ATSAUCĒ IETVERT:
Izcilā ebreju tautas dēla piemiņai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2004., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90655
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Izcilā ebreju tautas dēla piemiņai
Izraēlas vēstnieks Garijs Korens nedēļas
sākumā apmeklēja Bausku, kur tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Āriju Gaili
un pārrunāja iespēju parakstīt partnerpilsētu sadarbības līgumu starp Bausku un
kādu no Izraēlas pilsētām. Tika pārrunātas arī sadarbības iespējas ekonomikā un
kultūrā.
Bauskas vārds Izraēlā ir labi pazīstams: bijušais Bauskas rabīns
(no 1895. līdz 1904. gadam) Avrahams Ichāks Hakohens Kuks (Avraham Yitzchak Hacohen
Kook) vēlāk kļuva par Izraēlas galveno rabīnu. Viņš piedalījies arī vienas no
Izraēlas galvenajām rabīnu skolām Ješivas dibināšanā, šī skola ir ļoti
populāra arī mūsdienās.
Vēstnieks Garijs Korens ar Bauskas domes priekšsēdētāju Āriju Gaili apsprieda ieceri
šogad Bauskā parādīt izstādi par rabīnu Kuku un Bauskas ebreju gaitām. Izraēlas
vēstnieks apmeklēja arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju un apskatīja
bijušās sinagogas vietu. Pilsētas galva apsveica ieceri izveidot Bauskā ebreju –
nacisma upuru – piemiņas ansambli. Memoriālu paredzēts izveidot vietā, kur atradās
Otrā pasaules kara laikā sagrautā Bauskas sinagoga. Sarunā piedalījās Latvijas
Ebreju kopienas priekšsēdētājs Bendžamins Kajems.
Pēc tikšanās Bauskas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile “Latvijas Vēstnesim”
teica: “Katra pilsēta priecājas par izciliem novadniekiem, un arī baušķenieki ir
lepni, ka cilvēks, kas Bauskā strādājis par rabīnu, vēlāk kļuva tik populāra
personība Izraēlā. Katra jaunu partnerattiecību nodibināšana ar citas valsts
pilsētu ir pozitīvi vērtējama, jo tā ir arī atziņu virzība un saskarsme. Bauskas
pilsētas dome jau noslēgusi sadarbības līgumu ar Hedemūras komūnu Zviedrijā –
izglītības, kultūras un sociālajā jomā. Notiek radoša un lietišķa sadarbība.
Tagad mēs domājam par izcilo ebreju tautas pārstāvi rabīnu Kuku. Lai iespējami
pilnīgāk atspoguļotu viņa vēsturisko saistību ar Bausku, konkrēts darbs veicams
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam, vispirms jau ar izstāžu
organizēšanu.”
Savukārt Izraēlas vēstniecības pilnvarotā lietvede Klāra Vestermane, sazinoties ar
“Latvijas Vēstnesi”, augstu novērtēja Latvijas pašvaldību centienus holokausta
upuru piemiņas vietu iekārtošanā un uzturēšanā.