Tautsaimniecības attīstība – arī diplomātu darbs

Lai pārrunātu mūsu valsts tautsaimniecības aktualitātes un veicinātu diplomātisko iestāžu darbu ekonomikas attīstības jomā, no 15. līdz 18. jūnijam Rīgā norit Ārlietu ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēta sanāksme.

Sanāksmes galvenās tēmas ir pašreizējā situācija Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības perspektīvas, kā arī Latvijas vēstniecību un ārējo ekonomisko pārstāvniecību sadarbība ar citām institūcijām un nozaru asociācijām valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā. Sanāksmē piedalās 27 diplomāti no 20 Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, turklāt četri no šiem diplomātiem nodarbojas tikai ar ekonomiskajiem jautājumiem. Pašsaprotama ir arī četru LIAA ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītāju piedalīšanās. Jāatgādina, ka aģentūrai ir pārstāvniecības Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Krievijā.

Sanāksmes dalībniekus uzrunāja Latvijas ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš ar gandarījumu atzīmēja, ka četrpadsmit gadus ilgais darbs valsts ekonomikas veidošanā vainagojies ar panākumiem – Latvija no komandekonomikas valsts kļuvusi par valsti ar tirgus ekonomiku. Pašreizējo Latvijas tautsaimniecības attīstības posmu J. Lujāns tēlaini nodēvēja par “veselīga brieduma stadiju”. To apgalvot ļauj pozitīvie tautsaimniecības rādītāji. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 8,8 procenti, ražošanas apjoms pieauga par desmit, bet eksporta apjoms – par vairāk nekā divdesmit procentiem. J. Lujāns tomēr norādīja, ka šādus ekonomikas attīstības rādītājus mūsu valsts būtu varējusi sasniegt jau pirms četriem vai pieciem gadiem, ja toreiz būtu bijusi izstrādāta funkcionējoša sasaiste starp valsts tautsaimniecības attīstības īstermiņa un ilgtermiņa plānošanas procesiem. Tāpēc kā vienu no visas valsts prioritātēm ministrs minēja tautsaimniecības vienotās stratēģijas ieviešanu, kas var nodrošināt ekonomikas turpmākās attīstības stabilitāti. Stratēģijā valsts politika un mērķi ir noteikti, balstoties uz esošās ekonomiskās situācijas un prognožu izvērtējumu. J. Lujāns uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijas galveno uzdevumu skaitā ir arī pilnvērtīga Eiropas Savienības struktūrfondu apguve uzņēmējdarbības atbalstam, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas īstenošana, eksporta veicināšanas programmas izstrāde un realizācija, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu, kā arī Tirdzniecības likuma izstrāde. Ministrs norādīja, ka tirgus attīstībai ir nepieciešama sakārtota, stabila un uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un šādu vidi radīt ir valsts galvenais uzdevums.
J. Lujāns aicināja Latvijas diplomātiskos darbiniekus, it īpaši ekonomisko sakaru jomā strādājošos, iepazīties ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām tautsaimniecības attīstības pamatnostādnēm un šo informāciju izmantot savā darbā ārvalstīs, lai kopējiem spēkiem veicinātu ārvalstu investīciju ieplūšanu mūsu valsts ekonomikā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv