Latvijas palīdzība – vairāk nekā 230 karavīru piecās dažādās misijās

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs sveic Igaunijas Dziesmu un deju svētku dalībniekus. Pa kreisi Igaunijas prezidents Arnolds Rītels un Ingrīda Rītelas kundze. Foto: Daina Lasmane, Valsts prezidenta kanceleja

Nedēļa atskatā un turpinājumā

Pagājusī nedēļa aizritēja NATO galotņu sanāksmes zīmē, kad plašsaziņas līdzekļi galvenokārt vērību veltīja ziņām no Stambulas. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ārlietu ministrs Rihards Pīks un aizsardzības ministrs Atis Slakteris.

Arī pēc sammita beigām mūsu politiķiem bija aizņemtas dienas.

•

Valsts prezidente piektdien, 2. jūlijā, piedalījās Aizsardzības ministrijas piemiņas zīmes “Sekmējot Latvijas dalību NATO” pasniegšanas ceremonijā Nacionālajā teātrī. Uzrunājot apbalvotos, Vaira Vīķe–Freiberga pauda vērtējumu arī NATO galotņu sanāksmei Stambulā.
“... tur kļuva skaidrs, ka šī NATO paplašināšanās nepārprotami tiek novērtēta kā iepriek-šējo alianses dalībvalstu gudra rīcība,” teica Valsts prezidente. “Tas ir ieguvums ne tikai līdzšinējai aliansei, tas ir ieguvums pienākušajām jaunajām dalībvalstīm. Tas ir ieguvums arī tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, kas saskatījuši NATO aliansē un tās paplašināšanās procesā ļoti vērtīgu sabiedrisko izmaiņu un reformu dzinējspēku. NATO paplašināšana palīdzējusi jaunajām dalībvalstīm veikt reformas gan politiskās procedūrās, gan likumiskā ietvarā un reformēt savus bruņotos spēkus...”

•

Svētdien, 4. jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs Tallinā piedalījās Igaunijas Dziesmu un deju svētkos. Ar uzrunu igauņu valodā atklājot deju svētku koncertu, V.Vīķe–Freiberga nodeva sveicienus no Latvijas un nolasīja latviešu tautasdziesmas atdzejojumu igauņu valodā, kā arī akcentēja abu tautu likteņu kopību. “Igauņus un latviešus vieno mūsu līdzīgie likteņi vēstures gaitā, abas tautas gadsimtiem ilgi cīnījušās par savu neatkarību un tagad to izcīnījušas. Šodien mūsu valstis pašas ir savas nākotnes veidotājas.” Dziesmu svētku pasākumos mūsu prezidente tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu, Somijas prezidenti Tarju Halonenu un bijušo Igaunijas prezidentu Lennartu Meri. Sarunā ar Arnoldu Rītelu V.Vīķe–Freiberga pauda gandarījumu, ka Dziesmu un deju svētkos Latvijā un Igaunijā piedalās daudz jauniešu, kas liecina par dziedāšanas tradīciju dzīvotspēju. “Tas nozīmē, ka tradīcijas dzīvos paaudžu paaudzēs,” teica Vaira Vīķe–Freiberga.

ASV Neatkarības dienas pieņemšanu ievadīja svinīgā karogu ienešanas ceremonija Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Ārlietu ministrs Rihards Pīks

piektdien, 2. jūlijā, Latvijas vēstnieku darba sanāksmē Briselē aicināja diplomātus apzināties un aizstāvēt Latvijas godu kā pilntiesīgai ES un NATO dalībvalstij. Viņš atzīmēja, ka mūsu pašu rokās turpmāk būs tas, cik veiksmīgi un ar kādiem līdzekļiem izmantosim Latvijas jauno statusu un iespējas dinamiskajā starptautisko notikumu arēnā. “Dalība ES un NATO automātiski negarantē nedz pilnīgu labklājību, nedz arī drošību,” teica ministrs. “Tas ir vērtējams tikai kā ceļš uz šiem mērķiem vai kā instrumentu komplekss.” Rihards Pīks arī uzsvēra, ka ES paplašināšanās iezīmē Latvijas un ES diplomātijas renesansi. Pēc viņa domām, Latvijas ārpolitisko panākumu pamats būs veiksmīga Latvijas iekšpolitiskā attīstība un starptautisko partneru pārliecināšana par Latvijas “veiksmes stāstu”. Ministrs ar vēstniekiem pārrunāja arī jautājumus par Latvijas pozīcijas un interešu pārstāvību ES, īpaši ES kopējās ārpolitikas un kaimiņpolitikas jautājumu kontekstā, un Latvijas lomu un ietekmi lēmumu pieņemšanā NATO.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris

ceturtdien, 1. jūlijā, savas domas par NATO galotņu Stambulas sanāksmi pauda Rīgas Diplomātiskā salona vakarā, kas šoreiz notika Daugavmalā pie Jūras pasažieru stacijas, kur bija pietauvoti Latvijas Jūras spēku kuģi. Uzrunājot daudzos ārvalstu vēstniekus un militāros atašejus, Latvijas politiķus, žurnālistus un citus Latvijas sabiedrības pārstāvjus, aizsardzības ministrs cita starpā teica: “Kā jūs zināt, Latvija ļoti aktīvi piedalījusies un joprojām piedalās starptautiskajās krīzes noregulēšanas operācijās Balkānu un Tuvo Austrumu reģionā. Patlaban vairāk nekā 230 Latvijas karavīru veic dienestu piecās dažādās misijās, kas ir iespaidīgs ieguldījums no valsts ar 2, 4 miljoniem iedzīvotāju. Es nesen biju Irākā, kur pārliecinājos, ka šo palīdzību nepieciešams turpināt. Tieši tāpēc NATO valstu vadītāju sanāksmē es izteicu priekšlikumu par Latvijas gatavību sniegt palīdzību Irākas spēkiem, nodrošinot nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistu apmācību.
NATO galotņu tikšanās laikā mēs runājām arī par NATO atvērto durvju politiku un apstiprinājām gatavību uzņemt visas valstis, kas turpinās iet reformu ceļu un atbildīs uzņemšanas kritērijiem. No savas puses mēs joprojām esam gatavi dalīties pieredzē un sniegt palīdzību, kur tas ir nepieciešams.”
Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, vai NATO galotņu sanāksmē Stambulā bija jūtama psiholoģiska atšķirība starp NATO jauno un veco dalībvalstu stāju, aizsardzības ministrs teica: “Visas NATO dalībvalstis, gan vecās, gan jaunās, kopīgi lēma mūs visus interesējošos jautājumus par NATO nākotnes attīstību, taču varētu teikt, ka jaunās dalībvalstis izcēlās ar īpašu aktivitāti. Lielāka atšķirība iezīmējās starp NATO dalībvalstīm un valstīm, kas Stambulā bija pārstāvētas saskaņā ar NATO programmu “Partnerattiecības mieram”. Šīs valstis, īpaši Ukrainas un Gruzijas pārstāvji, uz mums raugās ar apbrīnu, jo Latvija, viņu ieskatā, ir panākumu stāsts.”

Ārvalstu diplomātiskās aktivitātes

ASV vēstniecība svētdien, 4. jūlijā, Brīvdabas muzejā bija sarīkojusi tradicionālo Neatkarības dienas pieņemšanu – pikniku Latvijā dzīvojošajiem amerikāņiem, kā arī vēstniecības draugiem un sadarbības partneriem. Vēstniecība uz pikniku bija uzaicinājusi vairāk nekā 1000 cilvēku.
Šogad tika atzīmēta 228. ASV neatkarības gadskārta. 1776. gada 4. jūlijā Otrais kontinentālais kongress vienbalsīgi pieņēma Neatkarības deklarāciju. ASV konstitūcijā ir noteikti valsts tiesiskie un pārvaldes pamatjautājumi, tomēr Neatkarības deklarācija ar tās daiļrunīgo apgalvojumu, ka “visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi”, ir vienlīdz iemīļota Amerikas tautā.

•

Vakar, 5. jūlijā, Latvijā akreditācijas vizītē ieradās jaunais Itālijas militārais atašejs Latvijā jūras kapteinis Vinčenco de Luka, kurš nomainīs pašreizējo Itālijas militāro atašeju Latvijā brigādes ģenerāli Pipo Filiponi. Abi Itālijas virsnieki tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri viceadmirāli Gaidi Andreju Zeibotu, NBS štāba priekšnieku brigādes ģenerāli Juri Kiukucānu, Jūras spēku komandieri jūras kapteini Ilmāru Lešinski, Gaisa spēku komandieri pulkvedi Juri Maklakovu, Zemessardzes komandieri pulkvežleitnantu Juri Bezzubovu. Jūras kapteinis Vinčenco de Luka dzimis 1955.gadā, Itālijas bruņotajos spēkos dienējis 29 gadus, iepriekšējā dienesta vieta – Itālijas Jūras spēku štābs. Jaunā Itālijas militārā atašeja rezidence būs Rīgā. Latvijas militārā sadarbība ar Itāliju notiek galvenokārt personāla apmācībā un informācijas apmaiņā.