Daugavas zīmes

Turpinājums no “LV” 11.06.2004.

16. Sērenes pilskalns

Tanī laikā, kad latvieši vēl paši par savu dzimteni un viņas mežiem un druvām kā brīvi ļaudis valdījuši, uz augstā pilskalna pacēlusies lepna latviešu pils. Aiz tās augstiem un bieziem vaļņiem iedzīvotāji slēpušies kara gadījumos. Kad gandrīz visi ļaudis bija krituši cīņā pret bruņiniekiem, tad arī pils ar vēl pāri palikušajiem cilvēkiem nogrimusi. Pils vārds uzticēts kādam vecam kokam, kas pils tuvumā, zem kura agrākie pils iedzīvotāji bija upurējuši saviem dieviem. Ja kāds pils vārdu uzminētu, tad pils līdz ar saviem kareivjiem celtos augšup.
Tā stāsta viena no teikām par Sērenes pilskalnu. Cita atceras, ka pils gājusi bojā liela negaisa un milzīga lietus laikā. Grimstot tā aizsprostojusi kādus pazemes strautus, un skaistās ielejas vietā, kas bijusi pie pilskalna, esot radies staigns purvs. Pati pils nogrimusi tik dziļi, ka tās vietā kalna galā radies neliels ezeriņš, kurā skaidrā laikā varēts saskatīt pils torni. Teikas min arī citus bojāejas cēloņus, bet visas teic, ka pils bijusi ļoti stalta, skaista un varena.
Pilskalns atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Sēreni un Jaunjelgavu, apmēram divus kilometrus no Daugavas. Ja uz to lūkojas no Aizkraukles pilskalna, tad tas labi saskatāms kā mežu apaudzis izcēlums pāri citu koku galotnēm. Taču kreisajā krastā, mežā, tas it kā pazūd un ir pat grūti atrodams – vienīgi tuvējo Pilskalna māju iedzīvotāji un Rasumu saimnieki, kuru zemē pilskalns ir, zina to parādīt.

Foto: Vaida Villeruša

Arheologi saka, ka kalns vēl pētāms, tā kultūrslāņi vēl slēpj savus noslēpumus. Mākslīgu apdares pazīmju neesot, ja nu vienīgi pastāvinātas malas. Blakus Baznīckalns – iespējama sena kulta vieta.
Lai pilskalnu redzēt gribošais gājējs neieietu purvā vai neapmaldītos mežā, Kultūras fonds un Sērenes pašvaldība pēc sakopšanas talkām ir likuši meža ceļa malā trīs akmeņus ar Viļņa Titāna iecirstu norādi: “Uz pilskalnu”. Pilskalna virsotnē nolikts liels pelēkbrūns laukakmens ar uzrakstu “Sērenes pilskalns” un muldiņai līdzīgu iedobi – tādu, kāda varētu būt senam upurakmenim. Bez šīm norādēm pilskalns bija grūti atrodams, lai gan nostāstos labi zināms. A.Pumpurs “Lāčplēsī” skaisto sērenieti, kas reizēm lido pāri Daugavai kā ragana, laiž gaisos kopā ar Aizkraukles Spīdalu.

Vaida Villeruša