ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā zemākais IKP paplašinātajā Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2004., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90515
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijā zemākais IKP paplašinātajā
Eiropā
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu
iedzīvotāju veido tikai 42 procentus no paplašinātās Eiropas Savienības (ES)
vidējā IKP līmeņa (2003. gada dati). Tas ir zemākais rādītājs 25 Savienības
valstu vidū, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija.
Turklāt jāņem vērā, ka IKP šajā gadījumā izteikts pēc tā sauktā pirktspējas
samēra. Šis lielums atspoguļo, kādu preču un pakalpojumu daudzumu konkrētās valsts
iedzīvotājs var atļauties iegādāties par saviem ienākumiem. Tas nozīmē, ka tiek
ņemtas vērā arī cenu atšķirības dažādu valstu starpā. Viens no objektīvākajiem
veidiem, kā izteikt IKP, ir izmantojot šo pirktspējas indeksu.
Mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai ES pašreizējām kandidātvalstīm – Rumānijai (30%), Bulgārijai (29%) un Turcijai (27%). Arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija nesasniedz 50% atzīmi. Tikai nedaudz augstāks – 46% no vidējā ES IKP – 2003. gadā bijis Polijā un Lietuvā. Savukārt Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 48% no vidējā ES līmeņa. Jauno dalībvalstu vidū augstākais IKP, saskaņā ar “Eurostat” informāciju, ir Kiprā (83%), Slovēnijā (77%) un Maltā (73%).
Lielākā daļa tā saukto veco ES dalībvalstu IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējo ES līmeni. Tikai Spānijā, Grieķijā un Portugālē IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks (attiecīgi 95%, 79% un 75%). Savukārt turīgākās paplašinātās ES valstis ir Luksemburga, Īrija, Dānija un Austrija (attiecīgi 208%, 131%, 123% un 121%). Jāatzīmē, ka 15 ES valstu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir par 9% augstāks nekā paplašinātās ES vidējais rādītājs.
Šeit gan jāpiebilst, ka ES jaunās dalībvalstis salīdzinājumā ar vecajām attīstās straujāk un gadu no gada IKP starpību nedaudz samazina. Tiesa, tiek norādīts, ka Latvija un citas Centrālās un Austrumeiropas valstis sasniegt vidējo attīstīto valstu IKP līmeni varētu tikai pēc 20 – 50 gadiem.
Mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai ES pašreizējām kandidātvalstīm – Rumānijai (30%), Bulgārijai (29%) un Turcijai (27%). Arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija nesasniedz 50% atzīmi. Tikai nedaudz augstāks – 46% no vidējā ES IKP – 2003. gadā bijis Polijā un Lietuvā. Savukārt Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 48% no vidējā ES līmeņa. Jauno dalībvalstu vidū augstākais IKP, saskaņā ar “Eurostat” informāciju, ir Kiprā (83%), Slovēnijā (77%) un Maltā (73%).
Lielākā daļa tā saukto veco ES dalībvalstu IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējo ES līmeni. Tikai Spānijā, Grieķijā un Portugālē IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks (attiecīgi 95%, 79% un 75%). Savukārt turīgākās paplašinātās ES valstis ir Luksemburga, Īrija, Dānija un Austrija (attiecīgi 208%, 131%, 123% un 121%). Jāatzīmē, ka 15 ES valstu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir par 9% augstāks nekā paplašinātās ES vidējais rādītājs.
Šeit gan jāpiebilst, ka ES jaunās dalībvalstis salīdzinājumā ar vecajām attīstās straujāk un gadu no gada IKP starpību nedaudz samazina. Tiesa, tiek norādīts, ka Latvija un citas Centrālās un Austrumeiropas valstis sasniegt vidējo attīstīto valstu IKP līmeni varētu tikai pēc 20 – 50 gadiem.
Ilze Sedliņa, “LV”
IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas samērā
(2003.gads) (%). ES 25 = 100
Avots: Eurostat