Par Eiropadomes sanāksmi un Starpvaldību konferenci Briselē

Piektdien, 18. jūnijā, Ministru prezidents Indulis Emsis un ārlietu ministrs Rihards Pīks turpināja apspriedes Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē. Ceturtdien, 17.jūnijā, ES valstu un valdību vadītāji piedalījās Starpvaldību konferences sanāksmē un apsprieda nākamā Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidatūras.
Piektdien, 18.jūnijā, Eiropadomes ietvaros ES valstu un valdību vadītāji pārrunāja ES tālāko paplašināšanos, kā arī attiecības ar ES sadarbības partneriem. Pieņemtajā Eiropadomes noslēguma dokumentā ES dalībvalstu un valdību vadītāji apsveica Bulgārijas un Rumānijas panākumus progresu iestāšanās sarunās ar ES un apliecināja, ka mērķis ir tās uzņemt ES 2007.gadā. ES valstu un valdību vadītāji pieņēma lēmumu par iestāšanās ES sarunu atklāšanu ar Horvātiju.
Eiropadomes noslēguma dokumentā iekļauti vairāki Latvijai būtiski jautājumi. ES valstu un valdību vadītāji apsveica Krievijas apņemšanos jau tuvākajā laikā parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju un Igauniju. ES līderi sagaida, ka Krievija vistuvākajā laikā ratificēs maija sākumā parakstīto protokolu par ES un Krievijas partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm.
ES valstu un valdību vadītāji, piedaloties Latvijas premjerministram Indulim Emsim un ārlietu ministram Rihardam Pīkam, piektdien, 18.jūnijā, Starpvaldību konferencē vienojās par ES konstitucionālo līgumu. Latvijas valdība uzskata, ka panāktā vienošanās ir līdzsvarots kompromiss, kurā ņemti vērā galvenie Latvijas aizstāvētie principi, un ES institūciju jautājumos tā ir Latvijai izdevīgāka nekā Nicas līgumā paredzētās ES institūciju reformas.
Vienošanās paredz saglabāt katrai valstij savu komisāru Eiropas Komisijā vēl uz desmit gadiem un iespēju atgriezties pie šā jautājuma lemšanas 2014.gadā. Latvija uzskata, ka šī vienošanās ļaus izvērtēt paplašinātās Eiropas Komisijas darbotiesspēju nākamajos desmit gados un atbilstoši šim vērtējumam pieņemt tālākus lēmumus. Nicas līgums noteica, ka 2009.gadā Eiropas Komisija tiek samazināta un katrai valstij vairs tajā nav sava komisāra.
Vienošanās arī paredz no 2009.gada vienkāršot lēmumu pieņemšanu ES lēmējinstitūcijā Padomē, atsakoties no svērto balsu sistēmas, kāda bija noteikta Nicas līgumā. Nicas līguma vietā, kur Latvijai bija 4 balsis no 345, 2009.gadā stāsies jaunajā ES konstitucionālajā līgumā iekļautā balsošanas metode, kas aizstāj līdzšinējo svērto balsu sistēmu. ES Konstitucionālais līgums paredz, ka lēmumi Padomē ir pieņemti, ja tos atbalsta vairākums (vismaz 55%) ES dalībvalstu un ja šīs dalībvalstis kopīgi pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju. Arī šī balsošanas sistēma Latvijai un citām mazākajām valstīm nodrošina lielāku pārstāvniecību ES Padomē, nekā paredzēts Nicas līgumā, vienlaikus padarot efektīvāku ES lēmumu pieņemšanas procesu.
Jautājumā par Eiropas Parlamentu ES dalībvalstu un valdību vadītāji vienojās palielināt minimālo katras valsts ievēlēto deputātu skaitu no līdzšinējā projektā iekļautajiem četriem deputātiem līdz sešām deputātu vietām. Šāda vienošanās pilnībā saskan ar Latvijas aizstāvēto pozīciju, kurā bija prasīts minimālo deputātu vietu skaitu palielināt līdz pieciem, jo tā palielina mazo valstu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā.
Par lēmumu pieņemšanu dažās jutīgākajās politikas jomās: Nodokļu politikā saglabājas vienbalsības princips, un tas ir tas, ko Latvijas valdība prasīja, Finanšu perspektīva jeb ES daudzgadu budžets arī turpmāk tiks pieņemts ar vienbalsību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments