Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kremerata Baltica” –
stīgās, balsīs, ritmos

Vakar, 30. jūnijā, ar koncertu Lielajā ģildē izskanēja Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica festivāls, kas 26.jūnijā tika atklāts Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

KREMERATA-1.PNG (68882 bytes)
Gidons Krēmers
Foto: Andris Krieviņš

Iecerot šos mūzikas svētkus, orķestra dibinātājs un vadītājs Gidons Krēmers deva tiem nosaukumu “Šostakovičs un Šnitke – nepagājušais gadsimts”, apliecinot pārliecību, ka mūzika nepazīst laika robežas: “Tāpat kā 20.gadsimta mūzikā daudzas upes aizsākas “Vāgnera okeānā”, tāpat mēs esam liecinieki, ka 21.gadsimta mūzikas kvalitātes “iztek” no “Šostakoviča okeāna”. Spilgts apstiprinājums tam ir Šnitke. Tieši viņš pārņēma stafeti no Šostakoviča. Abi bija un ir mūsu laikabiedri. Arī 21.gadsimtā.”
Svētki tika atklāti ar Gidona Krēmera atskaņoto Alfrēda Šnitkes prelūdiju Dmitrija Šostakoviča piemiņai. Astoņos festivāla koncertos abu komponistu darbi izskanēja solistu, dažādu ansambļu un kamerorķestra izpildījumā.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas jauno mūziķu kamerorķestri “Kremerata Baltica” Gidons Krēmers 1997.gadā dibināja kā “50.dzimšanas dienas dāvanu sev pašam”, lai nodotu jaunajai paaudzei savu bagāto mākslinieka pieredzi un rosinātu mūzikas un kultūras dzīvi Baltijā. Tas regulāri spēlē lielākajās Vīnes, Berlīnes, Parīzes, Londonas un Maskavas koncertzālēs un piedalās starptautiskos festivālos Zalcburgā, Drēzdenē, Prāgā un citos kultūras centros. Koncertceļojumos pa Eiropu, Ameriku un Āziju ik gadus tiek sniegti ap sešdesmit koncertu. Nozīmīgu vietu orķestra darbībā ieņem Baltijas valstu muzikālā skatuve.
Kaut gan lielākajā daļā koncertu diriģē vai spēlē pats Gidons Krēmers, orķestris muzicējis arī kopā ar citiem izciliem diriģentiem un solistiem. Viņu vidū ir Česija Normena, Oļegs Maizenbergs, Mihala Petri, Tatjana Gridenko, sers Saimons Retls un citi. Mūzikas ierakstu kompānija Nonesuch Records izlaidusi vairākus kamerorķestra Kremerata Baltica kompaktdiskus. Viens no tiem – ar nosaukumu After Mozart (Pēc Mocarta) – 2001.gadā saņēma ASV Skaņu ierakstu akadēmijas Grammy balvu (nominācijā “Klasiskā mūzika: labākais kameransambļa izpildījums”).
Kremerata Baltica ir solistu orķestris. Tajā izveidojušies dažādi dueti, trīs kvarteti, sekstets un oktets. Festivāla koncertos kā solisti uzstājās čellisti Marta Sudraba, Kristīne Blaumane un Pēteris Čirkšis, altiste Ūla Ulijona.
 

KREMERATA-4.PNG (67553 bytes) KREMERATA-3.PNG (96800 bytes)

Ar Dmitrija Šostakoviča mūziku – Vestards Šimkus
Foto: Andris Krieviņš

Solistu kvarteta koncertā Siguldas Katoļu baznīcā muzicē vijolnieki Gidons Krēmers un Džeralds Bidva, altiste Ūla Ulijona un čelliste Marta Sudraba
Foto: Andris Krieviņš

Kā viesmākslinieki festivālā piedalījās diriģents Voldemārs Nelsons, vokālisti Jūlija Korpačeva (soprāns) un Anatolijs Safiuļins (bass), pianists Andrus Žlabis un sitaminstrumentu virtuozs Andrejs Puškarevs. Īpaši šie svētki bija ar to, ka sešos koncertos uzstājās pats Gidons Krēmers.
Pirmo reizi kopā ar orķestri Kremerata Baltica muzicēja jaunā latviešu pianisma zvaigzne Vestards Šimkus. Pirmo reizi viņš spēlēja arī Šostakoviča Pirmo klavierkoncertu, kura atskaņojumu bija sagatavojis tieši šim festivālam. Virtuozo trompetes partiju, kas iekļauta šajā klavierkoncertā, atskaņoja Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars Andris Ābelīte, kas pazīstams arī kā grupas “Labvēlīgais tips” solists.
Svētdien Turaidas baznīcā tika atskaņots Pētera Vaska Trešais stīgu kvartets, bet pirmdienas koncertu Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ievadīja viņa Musica dolorosa stīgu orķestrim. Pēteris Vasks ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International ir noslēgusi līgumu par darbu regulāru izdošanu, un viens no nedaudzajiem komponistiem, kam Kremerata Baltica pasūta jaunus skaņdarbus. Pēteris Vasks izteica cerību, ka šis Siguldā dzimušais festivāls varētu kļūt tradicionāls: “Eiropas mazajā pilsētiņās ir simtiem dažādu festivālu. Tie rosina garīgo dzīvi un rada ap sevi arī saimniecisku rosību. Muzikālie notikumi pievelk publiku, ceļ pilsētiņas prestižu. Bet, lai tas notiktu, centrā jābūt kādai spilgtai personībai, tiešām talantīgam māksliniekam. Gidons Krēmers tāds neapšaubāmi ir. Kamēr viņš būs kopā ar savu orķestri un Siguldu, festivāls dzīvos.”
To, vai pirmajam festivālam sekos otrais un nākamie, rādīs laiks, bet jau tagad zināms, ka Kremerata Baltica kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri septembrī koncertēs Rīgā, Tallinā un Viļņā un spēlēs visus sešus Alfrēda Šnitkes concerto grosso. Oktobrī un novembrī Kremerata Baltica sniegs vairākus koncertus Maskavā un Vīnē un dosies koncertturnejā uz Japānu un ASV.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim