ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferenci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2004., Nr. 105 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90759
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par ES valstu parlamentu
priekšsēdētāju konferenci
Piektdien, 2.jūlijā, Hāgas Bruņinieku zālē
ar Nīderlandes Ģenerālštatu senāta priekšsēdētājas Ivonnas Timmermanes-Bukas un
Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa svinīgajām uzrunām tika
atklāta ikgadējā Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju
konference. Latviju konferencē pārstāv Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Uz šo pasākumu ieradušies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss. Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalās desmit jaunās ES valstis, to skaitā arī Latvija. To savās uzrunās īpaši uzsvēra Nīderlandes parlamenta vadītāji.
Parlamentu priekšsēdētājus uzrunāja Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende, kurš turpmāko pusgadu vadīs Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienībā.
Pēc konferences atklāšanas parlamentu priekšsēdētāji sāka diskusijas par nacionālo parlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pirmajā darba sesijā tika runāts par sadarbību, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Ar ievada ziņojumiem uzstājās Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera vietnieks sers Alans Haselhērsts un Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pavols Hrušovskis. Jaunajā Eiropas konstitucionālajā līgumā ir īpašs papildprotokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Ir paredzēts ieviest arī agrīnās brīdināšanas mehānismu. Eiropas Komisija nacionālajiem parlamentiem nosūta katru ES tiesību akta projektu, pievienojot paskaidrojumu par tā pamatotību. Ja kādas dalībvalsts parlaments izsaka iebildumus, ES iestādēm tiesību akts jāpamato vēl detalizētāk. Ja iebildumus ceļ viena trešdaļa parlamentu, Eiropas Komisijai priekšlikums jāpārskata vai pat no tā jāatsakās. Iebildes var tikt celtas sešu nedēļu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas nosūtīšanas. Tādējādi liela nozīme ir parlamentu aktīvai sadarbībai, lai varētu izmantot šīs iespējas. Parlamentu vadītāji iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kā vislabāk veidot šo sadarbību, lai tā būtu efektīva.
Parlamentu priekšsēdētājus audiencē pieņēma arī Nīderlandes karaliene Beatrikse.
Uz šo pasākumu ieradušies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss. Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalās desmit jaunās ES valstis, to skaitā arī Latvija. To savās uzrunās īpaši uzsvēra Nīderlandes parlamenta vadītāji.
Parlamentu priekšsēdētājus uzrunāja Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende, kurš turpmāko pusgadu vadīs Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienībā.
Pēc konferences atklāšanas parlamentu priekšsēdētāji sāka diskusijas par nacionālo parlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pirmajā darba sesijā tika runāts par sadarbību, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Ar ievada ziņojumiem uzstājās Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera vietnieks sers Alans Haselhērsts un Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pavols Hrušovskis. Jaunajā Eiropas konstitucionālajā līgumā ir īpašs papildprotokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Ir paredzēts ieviest arī agrīnās brīdināšanas mehānismu. Eiropas Komisija nacionālajiem parlamentiem nosūta katru ES tiesību akta projektu, pievienojot paskaidrojumu par tā pamatotību. Ja kādas dalībvalsts parlaments izsaka iebildumus, ES iestādēm tiesību akts jāpamato vēl detalizētāk. Ja iebildumus ceļ viena trešdaļa parlamentu, Eiropas Komisijai priekšlikums jāpārskata vai pat no tā jāatsakās. Iebildes var tikt celtas sešu nedēļu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas nosūtīšanas. Tādējādi liela nozīme ir parlamentu aktīvai sadarbībai, lai varētu izmantot šīs iespējas. Parlamentu vadītāji iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kā vislabāk veidot šo sadarbību, lai tā būtu efektīva.
Parlamentu priekšsēdētājus audiencē pieņēma arī Nīderlandes karaliene Beatrikse.
Saeimas preses dienests