Labs paraugs ir kā attēls spogulī

Andris Lācis, ES "Phare" īpašu uzdevumu grupas eksperts, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijā administratīvi teritoriālā reformasjau notiek kopš 1996.gada, kad sāka veidoties Kandavas novads. Tagad Latvijā ir sešas jaunizveidotas pašvaldības, piecu jaunu novadu veidošana notiek šogad. Pašlaik 16 rajonu pašvaldībās ir pabeigta izpēte par administratīvi teritoriālās reformas iespējām, 4 rajonos izpēte par valsts līdzekļiem tiks pabeigta tuvāko mēnešu laikā, 6 rajonos rit rajonu izpēte ar "Phare" programmas ekspertu palīdzību.

1990.gadā, veidojoties Latvijas Republikas administratīvajam iedalījumam, par pamatu tika ņemtas ciemu padomju, pilsētu, kolhozu un padomju saimniecību teritorijas. Tādējādi izveidojās 588 dažāda lieluma pirmā līmeņa pašvaldības.

Sākoties pašvaldību apvienošanās procesam, pirmās apvienojās pašvaldības ap mazpilsētām — izveidojās Kandavas novads, Līvānu novads, Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju. Demenes un Nautrēnu pagasti veidojās, apvienojoties vēsturiski un saimnieciski saistītiem pagastiem.

Turklāt apvienošanās procesu uzsākušas arī pašvaldības, kuras sapratušas, ka, apvienojot spēkus un resursus, var sasniegt daudz vairāk, lai veidotu pastāvēt un attīstīt spējīgu pašvaldību, tādu pašvaldību radīšana arī ir administratīvi teritoriālās reformas mērķis.

Galvenā valsts institūcija, kas strādā administratīvi teritoriālās reformas jomā Latvijā, ir pašvaldību lietu pārvalde (PLP). Kopš 1998.gada administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu Latvijā finansiāli atbalsta un palīdzību PLP sniedz "Phare" programma, piešķirot līdzekļus rajonu pašvaldību izpētei, Latvijas un ārvalstu ekspertu atalgošanai.

Eiropas Savienības "Phare" programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" ietvaros darbojas administratīvi teritoriālās reformas īpašu uzdevumu darba grupa, kas strādā kopā ar PLP. Viens no darba uzdevumiem ir sagatavot vienošanās paraugu tām pašvaldībām, kas nolēmušas apvienoties. Sadarbībā ar Dānijas Iekšlietu ministrijas ekspertiem ir sagatavotspašvaldību apvienošanās procesa apraksts. Jaunizveidotās pašvaldības atzinušas, ka ietaupītu daudz laika un novērstu grūtības reformu procesā, ja būtu vienošanās paraugprotokols un apvienošanās metodika, kur smelties paraugu, kā formulēt pašvaldību funkcionēšanai svarīgus jautājumus. Taču tikai pēc ārvalstu pieredzes nevar izstrādāt ne apvienošanās protokolu, ne metodiku, jo katras valsts situācija ir atšķirīga un neatkārtojama. Tādēļ tikai pēc pirmo jauno pašvaldību izveidošanās bija iespējams apkopot šo pašvaldību pieredzi, analizēt paveikto un norādīt uz kļūdām, ko novērst citās pašvaldībās apvienošanās procesā.

Vienošanās protokolā būtu jāiestrādā šādi jautājumi:

• jaunās pašvaldības nosaukums un statuss (pagasts, novads, pilsēta ar lauku teritoriju);

• apvienošanās komisijas izveide un pienākumi — tiek izveidota politiskā līmeņa darba grupa no reformā iesaistīto pašvaldību politiķiem, lai pieņemtu un akceptētu lēmumus, kas skar jaunās pašvaldības izveidošanu;

• jaunās pašvaldības politiskā un administratīvā struktūra — jaunās domes (padomes) deputātu skaits līdz jaunajām pašvaldību vēlēšanām, domes (padomes) struktūra;

• pašvaldības darbinieki — sociālās garantijas bijušo pašvaldību domju (padomju) darbiniekiem, konkursu noteikumi par jaunu pašvaldību darbinieku pieņemšanu darbā;

• izglītības, sociālās aprūpes, veselības aizsardzības jautājumi — skolu saglabāšana un uzturēšana, sociālās palīdzības nodrošināšana, veselības aizsardzības iestāžu uzturēšana un veselīga dzīvesveida veicināšana;

• pašvaldības infrastruktūras, sabiedriskā transporta jautājumi — ceļu uzturēšana, pašvaldības infrastruktūras uzturēšanas un uzlabošanas prioritātes;

• pašvaldības finanses — jaunās pašvaldības budžeta projekta izveide un prioritātes budžeta izlietojumā, kredītu atmaksas kārtība;

• attīstības plānošanas jautājumi — prioritātes, plānojot jaunās pašvaldības attīstību;

• kultūras politika — esošo kultūras namu saglabāšana un iesaistīšana jaunās pašvaldības kultūras aktivitātēs, mākslas kolektīvu atbalsts.

Protokolā pašvaldības var ietvert daudzas svarīgas problēmas, ar kurām pašvaldības, iespējams, var saskarties reformu procesā, piemēram, par skolu saglabāšanu un attīstību, transporta nodrošinājumu attālākās jaunās pašvaldības vietās, pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanu pašreizējos pašvaldību centros — t.s. "vienas pieturas aģentūras" veidošanu.

Protokolā iekļaujamie jautājumi noteikti jāaplūko, kā tiks nodrošināta apvienošanās gaitā nepieciešamā sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iedzīvotājs iepazīstinās ar apvienošanās procesa gaitu, uzklausīs viņu viedokli.

Viens no svarīgākajiem vienošanās uzdevumiem ir apzināt jautājumus, kuru sakārtošana varētu veicināt pašvaldības optimālāku darbību.

Vienošanās protokols būs dokuments, kurā apstiprinātas pašvaldību politiķu prioritātes jaunās pašvaldības izveides procesā. Vadoties no šī protokola, pašvaldību iedzīvotājiem būs iespēja pārliecināties, kā viņu ievēlētie politiķi pilda savus solījumus.

Tiek izstrādāts arī pašvaldību apvienošanās procesa apraksts. Vadoties no tā ieteikumiem, pašvaldību apvienošanās var būt optimālāka.

Galvenās darbības, kas jāveic pašvaldībām apvienošanās gaita:

1) apvienošanās partneru noteikšana;

2) apvienošanās projekta uzsākšana un organizēšana;

3) izpētes sagatavošana pašvaldībās — lēmumu pieņemšana par darba grupas un apvienošanās komisijas izveidi, nepieciešamības gadījumā konkurss par izpētes projekta veicēju;

4) projekta realizācija — tiek izstrādāts projekts, kurā apkopota informācija par pašvaldību darbību, ekonomisko situāciju, prognozes un attīstības iespējas, jaunās pašvaldības darbības modeļi;

5) dialogs ar iedzīvotājiem — iedzīvotāju apvienošanās procesa gaitā tiek iepazīstināti ar apvienošanās gaitu, tiek dota iespēja izteikt savu viedoki;

6) lēmuma pieņemšana par pašvaldību apvienošanos;

7) apvienošanās līguma apstiprināšana valsts institūcijās — Administratīvi teritoriālās reformas padomē, ministrijās un Ministru kabinetā;

8) apvienošanās praktiskā sagatavošana — jaunās pašvaldības nosaukuma apstiprināšana administratīvā centra noteikšana jaunās pašvaldības robežu apraksta sagatvošana, zīmogu un veidlapu maiņa;

9) jaunās pašvaldības administratīvās struktūras izveidošana;

10) jaunās pašvaldības budžeta projekta izstrādāšana un aptiprināšana;

11) pašvaldības īpašuma un nekustamā īpašuma pārreģistrācija — jaunajai pašvaldībai uz jauno nosaukumu ir jāpārreģistrē savs autotransports, nekustamie īpašumi;

12) jāatrisina jaunās pašvaldības praktiskās darbības jautājumi — administratīvā struktūra, darbinieku izvietojums un skaits — cik centrā, cik bijušajos pašvaldību centros;

13) pašvaldības uzņēmumu organizācija un vadība — kā turpina funkcionēt apvienoto pašvaldību komunālie uzņēmumi, dienesti, kā tiek organizēta kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem;

14) vietējo pašvaldību arhīvu apvienošana, izveidojot jaunu kopēju arhīvu.

Katras pašvaldību grupas apvienošanās gadījums ir individuāls un var netikt aprakstīts kādā stingri noteiktā paraugā.

Abi minētie materiālu apkopojumi tiek ietverti apvienošanās rokasgrāmatā, kas būs pieejama visām pašvaldībām Latvijā.