Lēmējvara un izpildvara. Nodalīšana pretrunās

Pašvaldībās nav vienprātības, vai būtu atbalstāmi jau pirmajā lasījumā Saeimas 3.jūnijā sēdē akceptētie grozījumi likuma “Par pašvaldībām” 68.panta 2.daļā. Tie īstenotu iepriekš gan pašu pašvaldību, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pausto nostāju par lēmējvaras un izpildvaras striktu nodalīšanu, pēc 2005.gada pavasara pašvaldību vēlēšanām liedzot pašvaldību administrācijas darbiniekiem vienlaikus būt deputātiem. Minētos grozījumus sagatavoja un virzīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Kā liecina Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) juristu sanāksmē lemtais, asociācija vērsīsies Saeimā, lai rosinātu vēlreiz diskutēt par šo, viņuprāt, diskriminējošo jautājumu. Tā, piemēram, Ventspils pašvaldība savu viedokli pamato ar ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām divu apakšpunktu nepildīšanu. Šim paktam Latvijas Republika ir pievienojusies jau 1990.gada 4.maijā. Atbalstot likumā ierobežojumu pašvaldību darbiniekiem tikt ievēlētiem par pašvaldības deputātiem, Latvijā veidošoties diskriminējoša situācija pēc nodarbošanās pazīmēm. Jo arī pašvaldību administrācijas darbiniekiem ir brīvas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Lai arī lielo pilsētu pārstāvji pauž viedokli, ka aizstāv ne vien lielo pašvaldību, bet arī mazo pagastu pašvaldību intereses, mazo pašvaldību vadītāji vairāk sliecas atbalstīt Saeimā izskatītos grozījumus. Protams, paš-valdību darbiniekus kā kompetentus un uzticamus pārstāvjus vietējie iedzīvotāji izvirza deputātu pienākumu veikšanai gan pilsētās, gan pagastos. Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka minētajā jautājumā nesaredz vajadzību iebilst Saeimas pirmreizēji apstiprinātajiem grozījumiem un atbalsta ceļu uz lēmējvaras un izpildvaras pienākumu nodalīšanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters pēc savas pagasta vadītāja pieredzes spriež, ka darba organizācijai grozījumi ir būtiski nepieciešami. “Reģionos aktuālas ir cilvēkresursu problēmas, un bieži deputātu kandidātam ir lielas grūtības ar valsts valodas zināšanām. Pagasta padomes tur pulcē un nodarbina spējīgākos un izglītotākos cilvēkus, tāda diemžēl ir realitāte. Tomēr nav nopietni, ja pašvaldības darbinieks sēž uz diviem krēsliem – pats sev dod rīkojumus un pats pilda. Kā tad ir ar darba kvalitāti un kontroli? Turklāt nav noslēpums, ka nereti šādi deputāti – darbinieki – izmanto priekšsēdētāja ietekmēšanas mehānismus. Īpaši gadījumos, kad tiek norādīts uz trūkumiem darba pienākumu izpildē.”
Ne pašvaldību ministrijas, ne Latvijas Pašvaldību savienības rīcībā nav pilnīgas informācijas par pašreizējo pašvaldību deputātu, kas vienlaikus ir arī pašvaldības darbinieki, skaitu. Taču tā kā pilsētu domēs atbilstoši vēlēšanu likumiem tiek ievēlēts lielāks deputātu skaits, arī pašvaldību darbinieki par deputātiem galvenokārt strādā tieši pilsētās. Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka īpaši izplatīta šāda sēdēšana uz diviem krēsliem ir Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Cēsīs.
S. Šķesters “Latvijas Vēstnesim” teica, ka līdz likuma grozījumu apstiprināšanai galīgajā lasījumā tiks uzklausīts visu iesaistīto pušu viedoklis. Tāpat arī, pēc S. Šķestera domām, iespējams, ka pirmajā lasījumā likumā “Par pašvaldībām” atbalstītā 68.panta 2.daļas grozījumu norma tiks piemērota pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv