Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2004., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90302

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mierizlīgumu "Tilts Communications" lietā

Vēl šajā numurā

22.06.2004., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija sēdē

Pieņemti noteikumi “Medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegāžu, kas paredzētas invalīdu un slimnieku personīgajai lietošanai un kam piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi, saraksts”.
Noteikumi nosaka medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādes, kas paredzētas invalīdu un slimnieku personīgajai lietošanai un kam piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi.
Pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi piemēro medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm (ieskaitot komplektējošās un rezerves daļas), kas reģistrētas Veselības ministrijas medicīnisko ierīču un medicīnisko preču reģistrā.
Pazemināto PVN likmi piemēro: aktīvām implantējamām medicīniskajām ierīcēm; anestēzijas un elpināšanas ierīcēm; zobārstniecības un zobu protezēšanas ierīcēm, instrumentiem un materiāliem; elektromehāniskām medicīniskām ierīcēm un to speciālajiem piederumiem; pacientu aprūpē lietojamām ārstniecības iestāžu ierīcēm, priekšmetiem, materiāliem un palīglīdzekļiem; medicīniskām ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā; neaktīvām implantējamām medicīniskajām ierīcēm un materiāliem; oftalmoloģiskām un optiskām medicīniskajām ierīcēm; atkārtoti lietojamiem instrumentiem un ierīcēm; vienreizējas lietošanas instrumentiem, ierīcēm un materiāliem; tehniskajiem palīglīdzekļiem personām ar speciālām vajadzībām u.c.
Pieņemti noteikumi “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums”.
Valsts proves uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Inspekcijas darbības mērķis ir dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirgus attīstība, patērētāju interešu aizstāvība, godīgas konkurences un uzņēmējdarbības atbalsts.
Inspekcijai ir šādas funkcijas: veikt valsts proves uzraudzību Latvijas Republikā; zīmogot dārgmetālu izstrādājumus ar Latvijas Republikā noteiktajiem proves zīmogiem un garantijas zīmēm; izsniegt kvalitātes apliecības, kurās apliecina dārgmetāla provi vai kausējuma sastāvu; reģistrēt vietas, kur veic saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem; reģistrēt dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personiskos zīmogus, kā arī kontrolēt likuma “Par valsts proves uzraudzību” un citu ar šī likuma izpildi saistīto normatīvo aktu ievērošanu; pildīt 1972.gada 15.novembra Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu 5.panta 1.punktā minētās pilnvarotās iestādes funkcijas Latvijā; pildīt likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” noteiktās funkcijas; sniegt ar proves darbu saistītos pakalpojumus; kontrolēt valsts apbalvojumu izgatavošanas procesu un apbalvojumu kvalitāti; pildīt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Inspekcijas darbu vada inspekcijas priekšnieks, kuru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata finanšu ministrs. Inspekcijas priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.februāra noteikumos Nr.56 “Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai””.
Grozījums noteikumos izstrādāts, lai minētos Ministru kabineta noteikumus saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.
Grozījums paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz atļauju vai motivētu atteikumu.
Pieņemts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 12.novembra rīkojumā Nr.710 “Par IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem””.
Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa Andra Mellakaula 2003.gada 24.novembra iesniegumu par atteikšanos līdzdarboties IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas sastāvā un valdības, Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra amatpersonu maiņu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.
Kopējā tirgus neatņemama sastāvdaļa ir Eiropas Savienības pamatbrīvības, tai skaitā brīva preču kustība. Ciltsdarba likuma 5.pants noteica, ka šķirnes materiāla ievešanu un izvešanu atļauts veikt tikai tām fiziskām personām, kas saņēmušas attiecīgu sertifikātu. Grozījumi paredz svītrot nepieciešamību pēc šāda sertifikāta. Līdz ar to netiks ierobežota dzīvnieku ievešana un izvešana, kā arī tiks paplašinātas fizisko personu tiesības.
Grozījums paredz noteikt, ka liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu pēcnācēju atražošanai drīkst izmantot tikai sertificētus vaisliniekus un sertificētu bioproduktu. Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un bioprodukta sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Pieņemti noteikumi “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”.
Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi nosaka administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, par kuriem piešķirami pārkāpumu uzskaites punkti, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus (noteikumu pielikums), to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī transportlīdzekļu vadītāju uzvedības ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību.
Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas mērķi un piemērošanas pamatnoteikumus nosaka Ceļu satiksmes likums, proti, 43.1 pantā noteikts - lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti Sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti – transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti – pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem. Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.
Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā divus līdz piecus gadus atkarībā no pārkāpuma smaguma. Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:
1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu;
2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;
3) apmācības kursi (semināri) drošas transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos;
4) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;
5) transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude;
6) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu, ja sasniegts maksimālais uzskaites punktu skaits.
Pieņemts rīkojums “Par publiska nodibinājuma “Valsts Kultūrkapitāla fonds” padomi”.
Ministru kabinets apstiprina Valsts Kultūrkapitāla fonda (Fonds) padomes sastāvu, kuru veido kultūras ministrs, Finanšu ministrijas pārstāvis, Nacionālās kultūras padomes pārstāvis, Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un katras Fonda nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.
Padomē apstiprināti: Dace Čoldere – Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Helēna Demakova – kultūras ministre; Ligita Gintere – Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve; Nora Ikstena – Nacionālās kultūras padomes pārstāve; Agnese Miltiņa – Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Ojārs Pētersons – Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs; Dita Rietuma – Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Ieva Romanova – Latvijas Radošo savienību padomes pārstāve; Lita Silova – Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja; Dainis Stalts – Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs; Ilonda Stepanova – Finanšu ministrijas pārstāve; Normunds Šnē – Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs; Līga Ulberte – Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim