Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Sāksim 17.jūnija Saeimas sēdi!
Saeimas sēdi uzsākam ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu parlamentam.
Lūdzu, prezidentes kundze!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ļoti cienītās deputātes!
Augsti godātie deputāti!
Dāmas un kungi!
Ir aizvadīts spilgtākais gads Latvijas jaunāko laiku vēsturē.
Vēlos pateikties esošajam un iepriekšējiem parlamentiem par to ļoti nepieciešamo darbu, kas līdz ar izpildvaru un nevalstiskajām institūcijām, kā arī ar visu mūsu draugu un sabiedroto palīdzību ir ļāvis mums panākt Latvijas pilntiesīgu atgriešanos Eiropas un transatlantiskajā telpā. Jaunāko laiku vēsturei šis ir bilances laiks, jums personīgi– savas deputāta darbības puslaika izvērtējums.
Latvija pirmo reizi vēsturē ir piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vispirms es pateicos visiem tiem– vairāk nekā pusmiljonam– iedzīvotājiem, kuri spēja sasaistīt Latvijas un Eiropas darba kārtību un aizgāja balsot vēlēšanās. Tas, ka Latvijas dalības procents vēlēšanās ir ievērojami augstāks par daudzām citām jaunajām ES valstīm un gana augsts arī uz līdzšinējo valstu fona, liecina par apzinātu rīcību.
Tomēr visumā zemie piedalīšanās procenti Eiropas Parlamenta vēlēšanās sūta trauksmes signālu par šīs starptautiskās pārstāvniecības spējām aktivizēt vēlētājus. Šķiet, viens no atbildes meklējumiem ved atpakaļ pie nacionālo parlamentu lomas pārskatīšanas un jaunu komunikāciju formu rašanas sarunā ar savu vēlētāju. Lai arī tādām mazām zemēm kā Latvijai nenoliedzami ir arī proporcionāli maz balsu šajā pārstāvju palātā, nedrīkstam aizmirst, ka tās ir mūsu balsis, un tamdēļ ir ļoti svarīgi, cik labi tās tur skanēs, lai tiktu sadzirdētas.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti arī citur ir bijuši labvēlīgi tieši opozīcijas, ne pozīcijas partijām. Arī tas visām valdībām sūta zināmu trauksmes signālu. Latvijas gadījumā tieši nacionāli labā spārna sekmes šajās vēlēšanās atgādina par vēlētāju bažām par nacionālās identitātes saglabāšanu kopīgā 25 valstu saimē, par īpašu vēlmi sargāt savu valodu un kultūras mantojumu. Es novēlu visiem šiem jaunā līmeņa tautas priekšstāvjiem vienmēr atcerēties Latvijas kā valsts kopīgās intereses un demokrātijas dāvātās iespējas izmantot Latvijai lojālā veidā.
Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātu izvērtēšana Latvijas gadījumā ir notikusi vienlaikus ar secinājumiem par valdības maģisko simts dienu pavadīšanu. Laikā no šā gada marta līdz maijam valstī bija jāpabeidz ļoti gara neatliekamu darbu virkne, lai valsts pilnībā iekļautos Eiropas Savienībā. Šī valdība sadarbībā ar parlamentu nav taupījusi pūles, lai ļoti saspringtā un smagā darba tempā izpildītu situācijas prasības, un par to jums visiem valsts vārdā šeit gribu teikt paldies.
No valsts interešu viedokļa stabilitāte ir drošākais priekšnoteikums valdības rīcībspējai un valsts attīstībai. Kopš neatkarības atgūšanas visas valdības, ieskaitot mazākuma valdības, ir spējušas piesaistīt vairākuma balsis katrā balsojumā un uzturēt nemainīgu ārpolitikas kursu valsts virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Tagad, kad mūsu galvenie ārpolitiskie mērķi ir sasniegti, iekšpolitisko jautājumu risināšana vairāk nekā jebkad centrēsies ap budžeta sadales prioritātēm. Budžeta grozījumi un nākamā gada budžeta veidošana būs pārbaudes akmens valdībai.
Ļoti ceru, ka tajā atradīsim tālredzīgu redzējumu par valsts attīstību, garantijas mūsu spējām apgūt ES līdzekļus un gatavību ieguldīt tādās jomās kā zinātne un izglītība, kas tik ļoti nepieciešamas valsts nākotnes izaugsmes izredzēm.
Dāmas un kungi! Šodienas datums– 17.jūnijs– 1940.gadā Latvijas vēsturē ienesa todien vēl neapjaušamu traģēdiju. Kaut arī Latvijas Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par valsts okupāciju un šis dokuments ir izplatīts visām ANO dalībvalstīm, mums jāturpina šī jautājuma novešana līdz konsekvencei. Jautājums par totalitārā komunisma noziegumu nosodījumu nav tikai Latvijas jautājums, un kā tāds tas mums jānes priekšā starptautiskajai auditorijai un starptautiskajām institūcijām. Ņemot vērā triju Baltijas valstu likteņu kopību, nākotnē būtu vēlama daudz ciešāka sadarbība okupācijas fakta starptautiskā skaidrošanā, iesaistot visu triju Baltijas valstu vēsturniekus, juristus, ekonomistus un citus speciālistus. Latvijas vēsturnieku komisijai noteikti ir jāturpina dot savu ieguldījumu, lai vairotu objektīvas zināšanas visā pasaulē par šiem noziegumiem pret cilvēci. Mūsu skarbā pagātnes pieredze varētu noderēt par brīdinājumu, lai citur pasaulē nepieļautu līdzīgas netaisnības. Toties šodienas eiropeiskā Latvija ir veiksmīgs piemērs ātrām un efektīvām pārmaiņām un demokrātijas atjaunošanai. Latvijas pieredze var būtiski palīdzēt citām valstīm Eiropā un ārpus tās, sevišķi tām, kas šobrīd vēl atrodas okupācijas režīma varā.
Vēsturiskā pieredze ar brīvības un demokrātijas zaudēšanu ļauj mums labāk izprast, kāpēc tās ir tik dārgas. Pasaules valstu iekārtu ainavā Latvija ir dzimusi kā parlamentāra republika līdzās monarhijām, konstitucionālām monarhijām, prezidentālām valstīm un, jā, arī dažādu paveidu autoritāriem režīmiem. Tos, pēdējos, Latvija līdz mielēm ir izgaršojusi līdz ar citām tautām Centrālajā un Austrumeiropā. Autoritārisma, fanātisma un ekstrēmisma vardarbīgām izpausmēm šodienas pasaulē caur terorisma draudiem nav robežu. No tām nav pasargāts neviens.
Cīņa par drošību mūsdienās iegūst aizvien jaunas izpausmes un prasa no mūsu karavīriem spēju uzņemties smagus riskus dažādās tālās pasaules malās.
Šodien, kad valsts atvadās no Irākā kritušā latviešu karavīra, Latvijas vārdā es vēlos vēlreiz izteikt valsts dziļāko cieņu un pateicību karavīra Olafa Baumaņa drosmei, profesionalitātei un varonībai. Kā miera nodrošināšanas misijas karavīrs viņš zaudēja dzīvību, gādājot par to, lai daudziem citiem tā tiktu saglabāta. Viņš tagad pievienojies aizsaules latviešu varoņu pulkiem, un visa Latvija dalās sērās ar viņa tuviniekiem.
2004.gads ieies Latvijas vēsturē kā jaunas attīstības ēras sākums. Latvija ir neatkarīga, brīva, demokrātiska ES un NATO pilntiesīga locekle. Īsā vēstures posmā ir sasniegts ļoti daudz, taču jauni izaicinājumi ir mums priekšā. Mēs ieejam Eiropas Savienībā kā nabadzīgākā no dalībvalstīm, un mums būs nepieciešams uzturēt šī brīža lieliskos izaugsmes tempus, lai pēc iespējas īsākā laikā sasniegtu augstāku labklājību. Mums jāpieliek visas pūles, lai panāktu citas valstis un nākotnē, cerams, vismaz dažām aizvirzītos pat priekšā.
Es esmu pārliecināta, ka mēs to varam, bet tas prasīs spēju valstiski domāt un spēju mobilizēties kopīgiem mērķiem.
Demokrātija mums ir devusi pulcēšanās un vārda brīvību, kuras augstākā izpausme ir parlamentārā iekārta. Saeimā ir pārstāvēti galvenie tautā pastāvošie domu strāvojumi, un ikviens Saeimas loceklis ir tikpat leģitīms tautas pārstāvis kā jebkurš cits. Katrs viens no jums pārstāv zināmu tautas daļu. Tauta jums ir deleģējusi savu politisko varu, un mūsu Satversme jums normāli paredz šādu uzticību četru gadu garumā. Lai cik grūti tas būtu, Saeimas deputātiem ir jāspēj sastrādāties savā starpā, gan lai izveidotu un atbalstītu rīcībspējīgu valdību, gan lai spētu godam veikt savas likumdevēja funkcijas. Valstij ir nepieciešama vadība, valstij ir jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot. Demokrātiskā parlamentārisma meistarības rādītājs ir spēja atļaut vislielāko vārda brīvības iespēju, tajā pašā laikā nenonākot līdz haosam un paralīzei.
Pozīcijai ir jābūt skaidrai savās nostādnēs, vienlaikus tomēr nezaudējot spēju sadzirdēt un saklausīt arī opozīcijas domas un priekšlikumus. Viedokļu atšķirība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un parlamentārās debates tamdēļ spēlē tik svarīgu lomu politiskajos procesos.

Strīdos dzimst patiesība, strīdi nozīmē iespēju brīvi paust savu viedokli un nonākt pie vairākuma noteikta kopīga risinājuma, kas ļoti bieži ir daudz labāks par jebkuru no sākotnējiem izejas punktiem.
Ir apsveicami, ka jautājumi par politiskā procesa kvalitāti ir bijuši arī Latvijas politiķu diskusiju objekti. Pasaulē netrūkst ideju, kā uzlabot politisko procesu, kā padarīt to kvalitatīvu. Arī mums tagad ir iespējas piedalīties demokrātijas kā sistēmas turpinātā izaugsmē un uzlabošanā.
Diskusijas ir parlamentārās demokrātijas pamats. Pat šīs diskusijas starp politiķiem nekad nedrīkst kļūt pašmērķīgas, populistiskas, politikāniskas. Politiskā diskursā ir jāspēj noteikt robežu, kur beidzas dialogs ar savu vēlētāju un kur sākas valsts interešu bremzēšana un atbildības pārnešana uz tautas pleciem. Ieslīgšana diskusijās nedrīkst kļūt neauglīga un aizkavēt vai nu parlamenta, vai valdības tiešo ikdienas pienākumu veikšanu, nodrošinot valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un īstenošanu. Vēl vairāk– diskusijai Saeimā būtu jābūt par piemēru, paraugu, standartu diskusijai visā plašākā sabiedrībā. Tamdēļ es aicinu jo rūpīgi sekot, lai jūsu aktuālākie izskatāmie likumprojekti patiešām vienmēr atbilstu valsts aktuālajām interesēm un sabiedrības vajadzībām, lai nebūtu tā, ka deputātu batālijas par kādu interešu sfēru būtu atrautas no ārējās pasaules un galu galā ne tikai nedotu gaidīto labumu, bet paralizētu veselu nozaru darbību.
Šajās dienās esmu ierosinājusi parlamentam pieņemt likumu par tiesībsarga biroju un nosūtījusi jūsu izvērtēšanai likumprojektu, kura būtība ir nodrošināt paša parlamenta pieņemto likumu darbību dzīvē. Bieži dzirdam par varas atrautību no tautas. Varai tiek pārmests intereses trūkums par savu pieņemto lēmumu īstenošanu.
Neatkarīgs, ar izpildvaru un tiesu varu nesaistīts tiesībsargs var darboties kā starpnieks starp iedzīvotājiem un varas institūcijām, nenovedot domstarpības līdz tiesiskiem konfliktiem. Tas, ka ombuda institūciju kā vienu no garantiem demokrātijas procesam izvēlas arvien vairāk valstu (un šobrīd tādu jau ir vairāk nekā 110), liecina par šādas institūcijas lietderību.
Latvijas mērķis ir vienota politiskā nācija kā valsts attīstības drošības un miera garants. Daudzkulturāla nācija, kas ir lojāla Latvijas valsts interesēm un spēj sazināties latviešu kā valsts valodā. Mēs vēlamies veidot valsti, kur nav pamata etniskiem vai reliģiskiem konfliktiem, kur nav vietas ne ekstrēmismam, ne fanātismam un kur cilvēku atpazīst pēc viņa personības, darbiem un vērtībām, nevis etniskās piederības.
Lai panāktu harmonisku sabiedrības dažādu grupu līdzāspastāvēšanu, neatsverama loma ir kvalitatīvam, izsvērtam un izskaidrotam likumdošanas procesam. Deputātiem ir jāapzinās sava milzīgā atbildība tik jutīgos jautājumos, kādi ir izglītība, integrācija, sociālie jautājumi. Katram no šiem priekšlikumiem pārtopot par likuma normu, rodas konsekvences, kas tieši skar cilvēkus un sabiedrības procesus, ne tikai vēlētājus.
Pirms gada stāvot jūsu priekšā kā atkārtoti ievēlēta Valsts prezidente, es jūs uzrunāju, aicinot kopīgiem spēkiem izstrādāt rīcības programmu, iezīmēt Latvijas vadlīnijas un akcentus, saprast, kas ir tās vērtības, par kurām varam vienoties, kas ir mūsu mērķi un principi kā valstij, kurai jāformulē sava vieta Eiropā un pasaulē. Tas nozīmē– valsts attīstības stratēģijas analīze.
Kopā ar Ministru prezidentu esam parakstījuši rīkojumu par Stratēģiskās analīzes komisijas izveidi, un ceru, ka izpildvara, uzņemoties politisko atbildību par šādas struktūras pastāvēšanu, izmantos komisijas darba rezultātus valdības politikas izstrādē.
Latvija un Eiropa tagad ir viens veselums– jauna Latvija jaunā Eiropā. Nebūt Latvija vēl nav gatava, bet jau tā iet savu ceļu pasaulē pati ar savu nacionālo un Eiropas vērtību kodolu mantojumu. Šis nu ir īstais brīdis, lai domātu atraisīti un īstenotu tādu redzējumu, kas Latviju paceļ izaugsmē starp 450 miljoniem citu eiropiešu un kas Eiropu nostiprina starp citiem pasaules varas balstiem kā spēcīgu spēlētāju.
Ja Latvija skaidri apzināsies savas intereses pasaules plašajā telpā, tā turpinās sev izcīnīt arvien nozīmīgāku lomu starptautiskajās politiskajās, ekonomiskajās, kultūras, sporta un citās sabiedriskās norisēs. Šobrīd Eiropas Savienība, NATO un Apvienotās Nācijas veic būtiskas reformas, un mums ir iespējams ar idejām un ar darbu iesaistīties veiksmīgā šo organizāciju pārveidošanā un attīstībā. Šobrīd ir unikāla iespēja līdzsvarot pasaules attīstību, un mazām valstīm varētu būt būtiska loma dialoga stiprināšanā starp civilizācijām.
Demokrātiska valsts balstās uz līdzpilsoņu apziņu par savu piederību pilsoņu kopībai vai pilsoniskai nācijai, tā balstās uz izpratni katram par savām privilēģijām un savu līdzatbildību par visu, kas notiek. Šī pilsoniskās piederības un atbildības sajūta kopā ar tiesiskumu veido taisnīgas un stabilas valsts stingrākos pamatus. Mūsu jaunajai demokrātijai šobrīd nāktu par labu zināma izvērtēšana, kas būtu labs atskaites punkts turpmākas pilnīgošanās ceļā. Šāds pārskats, sava veida demokrātijas audits, varētu atspoguļot, kā katrs no mums jūtas savā valstī, kā jūtas arī tie, kas tikai nesen piepulcējušies pilsoņu kopumam.
Dāmas un kungi! Pirms pieciem gadiem šajā dienā Latvijas Saeima man dāvāja uzticību, ko esmu tik augsti vērtējusi un centusies attaisnot šo gadu garumā.
Paldies par uzticību, un turpināsim savu sadarbību Latvijas labā!
(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anda Kāposta lūgumu– atsaukt no 17.jūnija Saeimas sēdes darba kārtības 7.jautājumu– par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu: Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona iesniegumu ar lūgumu– grozīt Saeimas šā gada 17.jūnija izsludināto darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” kā 1.darba kārtības jautājumu.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 26, pret– 49, atturas– 10. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona lūgumu– grozīt šā gada 17.jūnija sēdes izsludināto darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””” kā 2.darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 46, atturas– 10. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Reira, Druvietes, Zaķa un Pētersona priekšlikumu mainīt 17.jūnija izsludināto sēdes darba kārtību un izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””” kā 3.trešo darba kārtības punktu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 48, atturas– 11. Darba kārtība nav izmainīta.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”... Ā, tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Edgaram Jaunupam par procedūru. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai kā otrajai komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu deputātus balsot... par vēlu bišķiņ... Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām– tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 13, atturas– 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”“ nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Šis likumprojekts pamatā nosaka to, ka tiek pagarināti ... Tātad tiek pagarināta šī kārtība, kura nosaka, ka vēl divus gadus pastāv šī īres trepe, tātad īres maksa par vienu kvadrātmetru izīrētās dzīvojamās platības 2005.gadā nedrīkst būt augstāka par 60 santīmiem un 2006.gadā– par 72 santīmiem. Tātad šie grozījumi šajā likumprojektā attiecas tikai uz denacionalizēto dzīvojamo namu likumīgiem īpašniekiem atdotās dzīvojamās mājās dzīvojošiem īrniekiem, kuriem ir bijuši šie īres līgumi līdz īpašuma atjaunošanai.
Otra lieta, ko es gribēju atzīmēt. Praktiski mūsu komisija pie šā jautājuma ir strādājusi, valstī mums šodien ir izveidojusies situācija, ka šis denacionalizēto dzīvojamo māju sektors sastāda 29084 dzīvokļus, tas ir, 72,2% denacionalizēto namu īrnieki dzīvo šajos namos un šajos dzīvokļos.
Ko es gribētu atzīmēt, ka praktiski šajos gados nav veikta zināma mājokļu jeb dzīvokļu celtniecības politika, un tikai pēdējos gados Rīgas dome ir sākusi būvēt šīs dzīvojamās mājas, veidot šo dzīvojamo fondu, kur varētu šos īrniekus izvietot. Praktiski šis skaitlis– 69,8% no visiem dzīvokļiem, kur dzīvo šie denacionalizēto namu īrnieki, atrodas Rīgā. Un pārsvarā tā ir Rīgas– galvaspilsētas– lielākā problēma, jo, pamatojoties uz esošo, spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, pēc 1.janvāra praktiski nākamajā gadā šie īrnieki, varētu būt, ka liela daļa no šiem īrniekiem, viņi varētu būt izlikti uz ielas, jo ir notikusi zināma veida šo īpašumu pārorientācija un ir pārpirkuši daudzi šos īpašumus. Tie cilvēki, kuri nemaz nevēlas ar šiem īrniekiem rēķināties, kuriem ir viena doma– kā atbrīvot šīs dzīvojamās telpas, lai varētu tur veikt šo komercdarbību vai veikt šos remontus un praktiski nerēķināties ar šo īrnieku būtību un iespējām dzīvot tajos namos vai atgriezties atpakaļ, teiksim, pēc kapitāliem remontiem.
Vēl ko es gribētu teikt, ka likumprojekts arī paredz to, ka, ja īrnieks un izīrētājs nav vienojušies par īres maksas apmēru šo pārejas noteikumu 4.punkta noteiktajā kārtībā, izīrētājam ir pienākums līdz 2006.gada 1.februārim nosūtīt īrniekiem rakstveida paziņojumus par dzīvojamās telpas īres maksas apmēru pēc 2007.gada 1.janvāra, norādot īres maksas paaugstināšanas iemeslus un finansiālo pamatojumu.
Es domāju, ka komisija un arī valdība, un mūsu ministrija– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija– iesniegs priekšlikumu budžetam 2005.gadam, lai tiktu izpildīta iepriekš pieņemta likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” šī norma par ikgadējā budžeta... ikgadējā budžetā iekļaut līdzekļus, finanses priekš dzīvojamo māju celtniecības tieši pašvaldībām.
Es domāju, ka šeit arī jautājums ir par šo denacionalizēto namu īpašniekiem, kuri šos īpašumus, skaidrs, ka grib sakārtot un arī atjaunot. Un te es domāju, ka šeit likumā mēs saprotam arī šo problēmu, un komisija ir gatava strādāt, lai atrastu optimālo risinājumu, lai šo divu gadu laikā mēs varētu praktiski pilnīgi atteikties no šiem nākotnē īres griestiem, ja Rīgas dome ir gatava uzbūvēt šos dzīvokļus ar valsts atbalsta politikas atbalstu. Tātad reāli būtu iespējams, ka pēc šiem diviem gadiem šie griesti automātiski faktiski tiktu atcelti un īrniekiem būtu... un izīrētājiem būtu zināmas garantijas par to, kā tālāk viņiem dzīvot un kā tālāk viņiem rīkoties.
Es gribētu pateikt to, ka arī Mājokļu aģentūra un ministrija ir sagatavojusi speciālu kredītprogrammu šo denacionalizēto namu īrnieku kreditēšanai vai daļējai atbalstīšanai caur kredītprocentu dzēšanu un citu sistēmu, ko kopā, es domāju ar Hipotēku un zemes banku, varētu realizēt. Kā arī pašvaldībām jādomā par šo sociālo fondu, sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmu, un tas jau likumā ir iestrādāts, ka viņiem ir tiesības piešķirt šos sociālos pabalstus tieši šo denacionalizēto namu īrniekiem, kuri nav spējīgi maksāt šīs augstās īres.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju, jautājums ir ļoti nopietns, un es ceru, ka jūs izprotat šīs īrnieku kategorijas problēmas, un es domāju, ka, strādājot kopā, mūsu komisija ir gatava pat vasaras brīvdienās strādāt pie šiem jautājumiem, lai praktiski uz 1.novembri būtu skaidrība gan īrniekiem, gan arī īpašniekiem.
Vēl viena detaļa, kāpēc gan vajadzētu šo likumprojektu šodien novirzīt komisijai darbam ir tas, ka praktiski pusgadu– seši mēneši pirms šā likuma stāšanās spēkā– praktiski īpašniekiem ir jābrīdina īrnieki, un tādā veidā var rasties problēmas, ja īrnieki vai īpašnieki arī nezina šīs tālākās politikas virzību, kura saistīta ar šo denacionalizēto namu īrnieku problēmu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, laiks ir beidzies! “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir akceptējis grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz divu gadu laikā pakāpeniski paaugstināt īres griestus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām denacionalizētajās dzīvojamās mājās kopā ir izīrēti 40 270 dzīvokļi, tajā skaitā 29 084 dzīvokļos īrnieki dzīvoja pirms denacionalizācijas. Rīgā denacionalizētajās dzīvojamās mājās izīrēti 27 302 dzīvokļi, tajā skaitā 20 295 dzīvokļos īrnieki dzīvoja pirms namīpašumu denacionalizācijas. Tātad piedāvātais likumprojekts šobrīd skar 29 084 ģimenes un pagaidām nezināmu skaitu īpašnieku, namīpašnieku.
Pirms divām nedēļām televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs solīja, ka valdība nopietni domās, kā palīdzēt namīpašniekiem, īrniekiem un pašvaldībām, solot vismaz piecu miljonu latu palīdzību katru gadu šīs problēmas risināšanai. Šodien mums Saeimā tiek piedāvāts atbalstīt darbības imitāciju. Valdības akceptētajos grozījumos likumā “Par dzīvojamo telpu īri” nav paredzēta valsts līdzdalība mājokļu problēmu risināšanā, kā arī nav paredzēti pienākumi pašvaldībai pēc īres griestu atbrīvošanas, kā arī nav noteikts, kādu palīdzību varētu gaidīt īrnieki, kuri sava mantiskā stāvokļa dēļ nespēs samaksāt īpašnieka noteikto īres maksu. Likumprojekta anotācijā, ko parakstījis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Radzevičs, norādīts, ka grozījumi likumā ietekmi uz valsts budžetu neatstās. Un tas vēlreiz apliecina valdības patiesos mērķus noņemt īres griestu atcelšanas problēmu no dienas kārtības, radīt sabiedrībā šķietamību par problēmas atrisināšanu. Faktiski šāda pieeja nevar apmierināt ne denacionalizēto ēku īpašniekus, ne īrniekus, jo problēma tuvāko divu gadu laikā tiks risināta uz īpašnieku maka rēķina, bet īrnieki vēl divus gadus atradīsies neziņā un pakāpeniski grims arvien lielākos parādos, jo daļa jau tagad nespēj samaksāt likumā pieļauto maksimālo īres maksu.
Valdošajai koalīcijai šobrīd nav adekvātu priekšlikumu problēmas risinājumam. Valdošās partijas sabiedrības spiediena un vēlēšanu tuvuma dēļ bija spiestas radīt darbības šķietamību un piedāvāt risinājumu, kura faktiski nav.

Kreisie politiskie spēki, it īpaši tie, kas pārstāvēti Rīgas domē, situāciju izmanto savu reitingu celšanai, populistiski prasot fiksētu īres griestu saglabāšanu uz ilgāku laiku.
Visiem ir saprotams, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmu bez papildu izdevumiem no valsts budžeta atrisināt nav iespējams. Tomēr, aizbildinoties ar naudas trūkumu, valdība nevar norobežoties no atbildības par izveidojušos situāciju, vēl jo vairāk tādēļ, ka denacionalizācijas pirmsākumos pie varas esošie politiķi, aizbildinoties ar vēsturiskās netaisnības novēršanu, pieļāva jaunu netaisnību– diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem, kuri pirms denacionalizācijas īrēja dzīvokļus denacionalizācijai pakļautajos namos.
Diskriminācijas fakts izpaužas tieši tajā apstāklī, ka denacionalizēto namu īrnieki, kuri dzīvojamās telpas īrēja līdz namu denacionalizācijai, tā arī nekad nav saņēmuši valsts un pašvaldības atbalstu mājokļu problēmas risināšanai. Un arī šodien mums piedāvātajos izskatāmajos valdības akceptētajos grozījumos nav reālas mājokļu problēmas risināšanas programmas.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šādu nesagatavotu grozījumu pieņemšanu un aicinu valdību turpināt darbu un sagatavot reālu darbības programmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 22, atturas– 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 17.jūnija Saeimas sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Tad nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā šodien izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajam lasījumam. Šie grozījumi ir saistīti ar šodienas sēdē vēlāk darba kārtībā paredzētā likumprojekta “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums” izskatīšanu. Bez šo grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšanas šī fonda darbību, pilnvērtīgu darbību, uzsākt nebūs iespējams.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz šodienai pulksten 10.20. Un izskatīšana otrajā lasījumā– šodienas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu deputātiem nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šodien, pulksten 10.20. Izskatīšana– šodienas sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – “Bezalgas atvaļinājuma piešķiršana deputātam Robertam Zīlem”. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Robertam Zīlem no šā gada 14. līdz 20.jūnijam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas – nav. Deputātam Zīlem bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Pieprasījumu komisijas”. Iesniedzēju vārdā runās deputāts Artis Kampars. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Saistībā ar šo pieprasījumu, manuprāt, vissvarīgākais, par ko šobrīd būtu jārunā, ir tas, kā katrs no mums veic tautas doto pienākumu, mūsu tiešo darbu parlamentā, šeit, Saeimā, likumu rakstīšanu, to pārdomāšanu un kompetentu realizāciju. Tieši stundu atpakaļ šeit, no šīs tribīnes, runāja arī Valsts prezidente, aicinot uzlabot šo darbu, pilnveidot to un darīt to Latvijas Republikas vārdā.
Vai kāds no mums, kolēģi, var apšaubīt tādu tēzi, ka likumiem ir jābūt pieņemtiem kvalitatīviem? Vai jebkurš no jums var apšaubīt tēzi, ka viss darbs Saeimā galvenokārt notiek Saeimas komisijās, kur šie likumi tiek diskutēti, izrunāti, padarīti par tādiem, kādiem tiem būtu jābūt? Mēs droši vien visi esam pilnīgi pārliecināti, ka pilnvērtīgu likumu radīšana ir mūsu visu lielākais pienākums, ko mums ir devuši tautas mandāti, strādājot šeit, Saeimā.
Un antitēzes – vai, nestrādājot komisijās, nestrādājot pie likumiem, Saeimas deputāta darbs var būt pilnvērtīgs? Vai tas, ka cilvēks sēž uz diviem krēsliem, īstenībā tā īsti nesēžot ne uz viena, ir vēlētājiem doto solījumu īsta pildīšana?
Godātie kolēģi! Andrejs Radzevičs, kas joprojām ir gan Saeimas deputāts, gan arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, nav apmeklējis gandrīz nevienu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi pēdējo divu mēnešu laikā, ja neskaita dažus retus izņēmumus. Un, protams, neapmeklējot šīs komisijas, viņš nevar būt nedz kompetents deputāts, nedz cilvēks, kurš likumos– Latvijas likumos– iestrādā lietas, kas ir vajadzīgas jebkuram no mums.
Atceros to laiku, kad deputāts Radzevičs bija “Jaunā laika” frakcijas biedrs, un arī tad viņš rīkojās tieši tāpat. Viņš nāca tikai uz tām frakcijas sēdēm, kurās tika skatīts kaut kas saistīts ar viņa dzimtā pagasta Dunalkas jautājumiem, piemēram, pagājušā gada budžeta grozījumos viņš atnesa pat piecus projektus par Dunalkas pagasta budžeta palielināšanu. Un bija tik nekaunīgs un visus piecus centās realizēt.
Godātie kolēģi! Es vienkārši aicinu jūs padomāt par Saeimas darba kvalitāti. Nodrošināsim Andrejam Radzevičam iespēju strādāt pilnvērtīgi ministra amatā, tādējādi atstādinot viņu no viņam nevajadzīgā darba komisijās.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 29, pret– 55, atturas– 6. Lēmums nav pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Nu kā tad šodien visi jūtas? (Starpsauciens: “Ļoti labi!”) Jā, jā, tagad jau saka, ka labi. Bet es jau redzu jūsu sejas. Jo kas tagad ir noticis? Kas ir noticis pēdējo divu nedēļu laikā? Pēdējo divu nedēļu laikā, draugi, mēs savā Vecrīgas politikā, savā kokonā šeit strādājot, esam palaiduši garām vienu svarīgu lietu. Ka tauta ir runājusi. Tauta ir runājusi!
Nupat bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un mums tie rezultāti ir ļoti labi zināmi. 14% no vēlētājiem atbalsta šo valdību. Atbalsta šīs valdības partijas. 14%! Tik mazs procents atbalstam, man liekas, ka Latvijā vispār nekad nav bijis. Tik mazs procents vispār Eiropas demokrātijā. Tā ir nepieredzēta katastrofa! Tas nozīmē, ka tā plaisa starp valdību un sabiedrību ir augusi tik liela, ka es nezinu, kā mēs kā Saeimas deputāti varēsim to vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām lāpīt. Un tad ir jāprasa sekojoši– kāpēc šī plaisa eksistē? Kāpēc tauta izsaka neuzticību? Nu paskatīsimies uz mūsu Emša valdības darbību! Paskatīsimies uz tiem virzieniem, kas tur ir.
Pirmkārt, viens mīts– ir jāizbeidz cildināt. Šī nav mazākuma valdība! Šī ir no šiem Saeimas 100 deputātiem vairākuma atbalstīta. Tikai tas ir tāds vairākums, kas ne tikai mums šeit, šajā zālē, visiem liekas pretdabīgs, bet arī sabiedrība redz, ka tas ir pretdabīgs veidojums. Šī te valdība pastāv dēļ tā, ka deputāti, kuri tika ievēlēti no PCTVL saraksta, atbalsta viņus visos kritiskajos balsojumos.
Viens otrs varbūt prasīs– bet ko tas īsti nozīmē? Nu, labie, kreisie daudz kur Eiropā var sadzīvot. Bet Latvijā mums kreisie spēki nav sociāldemokrātiskie kreisie spēki, kas ir citur Eiropā. Mums Latvijā diemžēl kreisie spēki vēl joprojām nozīmē “promaskaviski” orientēti spēki. Tas tā ir. Un ne jau mums ir jābūt tiem gudriem, kas to saprot vai kas to saka. Sabiedrība jau to ir novērtējusi. Un kādā veidā Emsis ar šiem te kreisajiem spēkiem sadzīvo? (Starpsauciens: “Ļoti labi!”) Līdz šim ministrs vēl nav piešķirts, kaut gan vēl aizvien vairāk runas ir par šo te it kā tukšo vai netukšo, tā arī nevar saprast, satiksmes ministra vietu. Bet ir jau citi veidi, kā atalgot savus atbalstītājus. Piemēram, ar amatiem Saeimā. Un paanalizēsim drusku, kā tie amati ir krituši. Klementjeva kungs– Nacionālās drošības komisijas sekretārs. Solovjova kungs– Ārlietu komisijas sekretārs. Turlā kungs divos amatos– Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs un parlamentārais sekretārs Iekšlietu ministrijā. Un vēl bija Stepaņenko kungs, kur gan neizdevās, bet bija mēģinājums viņu iekļaut NATO Parlamentārās asamblejas pamatsastāvā. Bet tagad, kāpēc šis ir nozīmīgi? Atkal šīs te organizācijas, kuras iegāja iekšā zem kopējā PCTVL karoga, pēc amatiem prasa Emsim nevis strādāt Tautsaimniecības komisijā, kur mēs sagaidītu kreisos spēkus, vai Sociālo un darba lietu komisijā, vai citās komisijās, kur ir likumdošana, kas tiešām skar tautas labklājību. Nē, viņiem neinteresē Latvijas tautas labklājība. Viņiem interesē tieši valsts drošības un ārlietu sfēra. Valsts drošības un ārlietu sfēras ar Emša kunga un Emša valdības svētību ir atdotas PCTVL sarakstam.
Bet, ja mēs skatāmies, kurš tad nes atbildību par šo... Nu! Es atceros šīs valdības veidošanas laikā, kad bija viens politiskais spēks, kurš runāja par atbildību, par drošības un nacionālo garantu. Un tā ir mūsu pašu Tautas partija. Tautas partija, viņai ir jāuzņemas atbildība par to, ka tieši valsts drošības un ārlietu sfērā PCTVL cilvēki ir iekšā amatos. Un jautājums, kas man rodas un droši vien rodas citiem deputātiem, un ir zināms, ka tas sabiedrībai ir radies, kur tad plūst šī informācija, ko šie cilvēki iegūst ar šīm te pielaidēm valsts noslēpumiem šajās te komisijās, tā informācija varētu būt gaužām interesanta vienai otrai kaimiņvalstij. Ka kreisie spēki raujas šajā sfērā un ne uz sociāli jutīgām likumdošanas sfērām, ir pilnīgi skaidrs, kas notiek.
Pavērosim vēl Emša valdības darbību! Ko par pašu solījumiem... Mēs visi labi atceramies, ka ar deputātu atbalstu, kuri šobrīd ir šajā te vairākuma koalīcijā, pieņēma likumu, ka skolotāju algas ir jāpaaugstina. Paši visi atceraties šo te. Nu tagad, lai paaugstinātu šīs te skolotāju algas, ir ļoti elementāra lieta jādara– jāgroza budžets, jo šīs naudas šodien nav. Nav jums ko melot skolotājiem. Šodien šīs naudas viņiem nav. Bet solījumi visu laiku ir. No sākuma bija solījums, ka tuvojas vasara... uz pavasara beigām... tad grozīs budžetu. Tad bija runa, ka grozīs budžetu vasarā. Tad jau runāja par to, ka grozīs budžetu rudenī, un vakar vai aizvakar Ministru prezidents Emša kungs atļāvās izteikties, ka nu vēlme jau ir, bet diezin kā tur būs. Un kāpēc varētu būt grūti grozīt budžetu? Kas tad tur ir? Draugi, lai grozītu budžetu, jābūt naudai. Naudai ir jābūt budžetā! Repšes valdības laikā nauda budžetā bija. Mēs vairākkārt grozījām budžetu, piešķirot papildu līdzekļus vairākām sociāli svarīgākajām jutīgām sfērām. Un šī nauda bija tādēļ, ka Repšes valdības laikā valdība iekasēja vairāk nekā 110 miljonu latu vairāk, nekā varēja sagaidīt to no viņas. Kāpēc? Jo bija nopietna cīņa pret korupciju. Jūs atminaties, kas tas bija– cīņa pret korupciju? Emša valdības laikā šī cīņa ne tikai ir apstājusies, manuprāt, tā pat iet pretējā virzienā. Tie procesi, kuriem tika uzlikta liela bremze, tagad ir noņemts nost, tā sakot, roķene ir palaista atpakaļ lejā un vēl ir iestumta no aizmugures. Šī nauda no budžeta nekrīt no zila gaisa! Viņa krīt no tā, ka uzņēmēji strādā, maksā nodokļus un ka visi maksā nodokļus. Ja valdība necīnās nopietni pret nodokļu nemaksātājiem, tad budžets arī nepildīsies. Un tas būs tas iemesls, kāpēc rudenī Emša kungs droši vien teiks – nu, ziniet, es jau gribu mainīt tās algas, bet es skatos maciņā un maciņš jau ir tukšs. Tātad solīts makā nekrīt! “Jaunais laiks” divas reizes aicināja šo Saeimu atvērt budžetu, pildīt jūsu pašu likuma solījumu un grozīt budžetu un piešķirt šīs te algas. Tas nav izdarīts ne pirmo reizi, tas nav izdarīts arī otro reizi. Mūsuprāt, ja nevar turēt solījumus, tad nav cienīgs palikt arī valdībā. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Tālāk. Māmiņu algas. Mēs visi labi zinām, ka viena no vislielākajām problēmām mūsu valstī ir tautas katastrofālais demogrāfiskais stāvoklis. Mums nedzimst pietiekami bērnu. Iepriekšējās valdības laikā, Repšes valdības laikā, tika iekustināta programma, ko mēs saucām par māmiņu algām, kas maksātu mātēm, kas gaida un dzemdē bērnus, ka viņas no valsts varētu saņemt savu algu gada garumā atkarībā no tā, cik māte ir agrāk pelnījusi darbā, tā, lai bērns nebūtu tieši kaitēklis karjerai, ka nebūtu jāizvēlas, ka strādājošās mātes varētu dzemdēt bērnus. Un tas mūsu valstij būtu ļoti svarīgi.
Kur šī iniciatīva ir šodien? Pazudusi! Dubļos pazudusi. Par to vēl runā, bet, draugi, vārdi ir lēti, darbi ir dārgi. Un mēs tos darbus neredzam.
Un ko tad vēl mēs varam teikt par Emša valdību? Mēs varam konstatēt to, ka Emša kungs un viņa valdība nerēķinās ar sabiedrības viedokli. Nerēķinās! Šodien es vēroju cilvēkus, kas sastāv šajā te koalīcijā, un es pat varētu jau tik tālu teikt, ka viens otrs pat ņirgājas par sabiedrības viedokli. Bet mēs nedrīkstam ņirgāties par sabiedrību! Mēs visi šajā te zālē esam sabiedrības pārstāvji. Ja mēs neņemsim sabiedrības viedokli vērā, kas tad notiek ar demokrātiju mūsu valstī? Mēs neesam šeit ievēlēti, lai būtu visvareni, lai mums būtu vienalga par tiem cilvēkiem, kuri iet uz vēlēšanām. Mēs esam un mēs paliekam tautas pārstāvji. Mums ir atbildība pret mūsu vēlētājiem, pret visiem Latvijas pilsoņiem.
Kādā veidā tad šie viedokļi nav ņemti vērā? Padomāsim par to lielāko darbu, ko Emša kungs, pats sev uz krūtīm sizdams, saka, ko viņš ir šajās simt dienās izdarījis! Viņš esot iecēlis leģitīmu KNAB vadītāju.
Nu, paskatīsimies, kas tad īsti ir noticis ar KNAB? Fakts ir tāds, ka viņš paspēja atlaist Jutu Strīķi un “iestumt” tajā vietā Loskutova kungu. Tas nu gan ir fakts. Nenoliedzami, viņš ir guvis Saeimas vairākuma atbalstu. Bet, draugi, ko jūs esat izdarījuši? Šajā laikā tika izveidota atlasīšanas komisija, lai varētu izvērtēt kandidātus. Šī te komisija nāca pie secinājuma, ka pats labākais kandidāts būtu Juta Strīķe un otrais labākais kandidāts būtu Vilka kungs. Bet Emša kungam favorīts bija Loskutovs, un Emša kungs nolēma, ka nav jāņem vērā komisijas viedoklis. Kāpēc tas būtu jāņem vērā? Kāpēc būtu jāņem vērā, teiksim, ģenerālprokurora viedoklis vai Augstākās tiesas tiesneša... priekšsēdētāja viedoklis, Guļāna kunga? Šie te kungi, kuri ikdienā ir cīņas frontē ar korupciju un ar noziedzību mūsu valstī, iesaka vienu kandidātu. Emša kungs pasmaida, saka: “Tas kandidāts man neder!” Un liek valdībai priekšā citu kandidātu– neatbalstītu kandidātu. Bet valdība – visa valdība, visi valdības locekļi– ļoti paklausīgi Emša kungam paklanījās, un visi vienbalsīgi nobalsoja par Loskutova kungu. Un tā arī Saeimas deputāti, pakalpīgi klausīdami arī Emša kungam, iebalsoja Loskutova kungu. Un kas bija Loskutova kunga pirmais ievērojamākais darbs? Loskutova pirmais ievērojamākais darbs bija tas, ka viņš noliedza Latvijas padomju okupācijas faktu. Kad es šo dzirdēju, es gandrīz vai apgāzos. Viena no augstākām valsts amatpersonām publiski noliedz Latvijas okupācijas faktu! Kā sabiedrība šādu cilvēku var cienīt? Jo Latvijas tauta, visas tautības viņā, cieta un smagi cieta padomju okupācijas laikā. Latvieši ne tikai tika deportēti, mocīti, bendēti nost Sibīrijā. Un tagad jūs paši ar savām balsīm ieceļat cilvēku, kuram ir tāda nostādne: “Oh, nav jau bijis... lielvaras jau dara, ko viņas dara.”
Draugi, ar šādu domāšanu ko mēs varam sagaidīt tālāk? Bet, lūk, šis ir tas, ko Emša kungs gribēja, un šis ir tas, kur jūs paklausīgi sekojāt.
Man jāsaka par šo visu: man kā Latvijas pilsonim un kā Saeimas deputātam (Starpsaucieni.) ir kauns!
Un kas ir pēdējais, kas ir noticis? Kā es sākumā minēju, Eiropas Parlamenta vēlēšanas sakritās, sagadījās tagad pa vidu mūsu iesniegumam un šim balsojumam. Un mēs redzam, ka sabiedrība neatbalsta šo valdību. Vairāk nekā 50% no vēlētājiem atbalstīja “Jaunā laika” un “Tēvzemes” kandidātus. Puse no vēlētājiem atbalstīja nacionāli labējās partijas. Tauta ir teikusi: “Šādu valdību mums nevajag!”

Un, draugi, ja mēs tā domājam par to plaisu starp valdību, starp varu un sabiedrību– tā ir mūsu pašu radīta. Tas ir mūsu spēkos šo plaisu mazināt, jo šajā Saeimā sēž deputāti, kuri pārstāv pēc programmas un pēc pirmsvēlēšanu solījumiem nacionāli labējas partijas. Viņi sēž man no šīs vietas līdz šai vietai. Stabils vairākums. Stabils Saeimas vairākums šeit atrodas! Un vēl citi deputāti arī varētu ietilpt tajā pašā skaitā. Bet tā vietā, lai nopietni interesētos par mūsu valsts attīstību un nākotni, lai rūpētos par to, ko tauta grib, ko sabiedrība grib. Es baidos, ka turpinās šī ņirgāšanās. Un ņirgāties par sabiedrību– tas ir tas visbīstamākais, ko parlamentārietis var atļauties darīt. Tas ir tas visbīstamākais, kas var būt.
Mūsu Valsts prezidente šorīt mūs aicināja rādīt tautai priekšzīmi, kā strādāt. Tas ir mūsos katrā iekšā šī brīvā izvēle– iet pareizo ceļu. Iet to ceļu, ko mūsu vēlētājs ir devis mums ar mandātu. Viņi deva mums šo mandātu, ieejot 8.Saeimā. Viņi atkārtoja šo mandātu pastiprinātā veidā tagad Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā. Tas ir, reāli izveidot vienu nacionāli labēju vairākuma valdību, kura var stabili strādāt un rūpēties par valsts attīstību, nevis par valsts sagādāšanu, nopirkšanu vai kā tur. Tas ir mūsu spēkos – spert šo pareizo soli.
“Jaunais laiks” kopā ar frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti un arī šodien atkārtoti aicina Tautas partiju atgriezties pie savām saknēm, pie saviem pirmsvēlēšanu solījumiem. Jūsu partijas nosaukumā ir divi vārdi – Tautas partija.
Es aicinu jūs atgriezties pie tautas! Es aicinu jūs visus balsot “par” Emša valdības demisiju! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! 2004.gada 9.martā no šīs pašas tribīnes es izteicu dažus apsvērumus saistībā ar mazākumvaldības atkarību no kreiso spēku veidotajām frakcijām. Pieļāvuma formā es izvirzīju hipotēzi, ka, iespējams, šo spēku klātbūtne neformālajā koalīcijā varētu radīt pārmaiņas etnopolitikā ar tālejošām sekām. Jūs uzreiz teiksiet: “Nekas nav noticis.” Bet tur jau ir šī lieta, ka nekas nav noticis. Ir vienīgi radīts nenoteiktības un šantāžas fons ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanā. Protams, šeit es runāšu par izglītības reformu.
Ir skaidrs, ka šādā situācijā viens no svarīgākajiem apsvērumiem situācijas uzlabošanā, tālākā attīstīšanā un izskaidrošanā ir stingrība un noteiktība lēmumu pieņemšanā. Bet, ja ar apskaužamu regularitāti mūsu presē parādās norādes, ka neviena uzticība nevar būt bezgalīga, par visu dzīvē jāmaksā. Agri vai vēlu tiks panākta abām pusēm pieņemama vienošanās. Tiek doti kļūdaini signāli visiem Latvijas iedzīvotājiem– gan reformas aizstāvjiem, gan tā saucamajiem reformas pretiniekiem. Tā sauktās, protams, jāteic tādēļ, ka būtībā nav jau reformas. Ir kopš 1988.gada konsekventi īstenots pasākumu kopums normālas valsts valodas un minoritātes valodas hierarhijas atjaunošanai valstī. Tieši tas, ka it kā nekas nav noticis, arī mūs dara uzmanīgus. Šādā situācijā ir radītas pietiekami lielas iespējas nepārdomātu lēmumu pieņemšanā tieši zemākajos likumdošanas hierarhijas posmos, jo es nešaubos, ka likums taču grozīts netiks. Bet pašlaik ir pietiekami skaidras norādes, ka varētu notikt atgriešanās pie arhaiskās sistēmas mācīt latviešu valodu kā priekšmetu, kaut pastiprināti un padziļināti. Mūsu situācijā tas rezultātus nedos. Un līdz ar to Latvija atkal kļūtu par vienīgo valsti, kas savā pedagoģijas sistēmā izmantotu jau aizmirstībā nodotas 19.gadsimta metodes. Bet, manuprāt, tieši pašlaik virzība notiek šajā virzienā.
Otrs gadījums. Šķiet, atkal nekas nav noticis. Tikai viena ļoti augsta valsts amatpersona ir nepārdomāti izteikusies, nepareizi interpretēta, šķiet, tieši šī nedēļa ir tā, kurā būtu jāatgādina Loskutova nepārdomātie, neinformētie izteikumi par okupāciju. 14.jūnijs un 17.jūnijs. Šķiet, ļoti piemērota nedēļa, lai uzdotu jautājumu, kāpēc tad nekas nenotika? Kāpēc šādi vārdi tik vienkārši varēja tikt izteikti un arī nesaņēma nekādu vērtējumu? Kāpēc valdošā koalīcija nedeva pietiekami skaidru formālu vai neformālu signālu Loskutovam, tad nu pateikt– bija okupācija vai nebija. Tieši tāpat kā mēs Golubova kungam jau gadiem uzdodam šo jautājumu, tagad, dzirdot Loskutova vārdus, šķiet, ikvienam rodas vēlēšanās skaidri uzprasīt: tad kā tad, mīļais Loskutova kungs, tur bija? Nav jātaisnojas, ka nepareizi sapratis vai nepareizi interpretēts. Skaidri un gaiši jāpasaka, ko tad mēs īsti domājam. Un tāpēc es vēlreiz pieļāvuma formā izsaku šīs bažas– vai tiešām ir iespējams pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus, ja pastāv šāds šantāžas fons? Vai tiešām konkubināts ar Tautas saskaņas partiju un gadījuma sakari ar PCTVL un Latvijas Sociālistisko partiju būtu labāki nekā stabila, labējo nacionāli orientēto frakciju un partiju savienība? Tādēļ es aicinu vēlreiz pārdomāt situāciju! Mūsu rīcībā vēl ir laiks pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, un šis varētu būt īstais brīdis.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien ir paredzēts neuzticības balsojums Emša valdībai, un ir vairāki svarīgi jautājumi, kas pie tā ir noveduši. Valdošā koalīcija divas reizes ir noraidījusi “Jaunā laika” sagatavotos 2004.gada budžeta grozījumus. Grozījumi ir nepieciešami, lai budžetā paredzētu līdzekļus pašas valdošās koalīcijas solītajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ar šī gada 1.septembri un pensiju otrreizējai indeksācijai ar šī gada 1.oktobri. Diemžēl valdošā koalīcija sagatavotos budžeta grozījumus ir noraidījusi, un tas nozīmē, ka koalīcijas solījumi paliek tukšu solījumu līmenī. Aizvien vairāk pieaug bažas, ka pedagogi var palikt bez solītās darba samaksas paaugstināšanas un pensionāri var palikt bez pensiju indeksācijas. “Jaunais laiks” brīdināja valdošo koalīciju– ja budžetā netiks garantēta solītā pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar šā gada 1.septembri un pensiju otrreizējā indeksācija šā gada 1.oktobrī, tad tiks pieprasīta Emša valdības demisija.
Vēl svarīgs jautājums ir māmiņu algas. Koncepcija par māmiņu algām ir izstrādāta vēl Einara Repšes valdības laikā. Diemžēl pašreizējo Emša valdību māmiņu algas neinteresē. Lai gan Saeimas vairākums ir atbalstījis “Jaunā laika” sagatavoto likumprojektu par māmiņu algām, valdošā koalīcija bloķē tā tālāko virzību. Likumprojekts par māmiņu algām jau vairāk nekā mēnesi ir “iesprūdis” Latvijas Pirmās partijas deputātes Jevgenijas Stalidzānes vadītajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Pirms astoņiem gadiem Tautas partija solīja, ka astoņu gadu laikā nodrošinās apstākļus, ka katra Latvijas ģimene varēs izaudzināt trīs bērnus. Seši gadi jau ir pagājuši, nekur tālāk neesam tikuši, un ar šādu Emša valdības attieksmi pret māmiņu algu jautājumu nekur tālāk arī netiksim.
Kliedzošs Emša valdības nekompetences piemērs ir Zemkopības ministrijas nespēja noorganizēt normālu pieteikšanos uz lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Zaļo un Zemnieku savienības vadītās Zemkopības ministrijas nekompetences dēļ tiešmaksājumus pilnā apmērā saņems tikai daļa no zemnieku saimniecībām. Apmēram 10 000 zemnieku saimniecības tos nesaņems vispār vai saņems nepilnā apmērā. Bet kuriozākais ir tas, ka Eiropas Komisija ir atļāvusi pagarināt pieteikšanos uz tiešmaksājumiem līdz 15.jūlijam, bet Zaļo un Zemnieku savienības vadītā Zemkopības ministrija atsakās Latvijas zemniekiem dot tādu iespēju. Absurds! Eiropa mums saka– ņemiet naudu vēl līdz 15.jūlijam. Bet Zaļo un Zemnieku savienība saka– nekas, Latvijas zemnieki iztiks arī bez tiešmaksājumiem.
Par privatizāciju. Vēl pagājušajā Saeimas sēdē valdošā koalīcija balsoja par ar privatizāciju saistītu likumprojektu paketes izskatīšanas atlikšanu līdz rudenim. Darbs pie šīs likumprojektu paketes uzsākās vēl Einara Repšes valdības laikā, un tā paredzēja divas svarīgas lietas. Pirmā lieta– privatizācija vairāk par latiem, mazāk par sertifikātiem. Un otrā lieta– nekustamo īpašumu privatizācija Rīgā un Jūrmalā par tirgus vērtību. Diemžēl valdošā koalīcija balsoja, lai privatizācija Rīgā un Jūrmalā turpinātos par kadastrālo vērtību, kas ir daudzkārt zemāka par šo īpašumu reālo tirgus vērtību.
Atcerēsimies, ka pirms simt dienām Tautas partija teica, ka dos Emsim simt dienas, lai nodrošinātu labēju vairākuma valdību. Simt dienas ir pagājušas, labējas vairākuma valdības nav. Ja Tautas partijas vārdi sakristu ar darbiem, Tautas partijai būtu jābalso par Emša valdības demisiju. Vēl jo vairāk. Tautas partijai ir izteikts priekšlikums kopā ar “Jauno laiku” un TB/LNNK veidot labēju vairākuma valdību. Tautas partijai šodien ir izšķiršanās diena. Vai Tautas partija, kas vēl aizvien cenšas deklarēt sevi kā labēju nacionālu partiju, pievienosies labējo spēku koalīcijai, vai Tautas partija turpinās ideoloģiski un praktiski aizvien ciešāk saaugt ar sarkanajiem promaskaviskajiem spēkiem un aizvien vairāk tiem pakļauties. Emša valdība ir pirmā Latvijas valdība, kas ir atkarīga no PCTVL un Tautas saskaņas partijas labvēlības. Emša valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, cik paklausīgi tā pildīs PCTVL un TSP prasības.

Šī ir bīstama situācija, un mēs aicinām Tautas partiju pārstāt spēlēties ar uguni un pievienoties labējiem spēkiem. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie deputāti! Par Emša vadītā Ministru kabineta darbiem un nedarbiem jau daudz ir runāts. Tāpēc es šeit runāšu vairāk par politisko loģiku, par tautas pausto gribu un izvairīšos no retorikas, īpaši no retorikas, jo, redziet, kamēr mēs strīdamies, bieži vien iegūst Latvijas nedraugi. Nedraugi, kas bieži vien ir noraidījuši mūsu valsts pastāvēšanas pašus pamatus.
Argumenti pret Ministru kabinetu jau bija. Tagad padomāsim par novērtējumu, ko šim kabinetam un arī valdošajai koalīcijai ir devusi tauta leģitīmā, vēlēšanās paustā formā!
Var visādi grozīt šos Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, ka tās bija ne tās vēlēšanas, ka tur ne visi aizgāja un tā tālāk, bet nevar grozīt faktu, ka atkarībā no tā, kā nu mēs rēķinām valdošo koalīciju, valdošajai koalīcijai ir tikai vai nu viens mandāts no deviņiem, ja mēs PCTVL neiekļaujam valdošajā koalīcijā, vai tikai divi mandāti no deviņiem, ja mēs PCTVL iekļaujam šajā neformālajā koalīcijā, kā tas reizēm reāli izskatās. Bet pat tad tie ir tikai divi mandāti no deviņiem.
Redziet... un vienīgais no mandātiem, kas ir vēlēšanās valdošai koalīcijai, ja mēs neskaitām PCTVL šajā sastāvā, tad vienīgais mandāts ir Tautas partijai, kas ir– vismaz pēc tās nosaukuma un paustās ideoloģijas– labēja nacionāla partija.
Tad padomāsim: kas ir tas, ko vēlētājs šādā veidā ir skaidri pateicis? Nu, manuprāt, tas nepārprotami pauž divas lietas, vismaz divas lietas.
Pirmām kārtām tas ir skaidrs “nē” pašreizējai valdībai un pašreizējai koalīcijai. (Starpsauciens: “Tas ir pareizi!”)
Otrs. Tas ir skaidrs “jā” labējai patriotiskai koalīcijai, labēji patriotiskai valdībai.
Redziet, labēja patriotiska koalīcija šajā vēlētāju balsojumā ir saņēmusi uzreiz un nepārprotami sešus no deviņiem mandātiem. Es šeit runāju par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” saņemtajiem mandātiem. Vai, ja mēs pieliekam arī Tautas partiju pie labējā patriotiskā spārna, tad septiņus no deviņiem.
Godātie kolēģi, tas pārsniedz divas trešdaļas no nodotajām balsīm un saņemtajiem mandātiem!
Vēl es gribētu runāt par tādu vienkāršu, bet būtisku lietu kā politisko aritmētiku, proti, par faktu, ka spēku samēram valdībā vajadzētu atspoguļot spēku samēru Saeimā un nodoto mandātu skaitu. Redziet, arī no šī viedokļa koalīcija, kas patlaban ir izveidota, ir neizdevīgāka, piemēram, Tautas partijai, nekā koalīcija, ko veidotu trīs labējās un patriotiskās partijas, kas varētu daudz precīzāk atspoguļot vēlētāju mandātam atbilstošo spēku samēru Ministru kabinetā. Tā, piemēram, šodien Tautas partijai Ministru kabinetā ir tikai pieci ministru portfeļi. Tikai pieci atbildības portfeļi! Turpretī Zaļo un Zemnieku savienībai ir četri, no kuriem viens ir Ministru prezidents. Ja mēs Ministru prezidenta portfeli vērtējam kā divu ministru portfeļu vērtu (starpsaucieni), tad es teikšu tā: 20 deputātu frakcijai ir tikai pieci ministri– tikpat, cik ir vienai 12 deputātu frakcijai. Tāpat Latvijas Pirmajai partijai ir šobrīd seši ministri, vismaz seši ministru portfeļi, no kuriem viens ir Ministru prezidenta biedrs, tātad otrais cilvēks valdībā, it kā– pēc posteņa. Vēl nav skaidrs, kur tad īsti piekrīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Īstenībā pēc savām politiskajām simpātijām un loģikas viņš vairāk ir Latvijas Pirmās partijas ministrs. Ja tā rēķina, tad vispār Latvijas Pirmajai partijai– 14 mandātiem– šajā koalīcijā ir veseli septiņi ministri.
Godātie deputāti, kur šeit ir kāda politiska loģika, kur šeit ir sekošana vēlētāju paustai gribai– vienalga, vai mēs rēķinātu Saeimas vēlēšanas, vai mēs rēķinātu tikko kā notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas? Redziet!
Tāpēc mēs esam nākuši ar priekšlikumu šajā 8.Saeimā, ja mums nav tiešām citas izejas, tad tomēr veidot vēlētāju gribai atbilstošu labējo patriotisko koalīciju, labējo patriotisko valdību. Esam šim priekšlikumam nodrošinājuši šobrīd (starpsaucieni) divu ļoti nozīmīgu frakciju balsis. Par to, vai šīm “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” balsīm pievienosies arī Tautas partijas balsis, par to tik tiešām ir jālemj jums, Tautas partijai. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Izlemiet un nāciet valdībā!”)
Priekšlikums ir izteikts, un tagad deputātiem ir jāizlemj, ņemot vērā gan tautas balsojumā pausto gribu, gan arī savas partijas attīstības perspektīvas. Jo, redziet...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu laiks ir beidzies!
E.Repše.
Vēlētāji... Tūlīt beigšu... Vēlētāji visu uzmanīgi vēros un noteikti izdarīs arī atbilstošus secinājumus. (Starpsaucieni.) Tad nu izlemiet: vai jūs gribat turpmāk strādāt tautas labā, vai arī kalpot kādām šaurām privātām interesēm.
Es aicinu pildīt vēlētāju gribu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. (Aplausi.)
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Jurkāna paziņojumu, ka balsojumā par dokumentu Nr.2800 viņa balsojums “pret” ir bijis kļūdains un viņš ir vēlējies balsot “par”.
Cienījamie kolēģi! Šodien Saeimas vārdā es gribētu sveikt apaļajā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Vili Krištopanu, kura nav… (Aplausi.), kā arī pusapaļajā jubilejā cienījamo kolēģi Aleksandru Golubovu! (Aplausi.)
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Lūdzu uz nelielu sēdi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Juridiskās komisijas locekļi, lūdzu pulksten 10.30 uz sēdi! Un Nacionālās drošības komisijas locekļi pulksten 10.45.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu uz apspriedi šeit pat blakus Dzeltenajā zālītē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas priekšsēdētājas biedram... Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Valērijs Karpuškins, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Vitālijs Orlovs, Juris Sokolovskis, Inese Šlesere, Jānis Urbanovičs un Roberts Zīle. Paldies.

Pārtraukums

Cienījamie kolēģi, turpinām sēdi! Un turpinām debates par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”.
Nākamais debates pieteicies deputāts Artis Pabriks. Lūdzu!
A.Pabriks (TP).
Labdien, godātās dāmas un kungi! Es saprotu, ka vēl visi nav atnākuši atpakaļ, bet es mēģināšu tomēr sākt.
Un pirmām kārtām es gribēju teikt, ka, lai gan ierosinājums šodien debatēt bija par neuzticības izteikšanu valdībai, lielā mērā šīs runas šeit tiešām bija nevis par valdību, bet par tautu. Un es dzirdēju šeit runājam Kariņa kungu, es dzirdēju runājam Dombrovska kungu, es dzirdēju runājam arī Repšes kungu, bet šajās runās, kurās viņi piesauca tautu, es nedzirdēju pašu tautu. Jo, manuprāt, tie cilvēki, kas visvairāk šo vārdu arī izmanto, vismazāk arī par šo tautu domā. Un viens no piemēriem ir tāds. Es uzskatu, ka tieši izveidojoties šai Saeimai un sākoties šim diskusijām par godīgumu, sākoties diskusijām par patriotiskumu vai par kreisumu, patiesībā Latvijas un latviešu tauta ir sašķelta kā nekad iepriekš. Un šo sašķelšanu ir veicinājuši tieši tie cilvēki, kas katru, bezmaz vai katru nedēļu mēģina rosināt neuzticību. Manā izpratnē– galīgi bez pamatojuma. Un es gribētu apskatīt vairākus argumentus, kāpēc man šķiet tas bez pamatojuma.
Pirmām kārtām kaut vai visplašāk izplatītā ideja par to, ka valdībai būtu pašreiz jāmainās, tāpēc, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lūk, tauta esot izteikusi neuzticību šai valdībai, un tauta esot atdevusi par valdības partijām tikai 14% balsu. Nu, paskatīsimies, pirmām kārtām, kā tad tas ir bijis īstenībā. Mēs šeit dzirdējām gan Repšes kungu, gan citus grozām ciparus pa labi un pa kreisi. Jā, 14% aizgāja par valdības partijām. Bet cik tad dabūja “Jaunais laiks”? Nedaudz vairāk par 7%. (Starpsauciens: “Mācies skaitīt!”) Tas ir vēl viens veids, kā skaitīt. Nedaudz vairāk par 7%. (Starpsauciens: “Mācies skaitīt!”) Jūs paskaitiet mierīgi, nebļaustieties!
Otra lieta. Ja mēs skatāmies, cik balsis ir atdotas par “jaunajiem laikiem” un cik balsis ir atdotas par tā saucamajiem “vecajiem laikiem”? Par “vecajiem laikiem” es saskaitu 6 balsis, par jaunajiem es saskaitu 2 balsis. Es kaut kā neredzu, ka šeit būtu bijusi kaut kāda izteikta doma par to, ka vajadzētu mainīties valdībai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Trešām kārtām. Ja mēs skatāmies uz demokrātijas konsekvencēm, es tomēr gribētu pateikt: ziniet, Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un Saeimas vēlēšanas ir Saeimas vēlēšanas. Kad tramvajam būs riteņi, tad būs tante, vai kad tantei būs riteņi, būs tramvajs.
Vācijā sociāldemokrāti piedzīvoja vislielāko sakāvi pēdējā pēckara vēsturē, iegūstot tikai 21%. Un vai tādēļ Šrēders šodien demisionēs tikai tāpēc, ka Eiropas Parlamentā viņš neieguva tik daudz balsu, kā viņam vajadzēja iegūt varbūt savā parlamentā? Protams, ka ne! Demisija balstās uz racionālu piedāvājumu, uz racionālu valdības darbības vērtējumu, un tas ir tieši tas, ko mēs gribējām no opozīcijas šeit sagaidīt. Mēs gribējām redzēt, kāds tad ir šis valdības darba vērtējums. Diemžēl mēs neesam sagaidījuši neko negatīvu, nekas nav redzams, kas būtu bijis negatīvs izdarīts pēdējos trīs mēnešos. Tieši otrādi! Ir izdarīts daudz kas pozitīvs. Arī jūs, cienītā Kantānes kundze, varat paklausīties.
Un pozitīvais pirmām kārtām ir tas, ka tautai nav nācis acīs viss tas, kas netika izdarīts pirms šiem 3 mēnešiem, jo visas komisijas šajā valdībā, tajā skaitā mana Ārlietu komisija, strādāja divas trīs reizes nedēļā tā kā trakas līdz 1.maijam, lai vienkārši dabūtu visus likumprojektus cauri, kurus Repšes valdība kaut kādu iemeslu dēļ nebija atzinusi par vajadzīgu pieņemt vai uzskatīja par tehnikalitātēm.
Otrām kārtām. Man šķiet, ka arī šī te manipulēšana ar labējo balsu, ar kreiso balsu skaitīšanu un patriotisma piesaukšanu ir vienkārši tautas acu aizmālēšana. Kāpēc? Es paskatījos vairākus pēdējos balsojumus par svarīgām lietām. Kurš tad ir balsojis un kā, un kurš tad ir balsojis ar ko? Nu un ko es redzu? Es redzu, ka pozīcija ir balsojusi ar opozīciju, tajā skaitā ar kreiso opozīciju kopā apmēram trīs reizes... nu pēdējie desmit balsojumi... Opozīcija, tajā skaitā “Jaunais laiks” un tēvzemieši, ir balsojuši divas reizes kopā ar tā saucamo kreiso opozīciju un vienā gadījumā, kad izskanēja viens no šiem jūsu tik svarīgajiem jautājumiem, runājot par bērnu naudām un atbalstu jaunajām ģimenēm, mīļie cilvēki, kuri tad bija tie, kas atturējās balsojumā par Eiropas Padomes Bērnu tiesību konvenciju? Jūs taču bijāt tie, kas vispār nebalsoja! Jūs varat iedomāties, kādas būtu bijušas konsekvences, ja mēs nebūtu bijuši spējīgi šo likumprojektu pieņemt? Un tad atbildība par bērniem būtu tikai uz jums. Paldies Dievam, mūsu valdībai bija vairākums!
Līdz ar to man šķiet arī, ka šīs runas par godīgumu... Godīgums bija pirms trīs mēnešiem... tagad ir patriotisms... ir vairāk salīdzināms ar tādu nu pusaudžu pubertātes vecuma seksuālās orientācijas problēmām, jo par homoseksuālismu jau arī visvairāk uztraucas tie, kam pašiem nav stabilas domāšanas psiholoģijā. Un līdz ar to cilvēki, kas piesauc godīgumu, tautu un patriotismu, varbūt viņiem pašiem kaut kas ar patriotismu nav kārtībā.
Un beigu beigās. Cienītā labējā opozīcija! Cienītā labējā opozīcija! Atšķirībā no iepriekšējās valdības, šī valdība ir vienmēr teikusi– durvis ir vaļā. Ja jūs varat nosaukt kaut vienu, kaut vienu vietu, kur mēs esam atkāpušies un izdarījuši lēmumu, kas nav patriotisks, proti, nav šīs valsts interesēs, tad jūs esat laipni lūgti piedalīties šajā valdībā ar savu dižo patriotismu un parādīt, kā jūs to varat labāk. Mēs taču, atšķirībā no jums, iepriekš neliedzam šo līdzdalību, mēs jūs aicinām. (Starpsauciens: “Laiks ir beidzies!”)
Un vienīgais atgādinājums ir tas...
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies.
A.Pabriks.
... ka varbūt ņemiet vērā to, ka varbūt tad, kad jūsu vadošajiem cilvēkiem, kas būs ievēlēti Eiropas Parlamentā, nāksies doties uz Eiropas Parlamentu strādāt, un ceru, ka jūs būsiet pietiekami godīgi un nenoliksiet savus mandātus un nepaliksiet šeit, cerot, lai tiktu valdībā, tad varbūt ka jums pietrūkst pat cilvēku, ko šajā valdībā sūtīt.
Līdz ar to es uzskatu, ka visas šīs runas par valdības demisiju ir vienkārši ņirgāšanās par prātīgu darbu, un neviens normāls parlaments neprasa valdības demisiju pēc trīs mēnešiem bez argumentiem, tikai piesaucot tautas balsi un runājot tautas vārdā.
Jūs neesat dievi un tie, kas...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
A.Pabriks.
.. met akmeni pirmie, lai padomā paši par sevi vispirms. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Bet vispirms es, pirms sākt... palabošu Pabrika kungu. Jums tā skaitīšana tā diezgan dīvaini iznāk. No sava dīvainā redzes viedokļa saskaitījāt, ka jaunos laikus nes tikai divi Eiropas Parlamenta deputāti. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jaunos laikos ir nesusi no pirmās dienas, kopš atjaunota šīs valsts neatkarība. (Starpsaucieni.) Un nes šodien, un saņēma četrus mandātus uz Eiropas Parlamentu. Tāda ir matemātika. Tā ka seši tur sanāk vismaz. Nevajag runāt aplami!

Otrs: vai Latvijas cilvēki dzīvo labāk, pārticīgāk?
Un vai latvieši, treškārt, savā zemē jūtas normāli, vai jūtas ar katru dienu labāk, vai– otrādi– sliktāk, diskomfortā?
Lūk, no šiem aspektiem derētu pavērtēt valdības darbu. Un man tūlīt jāsaka, ka nevienā no šiem aspektiem, no šīm tendencēm nav pozitīvas virzības. Diemžēl.
Tātad valdība ir šodien vairākumā, nevis mazākumā, jo to ārkārtīgi karsti atbalsta kreisais flangs, pilnīgi kreisais, sarkanais ieskaitot. Un valdība balstās tikai un vienīgi uz viņiem. (Starpsaucieni: “Tieši uz kreisajiem!”) Tā kristu... kristu viens, divi, trīs, bet nekrīt tāpēc, ka viņi atbalsta. Un tad ir jautājums: kāpēc viņi atbalsta? (Starpsauciens: “Bet ko lai mēs darām? Nodevēji!”) Viņi atbalsta tāpēc, ka viņiem daudz kas izdodas, tā sakot, šo sedziņu, kuru bija viņi iecerējuši pavilkt uz savu pusi, un pavelk arī. Ja ne ar darbību, tad bieži vien ar bezdarbību valdība palīdz tieši viņiem. Tieši viņiem! Ar bezdarbību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdība, attiecīgās valsts institūcijas faktiski neko nedara, lai savaldītu pretlatvisko spēku ārdīšanos Latvijā. Neko nedara! Un pavīd pat dīvainas tendences. Ir runa par 14.jūniju. Man šeit ir vēstule, Zigurds Paleja kungs raksta represēto un Latvijas patriotu vārdā. Viņš jautā: “Ko tas nozīmē, ka 14.jūnijā, kad cilvēki ir gribējuši nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, viņiem tas esot aizliegts.” Un šodien es pat dzirdēju pa radio, ka atkal izskan gandrīz jautājums: vai šodien, 17.jūnijā...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
Nu! (Starpsaucieni.) Vārdu sakot, žēl, ka mēs nevaram ļoti nopietni izdarīt šo analīzi, bet šāda analīze ir vajadzīga, un diemžēl visdrūmākais ir tas, ka patiešām šī valdība turas uz sarkano pleciem, un turēsies tik ilgi, kamēr neatjēgsies Tautas partija, jo viņiem jau nu nevajadzētu turēties kopā ar šiem cilvēkiem! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Dažas pārdomas pirms balsojuma, kas acīmredzot būs labvēlīgs Emša valdībai.
Sākotnēji Tautas partija deva 100 dienas Emša valdībai, lai izveidotu stabilu labēja vairākuma valdību. Tagad uzstādījums ir mainījies. Tautas partija, spriežot pēc vakardienas televīzijas debatēm, gandrīz tā kā gatava divus gadus strādāt šajā valdībā. Tagad šķiet, ka labējais vairākums vairs nav svarīgs. “Tēvzemieši” un “Jaunais laiks” ir izteikuši skaidru un saprotamu piedāvājumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka no labējām opozīcijas partijām šai valdībai nav ko gaidīt atbalstu. Tātad, ja nav gaidāma vēl viena jauna piecu deputātu piegāde koalīcijai, tad šķiet, ka vairākums nesanāk. Tautas partija, kāpēc mainījāt savu nostāju?
Par Emša valdības galveno labo darbu 100 dienās mēdz runāt, nosaucot iepriekšējo kļūdu labošanu. Jā, nu gandrīz puse ministru bija arī iepriekšējā kabineta sastāvā. Es saprotu, ka dāmas un kungi varēja labot savas kļūdas, bet sakiet, lūdzu, kāpēc vajadzēja sasaukt divas valdības sēdes katru nedēļu? Kāpēc vajadzēja iniciēt divas Saeimas sēdes katru nedēļu, ja kopējais izskatāmo jautājumu skaits bija pat mazāks nekā iepriekš? Kāpēc ceturtdienas sēdes mums lielākoties beidzās pirms pusdienu pārtraukuma?
Mīļie draugi! Vai tas nebija drusku teātris sabiedrības acīs! Tautas partijas deputāti un premjers neskaitāmas reizes ir solījuši pedagogiem, pensionāriem un māmiņām. Jūsu dotais vārds ir tikpat kā likuma burts. Un pretējā gadījumā vārdi– par mandāta nolikšanu un demisiju. Un vienīgi rūgtums, es jums ticēju, par “Jaunā laika” divkosību un dubultmorāli un visu pārējo. Un tas jums ir zem jūsu goda– pieņemt “Jaunā laika” piedāvājumu, tāpēc jūs to darīsiet paši.
Un kas notiek tagad? Mēs skatāmies sarunās ar Latvijas Bankas prezidentu, premjers jau izsaka domu, ka varbūt visiem naudas nepietiks, jāsamēro iespējas ar vajadzībām un tā joprojām.
Nē, mīļie draugi! Tas ir kaut kas daudz mazāks par kaismīgajiem solījumiem! Kur tad palika iepriekš dotais goda vārds? Tautas partija, kāpēc nostājas maiņa?
Un drusku vēršoties pie Pabrika kunga. Man ir mazs padoms, Pabrika kungs. Kad nesat reizinātāju pirms iekavām (tā ir tautas aktivitāte vēlēšanās), tad, lūdzu, turpmāk pareiziniet to ar visiem saskaitāmajiem iekavās, ne tikai ar “Jaunā laika”, jo... (Aplausi.), jo pēc jūsu aritmētikas, pēc jūsu aritmētikas, Pabrika kungs, pirmkārt, 7,8 matemātiski noapaļo uz 8, nevis uz 7, kā jūs sacījāt. Un, otrkārt, Tautas partijai tad sanāk tikai nepilni 3%.
Godājamie deputāti! Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur valdošā koalīcija neieguva pat 15% balsu, nav nejaušība. Pieskaitot Tautas saskaņas partiju, tur iznāk šie 18,95%. Un, ja mēs paskatāmies vakardienas Dombura raidījumu, tieši paši 20% arī atbalsta Emša kunga valdību. Tā nav opozīcijas sazvērestība. Tas ir sabiedrības noskaņojuma barometrs, un politiķiem faktiski būtu gudri reizēm uz to paskatīties. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)
Un, kolēģi, tālredzība būtu saprast, ka nevajadzēja pretēji sabiedrības viedoklim ar varu iestumt Loskutovu par KNAB vadītāju. Bet, ja jūs arī tagad to neredzat, tad tā jau ir tuvredzība.
Un “Jaunā laika” un “Tēvzemes” piedāvājums šodien uzsākt stabilas labējas valdības izveidi, dāmas un kungi, tas joprojām ir spēkā! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām attieksmi pret Induļa Emša valdību. Trīs mēnešus esam vērīgi sekojuši līdzi tās darbībai. Diemžēl nav pamata ar to būt apmierinātiem. Daudzus iemeslus te jau nosauca. Bet es vēlreiz koncentrēšu uzmanību idejai, kura, kā liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījums par politisko partiju solījumiem pirms 8.Saeimas vēlēšanām, nav nevienam nozagta. Bet gluži otrādi. Tikai “Jaunajam laikam” tā ir tik konkrēti un tik detalizēti izklāstīta partijas darbības pamatdokumentā– programmā. Tas ir par izvērstu demogrāfijas politiku.
Es runāšu par koncepciju, kur iepriekšējā– Repšes valdība –, pamatojoties uz darba grupas veikumu, par laimi, paspēja pieņemt, jo šodienas situācijā tā dienas gaismu noteikti nebūtu ieraudzījusi. Tā ir koncepcija par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, tautā saukta par māmiņu algām. Šī koncepcija par diferencētu pieeju bērnu kopšanas pabalstu aprēķināšanā ir ieguvusi publicitāti, un tās īstenošanu sabiedrība ļoti gaida. Diemžēl ir pamats nopietnām bažām, vai šī koncepcija vispār tiks īstenota. Jo skaidras atbildes no pašreizējās valdības kā nav, tā nav.
Pirmkārt, jau divi mēneši ir pāri termiņam, kad valdībā bija jāskata Labklājības ministrijas laikā sagatavotie koncepcijas iedzīvināšanai nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi.
Otrkārt, Finanšu ministrija atteikusies tos saskaņot, uzskatot, ka piedāvātais koncepcijas variants nav labs.
Treškārt. Arī valdības vadītājs Indulis Emsis no Labklājības ministrijas ir pieprasījis informāciju par citiem māmiņu algu risinājumiem.

Ceturtkārt. Valdības komitejā Labklājības ministrijas piedāvātie normatīvie dokumenti gan ir minēti, bet ziņu, kad tos izskatīs, tuvākajā laikā nesolot.
Piektkārt. Māmiņu algu jautājumu sola skatīt tikai kopā ar 2005.gada budžeta likumprojektu, sabiedrību pamazām gatavojot tam, ka tas nebūs tas, uz ko tā cerēja. Bet iepriekšējā valdība aizejot atstāja pārliecinoši labvēlīgu budžeta izpildes prognozi. Tātad ir vismaz pieci iemesli, kas liek nopietni apšaubīt Emša valdības gribu iedzīvināt šo Latvijas attīstībai ļoti svarīgo koncepciju, ar kuras īstenošanu plānoja sagaidīt par 5% lielāku dzimstību mūsu valstī. Ja Latvijā vidēji gadā piedzimtu 20 tūkstoši bērnu, tad pieaugums būtu 1 tūkstotis. Latvijas apstākļos tas būtu cerīgs dzimstības bums.
Paaugstinātie pabalsti ievērojami uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī, apstiprināts vēstulē, kuru saņēmusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tajā teikts: “Absurdi izskanējušie apgalvojumi, ka pēc tāda lēmuma pieņemšanas bērnus sāks dzemdēt naudas dēļ.” Jāņem vērā, ka daudzas ģimenes, kas ir morāli nobriedušas bērnam, to atliek nestabilās finansiālās situācijas dēļ. Vēl grūtāk šo lēmumu pieņemt tiem, kas vēlas otro, trešo bērniņu, jo jārēķinās arī ar vecāko bērnu augošajām vajadzībām. Plānotie pabalsti vecākiem dotu daudz lielāku pārliecību, ka bērnu būs iespējams gan apģērbt, gan pabarot, gan nodrošināt ar mājokli laikā, kad viens no vecākiem mājas aprūpē audzina mazuli, tādēļ nespējot strādāt algotu darbu. Mājokļa pirkšanas dēļ daudzas ģimenes ir spiestas uzņemties smagas kredītsaistības, kas bez aizķeršanās ir jāpilda. Šajā vēstulē izteikta vilšanās un sašutums par notiekošo. Un ne tikai šajā, vairāku cilvēku parakstītajā vēstulē, vien. Ieklausieties, ko saka māmiņas, ko pauž māmiņas masu medijos. Palasiet, ko viņas raksta portālā “Cālis”. Arī frakcijas “Jaunais laiks” sagatavotais likumprojekts, kurš paredz koncepcijas pamatnostādnes drošības labad nostiprināt visaugstākajā līmenī ar likuma spēku, ir iegūlis Saeimā. Vai mēs drīkstam pieļaut, ka vēl arī topošās māmiņas būs spiestas iziet ielās, cīnoties par savām tiesībām? Vilcināšanās un izvairīgas atbildes Latvijai tik svarīgā jautājumā kā demogrāfijas situācijas kardināla uzlabošana skaidri un nepārprotami, neapliecinot valsts gatavību investēt dzimstības palielināšanai, liecina par Emša valdības mazspēju. Šī valdība ir vārga nākotnes centienu izvēlē, tāpēc pievienojos viedoklim par neuzticību tai un aicinu šo viedokli atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ģirts Kristovskis.
Ģ.V.Kristovskis (TB/LNNK).
Cienījamie tautas priekšstāvji! Domāju, ka daudzi piekritīs tomēr tam, ka simts dienas ir ļoti īss laiks, lai kāds varētu sevi tiešām apliecināt ar darbiem un mēs varētu pārliecināties par konkrētiem rezultātiem, taču simts dienas ir pietiekams laiks, lai pārliecinātos par valdības stilu, tās ētisko attieksmi pret sabiedrību, pret valsti. Šodien “Dienā” var lasīt, ko saka Atis Slakteris, ka šīs ir bijušas viņa saspringtākās simts dienas viņa karjerā. Bet vienlaicīgi mēs zinām, ka, ilgi pavadot Zemkopības ministrijā, tieši zemniekiem klājās ļoti grūti, un redzam, ka šādi cilvēki, kuriem sasprindzinājums nebija zemkopībā, vadot šo nozari, ir atstājuši tādas pēdas, kuras diemžēl šodien ir visai sabiedrībai, iestājoties Eiropas Savienībā, joprojām jānovērš.
Protams, iepriekšējā valdībā bija ekonomikas ministrs, esošais zemkopības ministrs, šie cilvēki bija tie, kas arī acīmredzot ir atbildīgi par to, ka pēdējās simts dienās šai valdībai vai arī parlamentam bija saspringti jāstrādā, lai sagatavotu valsti iestāšanai Eiropas Savienībā.
Šeit tika runāts par to, ka deputāti vai arī valdība ir aizskarta par smago darbu. Tā nu nav! Es teikšu tā, ka Augstākajā padomē no rīta līdz vakaram katru dienu deputāti šeit strādāja, ja valstij bija nepieciešams. Apelēt pie tā, ka darba ir par daudz un kāds šeit ir pārguris, domāju, ka tas vienkārši ir nevietā. Tas tiešām rāda uz to, ka valdībai ir ne tikai mazspēja, bet valdībai ir arī zems darba un kompetences resurss.
Patiesībā jau jāsaka tā, ka mums būtu šeit jārunā par to, cik svarīgi ir tas, vai valdība spēj pārvaldīt valsti, vai valdībai ir labi valdīšanas principi tās darbībā, vai tā grib panākt, lai valsts būtu tiesiska, lai šeit valdītu demokrātija, lai viss, kas tiek paveikts, būtu strādāts sabiedrības vairākuma interesēs. Un lai visiem būtu līdzvērtīgas iespējas izmantot to, ko piedāvā valsts. Un lai tiktu izvēlēti labākie cilvēki un tie tiktu ielikti amatos un lai tieši labākie tiktu virzīti uz amatiem.
Valdībai būtu jādomā par to, kā novērst trūkumus un kā nemitīgi pilnveidot un uzlabot valsti.
Diemžēl jāsaka, ka tieši šajā jomā, šajā morāli ētiskajā jomā mūsu valdībai ir trūkumi.
Domāju, ka valdības vadītājs pietiekami pārliecinoši parādīja to, ka viņš ignorē kompetentu, profesionālu ierēdņu, augstāko pieredzējušo amatpersonu viedokli, izvēloties KNAB vadītāju. Tas viņam nebija svarīgs! Izrādās, ka svarīga bija tieši neprofesionālas, nezinošas, tiesiski nekompetentas personas ievirzīšana amatā, un šeit mēs varam uzdot jautājumu– kāpēc par katru cenu valdībai šādi cilvēki ir jāieliek amatos! Sabiedrības priekšā tiešām atklāt, kāpēc tas bija vajadzīgs. Es domāju, ka katrs var atbildēt– acīmredzot tāpēc, ka ir kādi plāni, kuri vēl simts dienās nav parādīti, bet pienāks tā diena, kad šiem cilvēkiem, kuri ir ielikti amatos, būs jāspēlē sava loma.
Gribu teikt, ka valdības strādā ar makiavellisku pārliecību– par katru cenu savus cilvēkus amatos! Un tad jau vairāk neizbrīna tas, ka tad, kad deputāti uzdot jautājumu iekšlietu ministram, piemēram, par to, kāpēc ceļu policists ir darījis tādu vai citādu pārkāpumus vai rīkojies neadekvāti demokrātiskas sabiedrības principiem tiesiskā valstī, mēs saņemam atbildi uz vienu principu, ka, lūdzu, nejaucieties policijas darbā! Policija zina labāk, kā strādāt!
Lūk, tā ir valdības attieksme! To visi šeit pārliecinājās aptuveni pirms mēneša vai pirms pusotra. Un tas apliecina to, ka valdībai nav vēlmes realizēt tiesisku valsti. Tas ir tiesiskais nihilisms, kas tika demonstrēts.
Jā, šādi it kā nenozīmīgi pārkāpumi patiesībā tiešām norāda uz morāli ētisko principu nerealizēšanu. Un domāju, ka tieši šī ir galvenā problēma, ne mums šeit ir jāskaita, cik tad nu galīgi šajās vēlēšanās uz Eiropas Parlamentu saņēma tie vai citi spēki, bet mums ir jāanalizē, kāpēc tas tā bija. Un es domāju, ka tieši pietrūka šīs pārliecības un darbošanās valsts interesēs, tas palika sabiedrībai nenoslēpts.
Es piekrītu, ka Repšes kunga valdībā bija sarežģīti strādāt, arī tur bija daudz kļūdu. Tomēr es minēšu, ka Repšes kunga valdība deva sabiedrībai un tautai cerību par to, ka mēs izrausimies no tā zaņķa, no to attiecību zemās kvalitātes un nepietiekamās izaugsmes tempiem, kuri diemžēl pastāvēja mūsu sabiedrībā un mūsu valstī, līdz mēs nonācām līdz šai dienai. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Diemžēl sabiedrība nav apmierināta ar to, kā ir valdīta un pārvaldīta mūsu valsts iepriekšējā vairāk nekā desmitgadē, kopš ir atjaunota mūsu valstī neatkarība. Sabiedrība grib redzēt skaidrus, godīgus spēles noteikumus. Un uz to mēs varam aicināt šo valdību vai to valdību, kura būs.
Bet šajā dienā tad lai katrs ar savu balsojumu pauž savu attieksmi par to, kā mēs strādājam, un ne tikai valdībā, bet arī šeit, parlamentā.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Paldies kolēģiem par mums veltīto kritiku, jo kritika ir vienmēr tā, tas attīstošais spēks, kas virza uz priekšu. Un kritika ir laba, ja tā ir konstruktīva un tā palīdz mums visiem kopā strādāt. Protams, visiem mums ir kopējas vēlmes, lai valsts attīstītos. Katrs mēs redzam savus ceļus šajā virzienā. Un varbūt es nedaudz, paskatoties vēsturiski atpakaļ, domāju, kas šajos trijos mēnešos mainījies. Kas ir mainījies no tiem trim mēnešiem, kad tātad atkāpās Repšes valdība? Kas bija par iemeslu tad, kad bija iespējas izveidot šo labējo patriotisko valdību, kad tikai pietrūka ļoti maz: aicināt Tautas partiju valdībā, un būtu šie četri labējie politiskie spēki un strādātu uz priekšu. Un kas bija tāpēc, ka tas nenotika tajā konkrētā brīdī? Kas ir šajos trijos mēnešos mainījies, lai retorikā “oranžie izlaupītāji”, “valsts izzadzēji”, “personas, kuras nevar laist pie siles klāt” ir tapuši par ļoti mīļiem un ļoti jaukiem, un labiem tālāk esošiem patriotiskiem spēkiem? Kas ir mainījies, lai “zaļie zemnieki”, kas palika kopā ar “Jauno laiku” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā pēdējie šai valdībā, ir kļuvuši par nodevējiem? Nu, protams, ir acīmredzot mums arī pašiem “zaļiem zemniekiem” jāpārdomā visa šī lieta, un cik ir, mūsuprāt, vajadzīgs laiks, lai mēs “Jaunā laika” acīs taptu atkal par ļoti mīļiem, par ļoti aicinātiem, par ļoti godājamiem partneriem. Tās ir ļoti tādas metaforas un ļoti tāds pārvērtību liels laiks.
Šeit varētu būt dažādi skaidrojumi. Bet, manuprāt, tomēr šis skaidrojums ir viens: tuvojas budžeta grozījumi, un pretēji visām prognozēm valsts attīstās normāli, valsts funkcionē, tiek pieņemti sakarīgi un sabiedrībai saprotami visādi lēmumi. Un, protams, ka tie nevar apmierināt visas mūsu sabiedrības daļas. Bet tas fakts, ka šāgada budžetā apmēram 100 miljoni tiks likti uz budžeta grozījumiem, tas, ka šo budžeta grozījumu rezultātā iegūs gan skolotāji, ka iegūs gan māmiņas, iegūs pašvaldību investīcijas, būs paredzēti līdzekļi dažāda cita veida priekšlikumiem, un mēs esam gatavi, protams, atbalstīt arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus, kas ir tīri loģiski un saprotami civilizētā sabiedrībā. Acīmredzot kādam nepatīk, jo acīmredzot, ka tajā brīdī, kad šī valdība – iepriekšējā – krita, šis sastrēgums bija tik liels un baiss, ka valsts attīstība… bija tik liels, ka labāk bija tā: “Mēs labāk paejam malā, lai nāk kāds cits un šos gruvešus novāc, lai nāk kāds cits un sakārto šo Eiropas Savienības likumdošanu, lai nāk kāds cits uzņemt pirmo triecienu par Eiropas Savienībā iestājušos cenu kāpumu, lai nāk kāds cits un uzņem šo tautas sašutumu par to, ka momentāli nevar pacelt pensionāriem pensijas, strādājošiem algas. Bet tajā brīdī, kad šī situācija, kā saka, normalizēsies, mēs būsim klāt, mēs būsim klāt tie labie, tie glābēji, tie sabiedrības, kā saka, apustuļi.

Redziet, godājamie kolēģi, tā tas nav, kā saka. Mums visiem ir kopēja viena valsts, mums visiem kopā valsts labā ir jāstrādā.
Un es gribu apliecināt, ka Induļa Emša valdība ir uz to tendēta. Induļa Emša valdība to darīs. Un tie solījumi, ko mēs esam devuši, tie tiks izpildīti. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Pēteris Tabūns – otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Piedodiet, ka es nāku otrreiz, bet man šķiet, ka mēs varējām debatēs runāt 15 minūtes, nevis 5. Bet nu labi! Es divas minūtes tādā gadījumā vēl gribu pakavēties pie viena fakta, ko nepaspēju pateikt.
Kas notiek ar Latvijas laukiem, kur galvenokārt dzīvo latvieši. Un latviešu labsajūta ir atkarīga no dzīves laukos. Tūdaļ sākas, kolēģi, sesiju starplaiks, jums būs vairāk brīva laika. Pabrauciet pa Latviju! Pabrauciet kaut vai tikai pa vienu, tikai pa vienu ceļu: Rīga–Vecpiebalga–Madona, garām Rēzeknei, Ludza –Zilupe. Un tad jūs redzēsiet vienu traģisku ainu, kuru es neesmu redzējis visu savu mūžu. Un it īpaši pēdējos gados. Kas tur notiek? Labākajā gadījumā – pēc desmit, piecpadsmit, divdesmit kilometriem redz kādu apstrādātu zemes pleķīti. Visur citur, visur citur, visi kādreiz apstrādātie Vidzemes lauki, ir vienās pieneņpūkās. Pašlaik vienās pieneņpūkās, un tā visu ceļu desmitiem, simtiem kilometru. 300 kilometru jūs nobraucat – vienas pieneņpūkas! Ko tas nozīmē? Pabrauciet pa mazajiem ceļiem! Jūs redzēsiet vēl trakāku skatu. Jā, Zemgalē, Kurzemē ir pavisam cits skats. Bet ko nozīmē... Labi, Latgalē bija bēdīgi daudzus gadus, bet kas notiek Vidzemē? Vai Vidzeme arī tagad pievienosies nabadzīgākajām Latgales... tāpat kā Latgales reģionam? Ko tas nozīmē?
Vakar pārraidē “Kas notiek Latvijā” Rozes kungs kritizēja Repšes valdību, bet viņš tajā strādāja un strādā šobrīd. Un kaut kas, man šķiet, tur nav lāga, kaut kāds slikts signāls ir dots zemniekiem, ka viņi neapstrādā šos laukus. Absolūti totāli neapstrādā! Ko tas nozīmē? Lūk, to, ko jūs runājat par 100 miljonu dalīšanu, Brigmaņa kungs, un pārējie pozīcijas cilvēki! Tie nav jūsu sastrādāti. Neviena valdība 100 dienās nevar izdarīt nekādu izrāvienu, kurš kaut drusciņ prot un saprot kaut ko no ekonomikas, šāds kaut kāds izrāviens nav iespējams! To ir radījušas iepriekšējās valdības, radīti ir priekšnosacījumi, un tagad, lūk, ienākuši budžetā šie 100 miljoni. Tā kā jūsu dalības tur ir ļoti minimāli. Ļoti minimāli! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Latvieti, nepadodies!”)
Un pēdējais. Es gribētu sacīt, raksturot šo valdību sekojoši. Peld kuģis pa okeānu faktiski bez kapteiņa. Kapteinis gan atrodas uz kuģa, malko kafiju, priecīgs, ka oficiāli skaitās kapteinis, bet pēc būtības kuģi vada pavisam citi. Var nosaukt vārdus, ja gribat... (Starpsaucieni.) Kuģi vada citi – Šlesers, piemēram, ieskaitot pat Plineru. Jo valdība... jo, piedodiet, kapteinis nodarbojas ar sekojošo– kā nodrošināt, lai viņš vēl aizvien skaitītos kapteinis. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs esam diezgan daudz dzirdējuši skaļas runas, dažādus uzsaukumus, dažādus lozungus. Bet tādu īstu un pamatotu analīzi– kāpēc tad šai valdībai būtu jābeidz strādāt un ko tā… un ko šīs valdības krišana dotu Latvijas attīstībai, Latvijas stabilai un normālai attīstībai, to mēs šodien nedzirdējām. Un es kaut vai no Sociālo un darba lietu komisijas varu teikt, ka tieši šīs valdības laikā, ja Sociālo un darba lietu komisijai 2003.gadā izskatīšanai uz Saeimu tika sagatavoti visa gada laikā 51 likums, tad 2004.gada sešos mēnešos bija jāsagatavo 57 likumi. Un tāpēc arī, tā pārskatot visu iepriekšējo darbību un analīzi, es tomēr uzskatu, ka strādāt šajā valdībā nav par ko kaunēties ne Tautas partijai, ne Latvijas Pirmajai partijai, ne Zaļo un Zemnieku savienībai. Nav jākaunas tieši tāpēc, ka darbs notiek mierīgi, sistemātiski un kārtīgi.
Un es vēl gribētu pakavēties pie tiem pārmetumiem, kas te izskanēja par to, ka cienījamiem pensionāriem nevarēs noindeksēt pensiju. Nebūs šī indeksācija rudenī sakarā arī ar to, ka netiek atvērts Budžeta likums.
Cienījamie pensionāri, neuztraucieties, par pensijām šie likuma grozījumi ir pieņemti likumā, un tie paredz jums šo indeksāciju arī rudenī, un tieši par šo indeksācijas rādītāju uzlabošanu, pazeminot slieksni no 5 uz 3, un tieši par šo likumprojektu tieši “Jaunais laiks” diemžēl nobalsoja visi “pret”. Bet likums, paldies Dievam, ir pieņemts, jo pārējās frakcijas šo likumprojektu tajā brīdī atbalstīja.
Es jau... arī Latvijas Pirmā partija, jau esot “Jaunā laika” valdībā, bija pirmā un galvenā, kas ierosināja visus tos jautājumus, kas ir ar bērnu dažādiem pabalstiem, ar bērnu dzīves apstākļu uzlabošanu. Bez diemžēl ne vienmēr arī iepriekšējā koalīcijā mums izdevās panākt pozitīvu lēmumu. Mūsu likumprojekti nogūla un netika tālāk bīdīti. Bet šodienas “Jaunā laika” iesniegtie grozījumi likumā “Par sociālajiem pabalstiem” tiešām ir Sociālo un darba lietu komisijā, bet es varu teikt, ka tie ir ļoti nekvalitatīvi un kļūdaini pārrakstīti no Ministru kabineta noteikumiem, kuri jau ir minēti valsts sekretāru sanāksmē. Par to pārliecinājās komisija 15.jūnijā komisijas sēdē. Un varu viennozīmīgi apgalvot, ka māmiņu algu jautājums šodienas valdībā tiek risināts pietiekoši intensīvi un nopietni, un Latvijas Pirmā partija var droši teikt, ka par tādu budžetu, kurā nebūs paredzēts šo māmiņu algu pieaugums, par tādu budžetu Latvijas Pirmā partija vienkārši nenobalsos.
Bet par cik valdības sēdēs ir pietiekoši normāla demokrātija un pietiekoši normāli tiek jautājumi izdebatēti, es ļoti ceru, ka šis jautājums jau pietiekoši konkrēti saskaņots atnāks jau uz Saeimu un šeit, Saeimā, mums nebūs jāceļ nevajadzīgi trači un nevajadzīga ažiotāža.
Nu, ja runājam par Sociālo un darba lietu komisiju, tad tā… no tā saucamās kreisās opozīcijas man no 13 komisijas locekļiem komisijā strādā 3– Klementjeva kungs, Deņisova kungs un Orlova kungs. Un tiešām ar viņiem man ir ļoti bieži lielas grūtības, jo, par cik viņi nav valdības frakcija, viņu prasības šo sociālo jautājumu risināšanā ir diezgan uzstājīgas un tādas diezgan lielas, kuras varbūt vienu otru reizi nav saskaņotas ar budžeta jautājumiem, un tad mums nākas arī diezgan ilgi debatēt un vienu otru priekšlikumu noraidīt. Bet jāsaka tas, ka labi– ka Sociālo un darba lietu komisija var strādāt nosvērti un nemēģinot šajā likumā iestrādāt normas, kuras pēc kāda laika tiek ņemtas ārā. Tā, kā tas bija, beidzoties 7.Saeimas darbam, kad šajā likumā tika iestrādātas normas, kuras, sākot strādāt 8.Saeimai, diemžēl šeit šajā pašā zālē tika izbalsotas. Tās bija normas par šo pensijas lielumu bērniem, kuri ir invalīdi no bērnības, un arī par šo papildu piemaksu šiem bērniem.
Domājot un analizējot valdības darbu, vēlreiz varu viennozīmīgi teikt, ka valdība var turpināt strādāt. Strādājot šādā normālā situācijā, valdība varēs izdarīt pietiekoši daudz, un uzskatu, ka Tautas partijai visi tie pārmetumi, kas šodien tiek vērsti pret Tautas partiju, ir ļoti nepamatoti, jo viņi ir izvēlējušies tomēr nosvērtu un konsekventu ceļu.
Aicinu balsot pret šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka mana balss šodien nav tāda kā parasti. Jo mana balss un mana sirds palika Portugālē ar mūsu komandu. Palika kopā ar tiem līdzjutējiem, kuri nedala viens otru latviešos, krievos, jaunajos laikos vai vecajos laikos, kuri visi sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Kuri dzied himnu un jūt līdzi Latvijas valstij, vai tas ir krievs vai latvietis. Un tāpēc šodien, lai arī man ir grūti parunāt, es nācu un tomēr gribu paust savu viedokli.

Ievēlot... katrai Saeimai ir bijuši savu uzdevumi. Ievēlot 8.Saeimu, vecās paaudzes aizejošie politiķi iepriekšējās Saeimās izdarīja visu, lai Latvijas ārējā drošība tiktu garantēta... iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Bet ne tēvocis Sems, ne kāds cits onkulis Eiropā mums negarantēs iekšējo drošību, sociālo drošību, drošību uz ielām un citur. Un tad pajautāsim sev un, liekot roku uz sirds, paprasīsim– Repšes valdības laikā iekšējā drošība pieauga vai samazinājās? Tika sašķelta sabiedrība par latviešiem, krieviem. Tika sašķelta jaunajos un vecajos laikos. Šāda nestabilitāte nebija veidojusies ilgus laikus. Vai tā bija pareiza rīcība? Vai tika izpildīts vienīgais galvenais virsuzdevums, kas bija šai Saeimai?
Kā mainījās attieksme pret Tautas partiju? Pēkšņi bija ļoti slikta. Bet tikko bija cerības, ka iegūs kādus amatus “Jaunais laiks”, tā mainījās. Šodien mums kā lopu tirgū Repše atnāca un pateica: jūs esat apbižoti, jums ir četri ministri, mēs jums dosim sešus. Repšes kungs, lai arī jūs esat vienīgais politiķis, kas sev ir nosaucis sava godīguma cenu, ticiet man, ir cilvēki, kas nepārdod savu godīgumu, savu reputāciju. Ir tādi. Lai kā jūs arī uzskatāt, cik dārgs ir jūsu godīgums.
Mēs nekad neapvainosim partnerus tanī, kas nav, mēs nesēdēsim pie galda, nesmaidīsim un neteiksim– vai, kādi jūs labi! Un pēc dienas, kad viedoklis mainīsies, neteiksim– vai, kādi nelieši izrādījās, Kampara kungs... Mēs to nedarīsim!
Kā lai notic cilvēkiem. Repše seka– noticiet man, tauta. Repšes kungs vairākkārt ir devis uzticības zvērestu vienam cilvēkam, savam dzīves draugam. Vairākkārt to pārkāpis, neskaitāmas reizes aizskrējis jaunām meitenēm ar slaidām kājiņām pakaļ. Un šodien viņš iet un saka: “Ticiet man!” Viņš nespēj turēt cilvēku... vienam cilvēkam doto zvērestu.
“Jaunā laika” darbība, veidojot valdību, bija veidota– noārdīsim, nojauksim...
Sēdes vadītāja.
Es aicinu pieturēties pie apspriežamā temata, lūdzu!
G.Bērziņš.
Jā. Un iepriekšējā valdība spēja izārdīt daudz ko. Jautājums: vai jūs spējat celt kaut ko? Un šobrīd, protams, kā latviešu tautas pasakās tiek gaidīti sapņu prinči un sapņu princeses. Nu nav Emsis sapņu princis! Nu nav Emsim baltā zirga! Nu tā ir taisnība!
Bet kas neļāva izveidot labējo valdību pēc vēlēšanām? Kas liedza “Jaunajam laikam”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darboties valdībā, kad tā tika veidota, līdz pēdējam brīdim? Neviens! Jūs nodevāt!
Man šodien saka, ka man jāiet kopā patriotiskā valdībā ar Grišu Krupņikovu, ka es esot nodevējs, jo, redz, kopā neeju ar Grišu Krupņikovu un neveidoju patriotisku valdību! Da nemūžam! Kas tā par patriotisku valdību! (Starpsaucieni.)
Es uzskatu, ka šai valdībai ir jāsāk arī strādāt labāk, un nebūt ne viss ir ideāli, bet labēja, rīcībspējīga, saprātīga valdība paliek Tautas partijas prioritāte. Mēs neesam nekādas prostitūtas, ko var nopirkt par amatiem vai kuru godīgumu var izmērīt naudā! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Man patiešām liels prieks, ka pa 14 gadiem... man liels prieks, ka pa 14 gadiem viens cienījams deputāts beidzot ir atmodies un ieraudzījis, kādā postā dzīvo tauta. Un, Tabūna kungs, vienkārši... (No zāles deputāts P.Tabūns: “Nevajag muldēt!”) Jā, Tabūna kungs, un, ja jūs gribat teikt, ka Emša kungs par... mēneša... tas ir, trīs mēnešu laikā iesēja tās pienenes, tad jums sevišķi liela prāta no lauksaimniecības nav. (Starpsaucieni.) Jo pašlaik... Jo pašlaik lauksaimnieki un lauku cilvēki redz to produktu, ko ražojāt jūs desmit gadus. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien es nāku jūsu priekšā, lai pavisam īsi apliecinātu to, ka pašreizējā valdība, Latvijas Pirmā partija un arī mūsu ministri valdībā nav ne soli atkāpušies no tiem solījumiem, ko mēs esam solījuši bērniem un ģimenēm. Vēl vairāk! Es gribu arī apliecināt, ka mūsu darbi pierāda to, ka nav nevienas iniciatīvas bērnu un ģimenes jomā, kuru iniciatore nebūtu Latvijas Pirmā partija. Un pie tā arī mēs turamies, un tā arī mēs strādāsim tālāk.
Un, runājot par māmiņu algām, Bendrātes kundze, ja vienīgais iemesls, kādēļ jūs neuzticaties šai valdībai, ir māmiņu algas, tad es varu jūs mierināt, ka būs šīs māmiņu algas. Un savādāk es nevaru iedomāties šo nākamā gada budžetu– tādu budžetu, kurā nebūtu māmiņu algas. Es saprastu to, ja māmiņu algas mums būtu jāsāk izmaksāt ar 18.jūniju, tad es tiešām saprotu šo rūpi. Bet ar 1.janvāri valstī būs un jaunām māmiņām tiks izmaksātas šīs māmiņu algas.
Un es griežos pie “Jaunā laika”: dārgie kolēģi, lūdzu, nemusiniet tautu un nedzeniet ielās jaunās māmiņas! Jo es saprotu, kā gan savādāk jūs varat apliecināt savas rūpes par bērniem Latvijā, ja ne piesaucot šīs te māmiņu algas? Vai jūs savas rūpes bērnu un ģimeņu jomā Latvijā varat apliecināt ar saviem balsojumiem? Jūs nevarat apliecināt ar saviem balsojumiem! To nosaka jau Pabrika kunga pieminētie balsojumi “pret” ārvalstu konvencijām bērnu tiesību aizsardzības jomā, par Hāgas konvenciju par sadarbību ārvalstu adopcijas procesa piemērošanai. Jūs balsojāt “pret” Uzturlīdzekļu fonda pieņemšanu otrajā lasījumā, jūs balsojāt “pret” Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošanu. Jūs balsojāt “pret” Ģimenes dienas noteikšanu par atzīmējamo dienu, kaut gan to ir atbalstījušas ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas, kuras jūs pieminat, kad jums tas ir izdevīgi, un, kad jums tas nav izdevīgi, jūs tās vienkārši aizmirstat.
Tātad es vēlreiz gribu apliecināt to, ka ne tikai māmiņu algas, bet arī citas ļoti svarīgas iniciatīvas būs, un mēs par to iestāsimies. Pretējā gadījumā nākamā gada budžetu Latvijas Pirmā partija neatbalstīs. Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Golde. (No zāles deputāts V.Agešins: “Par skolotāju algām!”)
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir tāds citāts: “Reti dakterim pašam garšo tās zāles, ko viņš ir izrakstījis citiem.” Un šos viedos vārdus ir teicis mans draugs Kārlis Šadurskis. Un es viņam pilnīgi piekrītu.
Bet kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka kādēļ šodien “Jaunā laika” deputātiem Dombrovskim, Šadurskim, Bendrātei ir tik aktīvi, tik naski jānāk tribīnē runāt par vēlamo. Cik būtu labi, ja būtu skolotājiem algas, ja būtu pensijas, ja būtu lauki, naudas un tā tālāk. Jūs, kolēģi, strādājāt valdībā 15 mēnešus. Man šķiet, tas ir vienkārši nožēlojami, nākt šeit un runāt, kāpēc valdība, kura strādā 100 dienas, nav visu šo nodrošinājusi. Man ir jautājums jums: kur jūs bijāt? Kur jūs bijāt, 15 mēnešu laikā jūs varējāt visu to izdarīt! No darītājiem jūs šodien esat pārtapuši par prasītājiem.
Ja mēs domājam nākotnē veidot stabilu labēju valdību, kopā strādājot Latvijas labā, varbūt pietiek šīs populistiskās runas, kurās nav ne grauda patiesības.
Ko saņēma skolas mācību gada nobeigumā? Tās saņēma nevis apsveikumu mācību gada noslēgumā no Šadurska, bet tās saņēma aicinājumu uz nemieriem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kāpēc? Tāpēc, ka Šadurskis nebija izdarījis to, kas viņam bija jādara. Tāpēc, ka Šadurskis– mans draugs (zālē smiekli, troksnis)– un Einars Repše, kurš vēl nav mans draugs (zālē smiekli), neielika šajā budžetā naudiņu, lai varētu pacelt skolotājiem algas no šā gada 1.septembra. Ja reiz mēs domājam par kopīgu valdību, nu tad nemānīsim cilvēkus un šeit arī nemelosim viens otram!
Kāda bija patiesība? Patiesība bija tāda, ka jau no pagājušā gada 1.septembra skolotājiem bija jāsaņem algas divu minimālo algu apmērā. Bet ko izdarīja “Jaunā laika” valdība? Zagšus, slepus, bez Saeimas atbalsta, augustā 81.panta kārtībā naski grozīja likumu, lai atbalstītu šo normu. Labi. Mēs nekādu trauksmi necēlām, jo gaidījām, ka Kārlis Šadurskis un “Jaunais laiks” piedāvās skaidri saprotamu citu modeli skolotāju algu aprēķināšanai. Gaidījām, gaidījām, 15 mēneši pagāja, modeļa nebija. Uz trešo lasījumu ministrija iesniedza samudžinātu priekšlikumu, kurā skaidri un gaiši bija redzama būtība. No skolotāju algu ekonomijas fonda tika noņemti 2,5 miljoni naudas, ko it kā mānīgi piedāvāt algu pielikumam, pasakot, ka labākie skolotāji saņems 350 latu algu. Nu tas bija apmāns, un tie bija meli! Jo par 2,5 miljoniem, kas bija noņemti no paredzētām naudām, nekādus 350 latus nevar skolotājiem izmaksāt. Un, ja var, tad tikai saujiņai skolotāju. Perspektīvu, skaidru plānu, kā to darīt, “Jaunais laiks” piedāvāt nevarēja.

Kur tad ... (Starpsauciens: “Beidz!”) Nujā, man te kolēģi saka: beidz, ka sāls jau ir pateikta. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ļoti labi!”)
Es gribētu pateikt vēl to… pateikt no stenogrammas, ko Kārlis Šadurskis teica tad, kad mēs iebildām pret to, ka nav paredzēts skolotājiem algas šā gada budžetā… algu palielinājumam. Un Kārļa Šadurska vārdi ir šādi: “Šis balsojums novedīs valsti bankrota stāvoklī. Šis balsojums par skolotāju algu palielināšanu nozīmē to pašu, ko balsojums pret likumu.
Otrais. Valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti. Satversme jums aizliedz pieņemt lēmumu par skolotāju algu palielināšanu. Kārli Šadurski, lūdzu godīgu runu! Es redzu, ka tu vai jūs gatavo man pretrunu. Es esmu gatava to saņemt. Bet runāsim varbūt godīgi– tā, kā īstenībā bija. Tas bija Kārlis Šadurskis un “Jaunais laiks”, kas atņēma skolotājiem algu pielikumu no šā gada septembra, bet Tautas partija ir garants šajā valdībā. Tautas partija ir garants, ka skolotāji saņems sev pienākošos algu, ko Tautas partija ar citu deputātu atbalstu nepieļāva izņemt no Izglītības likuma, un nācās atcelt 81.panta kārtībā grozīto Izglītības likumu. Tautas partija un šī valdība labos Kārļa Šadurska un Einara Repšes pieņemto budžetu, kur ir tukšums skolotāju algu paaugstinājumā. Esiet mierīgi, skolotāji, kuri klausās! Jauku vasaru jums! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK)
Godātie deputāti! Tātad apspriežam Induļa Emša valdības 100 dienās padarīto. Vai strādā slikti? Domāju, ka ne sevišķi. Un kāpēc? Tāpēc, ka nacionālajos jautājumos balstās uz opozīcijas balsīm, uz “Jaunā laika” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsīm. Mēs taču nebalsosim par mūsu valstij sliktiem lēmumiem nacionālajos jautājumos, bet ekonomiskajos jautājumos balstās uz kreisā spārna balsīm. Kas šajā gadījumā var notikt? Sēžot uz diviem krēsliem, var nokrist zemē un sasist dibenu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Īstai draudzībai nākotne ir tikai tad, ja jūtas ir abpusējas. Nu nevaru neatbildēt savai draudzenei Silvai Goldei. Un daru to ar patiesu prieku.
Redziet, nekad, nevienu gadu pedagogi budžeta palielinājumā savām algām nav saņēmuši vairāk par 10 miljoniem latu. Februārī Tautas partija, būdama opozīcijā, droši nobalsoja par 36 miljoniem. Jo tie 12 miljoni latu, kas vajadzīgi šogad, izraisīs vajadzību pēc 36 miljoniem nākošgad. Tāpēc, mīļie pedagogi, piedodiet, ja tobrīd es baidījos, ka diez vai pat Einara Repšes valdība spēs tādu naudu atrast. Runa jau nav par naudu pedagogiem. Runa ir par likuma varu Latvijā.
Cienījamā Tautas partija! Ja jūs toreiz nobalsojāt, būdami opozīcijā, tad lūdzu šodien, esot pozīcijā, to izdariet!
Un, godātie pedagogi, “Jaunā laika” valdība paredzēja budžetā apmēram divarpus miljonu latu algu pielikumam. Ja būtu labi strādājuši līdz šā gada vidum, es esmu pārliecināts, ka mēs būtu atraduši vēl papildus naudu, ko grozīt, un nākošajā gadā jūs tiešām saņemtu 10 vai vairāk miljonus latu klāt. Tautas partija nobalsoja par 36. Tāpēc pilnīgi saprotama ir “Jaunā laika” prasība. Godātie Tautas partijas deputāti, nepietiek ar solījumiem! Ja jūs varat, nenovedot valsti bankrotā, to izdarīt, tad izdariet! Ja nevarat, tad, lūdzu, beidziet vainot iepriekšējās valdības, beidziet vainot auksto pavasari, neražas un tā joprojām, bet pasakiet– mēs nevaram izdarīt, un dodiet darīt tiem, kas var. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Šodien mēs izskatām jautājumu par valdības tālāku darbību. Un man gribētos teikt, ka “Jaunais laiks” jauc, kas ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas un kas ir Ministru kabinets.
Ja mēs zinām, ka, ejot uz 8.Saeimas vēlēšanām, “Jaunais laiks” virināja baznīcu durvis, deva solījumus Dievam, tautai, vienkārši sakot, teātri spēlēja. Un rodas jautājums– kāpēc mēs esam gājuši uz Saeimu, kam kalpot? Vai uz Latvijas sabiedrības sašķelšanu? Un, noklausoties labējās opozīcijas runasvīru runas, mani secinājumi ir šādi: ka tie ir meli, meli un vēlreiz meli. Jūs esat kā galma āksti un melos pārspējat pat Minhauzenu. Jūsu darbība ir pretvalstiska, kurai nav Dieva svētības. Un es gribu izteikt arī to, ka Latvijas Pirmā partija ir par to, ka šai valdībai ir jāstrādā, kurai ir Dieva svētība. Paldies. (Starpsauciens: “Paldies, mācītāja kungs!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mēs šobrīd vērtējam valdības simt dienas. Daudz kas ir pateikts, bet man liekas, ka vēl divas ļoti simptomātiskas lietas ir, ko mēs nupat dzirdējām no tribīnes.
Viena ir tā, ko mēs tiešām varam piedot cienījamam Pabrika kungam, kurš šajā parlamentā nestrādāja līdz šim. Bet nu Brigmaņa kungam tas būtu jāzina.
Einara Repšes laikā, kad viņš bija premjers, mūsu Saeimā likumprojektu skaits bija par 30% vai pat par trešdaļu lielāks. Un tā darba intensitāte mums bija krietni lielāka, un mēs to visu darījām.
Tā kā runa par ugunīm, par gruvešiem un kaut ko tamlīdzīgu ir pilna, liela un skaļa demagoģija vai nezināšana.
Un vēl viena noslēdzot, manuprāt, ļoti simptomātiska lieta, kādā veidā daži mūsu komisiju vadītāji attiecas pret savu darbu. Cienījamais Gundars Bērziņš tā vietā, lai vadītu savu komisiju, ļoti būtiskā laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām analizētu situāciju un budžetu, tomēr ar VIP reisu kopā ar, tādām personām, Latvijas tautā ļoti precīzi vērtētām, kā Voldemārs Hmeļevskis, kā Jānis Naglis un pārējie tērēja savu balsi pa vakariem Portugālē. Gundar Bērziņ, mēs strādājam Saeimā, jūs esat komisijas vadītājs, un tomēr esat tik godprātīgs, ka dariet savu tiešo darbu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti daudz izskanēja vārds PCTVL– īpaši no Kariņa kunga mutes. Es gribu teikt, ka PCTVL frakcija nesaņēma nevienu vietu šajā valdības laikā. Nevienu! Runa iet varbūt par TSP, par Latvijas Sociālistisko partiju, bet nevajag melot tiem Vidzemes zemniekiem, kuri tagad sēž viensētās un klausās mūsu debates. PCTVL frakcija neietekmēja Emša kungu. Nepastāv neviens slepens, teiksim, sadarbības līgums ar Emša kunga valdību. Es varu arī teikt, ka Emša kunga valdība nav prokrieviska tāpēc, ka tagad... kas notiek Latvijas un Krievijas attiecībās... Viņi ir iesaldējuma, teiksim, punktā. Latvijas Ārlietu ministrija izsūta no Latvijas krievu diplomātu, piemēram, notiek diplomātiskais karš. Kas notiek, teiksim, iekšpolitikā? Notiek represijas pret skolu krievu aizstāvības štābu. Tas tikai apliecina to, ka Emša kungs... viņš ir nacionālists vispār. Es domāju, ka Emša kungam ir... būs vieta tāpat nacionālistiskajā... kā Repšes kungam, teiksim, valdībā. Un mēs, PCTVL, nekādā nevaram atbalstīt šo valdību.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Indulim Emsim”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 56, neviens neatturas. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Lidijas Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata”.

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra iesniegto lēmuma projektu un atbalstījusi– tātad par Zutes atbrīvošanu no Valkas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Vairas Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministra iesniegto lēmuma projektu par Vairas Avotiņas atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Ralfa Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministra iesniegto lēmuma projektu par Beitiņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Joza Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi tieslietu ministra iesniegto lēmuma projektu par Darģa apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Sanitas Zakrevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL)
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu... tieslietu ministra iesniegto lēmuma projektu par Zakrevskas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Anitas Šteinbergas iecelšanu par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par minētā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Cienījamie kolēģi, ja jums nekas nav pretī, tad izskatīt tūlīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” pieņemts. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Par izstāšanos no Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad Ārlietu komisija arī tāpat lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Ja nekas nav pretī jums, cienījamie kolēģi, tad izskatīt arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.
Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2672B. Likumprojektam uz otro, galīgo, lasījumu ir iesniegti divi priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus izskatīja.
1.priekšlikumu iesniedza frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”).
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, pirms balsojam, es atklāju debates. Par 1.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu– debatēs pieteikusies Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 35 latu liels. Černobiļas avārijā cietušie ir griezušies pie mūsu frakcijas un, es domāju, arī pie ļoti daudziem Saeimas deputātiem ar lūgumu šajā likumā paredzēt arī vēl citu kompensēšanas kārtību. Kompensēšanu, arī 1., 2. un 3.grupas invaliditāti sasniegušajiem kompensēt braukšanas izdevumus un daudzus pārējos sociālos atvieglojumus. Šādā gadījumā, manuprāt, puse no sociālā nodrošinājuma pabalsta varētu būt pārāk maza summa, un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK domāja, ka būtu lietderīgi šo summu palielināt līdz pilnam sociālā pabalsta lielumam. Tātad piemaksa 35 latu apmērā. Ja bija aprēķināts, ka apmēram 180 tūkstoši latu būtu vajadzīgi par puspabalstu, tātad divreiz lielāka summa, manuprāt, jaunajam budžetam, kurš it kā labi pildās, nebūtu pārāk liels slogs. Mēs visi esam parādā šiem cilvēkiem, jo viņi ir upurējuši savu veselību gan ne mūsu labā, bet tas notika vēl padomju varas laikos, un es ļoti labi atceros šo situāciju, kad uz katru uzņēmumu, tajā skaitā uz Slīteres rezervātu, no PSRS kara komisariāta nodaļām nāca prasības sūtīt cilvēkus, it sevišķi mehanizatorus, šoferus uz Černobiļu. Un nevarēja izvairīties no šīm represijām, un bija tur jābrauc. Un tagad slimības un visas šīs sekas, kas ir jāpārvar, ir ļoti smagas. Jā, teiksiet, ka ir iespējama rehabilitācija, bet mēs esam saskārušies ar jautājumiem, ka saņemt šos rehabilitācijas pasākumus ir ārkārtīgi grūti, un bieži vien tikai ar deputātu iejaukšanos to var izdarīt, kā tas jau šajā gadā vairākos gadījumos ir bijis, un tāpēc šis normālais pabalsta lielums 35 lati pie invaliditātes pensijas būtu tikai, man liekas, pareizs Saeimas lēmums.
Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.

2.– deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 31, atturas– 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Un komisija ir lēmusi arī pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo arī šī 1.priekšlikumā iebalsotā summa, protams, nav tik katastrofāla, lai varētu šo likumprojektu nepieņemt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Kastēna, Stalidzānes, Jaundžeikara, Turlā, Kalvīša, Pabrika, Goldes un citu deputātu– iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir! Starpbrīdi!) Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 49, pret– 33, atturas– 2. Sēdi turpinām un izskatām visus jautājumus bez pārtraukuma šodien.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus uz trešo lasījumu likumprojektā “Eiropas ekonomisko interešu grupu likums”.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
2., 3. un 4.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
5.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
6., 7., 8.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
10.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.

Dz.Jaundžeikars.

6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 6.priekšlikumu.
Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Cienījamie deputāti! Es uzstājoties, atbalstīdams kolēģa Buzajeva priekšlikumu, gribu paziņot jums sekojošo. Jūsu priekšā ir divi viena un tā paša jautājuma risinājuma veidi: apspriežamais priekšlikums un atbildīgās komisijas priekšlikums– kādā veidā varētu noņemt nejēdzīgu gaisakuģu komandas formēšanas ierobežojumu, kas traucē aviokompānijas darbībai. Mūsu priekšlikums ir vienkāršs: uzticēt lidot visiem, kas prot un grib. Komisijas priekšlikums ir absolūti rasistisks: komplektēt gaisakuģu komandas tikai no Eiropas Savienības pilsoņiem. Jājautā: kādēļ tas tā? Ar ko tad, piemēram, Šveices, Norvēģijas, ASV vai Austrālijas pilsoņi ir sliktāki? Varbūt jūs, kolēģi, esat pamanījuši, ka komisijas priekšlikums likvidē agrāk atzīto to ļaužu tiesības strādāt aviācijā, kuri patlaban tajā strādā. Tātad tas attiecināms tieši uz Latvijas nepilsoņiem. Mums piedāvā atgriezties pie likuma redakcijas, kas bija spēkā pirms desmit gadiem, pie redakcijas, kuru autoritatīvas starptautiskas organizācijas atzina par rasistisku. 7.Saeima bija spiesta atcelt šo ierobežojumu nepilsoņiem, bet jūs vēlaties to atjaunot. Bet ko jūs grasāties darīt ar tiem nepilsoņiem, kuri patlaban tur strādā? No kura datuma, pēc jūsu domām, viņus vajadzētu atlaist no darba? Varbūt no tā momenta, kad Valsts prezidente pasludina likumu? Vai jūs tieši tā saprotat sabiedrības integrācijas jēgu? Vai jūs gribat, lai šie no darba atlaistie cilvēki papildinātu demonstrantu rindas, kuras jau dažus mēnešus regulāri iziet mūsu galvaspilsētas ielās? Vai jūs tātad neredzat, ka komisijas priekšlikums tieši pārkāpj Latvijai kā dalībvalstij obligāto Eiropas Savienības direktīvu par rasu diskriminācijas nepieļaušanu? Vai jūs vēlaties, lai notiek jauni tiesas procesi?
Aicinu jūs balsot “par” deputāta Vladimira Buzajeva saprātīgo priekšlikumu un noraidīt tam sekojošo atbildīgās komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Šodien mums bija tāda izdevība klausīties Valsts prezidenti... Valsts prezidente šodien runāja par pilsonisku sabiedrību, par tiesiskumu, piesauca arī integrāciju, atgādināja, ka jāraksta likumi priekš tautas– saprotamus un pamatotus. Nešaubos, ka zem termina “pilsoniska sabiedrība” viņa domāja arī ne tikai pilsoņus, bet arī nepilsoņus, īpaši integrācijas kontekstā.
Bet mani ļoti izbrīnīja priekšlikums, kuru piedāvāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija attiecībā uz to, lai pasliktinātu uz esošo brīdi nepilsoņu stāvokli un atņemtu viņiem tiesības strādāt gaisakuģu apkalpošanas sfērā. Grūti teikt, vai... ko deputāti gribēja ar to sasniegt, jo, patiešām, uz šo brīdi ir nepilsoņi, kas strādā gaisakuģu apkalpēs, un viņiem ar šā likuma pieņemšanu tas būs liegts. Un kur viņi liksies?

Paldies. Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie kolēģi! Cienījamais Reira kungs, es ļoti atvainojos par to vārdu, ko es teikšu, bet nevajag no tribīnes murgot. Jo Tautas partijai nacionālajos jautājumos ir nepārprotama un skaidra nostāja.
Sēdes vadītājs.
Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Cienījamie kolēģi! Reira kungs! Es saprotu, ka jums komjaunatnē bija pieņemts melot, un acīmredzot no šīm tradīcijām jūs nespējat nekādīgi norobežoties.

Bet es jums varu izstāstīt, kā pa īstam bija komisijas sēdē. Tas, ka “Jaunais laiks” saķērās ar parlamentāro sekretāru Leiškalna kungu, tā bija taisnība jūsu stāstā. Un jūs savā starpā strīdējāties. Un tajā brīdī, kad nebija skaidrs, kurai pusei ir taisnība, tad neviens cits kā es pieprasīju balsojumu par to, lai šo jautājumu atliktu par vienu sēdi un sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus, lai šo jautājumu noskaidrotu. Un nevajag te Tautas partiju pīt un melot sabiedrībai tā, kā tas nebija. Man ir kauns par jums!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Kā bija patiesībā, debatēs turpinās klāstīt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Patiesība vienmēr ir deputātiem, un es nevaru izstāstīt šeit patiesību, jo Satiksmes ministrija, kas ir balta patiesība, bija iesniegusi priekšlikumu, kurš īpatnēji atgādināja arī Buzajeva kunga priekšlikumu. No Buzajeva kunga mēs nenorakstījām, bet skaidrs, ka Satiksmes ministrijas priekšlikums bija liberāls– noņemot profesiju aizliegumus un darba atļauju došanu atstājot Imigrācijas policijai. Tā kā deputāti pret to iebilda, un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs saprata, ka ar deputātiem strīdēties nav ieteicams, mēs sagatavojām komisijai komisijas priekšlikumu un iesniedzām. Komisijas deputāti to pieņēma. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka trešajā lasījumā mēs nevarēsim atstāt nosacījumus, kas ir striktāki kā šobrīd, un Latvijas Republikas nepilsoņa pases turētājiem vadīt lidmašīnas un piedalīties apkalpēs būs jāļauj.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Es kā komisijas loceklis arī gribu pateikt dažus vārdus par to gaitu, kā bija. Tieši pareizi, “Jaunais laiks” apturēja to priekšlikumu, bet ar tādiem vārdiem: “Kā, krieviem un irākiešiem drīkst ļaut vadīt lidmašīnu?! Nē, mēs to nevaram pieļaut! Lūdzu balsojumu!” Tad tieši– kas kurina mums nacionālo naidu?
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Priekšlikums atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Jaundžeikars.
10.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL).
Es kopā par 10. un 11.priekšlikumu. Jūs varat redzēt, ka priekšlikumi ir līdzīgi. Bet nezinu kamdēļ, varbūt politisku iemeslu dēļ, parlamentārā sekretāra Leiškalna kunga priekšlikums ir atbalstīts, bet Buzajeva kunga priekšlikums nav balsojams. Bet tie ir vienkārši meli. Priekšlikumi vārds vārdā sakrīt. Un tad lūdzu balsot par diviem priekšlikumiem– 11. un 10. kopā.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Debates slēdzu.
Mēs balsosim par 10.– Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
11.– nav balsojams. Tie ir identiski.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Jaundžeikars.
12. priekšlikums– iestrādājusi atbildīgā komisija, un komisija arī atbalsta.
13.– deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav atbalstīts komisijā. Vai ir deputātiem iebildes? Nav.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Jaundžeikars.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 10, atturas– 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Jaundžeikars.
15.jūlijs 2004.gads.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2797. Tas ir ietilpīgs likumprojekts, kas izskatīts Tautsaimniecības komisijā.
Pavisam ir 8 priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Jaundžeikars.
3.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
4. priekšlikums– 43.lappusē.
Dz.Jaundžeikars.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
5.– arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Jaundžeikars.
6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
7.– arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
8.– arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.augusts 2004.gads.

Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Strādājam ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.2778– likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums” trešajā lasījumā.
1.– deputāta Golubova kunga priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā Nr.2. un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par pirmajiem diviem priekšlikumiem.
V.Šiliņš.
3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Šiliņš.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 10.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
17.– deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.– deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 69, atturas– 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Šiliņš.
18.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
19.– Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

V.Šiliņš.
20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
21.– deputāta Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
22.– Golubova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.
V.Šiliņš.
23.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
24.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
26.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likum-projekta pieņemšanu trešajā, galī-
gajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums pie-
ņemts.
Izskatīsim likumprojektu “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam saņemti 22 priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
22.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2794! Likumprojekts ir sagatavots uz trešo lasījumu.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāsti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
5.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt. 6. priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš … laikam neatrodas zālē pašlaik. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Skatām likumu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Dokumenta numurs 2796. Likumprojekts tiek skatīts trešajā, galīgajā, lasījumā.
1.priekšlikumu ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un tas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs.

4.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
5.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne.
6.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
7.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
9.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Juridiskais birojs ir iesniedzis 10.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
Kultūras ministre Demakova ir iesniegusi 11.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
12. priekšlikumu iesniegusi kultūras ministre Demakova. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
13.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Juridiskais birojs sagatavojis ir 14.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
15.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Komisija ir lēmusi likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 2. Likums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Skatām Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu trešajā lasījumā. Izteiksim attieksmi pret 18 priekšlikumiem.
1.– deputāta Šiliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Nav iebildes.
I.Druviete.
7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Druviete.
8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
9.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
10.– bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 11. priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Druviete.
11.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
I.Druviete.
12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
15.– bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
16.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
I.Druviete.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Izskatām likumprojektu “Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Otrajam lasījuma priekšlikumu nav. Ārlietu komisija ierosina izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 13, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Likumprojektu komisija izskatīja un lēma, ka pieņemt to pirmajā lasījumā un izskatīt parastajā kārtībā– trīs lasījumos.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Stalidzānei par temiņiem otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 25.augusts.
Sēdes vadītājs.
25.augusts. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie deputāti! Strādājam ar izskatāmo dokumentu Nr.2779– likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.
Saņemti ir uz otro lasījumu divi priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts... Atvainojiet... Vai deputāts Bresis vēlas debatēt? Nevēlas. Atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Šiliņš.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Otrajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
V.Šiliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2004.gada 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu skatīt šīsdienas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis jautājums sēdē nav iekļaujams, jo komisijā, cik man zināms, tas nav skatīts.
Par procedūru vārds deputātam Dombrovskim. Jūsu rīcībā 1 minūte. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Tātad par procedūru. Jautājums ir skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma divus pretrunīgus lēmumus. Pirmais– neatbalstīt virzīšanu pirmajam lasījumam. Otrais– neatbalstīt atlikšanu. Šajā gadījumā, ja priekšlikums nav iesniegts kā neatbalstīts virzīšanai, tad mēs to uzskatām par noraidītu un Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijā skatītu, un, izmantojot iesniedzēju tiesības, kā noraidītu likumprojektu sniedzam skatīšanai plenārsēdē.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Tātad likumprojekts netika sagatavots atbilstoši Kārtības rullim, jo, ja jūs paskatīsities šobrīd.... likumprojekta skaidrojumos, tad anotācijā par budžeta ietekmi šis gads ir nosaukts par 2003.gadu un ir runāts par nākamajiem trīs gadiem, kas ir 2004. un 2005.gads. Likumprojekts netika iesniegts atbilstoši Saeimā noteiktajai kārtībai, līdz ar to tas nav skatāms šodienas sēdē.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Likumprojekts šodienas sēdē netiks skatīts.
Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums.

Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 67, atturas– 3. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
E.Jaunups.
3.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Satversmes 98.pantā redzamas pretrunas, kas ir saistītas ar valsts iedzīvotāju mākslīgu sadalīšanu divās kategorijās: iedzīvotājos ar pilnvērtīgu un nepilnvērtīgu statusu.
No vienas puses, ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā; no otras– tikai Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Tas nozīmē, ka, ja Latvijas nepilsonis kaut kur Latīņamerikā pārkāpj satiksmes kustības noteikumus, tad viņam tiks sniegta konsulārā palīdzība, bet, ja viņš jau ir atgriezies Latvijā un Latīņamerikas valsts pieprasa viņa izdošanu, lai sodītu uz vietas, tad valsts viņu vairs neaizstāv.
Šeit, kā var saprast, nav nekādas loģikas. Vienkārši tā ir nejēdzīga likumdevēju kļūme, kuru PCTVL frakcija arī piedāvā labot. Gadījumā, ja Saeimas vairākums atbalstīs šo priekšlikumu, nekādas revolucionāras izmaiņas nenotiks, vienkārši Saeima demonstrēs virzību un sabiedrības integrācijas pusi, jo sabiedrības integrācija ir oficiāli pasludināta par prioritāti un tās realizēšanai ir izstrādāta speciāla valdības programma. Izplatot neizdošanas ārvalstīm garantijas uz Latvijas nepilsoņiem, mēs vēlreiz apliecināsim to faktu, ka šie nepilsoņi ir tieši mūsu pastāvīgie iedzīvotāji, to faktu, kurš jau tā ir nostiprināts Satversmes apspriežamā panta pirmajā daļā.
Protams, ieviest Satversmē tādu terminu kā “Latvijas nepilsonis” nebūtu pareizi. Tādēļ mēs piedāvājam izmantot Satversmē jau esošo terminu “ikviens, kam ir Latvijas pase”. 77% personu ar Latvijas pasēm ir zilā pilsoņu pase, 23%– violetā nepilsoņa pase. Tikai dažiem desmitiem cilvēku ir apatrīda pase, un šādus eksotiskus gadījumus varētu arī neņemt vērā.
Noslēgumā gribētos atgādināt, ka gandrīz 95% violeto pasu nepilsoņu ir vai nu dzimuši Latvijā, vai nodzīvojuši šeit ļoti daudz gadu. Viņu saikne ar Latviju ir tieša un acīmredzama. Un man šķiet, ka neizdošanas ārvalstīm garantijas izplatīšana uz šiem cilvēkiem ir pilnīgi dabiska.
Un es jūs aicinu balsot “par” šo PCTVL priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.– deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 69, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
E.Jaunups.
4.– deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.– deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 73, atturas –1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
E.Jaunups.
5.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. Lūdzu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet! Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 72, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.

Jo viņu uzturēšanās stāžs Latvijā nav vis 3 gadi, bet vismaz 30, bet imigrācijas ceļa sākums, kad lielākā daļa no viņiem ieradās Latvijā, ir meklējams Rīgā, Ventspilī vai kādā citas Latvijas pilsētas dzemdību namā. Pašvaldība nenodarbojas ar augstāko politiku, bet ar prozaiskiem jautājumiem– ceļu remontu, ūdens piegādi, atkritumu izvešanu. Pamatā pašvaldības tiek uzturētas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādēļ balsošana pret iedzīvotāju lielākās daļas tiesībām izrīkoties ar pašu nodokļiem ir līdzīga laupītāja rīcībai, kurš piedraud ar pistoli un iztukšo savu upuru kabatas. Balsstiesību piešķiršana visiem pilsētas iedzīvotājiem ļaus pilsētas domei uztvert sevi par visu iedzīvotāju pilntiesīgu pārstāvniecību. Pretējā gadījumā sabiedrības dezintegrācija var iegūt draudošu raksturu.
Par piemēru tam var kalpot Liepāja, kurā pašvaldību līmenī balsstiesības ir liegtas 75% liepājnieku nelatviešu. Un tā nav tikai vienas pilsētas problēma, bet gan visas valsts problēma. Un arī Eiropas Savienības problēma.
Cienījamās dāmas un kungi! Nevajag izlikties, ka, dodot vietējās vēlēšanās ES pilsoņiem priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem, mēs izpildām Eiropas struktūras rekomendācijas. Agri vai vēlu šo struktūru pārstāvji pārstās smaidīt un atkal sāks diktēt mums savus noteikumus. Tas var padarīt negodu jebkurai sevi cienošai valstij. Lai rīt tas nenotiktu, labāk šodien demonstrēt brīvu gribu un pieņemt rekomendācijas. Tādēļ piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas grozījumu, kurā nav nekā oriģināla, bet kurš vienkārši ir parakstīts no Eiropas Padomes komisāra Hila Roblesa, un divu ANO komiteju rekomendācija, kuru priekšā mums vajadzētu atskaitīties jau pēc pusgada.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Drīz paliks desmit gadi, kopš Latvija ir parakstījusi Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Parakstīja, bet nevēlas to ratificēt, kaut gan tikai slinkais nerekomendē Latvijai izdarīt to nekavējoties.
Atbildot uz šādām rekomendācijām, gan bijusī Repšes kunga valdība, gan tagadējā Emša kunga valdība, bet līdz šim arī kādas piecas viena otru nomainījušās valdības apgalvoja– nekādu problēmu, kungi! Pie mums taču visi likumi šai konvencijai atbilst. Beigu beigās pietiek melot starptautiskajai sabiedrībai. Lūk, kas ir sarakstīts Satversmē: pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Un tas tika atbalstīts nevis 1922.gadā, bet gan 2002.gadā, kad konvencija jau sen bija parakstīta. Es gribu nocitēt rāmju konvencijas 10.panta otro daļu. Citēju: “Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt mazākumtautību valodu... valodu izmantošanu attiecībās starp mazākumtautību personām un varas iestādēm tajās teritorijās, ko vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie mazākumtautības, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.”
Vai tad jūs patiešām neredzējāt šeit pretrunas? Bez šaubām, astoņi Eiropas Parlamenta deputāti no deviņiem, kuri dosies uz Briseli, aizrautīgi arī turpmāk skaidros mūsu valsts īpatnības. Bet ir arī devītais deputāts– PCTVL pārstāvis, un jums neizdosies aizbāzt mums muti vai arī atsaukt PCTVL pārstāvi no Eiropas Parlamenta. Balsošana par šo PCTVL priekšlikumu, par priekšlikumu pieļaut izmantot pašvaldībās līdzās latviešu valodai arī valodu, kuru atzīst par dzimto ne mazāk kā puse attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju, šī balsošana kļūs par patiesības momentu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tas nozīmē, ka jūs patiešām esat gatavi, kā tas pienākas, ratificēt pirms desmit gadiem parakstīto konvenciju. Ja priekšlikums tiks noraidīts, tas nozīmēs, ka jūs, atvainojiet, melojat, un tīšuprāt maldināt Eiropas Padomi un citas starptautiskās organizācijas. Tas būs pierādījums tam, ka jums nav vajadzīga nekāda integrācija. Tas nozīmēs, ka jūs gatavojaties turpmākai konfrontācijai ar krievvalodīgo kopienu, kura vairs nevēlas ciest pazemojumus.

Rīgu, un tur bija viens cilvēks ar melnu ādu, ja. Viņš bija no Surinamas, bijušās kolonijas, tagad viņš dzīvo Holandē, bet pēc tautības viņš ir indietis. Tas nozīmē, ka Eiropā visas nācijas, visas rases ir ļoti sajauktas. Un ko viņš man pastāstīja? Viņš pastāstīja, ka tagad Holandē pat turku valoda ir skolas valoda, ja. Un man šķiet, ka vispār mums vajag Latvijā skatīties uz priekšu, tāpēc ka drīzumā Latvijā būs ne tikai krievi un ukraiņi, bet arī ķīnieši, arābi un tā tālāk, tāpēc ka mēs esam Eiropas Savienībā, un drīzumā šie cilvēki būs arī šeit. Un tad notiks liela integrācija starp latviešiem un krieviem, tāpēc ka mēs būsim, teiksim tā, baltie, un pārējie būs no citām rasēm. Bet ko es gribu teikt? Es gribu teikt to, ka šajā lidmašīnā, kur es lidoju no Amsterdamas, tur nebija ne vārda latviski, un es jums droši varu pateikt, ka drīzumā Eiropas Savienības ietvaros latviešu valoda būs diezgan, teiksim tā, mazākā vietā nekā tas bija Padomju Savienībā.
Es atvainojos, ka es to runāju ļoti skumjā dienā– 17.jūnijā, bet tāda ir realitāte.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.– deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 69, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!
E.Jaunups.
7.– deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums: noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Spriežot par nepilsoņu jautājumu, mums jāizvairās no emocijām, es domāju, kaut kādiem šaubīgiem vēsturiskiem faktiem, un jāoperē tīri, teiksim, ar juridiskās tehnikas palīdzību, izmantojot dažādas konvencijas un dažādus normatīvos aktus, proti, 2004.gada februārī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hils Robless ziņojumā par vizīti Latvijā iesaka piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, ratificēt Mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Komisārs iesaka arī atvieglot minoritāšu valodas lietošanas noteikumus, tostarp pieļaujot saraksti ar valsts institūcijām minoritāšu valodās. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2003.gada augustā stingri iesaka Latvijai sekmēt integrācijas procesu, dodot iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem tiem nepilsoņiem, kas ilgu laiku ir bijuši pastāvīgie iedzīvotāji. Komiteja uzsver, ka nepilsoņu piesaistīšanai šim procesam jāizmanto pozitīvie pasākumi, vienlaicīgi nodrošinot, ka nevienam no pasākumiem nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz viņu pašreizējo statusu.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja 2003.gada novembrī ir izskatījusi attiecīgo detalizēto Latvijas ziņojumu. Attiecībā uz nepilsoņu statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā, bet tomēr komiteju uztrauc lielais nepilsoņu skaits Latvijā, kuri saskaņā ar likumu netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne kā bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas kategorijas personas, kurām ir noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos aspektos ir jau pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība.

ANO komiteja pauž bažas par to, ka nepilsoņiem nav iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskus amatus, iespējas strādāt atsevišķās profesijās privātajā sektorā.
ANO Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka Latvijai būtu jānovērš situācijas turpināšanās, kad ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā nepilsoņi, kā pagaidu pasākumu dalībvalstī vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.
Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.– deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 68, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
E.Jaunups.
8.– deputāta Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums– noraidīt. (Starpsauciens; “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.– deputātu Agešina, Bartaševiča un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
E.Jaunups.
9.– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums bija šo priekšlikumu noraidīt, taču vakar 16.jūnijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis savu priekšlikumu ir atsaucis.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
E.Jaunups.
10.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Vai okupācija bija?”)
A.Golubovs (LSP).
(Ejot uz tribīni, deputāts A.Golubovs: “Speciāli tev nebija!”)
Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam ieviest 105.pantā– Satversmes pantā– jaunu normu par to, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Šodien Tautas partija, “Jaunais laiks” nobalsoja “pret” Īres likuma grozījumiem un ar to jūs izdarījāt ļoti labu pakalpojumu– daži desmiti tūkstoši mūsu iedzīvotāji var tikt uz ielas. Ja mēs šeit ieliksim šo normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli, tad viņus neviens nevarēs izlikt uz ielas. Pieņemsim šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 69, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
E.Jaunups.
Godājamie kolēģi! Ir izskatīti uz otro lasījumu visi Latvijas Republikas Satversmei saņemtie priekšlikumi. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 12, atturas– 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups.
2004.gada 1.augusts.
Sēdes vadītājs.
1.augusts. Iebildumu nav. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Attiecīgais grozījums skar 15.panta pirmo daļu, un piedāvātā redakcija ir sekojoša: “Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai kas neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20% apmērā no mēneša pamatalgas. Sods atvelkams no algas.”
Juridiskā komisija šo grozījumu ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimai izteikt atbalstu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 11, atturas– 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.jūlijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Godātie kolēģi! 28., 29., 30. un 31. darba kārtības jautājumi nav izskatāmi pēc būtības. Vai ir iebildumi?
Par procedūru vārds deputātam Dombrovskim, ja es sapratu pareizi. Lūdzu!
V.Dombrovskis (JL).
Šos jautājumus bija lūgts pārnest kā pirmos četrus darba kārtības punktus. Diemžēl tika noraidīti. Tas nozīmē, ka diemžēl turpinās privatizācija pa lēto visu vasaru. Tas ir viss, ko es varu pateikt par procedūru.
Sēdes vadītājs.
Tātad šie darba kārtības jautājumi nav izskatāmi pēc būtības. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi, šobrīd mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Šis ir tas likumprojekts, ko mēs šīsdienas plenārsēdes sākumā izskatījām pirmajā lasījumā.
Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums– Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
2.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
E.Jaunups.
3.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

E.Jaunups.
4.– Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.
E.Jaunups.
6.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
E.Jaunups.
Un 7.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt daļēji.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, slēdzot šīsdienas sesiju, godātie kolēģi, es gribētu pateikties jums par darbu pavasara sesijā un novēlot priecīgus Līgo svētkus, tādu saulainu, siltu, mierīgu vasaru, aicināt pēc šīs sēdes Prezidija un Saeimas Jāņa vārdā uz malku alus un šķēli siera Sarkanajā zālē! Paldies.
Vārds Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Visvaldis Skujiņš, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Vitālijs Orlovs, Juris Sokolovskis, Jevgenija Stalidzāne, Inta Feldmane, Jānis Urbanovičs, Dzintars Zaķis, Roberts Zīle. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam Sarmītei Ķikustei.
S.Ķikuste (JL).
Godātie kolēģi! Iedzīvotāju demogrāfiskās apakškomisijas sēde– ļoti īsa sēde tūlīt Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Cienījamie kolēģi! Pēc 20 minūtēm– pulksten 14.05– Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es arī lūgtu pulksten 14.05 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdes turpinājumu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Marekam Segliņam..
M.Segliņš (TP).