
stīgās, balsīs, ritmos Vakar, 30. jūnijā, ar koncertu Lielajā ģildē izskanēja Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica festivāls, kas 26.jūnijā tika atklāts Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.
Gidons Krēmers Foto: Andris Krieviņš |
Iecerot šos mūzikas svētkus, orķestra dibinātājs un vadītājs
Gidons Krēmers deva tiem nosaukumu “Šostakovičs un Šnitke – nepagājušais
gadsimts”, apliecinot pārliecību, ka mūzika nepazīst laika robežas: “Tāpat kā
20.gadsimta mūzikā daudzas upes aizsākas “Vāgnera okeānā”, tāpat mēs esam
liecinieki, ka 21.gadsimta mūzikas kvalitātes “iztek” no “Šostakoviča
okeāna”. Spilgts apstiprinājums tam ir Šnitke. Tieši viņš pārņēma stafeti no
Šostakoviča. Abi bija un ir mūsu laikabiedri. Arī 21.gadsimtā.”
Svētki tika atklāti ar Gidona Krēmera atskaņoto Alfrēda Šnitkes prelūdiju Dmitrija
Šostakoviča piemiņai. Astoņos festivāla koncertos abu komponistu darbi izskanēja
solistu, dažādu ansambļu un kamerorķestra izpildījumā.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas jauno mūziķu kamerorķestri “Kremerata Baltica”
Gidons Krēmers 1997.gadā dibināja kā “50.dzimšanas dienas dāvanu sev pašam”,
lai nodotu jaunajai paaudzei savu bagāto mākslinieka pieredzi un rosinātu mūzikas un
kultūras dzīvi Baltijā. Tas regulāri spēlē lielākajās Vīnes, Berlīnes, Parīzes,
Londonas un Maskavas koncertzālēs un piedalās starptautiskos festivālos Zalcburgā,
Drēzdenē, Prāgā un citos kultūras centros. Koncertceļojumos pa Eiropu, Ameriku un
Āziju ik gadus tiek sniegti ap sešdesmit koncertu. Nozīmīgu vietu orķestra darbībā
ieņem Baltijas valstu muzikālā skatuve.
Kaut gan lielākajā daļā koncertu diriģē vai spēlē pats Gidons Krēmers, orķestris
muzicējis arī kopā ar citiem izciliem diriģentiem un solistiem. Viņu vidū ir Česija
Normena, Oļegs Maizenbergs, Mihala Petri, Tatjana Gridenko, sers Saimons Retls un citi.
Mūzikas ierakstu kompānija Nonesuch Records izlaidusi vairākus kamerorķestra Kremerata
Baltica kompaktdiskus. Viens no tiem – ar nosaukumu After Mozart (Pēc
Mocarta) – 2001.gadā saņēma ASV Skaņu ierakstu akadēmijas Grammy balvu
(nominācijā “Klasiskā mūzika: labākais kameransambļa izpildījums”).
Kremerata Baltica ir solistu orķestris. Tajā izveidojušies dažādi dueti, trīs
kvarteti, sekstets un oktets. Festivāla koncertos kā solisti uzstājās čellisti Marta
Sudraba, Kristīne Blaumane un Pēteris Čirkšis, altiste Ūla Ulijona.
Ar Dmitrija Šostakoviča mūziku – Vestards Šimkus |
Solistu kvarteta koncertā Siguldas Katoļu baznīcā muzicē vijolnieki Gidons
Krēmers un Džeralds Bidva, altiste Ūla Ulijona un čelliste Marta Sudraba Foto: Andris Krieviņš |
Kā viesmākslinieki festivālā piedalījās diriģents Voldemārs Nelsons, vokālisti
Jūlija Korpačeva (soprāns) un Anatolijs Safiuļins (bass), pianists Andrus Žlabis un
sitaminstrumentu virtuozs Andrejs Puškarevs. Īpaši šie svētki bija ar to, ka sešos
koncertos uzstājās pats Gidons Krēmers.
Pirmo reizi kopā ar orķestri Kremerata Baltica muzicēja jaunā latviešu
pianisma zvaigzne Vestards Šimkus. Pirmo reizi viņš spēlēja arī Šostakoviča Pirmo
klavierkoncertu, kura atskaņojumu bija sagatavojis tieši šim festivālam. Virtuozo
trompetes partiju, kas iekļauta šajā klavierkoncertā, atskaņoja Nacionālā
simfoniskā orķestra koncertmeistars Andris Ābelīte, kas pazīstams arī kā grupas
“Labvēlīgais tips” solists.
Svētdien Turaidas baznīcā tika atskaņots Pētera Vaska Trešais stīgu kvartets, bet
pirmdienas koncertu Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ievadīja viņa Musica
dolorosa stīgu orķestrim. Pēteris Vasks ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru
pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International ir
noslēgusi līgumu par darbu regulāru izdošanu, un viens no nedaudzajiem komponistiem,
kam Kremerata Baltica pasūta jaunus skaņdarbus. Pēteris Vasks izteica cerību,
ka šis Siguldā dzimušais festivāls varētu kļūt tradicionāls: “Eiropas mazajā
pilsētiņās ir simtiem dažādu festivālu. Tie rosina garīgo dzīvi un rada ap sevi
arī saimniecisku rosību. Muzikālie notikumi pievelk publiku, ceļ pilsētiņas
prestižu. Bet, lai tas notiktu, centrā jābūt kādai spilgtai personībai, tiešām
talantīgam māksliniekam. Gidons Krēmers tāds neapšaubāmi ir. Kamēr viņš būs
kopā ar savu orķestri un Siguldu, festivāls dzīvos.”
To, vai pirmajam festivālam sekos otrais un nākamie, rādīs laiks, bet jau tagad
zināms, ka Kremerata Baltica kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri
septembrī koncertēs Rīgā, Tallinā un Viļņā un spēlēs visus sešus Alfrēda
Šnitkes concerto grosso. Oktobrī un novembrī Kremerata Baltica sniegs
vairākus koncertus Maskavā un Vīnē un dosies koncertturnejā uz Japānu un ASV.
Aina Rozeniece, “LV”