieglos darbu, tikai izteica šaubas, vai 2006. gadā izdosies pāriet uz elektronisko dokumentu apriti. Jo, kā parasti, projekts ir izstrādāts, bet ar finansējumu ir problēmas. Pēc G. Proļa teiktā, ārstniecības iestādēm nav piešķirti nekādi finanšu līdzekļi nepieciešamās aparatūras iegādei. Katrā slimnīcā ir sava iekšējā sistēma, un nav zināms, vai un kā tās varēs savietot ar citām. Tāpat šobrīd vēl nevar runāt par elektronisko dokumentu apriti starp ārstniecības iestādēm un Veselības ministriju.
Darbs rit pie ambulatorās aprūpes – ģimenes ārstu prakšu – pārejas uz elektronisko norēķinu sistēmu.

Ieviešot jauno sitēmu, Latvija līdzināsies Eiropai

A. Viļums atzīst, ka e-veselības aprūpes ieviešana neapšaubāmi būs ieguvums gan ārstiem, gan pacientiem, gan veselības aprūpes budžetam. Ārstu darbu ļoti atvieglos telemedicīna, kas jau darbojas atsevišķās Rīgas lielajās slimnīcās. Patlaban rentgenuzņēmumi glabājas filmās, līdz ar telemedicīnas ieviešanu no tā varētu pakāpeniski atteikties, jo visa informācija glabāsies datorā. Tas būtu daudz lētāk nekā saglabāšana filmās. Telemedicīna arī ļaus vajadzības gadījumā operatīvi nosūtīt rentgena uzņēmumus speciālistam citā pilsētā vai valstī un ātri saņemt atbildi. Ļoti nozīmīgu vietu veselības aprūpē ieņems telekonferences, kas jau šobrīd darbojas P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar Upsalas (Zviedrija) universitāti. Tas nozīmē, ka zviedru kolēģi televīzijas ekrānā var sekot līdzi, piemēram, kādai smagai operācijai un sniegt konsultācijas. Tādas pašas iespējas būs Rīgas speciālistiem konsultēt rajonu speciālistus, neizbraucot no galvaspilsētas. Lieki teikt, ka tā ir ievērojama līdzekļu ekonomija, sevišķi runājot par ārvalstu speciālistiem, kuriem nebūs jāapmaksā ceļa un uzturēšanās izdevumi.
Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Signe Dauškane uzsver, ka elektroniskās veselības ieviešana attiecas nevis uz pacienta sociālajām tiesībām (pieeja kompensējamiem medikamentiem, nosūtījumiem pie speciālistiem utt.), bet gan individuālajām – saņemt visu informāciju par savas ārstēšanas gaitu, piekrišanu vai atteikšanos no tās un konfidencialitāti. No šo tiesību viedokļa elektroniskās dokumentācijas ieviešana ir tikai apsveicama, jo garantē lielāku konfidencialitāti nekā ar roku rakstītās slimības vēstures, kas nereti glabājas nepiederošām personām pieejamās vietās. Tāpat pacientam ir daudz vieglāk iegūt sevi interesējošu informāciju, lūdzot izdrukāt savu medicīnisko failu. Kā uzsver S. Dauškane, ieviešot jauno sistēmu, Latvija skaidri parādīs, ka veselības aprūpē un pacientu tiesību jomā tā pievienojas Eiropai, nevis saviem austrumu kaimiņiem.