Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tīrumos un sētās, kur tautas spēks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2004., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90518

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aicina pieteikties stipendijai

Vēl šajā numurā

30.06.2004., Nr. 102

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tīrumos un sētās, kur tautas spēks

Pieci Latgales pagasti kurzemnieku skatījumā

SKEL01.PNG (115557 bytes)
Latgalē blakus draudzīgi sadzīvo dažādas reliģiskās konfesijas un sakopti un godā turēti tiek to dievnami
Foto: Andris Siliņš

Uzziņai

Latvijas padomju enciklopēdijas divpadsmit sējumos velti meklēt šķirkli “Šķeltova”. Tāda nav. Vien ziņās par Krāslavas rajona administratīvo iedalījumu norādīts, ka Šķeltovas ciema teritorijā atrodas kolhozs “Molodaja gvardija”, savukārt rajona vēstures un kultūras pieminekļu vidū minēta arī Šķeltovas baznīca (1836). Nedaudz pārgrozot mūsdienās iecienīto saukli: jatu neesi minēts enciklopēdijā, tad tevis nav vispār!, jāsecina, ka vesels pagasts (padomju terminoloģijā – ciems) bijis ārpus toreizējās oficiālās atzinības un uzmanības loka.
2002. gadā izdotā enciklopēdija “Latvijas pagasti” vēsta, ka Šķeltovas pagasta teritorija izveidota pēc Otrā pasaules kara. Tās lielāko daļu aizņem bijušā Izvaltas pagasta ziemeļu daļa, ziemeļaustrumos – Aulejas pagasta rietumu stūris.
1945. gadā Izvaltas pagastā izveidoja vairākus ciemus, arī Šķeltovas, Peipiņu un Staškeviču ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Šķeltovas ciemam pievienoja Peipiņu ciemu, 1954. gadā – Staškeviču ciemu. Administratīvi teritoriālie pārkārtojumi ilga līdz 1968. gadam, kad Šķeltovas ciemam pievienoja Grāveru ciema (bijušā Aulejas pagasta) Mičurina kolhoza teritoriju.
Šķeltovas pagasts nodibināts 1990. gadā.
Šķeltovā ir 47 zemnieku saimniecības 997,5 hektāru kopplatībā un 467 piemājas saimniecības 4161,3 hektāru kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 4174,4 hektāri, no tiem 3663 hektārus aizņem aramzeme, 26,2 hektārus – augļu dārzi, 77,2 hektārus – pļavas, 408 hektārus – ganības; meliorēti 1964 hektāri. Meži aizņem 2168 hektārus, krūmāji – 364,2 hektārus.
Padomju laikā 1949. gadā pagasta teritorijā izveidoja 13 kolhozus. Jau nākamajā gadā sākās to apvienošana. 1974. gadā bija tikai kolhozs “Molodaja gvardija” un Mičurina kolhozs. Abas saimniecības apvienoja ar kopīgu nosaukumu “Molodaja gvardija”, 1991. gadā to pārdēvēja par “Alksnienu”, bet vēl pēc gada pārveidoja par paju sabiedrību. 1993. gadā paju sabiedrības “Alksniena” biedri izveidoja četras kooperatīvās sabiedrības, kas drīz vien izira un beidza pastāvēt.

2. Tas velns nemaz nav tik melns

Šķeltovas pagasts atrodas Krāslavas rajona rietumu daļā. Cauri tam tek Dubnas upe. Ir 8 ezeri. 75,3 kvadrātkilometros mīt 881 iedzīvotājs. No tiem 52 procenti latviešu,

38 procenti krievu, pārējie – citas tautības. 250 dzīvo Šķeltovas ciematā, vairums – 43 ciematiņos. Darbaspējīgie cilvēki 409, no tiem algotu darbu strādā 145. Reģistrētie bezdarbnieki – 105.

SKEL02.PNG (132868 bytes)
Kas gan būtu Latgale bez tās baltajiem bērziem. Tie piesaista gan acis, gan sirdi.

Pārējie nodarbojas ar naturālo saimniecību. Kaut arī zemes auglība ir viszemākā Latvijā, galvenā nodarbošanās ir zemkopība. Piemājas saimniecību apstrādāšanā palīdz pašvaldības uzņēmums.

Kopš 1998. ada šķeltovieši aktīvi sadarbojas ar kaimiņu pagastiem. To darbu koordinē reģionālā sadarbības padome, kuru rotācijas kārtībā vada viens no šo pagastu vadītājiem. Pagasti kopā algo izpilddirektoru. Kopīgi izveidots Aglonas novada tūrisma centrs. Piesaistot dažādu fondu līdzekļus, realizēti vairāki projekti. Šā centra vadītāja Anita Reščenko iepazīstina mūs ar Aglonas novada tūrisma bukletu. No viņas varētu mācīties reklamēšanas māku. Tā bez kalniem, upēm un ezeriem tiek piedāvāti līkumotie lielceļi ar romantiskiem putekļu mākoņiem, viesu māja ar uguni, ūdeni un vēju istabu, turklāt odu un blusu kodieni par brīvu. Pa ceļam uz Velnezeru varot pasūtīt arī pašu velnu. Bet iekāpšana svaigā govs plācenī maksā tikai nieka piecus latus… Pēc šādas reklāmas gribējās visu to iepazīt.
Un tā esam pie Velnezera, kas jau pa gabalu piesaista ar spilgti zaļo nokrāsu. Ūdens ezerā neparasti dzidrs, tajā maz augu un dzīvnieku. Par ezeru daudz teiku un neizskaidrojamu gadījumu. Tā dziļums dokumentāli nav fiksēts pat līdz šai dienai. Kaut arī peldēšanos te sevišķi neiesaka, nopeldējušies nekādas vainas nesajuta. Pagastvecis bilda, ka velns neraujot drošos un uzņēmīgos.
Ieņēmumu ziņā pagasts atrodas otrajā vietā Latvijā no beigu gala. Taču nabadzīgs nav sinonīms nekārtībai un netīrībai, saka pagasta priekšsēdētājs Andris Badūns. Nabadzīgajam jārosās vairāk nekā bagātajam. Un šķeltovieši to arī prasmīgi dara.

SKEL03.PNG (119946 bytes)
Darboties griba un optimisms raksturo Kraukšu triju paaudžu ģimeni, kas redzama kopā ar vērtēšanas komisiju
Foto: Andris Siliņš

Ir izstrādāta pagasta attīstības programma. Vietējā iniciatīvas grupa to papildina, vēršot uzmanību uz infrastruktūras un vidējo uzņēmumu attīstību. Piesaistot reģionālā fonda līdzekļus, pagasts uzbūvējis sporta un deju laukumu. Ierīkots pludmales volejbola laukums. Piesaistot investīcijas, uz Dubnas upes bijušo dzirnavu vietā uzcelta spēkstacija, kas strādā automātiskā režīmā. Interesanti, ka, paceļot ūdens līmeni, ezerā palielinājies zivju daudzums, un tagad šeit brauc daudz makšķernieku. Uz Dubnas upes savulaik bijušas 10 dzirnavas. Pagastā nesen uzcelta ūdens atdzelžošanas stacija. Pirms tās ūdens saturēja 4,2 vienības dzelzs oksīda, tagad – tikai 0,19. Eiropas normatīvi pieļauj 0,4.
Iepazināmies ar saimniecību, kur dīķos audzē karpas. Saimniekiem īpašumā ir arī veikals un kafejnīca. Ģimene pieder pie vecticībnieku konfesijas. Vecticībnieku ienākšana Latvijā ir īsts integrācijas pa-raugs – tā pagastvecis. Kad Pēteris I Krievijā ieviesa pareizticību, vecticībnieki pašu zemē tika visādi nīdēti. Atrada patvērumu Latvijā, un tā viņi joprojām te dzīvo savu dzīvi, nevienu netraucējot. Šķeltovā ir arī katoļu un pareizticīgo draudžu dievnami. Ar draudzēm pagastam laba sadarbība. Nereti šeit kā pie savējiem atbrauc pats Latvijas Pareizticīgās baznīcas galva tēvs Aleksandrs, jo viņš dzimis Šķeltovā.
Šķeltovas pamatskolā mācās 56 skolēni. Pavisam nesen tā bijusi krievu skola. Pakāpeniski pa vienai klasītei latviešu valodas apmācība nonākusi līdz 4.klasei. Tad nolēmuši, ka ar to pašu skolotāju kontingentu var mācīt tālāk, un tagad māca līdz 5. un 6.klasei, jo mazajām skoliņām ir viena būtiska priekšrocība. Skola ir kā viena ģimene, un skolotājs ir kā draugs, ar kuru visu var izrunāt. Vienu gadu nav varēts nokomplektēt pilnu klasi. Deputāti tomēr nolēmuši klasi neslēgt, tā bērniem un viņu vecākiem aiztaupot liekas klapatas un skolotājiem saglabājot darba vietas. Arī pagastam tas izrādījies izdevīgāk nekā maksāt skolas naudu citām skolām.
Skolā ik gadus iznāk skolas gadagrāmata. Zemessargi apmāca jaunsargus. Katru gadu rīko nometni. Pagastā ir bērnudārzs. Šai ēkā atrodas arī skolas ēdnīca, veļas mazgātava, ambulance un kafejnīca. Noklausījāmies krievu dziesmu ansambļa priekšnesumus. Tas piedalījies arī starptautiskos festivālos. “Darba savienošanas kārtībā” ar dziesmām uzstājās gan policijas iecirkņa inspektors, gan pats pagasta padomes priekšsēdētājs. Iepazināmies ar Rēzeknes televīzijā un “Panorāmā” uzņemtiem sižetiem par pagasta dzīvi. Nakšņojām lauku tūrisma mājā “Baltie bērzi”, kas tiešām ir balto bērzu ieskauta. Blusas un odus nemanīja, toties izgulējāmies lieliski.

Andris Siliņš,

konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts” vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas
Agronomu biedrības

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!