Būs grūta izšķiršanās

Šā gada pavasarī aizejošā valdība pieņēma lēmumu atbalstīt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 296 latiem, kā arī bērna kopšanas pabalstu līdz gada vecumam pielīdzināt personas, kura kopj bērnu, vidējai sociālo iemaksu algai (nepārsniedzot 450 latus), nestrādājošām sievietēm tas būtu minimālās mēnešalgas apmērā. Pabalsti tiktu maksāti no valsts pamatbudžeta, kurā šim mērķim būtu jāatrod 30 miljoni latu.
Pašreizējā Induļa Emša vadītā valdība uzskata, ka tik finansiāli ietilpīgs lēmums var tikt skatīts vienīgi kopā ar budžetu. Bez tam sabiedrībā tomēr ir visai asas diskusijas, vai bērnu kopšanas pabalsti ir jāsaista ar sociālajām iemaksām. Tādēļ Labklājības ministrija no jauna iesniedza valdībai piecus priekšlikumus pabalstu palielināšanai. To galvenā atšķirība: vai bērna kopšanas pabalstus maksāt visiem vienādus vai tomēr diferencēt pēc pēdējā gada vidējās darba algas. Universālo pabalstu gadījumā tie būtu minimālās mēnešalgas 150% apmērā, kas atbilstu 135 latiem 2005. gadā. Ir arī priekšlikumi pabalstus maksāt strādājošām sievietēm no sociālās apdrošināšanas budžeta un no valsts pamatbudžeta – nestrādājošām. Labklājības ministrija gan norāda, ka tas negatīvi iespaidotu sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāti.
Vakar valdības Komiteja izskatīja visus priekšlikumus, taču galīgo lēmumu vēl nepieņēma. Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra, ka I. Emsis atbalsta priekšlikumu par vienādiem bērna kopšanas pabalstiem visiem. Jo mazuļa kopšana prasa vienādus līdzekļus gan bibliotekārei, gan firmas vadītājai. Sākot to diferencēt, plaisa starp bagātajiem un mazturīgajiem tikai palielināsies. I. Stobova arī noraidīja bieži izskanējušo apgalvojumu, ka pabalstiem jābūt atšķirīgiem, lai ļautu turīgākām ģimenēm nesamazināt savus ienākumus pēc bērna piedzimšanas. Pabalsta mērķis nekādā gadījumā nav atvietot darba algu, tas ir valsts atbalsts brīdī, kad tēvs vai māte nestrādā, jo kopj bērniņu. Turklāt šos pabalstus maksās no valsts pamatbudžeta, kam ar sociālajām iemaksām nav nekāda sakara.
I. Emsis pirms lēmuma pieņemšanas sola konsultēties gan ar sociālajiem partneriem, gan Valsts cilvēktiesību biroju. Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pauda darba devēju viedokli, ka pabalstiem jābūt sai-stītiem ar vidējo algu, tādējādi mudinot cilvēkus strādāt legāli un maksāt nodokļus. Pēc E. Egles domām, vienādi pabalsti nemotivēs sievietes ar labu izglītību izšķirties par bērniņa laišanu pasaulē. Te gan jāpiebilst, ka mūsu valstī ne vienmēr intelektuālie darbi, kuros vajadzīga laba izglītība, ir arī vislabāk apmaksātie. Turklāt šajā jautājumā nedrīkst ģimenes diskriminēt pēc tās izglītības vai materiālā stāvokļa.
Pretēju viedokli darba devējiem pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociālo lietu eksperte Irina Homko. Pēc konsultēšanās ar visu nozaru pārstāvjiem arodbiedrības uzskata, ka pabalstiem jābūt vienādiem, lai neveidotu nabadzības atražošanu.
Ņemot vērā diametrāli pretējos sociālo partneru viedokļus, kas pārstāv noteiktas sabiedrības grupas, skaidrs, ka valdībai priekšā stāv grūta izšķiršanās. Tā ietekmēs ne vien demogrāfisko situāciju, bet arī ticību valstij un sociālajam taisnīgumam.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv