Nevalstiskās organizācijas kā demokrātijas garants

Latvijā ir reģistrētas 7704 sabiedriskās organizācijas, kas liecina par diezgan plašu nevalstiskā sektora attīstību. Taču “Market Lab” veiktajā socioloģiskajā pētījumā tikai 38% aptaujāto ir kaut ko dzirdējuši par nevalstiskajām organizācijām (NVO) un to darbību. Pētījums tapa kā ievads plašai informēšanas kampaņai par nevalstisko sektoru, kuru veic NVO centrs ar Baltijas partnerattiecību programmas (BAPP) finansiālu atbalstu.

NVO logo – koks ar trim zariem: demokrātisku valsti, pilsonisku sabiedrību un atbildīgu privāto sektoru.

Preses konferencē vakar, 29. jūnijā, BAPP direktore Ieva Morica atgādināja, ka šī programma ar ASV valdības atbalstu Latvijā darbojas jau sesto gadu un visu šo laiku ir atbalstījusi un sekmējusi NVO darbību, kā arī veicinājusi filantropijas izplatību. Apliecinot ASV lielo atbalstu sabiedriskajām organizācijām, preses konferencē piedalījās arī ASV vēstnieka Latvijā padomnieks ekonomikas jautājumos Marks Dreifers. Viņš uzsvēra, ka NVO ir demokrātijas garants, bez kurām pilsoniska sabiedrība nav iespējama. Iesaistoties šajās organizācijās ne tikai vēlēšanu un referendumu reizēs, bet arī ikdienā, cilvēkiem ir iespēja līdzdarboties valsts dzīvē, ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu un aizstāvēt savas intereses. NVO pulcē domubiedrus, kurus vieno kopējs mērķis – palīdzība bērniem, invalīdu interešu aizstāvība, cīņa par tīru vidi, sieviešu informēšana par krūts vēža izplatību utt.
Kā uzsvēra I. Morica, dažādu NVO rašanās un darbība ir sabiedrības reakcija uz tām vajadzībām, kuras neapmierina vai tikai daļēji apmierina valsts un pašvaldība. Piemēram, Pacientu tiesību birojam ir nozīmīga loma veselības aprūpes sistēmā, ar tā viedokli rēķinās.
Latvijas likumdošana sabiedriskās organizācijas ir padarījusi par tiešām ietekmīgu spēku: to pārstāvji var piedalīties valsts sekretāru sanāksmēs, viņu domas tiek uzklausītas, lemjot par viņus interesējošiem jautājumiem, valsts un pašvaldību institūcijas pērk no NVO pakalpojumus, tām ir dota iespēja piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē. Taču līdz ar to NVO tiek izvirzītas jaunas, daudz augstākas prasības – tajās strādājošiem cilvēkiem ir jābūt profesionāļiem savā nozarē. Piemēram, krīzes centru darbiniekiem, no kuriem pašvaldība pērk pakalpojumu, ir jābūt attiecīgai izglītībai un zināšanām.
Latvijā NVO darbību regulē trīs likumi: Likums par biedrībām un nodibinājumiem, Likums par Likuma par biedrībām un nodibinājumiem spēkā stāšanās kārtību un Likums par sabiedriskā labuma organizācijām. Vēl ir jāizstrādā sekundārā likumdošana, kas noteiktu NVO finansēšanas mehānismu. Ir izstrādāts sektoram būtisks likumprojekts, kas regulēs brīvprātīgo darbu.
NVO centra un BAPP informēšanas kampaņa iesākusies šā gada martā un ilgs līdz novembrim. Tās mērķis – uzrunāt maksimāli plašu sabiedrību, gan informējot par NVO darbu, gan iespējām tajā iesaistīties. Ne mazāk svarīgs ir mērķis uzrunāt uzņēmējus, kuri gribētu finansiāli atbalstīt NVO, kā arī ierēdņus un pašvaldību darbiniekus. Jo priekšnoteikums sekmīgai NVO darbībai ir pilsoniska sabiedrība, demokrātiska valsts un attīstīts privātais sektors. Latvijā galvenais uzdevums ir panākt, lai šīs trīs vienības pastāvētu nevis pašas par sevi, bet gan ciešā sazobē, jo mērķis visiem ir viens – labāka sabiedrība.