Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam šā gada 10.jūnija Saeimas sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par priekšlikumiem grozīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 26.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Tātad lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 20, atturas – 8 deputāti. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 27. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 28, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 28.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 25, atturas – 3. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz arī izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 30.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””.
Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “pret” darba kārtības izmaiņu. Lūdzu!
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Es gribu norādīt uz to situāciju, kāda ir izveidojusies šobrīd Tautsaimniecības komisijā. Tātad šī ir viena pakete, kas ir par privatizācijas sertifikātu izmantošanu un arī par privatizāciju kopumā. Pakete sastāv no vairāk nekā astoņiem likumiem. Tātad pirmoreiz, kad šī pakete ienāca Saeimā, bija pagājušā gada vasara, 81.panta kārtībā. Pakete ienāca ar galveno domu, pirmkārt, noteikt precīzus termiņus, kad beidzas privatizācijas sertifikātu izmantošana, kad beidzas arī piedāvājums, ko valsts vai pašvaldība var piedāvāt uz privatizāciju. Un kas arī ir viens no svarīgākajiem, ar galveno domu – tātad sakārtot to cenu vai to vērtību, par kādu tiek veikta privatizācija, kā arī atsavināšana.
Tātad pirmais mēģinājums torpedēt šo paketi izdevās “zaļajiem un zemniekiem” tad, kad mēs bijām vēl joprojām vadošajā koalīcijā, tad tika nobremzēts, atkārtoti pagājušā gada novembrī šī pakete ienāca tātad Saeimā. Un kas tad īsti notiek šobrīd?
No novembra mēneša mēs esam ar šo likumprojektu paketi strādājuši, darba grupā cītīgi visus noteikumus izstrādājuši, ir pienācis pēdējais lasījums, ir pienācis pēdējais brīdis. Darba grupa ir tikusi skaidrībā ar visiem nosacījumiem un noteikumiem.
Pēdējā Tautsaimniecības komisijas sēdē Kalvīša kungs paziņoja, ka ir juridiskas pretrunas, lai gan nevar norādīt, kādas ir šīs pretrunas, un diezgan kategoriski lūdz nobremzēt šo visu paketi līdz tātad rudens sesijai.
Šī situācija liek domāt īstenībā par to, ka kārtējo reizi šauras ekonomiskās intereses dominē pār to, nu īstenībā pār sabiedrības interesēm.
Acīmredzot privatizācija par sviestmaizi, ja tā to var teikt, turpināsies. Turpināsies kā minimums līdz rudens sesijai, kad šis likumprojekts tiks pieņemts un sakārtots.
Kā vienu no piemēriem acīmredzot mēs varētu minēt Jūrmalas, teiksim, tenisa kortus Lielupē, kuri steigā un ātrumā tiek nodoti privatizācijai. Kāda būs šī cena, tā būs viena sviestmaize vai divas sviestmaizes, to tad nu mēs redzēsim. Paldies! Es aicinu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Tātad lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – 4. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt

22.darba kārtības jautājumu – likumprojekta “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” izskatīšanu otrajam lasījumam.
Vienlaikus komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut Saeimas 2004.gada 17.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lūgumu – iekļaut šā gada 10.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi! Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 45, atturas – 14. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Skujiņa, Šķestera, Kāposta, Ulmes un Jaundžeikara lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” papildus iekļaut likumprojektu “Likums par biodegvielu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 28, neviens neatturas. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsojam par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 26, atturas – 3. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības... (Starpsaucieni: “Ir! Balsot!”)
Es atvainojos! “Pret” darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Valdis Dombrovskis. Lūdzu!
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Es tikai gribēju papildināt to, ko teica jau mūsu kolēģis Zaķa kungs. Diemžēl nožēlojami, ka jāsecina, ka valdošā sarkani oranžā koalīcija grib turpināt valsts īpašuma privatizāciju “par sviestmaizi”. Jo viens no svarīgākajiem jautājumiem visā šajā likumprojektu paketē bija tas, ka nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā tiktu pārdoti par tirgus cenu, palielinot arī latu īpatsvaru tātad kopējā privatizācijas līdzekļu kopumā. Tātad privatizācija vairāk par latiem un pēc tirgus vērtības.
Ko tad piedāvā valdošā koalīcija? Valdošā koalīcija piedāvā visu vasaru turpināt privatizāciju Rīgā un Jūrmalā par sertifikātiem un pēc kadastrālās vērtības, kura jau ir daudzkārt zemāka par reālo tirgus vērtību. Faktiski valdošā koalīcija piedāvā turpināt visu vasaru privatizēt valsts īpašumus “par sviestmaizi”.
Tāpēc es aicinu balsot pret šādiem priekšlikumiem!
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 28, neviens neatturas. Darba kārtība izmainīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi Prezidijam lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zems reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”. Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 26, atturas – 4. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 28, atturas – 1. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – 1. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies!
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 1. Darba kārtība ir izmainīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 3. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15. jūlijam”. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 26, atturas – 3. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Repšes, Zaķa, Latkovska, Ķikustes un citu deputātu lūgumu – iekļaut 10.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Radzeviča atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Pieprasījumu komisijas”.
“Par” iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Droši varu runāt to “Jaunā laika” vēlētāju vārdā, pateicoties kuriem Andrejs Radzevičs šeit sēž. Apzināti saku “sēž”, jo par deputāta darbu grūti nosaukt ienākšanu Saeimā uz dažām stundām sēdes laikā. Tādā veidā viņš nepārstāv ne to cilvēku intereses, kuri viņu ievēlēja, ne arī to, kuri viņu ir dabūjuši par ministru, jo ir skaidrs, ka, sēžot divos krēslos vienlaikus, nevienu no abiem krēsliem nevar ieņemt pilnvērtīgi. Kolēģi Aizsardzības un iekšlietu komisijā nevar man nepiekrist, ka, aizņemot vietu komisijā, deputāts Radzevičs bieži rada problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, kā arī pašai koalīcijai balsojumos. Mēnešiem neierodoties uz sēdēm arī tajās retajās reizēs, kad atrod laiku savu deputāta tiešo pienākumu veikšanai, nevar pilnvērtīgi diskutēt, jo vienkārši nezina, par ko. “Jaunais laiks” vairākkārt ir aicinājis deputātu Radzeviču būt godīgam pret sevi un vismaz kādu no saviem pienākumiem, bet tas nav izdevies. Arī Kārtības rullī paredzētajā kārtībā nav iespējams viņu aicināt strādāt, jo deputāts Radzevičs nepieder ne pie vienas frakcijas.
Tāpēc lūdzu atbalstīt “Jaunā laika” ierosinājumu – iekļaut darba kārtībā šo jautājumu un atsaukt deputātu no komisijām, kurās viņš nestrādā, tādējādi atvieglojot arī paša ministra Andreja Radzeviča darbu. Paldies!
Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 61, atturas – 3 deputāti. Darba kārtība nav izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krasta, Kariņa, Dombrovska, Reira, Gulbja un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – iekļaut 10.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par finansējuma nesamazināšanu virknei Latgales mazo slimnīcu”, “Par ārstniecības iestāžu pārprofilēšanu Latgalē” un “Veselības aprūpes struktūrplāna ieviešana”. Cienījamie kolēģi, deputāts Māris Grīnblats atsauc savu parakstu, tādēļ šis dokuments nav izskatāms. Paldies!
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Kariņa, Reira, Šadurska un Zaķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es vēršos pie valdošās koalīcijas partiju deputātiem. Pie Tautas partijas, pie Tautas saskaņas partijas, pie Zaļo un Zemnieku savienības, pie Pirmās partijas deputātiem. Visiem jums, kas ar savu balsojumu 27.maija sēdē, balsojot “pret” budžeta grozījumiem, nobalsojāt pret algu pielikumu pedagogiem un pensiju indeksāciju pensionāriem. Nobalsojāt “pret”, aizstājot 40 latus skolotāja un četrarpus latus pensionāra maciņā ar Gundara Bērziņa, kā viņš pats saka, ar pilnu atbildību dotu solījumu no Saeimas tribīnes. Nu ko lai saka? Ekvivalenta vērtību apmaiņa. Varbūt Bērziņa solījums ir pat vērtīgāks par naudu, jo naudu iztērēs, bet solījums paliks mūžīgs.
Mūsu cienījamais premjers Emsis ir sašutis par (citēju) “melīgajiem apgalvojumiem, ko izplatot partija “Jaunais laiks””. Līdzīgi ir izteikusies Tautas partija, sakot, ka “Jaunais laiks” atkal (citēju): “cenšas apzināti maldināt skolotājus un sabiedrību”. To pašu dziesmu dzied Latvijas Pirmā partija un Tautas saskaņas partija. Nu visi mūsu stāsta varoņi. Un vai zināt, kāpēc tie ir meli? Un kas ir šie meli? Galvenā nelaime ir tā, ka “Jaunais laiks” ir nosūtījis skolām Saeimas balsojuma izdruku, un tie ir visdrausmīgākie apmelojumi – parādīt, kā valdošā koalīcija balso, ko valdošā koalīcija dara, nevis runā medus saldas frāzes no tribīnes. Tas ir visbriesmīgākais apmelojums par jums, valdošie, pateikt patiesību. Salīdzināsim, ko jūs, cienījamie varas partiju deputāti, runājāt, būdami opozīcijā, un cik ļoti jūsu toreiz rūpes atšķīrās no jūsu vienaldzības tagad.
Pirms gada bija līdzīga situācija. No septembra pedagogiem pienācās algas palielinājums. Un 2003.gada 20.februārī – februārī, nevis vasarā, Tautas partijas deputāts Ābiķis no valdības prasīja naudu iestrādāt budžetā nekavējoties. Tūlīt un tagad.... (No zāles deputāts Dz.ābiķis: “Kāpēc neiestrādāji!”) Februārī! Kāda var būt runa par grozījumiem vasarā? Varat palasīt Saeimas stenogrammas, kolēģi! Toreiz Ābiķis teica: tā ir cilvēku muļķošana. Kāpēc budžetā neatspoguļojas? Kāpēc pedagogu algas palielinājums nav iestrādāts budžetā? Solījums grozīt budžetu vasarā un piešķirt finansējumu ir tikai solījums, un, starp citu, šā gada augstskolu absolventi jau šobrīd domā, vai iet strādāt uz skolām vai neiet. Viņi tagad analizēs budžetu un skatīsies, vai algas paaugstinājums ir tur ierēķināts vai nav, un varbūt viņi savu izvēli izdarīs jau tagad – viņi to izdarīs tagad, nevis mēnesi pirms septembra, pirms skolas gada sākuma, kad valdība sola grozīt budžetu.
Ābiķa kungs! Kāpēc jūs tik ļoti rūpējāties par skolotājiem pirms gada, bet kāpēc šodien skolotājiem pietiek ar solījumu?

Nav jau solīts pat vasarā vairs grozīt budžetu. Nu jau valdība runā par to, ka
gan jau izgrozīs rudenī. Nu ko tur! Septembrī sāks tērēt novembra un decem-
bra naudu, un tad jau redzēs. Nē, godātie! Tā ir afēra! Tā ir avantūra! Un šīs blēņas jums neizdosies iestāstīt sabiedrībai!

Arī augstskolu pasniedzēji ir pedagogi un asistenti šodien saņem 120 latus mēnesī, lektori – 136 latus, bet saskaņā ar likumu minimums ir 160 lati. Pacelt šīs asistentu un lektoru algas ar grozījumiem rudenī tehniski nav iespējams, un jums, bijušais finanšu ministr Bērziņ, to vajadzētu saprast, pirms bārstāt tukšos solījumus no Saeimas tribīnes. Tiesa, jūsu solījumi ir zelta svarā.
Godātie valdošo partiju deputāti! Laiks ir sākt apzināties, ka Emša valdība ar savu bezdarbību jau ne tikai ir izsmēlusi sabiedrības uzticības kredītu, bet jau kļūst sabiedrībai bīstama. Kāds politiķis nupat nesen ir sacījis, ka “Jaunais laiks” jau var stādīt pozīcijai priekšā eņģeli un arī to nositīs. Protams, jūs jau varat atkal nobalsot pret...
Sēdes vadītāja.
Šadurska kungs, jūsu laiks ir beidzies.

K.Šadurskis.
... Godātā priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā to, ka mani ļoti... vairākkārt pārtrauca deputāti, varbūt es varu pusminūti turpināt un pabeigt.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Troksnis zālē.) Lūdzu, runājiet! (Troksnis zālē.)
Deputāts Dzintars Ābiķis lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par runas laika pagarināšanu uz 1 minūti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 38, atturas – 5. Lūdzu, runājiet vēl 1 minūti.
K.Šadurskis.
Paldies! Protams, jūs varat atkal nobalsot “pret” arī šodien pret budžeta grozījumiem, bet mēs neatlaidīsimies. Un, ja jūs neķersities pie darba, godātie valdošie, mēs jums liksim rīt krupi pēc krupja. Un jūs rīsiet šos krupjus, kamēr sabiedrībai tas apniks.
Es esmu pilnvarots paziņot Jaunā laika frakcijas viedokli, ka pedagogu algu, pensiju indeksāciju un māmiņu algu jautājumu mēs saistām ar uzticības jautājumu Emša valdībai. Mums nav pieņemami jūsu tukšie solījumi budžeta grozījumu sakarā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Pirmās partijas deputātes Stalidzānes jau mēnesi sabotētais bērna kopšanas pabalsta jautājums, to spītīgi neiekļaujot komisijas darba kārtībā.
Vienā no iepriekšējām sēdēm Saeimas vairākums tomēr bija spiests pieņemt “Jaunā laika” spiedienu un tā rezultātā paaugstināt... nodot komisijām jautājumu par neapliekamā minimuma paaugstinājumu. Toreiz Gundars Bērziņš sacīja: “Saeimā vairs nebūs šīs bezjēdzīgās, ietiepīgās, aprobežotās trakošanas...”
Sēdes vadītāja.
Šadurska kungs, jūsu minūte arī ir beigusies!
K.Šadurskis.
Nodosim šo likumprojektu komisijām. Paldies! (Starpsaucieni: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos paust savu viedokli par šo te priekšlikumu.
Ir zināms, ka iepriekšējās valdības krīzi ar tai sekojošo demisiju izraisīja toreizējā valdības vadītāja Einara Repšes un bijušā izglītības un zinātnes ministra Šadurska nevēlēšanās pildīt Izglītības likumu – no 2004.gada 1.septembra atzīt, ka skolotāju alga nevar būt zemāka par divām minimālajām algām, tas ir, 160 latu. Kārlis Šadurskis piedāvāja citu, sarežģītāku, skolotāju algas aprēķināšanas kārtību, kuras būtība bija samazināt ar likumu noteikto minimālo skolotāju algu. Toreiz Saeima Šadurska ierosinājumam nepiekrita, un Repšes valdība demisionēja, jo nespēja panākt savu.
Vēlos atgādināt arī par 2003.gada 28.februāra notikumiem Saeimā. Tas ir valsts budžets un Tautas saskaņas partijas, kā arī PCTVL, kā arī Tautas partijas priekšlikumi rezervēt skolotāju algu paaugstināšanai 4 600 000 latu atbilstoši valdības apstiprinātajam grafikam. Un toreiz konsekventi par skolotājiem, par skolotāju algām balsoja tikai un vienīgi Tautas saskaņas partija, Tautas partija un PCTVL. Pret balsoja 55 deputāti, tai skaitā “Jaunā laika” deputāti, tai skaitā “tēvzemieši”. Tagad Šadurska un “Jaunā laika” pozīcija ir mainījusies uz pilnīgi pretējo – no skolotāju tiesību noliedzēja Šadurskis ir kļuvis par viskvēlāko skolotāju tiesību aizstāvi, bet tikai vārdos, un nekautrējas par savu pēkšņo apgaismību publiski paziņot visām skolām.

Tautas saskaņas partijas frakcija paziņo, ka “Jaunā laika” frakcijas vēlmei – tūlīt, jau no rītdienas, palielināt skolotāju algām valsts budžetā paredzēto finansējumu – nav nekāda sakara ar patiesām rūpēm par skolotājiem. Nepieciešamie valsts budžeta grozījumi Finanšu ministrijā tiek gatavoti un kompleksi, nevis atrauti vienā budžeta postenī, kā piedāvā “Jaunais laiks”, un tiks izskatīti Saeimā. Skolotāju algas tiks nodrošinātas pilnībā. Pretējā gadījumā valdība kritīs. Valsts budžets ir pārāk nopietna un sabalansēta lieta, lai to pakļautu tradicionālajiem “Jaunā laika” un Šadurska avantūristiskajiem izgājieniem. Pietiks jau ar izglītības reformas avantūrām, par kurām maksā visa sabiedrība!
Tautas saskaņas partija atbalsta un arī turpmāk atbalstīs sabalansētu un plānveidīgu valsts budžeta politiku un neatbalstīs nekādu avantūrismu šajā jomā. Mēs nedancosim līdzi “Jaunajam laikam”! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 53, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Konvencijas par turpmāko daudzpusīgo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna Ziemeļrietumu daļā” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos ko Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecībai, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Cileviča, Klementjeva, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Šis likumprojekts tapa sadarbībā ar Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrību. Un likumprojekta būtība ir papildināt 30.panta otro daļu ar vienīgo teikumu, ka autotransporta līdzekļa vadītājam jābūt darba attiecībās ar pārvadātāju speciālās atļaujas licences īpašnieku. Autopārvadājumu likumā atsevišķi nav atrunāts, ka autotransporta līdzekļa vadītājam, gadījumā ja viņš veic regulārus pasažieru pārvadājumus, jābūt darba attiecībās ar pārvadātāju. Tādas normas neesamība novedusi pie situācijas, ka pārvadātājs, izmantojot likumdošanas nepilnības, noformē savas attiecības ar transportlīdzekļa vadītājiem–šoferiem kā ar individuāliem komersantiem. Tas ļauj pārvadātājiem ekonomēt līdzekļus uz nodokļu maksājumiem, īpaši nemaksājot nodokli par faktiski viņa uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem. “Ieguvums”, protams, pēdiņās, ir arī tas, ka jebkurā brīdī pārvadātājs var lauzt līgumu un bez liekiem tēriņiem atbrīvoties no tāda neērta darbinieka. Acīmredzami var rasties jautājums: kāpēc šoferis piekrita lauzt darba līgumu un veidot attiecības uz jauna pamata, ja būšot individuālais komersants.
Es gribu atgādināt, ka, tikko šis jaunais Autopārvadājumu likums stājās spēkā, visi darba līgumi tika lauzti un patiešām pārveidoti par attiecībām starp pārvadātāju un šoferi kā ar individuālo komersantu. Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša: uzņēmuma saimnieks nostāda vadītāju izvēles priekšā – vai strādāsi uz tiem noteikumiem, kurus es tev piedāvāšu, vai nestrādāsi vispār. Rezultātā īpaši uzstājīgie un gudrie jau ir bezdarbnieki.
Bēdīgi ir arī tas, ka sistēma iedzīvojas ne tikai privātajos uzņēmumos, bet pilnā sparā darbojas arī pašvaldības uzņēmumos.
Cienījamie kolēģi! Mūsu uzdevums – palīdzēt veidot godīgus spēles noteikumus pasažieru pārvadājumu jomā, un tas reizēm dos papildu līdzekļus sociālajam budžetam un palielinās, noteikti palielinās šoferu sociālās garantijas.
Piedāvāju atbalstīt un virzīt to izskatīšanu uz komisijām! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts pieteicies runāt “pret” nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilstāvokļa aktu likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!...
Vai deputāte Ina Druviete... Es atvainojos! Pirms balsojuma... Deputāte Ina Druviete ir pieteikusies runāt par procedūru, ja? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!
I.Druviete (JL).
Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un tas attieksies arī uz vēl trim likumprojektiem, ko mēs pašlaik izskatām.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!
I.Druviete (JL).
Lūdzam nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Balsojam par to, lai likumprojekts tiktu nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

šlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Skujiņa, Šķestera, Kāposta, Ulmes un Jaundžeikara iesniegto likumprojektu “Likums par biodegvielu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt “par”. Lūdzu!
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Šis ir, manuprāt, viens no ļoti svarīgajiem likumiem, kas ir saistībā tieši ar lauku vides un lauksaimniecības attīstību Latvijā. Redziet, pagājušā valdība vēl paspēja pieņemt koncepciju par biodegvielas izmantošanu Latvijā. Šis savukārt ir likums, kurš pilnīgi precīzi uzliktu rāmjus un reglamentētu to, kā tad notiek gan šī biodegvielas aprite Latvijā, gan arī varbūt palīdzība un īstenībā visa aprite, kas saistīta ar šo lietu.
Mēs šo likumu labprāt atbalstām, bet mūs rada bažīgus tikai daži apstākļi. Pirmkārt, ņemot vērā to, ka šajā likumā kompetence tomēr ir trīs ministrijām – Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai, neviena no šīm ministrijām nav pacentusies izstrādāt šo likumu, savukārt likums ir izstrādāts un iesniegts no atsevišķiem deputātiem – deputāta Skujiņa, Ulmes, Kāposta, Šķestera un Ozoliņa. Šeit pat nav neviena no Tautsaimniecības komisijas deputātiem.
Otra lieta, kas dara nedaudz mūs bažīgus, ir tas, ka tomēr šim likumam šādā juridiskā tekstā ir diezgan slikta kvalitāte, vienkārši izsakoties. Kā jau es minēju, mēs šo likumu atbalstām noteikti, jo ar šā likuma palīdzību viena ļoti liela Latvijas tautsaimniecības daļa spēs iegūt ievērojamu potenciālu attīstībai. Bet uzreiz atgādinu, ka te būs jāiegulda ļoti liels darbs, lai sakārtotu šo likumu no juridiskās tehnikas viedokļa. Paldies! Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret– nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir nosūtījusi Saeimas Prezidijam šāda satura vēstuli: “Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2.jūnija sēdē izskatīja desmit Saeimas deputātu iesniegumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta pirmo daļu un Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktu. Tā kā komisijas rīcībā nav materiālu, kas apstiprinātu Radio un televīzijas likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā minētos pārkāpumus, citēju, “viņš izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību, un tas ir izraisījis būtiskas sekas”, komisija neatbalsta Imanta Rākina atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes.
Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta pirmajai daļai komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu, kas deputātiem ir pieejams izdales materiālos.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit iet runa drīzāk nevis par materiālu esamību, bet par šo esošo materiālu interpretāciju. Komisija uzskatīja, ka šie materiāli nepierāda, ka Rākina kungs pārkāpis likumu. Desmit iesniedzēji uzskata, ka tas ir pietiekošs pierādījums. Diemžēl procedūras dēļ šeit nekādi pamatojumi nav pievienoti, tāpēc es ļoti īsi pacentīšos pamatot, kāpēc mēs uzskatām, ka Rākina kungs neatbilst ieņemamajam amatam. Runa ir par Rākina kunga interviju avīzē “DDD”, kurā Rākina kungs pilnīgi atklāti atbalsta tā saucamo dekolonizācijas koncepciju. Kur mēs saskatām pārkāpumu? Rākina kungs ir amatpersona. Saskaņā ar likumu es nenosaukšu pantus, es esmu pārliecināts, ka jūs to visi zināt, sabiedriskajai televīzijai jābūt politiski neitrālai.
Nacionālās radio un televīzijas padomes uzdevums ir kontrolēt sabiedrisko televīziju, tātad arī padomei jābūt politiski neitrālai, un īpaši padomes vadītājam jāseko, lai patiešām sabiedriskā televīzija nekļūtu par ieroci viena politiskā spēka rokās. Pastāv koncepcija, ko apstiprināja valsts: mēs veicinām sabiedrības integrāciju! Dekolonizācijas koncepcija tika noraidīta pēc vairāku gadu ilgām debatēm. Mēs visi to ļoti labi zinām. Vai tas ir pieņemams, ka tik atbildīga amatpersona, kam ir ļoti liela ietekme uz varenu līdzekli sabiedriskās domas veidošanā, kā Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs publiski atbalsta dekolonizācijas koncepciju, kas ir pilnīgi pretrunā ar valsts oficiālo nostāju?
Kādi ir rezultāti? Kā tie paši nepilsoņi, kā tās pašas minoritātes... pie minoritātēm piederošās personas uztvers valsts politiku integrācijas jomā? Vai mēs esam konsekventi? Vai visas valsts amatpersonas seko šai koncepcijai?
Es jums pateikšu: viņi to uztver kā liekulību, kā divkosību, kā pilnīgi eksportam domāto variantu, ka mēs ārzemēs runājam par integrāciju, bet pašu mājās ļoti atbildīgi un augsti stāvoši valsts ierēdņi var atļauties atklāti runāt par dekolonizācijas veicināšanu.
Gribu uzsvērt vēlreiz: mēs visnotaļ atbalstām vārda brīvību. Un, protams, katram ir tiesības uz politisku pārliecību. Mēs zinām, ka vairāki kolēģi Saeimā, Ozoliņa kungs atbalsta dekolonizācijas koncepciju. Viņš ir vēlēta persona, viņam ir visas tiesības tā rīkoties. Šeit ir runa par kaut ko citu. Šeit ir runa par amatpersonu – ļoti augsti stāvošu un ietekmīgu amatpersonu. Un es uzskatu, ka pirmām kārtām valdībai nevajadzētu atļaut šādu rīcību, jo šāda rīcība pirmām kārtām diskreditē valsts oficiālo politiku, ko šajā gadījumā arī mēs kā opozīcijas partija atbalstām. Es domāju – integrācijas politiku, bet nevis deklaratīvo, nevis divkosīgo integrāciju, bet patieso integrāciju. Un šajā gadījumā es uzskatu, ka tas bija ārkārtīgi kaitīgi integrācijas procesam.
Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka reiz jāparāda ierēdņiem un visiem cilvēkiem Latvijā, ka, ja jau mēs runājam par sabiedrības integrāciju, tad mēs uztveram to nopietni, nevis vārdos, nevis eksportam, mēs domājam, ka mēs rīkosimies diezgan konsekventi. Un mūsu piedāvātais lēmums būs ļoti spilgts apliecinājums tam.
Tāpēc es aicinu visus, kas patiešām uztver sabiedrības integrāciju kā valstij svarīgu uzdevumu, tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu. Nav neaizvietojamu cilvēku. Es saprotu, ka Rākina kungs pieder pie tās nomenklatūras, kas jau vairākus gadu desmitus pie visiem režīmiem sēž augstos krēslos. Bet ir jautājums: “Vai šādi cilvēki mums ir vajadzīgi, lai īstenotu sabiedrības integrācijas politiku?”
Tātad mēs uzskatām, ka tas ir klajš likuma pārkāpums. Tomēr viens likums, viena taisnība visiem, un neatkarīgi no amatiem, cilvēkus, kas pārkāpj likumus, jāsoda. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Aicinu jūs atbalstīt mūsu lēmuma projektu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Domāju, ka šajā reizē nav mērķtiecīgi izvērst diskusijas par to, kas ir sabiedrības integrācija, jo mums visiem ir saistoša mūsu valdības apstiprinātā sabiedrības integrācijas programma, kuru, nešaubos, atbalsta deputātu vairākums un arī es personiski, lai nerastos šaubas par to, ko es teikšu turpmāk.

Es analizēšu gan kolēģa Cileviča teikto, gan arī presē lasīto pamatojumu Rākina it kā pārkāpumam.
Pirmkārt, es gribu “piesieties” pie vārdiem “izraisījis būtiskas sekas”. Vai izraisījis dekolonizāciju? Kur jūs redzat šīs būtiskās sekas? Vārda brīvības ietvaros gan amatpersonas, gan deputāti, gan žurnālisti, gan ikviens mūsu sabiedrības loceklis izsaka domas, kas var būt nepieņemamas cilvēkiem ar citādiem politiskiem uzskatiem, bet būtiskas sekas, manuprāt, nav iestājušās nevienā gadījumā. Mūsu sabiedrības integrācija turpinās tiešā saskaņā ar to, kā tas ir paredzēts integrācijas programmā. Un to ir grūti apturēt pat aktivitātēm, kuras zināmā mērā atbalsta šī pieprasījuma iesniedzēji.
Tālāk. Ir šis tīšais likuma pārkāpums? Politiskā neitralitāte? Bet tādā gadījumā mums ir jāatzīst, ka ir pastāvējusi šī kolonizācija, ja jau pašas dekolonizācijas jēdziena piesaukšana var tikt uzskatīta par būtisku kaitējumu valsts interesēm.
Dekolonizāciju varam saprast arī garīgā, mentālā nozīmē, tas nebūt nebūtu identisks jēdziens deportācijai, kā mums to, lūk, vēlas iestāstīt pieteikuma iesniedzēji. Dekolonizācija nozīmē arī mūsu apziņas atbrīvošanu no padomju mantojuma sekām. Un vai tiešām kāds iebildīs pret to? Tādēļ es uzskatu, ka šim iesniegumam nav pamata. Imants Rākins savus pienākumus Nacionālajā radio un televīzijas padomē veic godam.
Un es aicinu neatbalstīt priekšlikumu par viņa atsaukšanu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šeit es gribētu pateikt, ka, manuprāt, Rākina kungs nav, nepārstāv nekādu partiju politiskās intereses un, cik man ir izdevies novērot viņa darbību, viņš ir samērā neitrāls.
Tagad par to, ko teica deputāts Cilevičs. Pirmkārt, es domāju, ka nav īsti precīzi paziņot, ka integrācijas politika varētu būt pretrunā... jeb dekolonizācijas jeb deokupācijas politika varētu būt kaut kādā pretrunā ar integrācijas politiku. Es gribētu Cileviča kungam atgādināt, ka Saeima nav atcēlusi 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kur konstatējošā daļā ir aprakstīts, kā Padomju Savienības laikā notika šī Latvijas kolonizācija, kā tika, kādā veidā tika vērsta darbība pret vietējām tradīcijām, vietējo kultūru, tiek konstatēts fakts par to, ka tika ievesti ļoti daudzi cilvēki – migranti no citām PSRS republikām, un tas ir konstatējams, es nezinu, kāpēc bieži vien gan mūsu kolēģi deputāti no kreisajām frakcijām, gan arī, piemēram, daudzi Krievijas inteliģenti uzsver, ka to, kas Padomju Savienības laikā tika pieņemts...
Sēdes vadītāja.
Par lēmuma projektu, lūdzu, runājiet!
A.Kiršteins.
... kaut kādā mērā jāuztver kā uzbrukums, teiksim, pašreizējām valstīm vai valdībām. Es domāju, ka šī deklarācija ir samērā neitrāla. Un tur ir precīzi teikts, ka Latvijas valstij jālūdz starptautiskās organizācijas... un tas attiecas arī uz jums, Cileviča kungs! ... un valdības, citu valstu valdības, likvidēt šīs okupācijas sekas un palīdzēt cilvēkiem repatriēties uz etnisko dzimteni. Un tas nav pretrunā ar integrāciju. Jo tur nav runa, ka kāds būtu jādeportē. Iet runa par tiem cilvēkiem...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, lūdzu, runājiet par lēmuma projektu par Imanta Rākina pirmstermiņa atcelšanu ...

A.Kiršteins.
Jā, tieši par šo lēmumu. Tātad tas, ko dara godājamais Rākina kungs, nav pretrunā ar šo te lēmumu, ko mēs Saeimā esam pieņēmuši.
Bet es gribētu vēl uzsvērt, ka naturalizācija, kas notiek Latvijā, un integrācijas politika jau neatbild uz tādiem jautājumiem, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas sešpadsmit reizes liek latviešu valodas eksāmenu. Tā ir klaja līdzekļu izniekošana, tā ir laika izniekošana, un tā ir absolūta necieņa pret Latvijas valsti. Integrācijas politika, godājamais Cileviča kungs, arī neaptver PSRS virsniekus, kuri tiek diskriminēti bezkaunīgā veidā un kuriem neļauj dzīvot Maskavā un Ļeņingradā savā laikā. Tā neaptver tos 500 000 cilvēkus, kuri balsoja pret Latvijas neatkarību, bet es domāju, ka no viņiem liela daļa ir pārdomājuši tagad un ir diezgan lojāli, varbūt neitrāli Latvijas valstij.
Bet es pilnībā pievienojos godājamai Aldermanes kundzei, kura teica, ka uz šo brīdi integrējušies jeb ieguvuši Latvijas pilsonību ir 70 000. Un apmēram 70 000 cilvēku gaida vēl rindā. Viņi varētu būt šie nākamie pilsoņi. Tātad kopā šī programma, Cileviča kungs, aptver ne vairāk kā 150 000.
Ko darīt ar pārējiem 300 000? Un šeit ir tā atbilde. Vajadzētu palasīt mūsu pašu Saeimas pieņemtos dokumentus, sākot ar Deklarāciju par Latvijas okupāciju, vajadzētu palasīt Starptautiskās migrācijas organizācijas dažādus lēmumus un turpināt šiem cilvēkiem palīdzēt, gan tiem, kam ir radi... Un tad man vēl ir jautājums – ko darīt ar tiem tūkstošiem cilvēku, kas ir iedevuši iesniegumus Krievijas vēstniecībā, ka viņi vēlētos izbraukt. Vai mēs viņus ar varu vilksim no šīs... liksim viņiem šos dokumentus ņemt atpakaļ un ar varu spiedīsim integrēties latviešu kultūrā? Nu tā taču nenotiks! Tāpēc es domāju, ka vajadzētu beigt maldināt, Cileviča kungs, sabiedrību. Tās ir dažādas programmas. Ir programma, kas palīdz cilvēkiem repatriēties, un tas attiecas arī uz latviešiem, kuri dzīvo citās valstīs, arī Sibīrijā, arī citās Krievijas daļās...
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, mēs jums izslēgsim mikrofonu, ja jūs neturēsities pie temata.
A.Kiršteins.
Jā, es runāju, godājamā Ūdres kundze, tieši pašreiz par to, ka nav nekādas pretrunas šeit ar integrācijas programmu un nav nekādas pretrunas ar deokupācijas programmu. Un es domāju, ja visi pārējie valdības locekļi ievērotu šos principus, tad mums atkristu ļoti daudzas problēmas. Mēs beigtu sevi mānīt. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Deputāts Pēteris Tabūns. Atgādinu, ka mēs skatām lēmuma projektu “Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja amata” un deputātus lūdzu pieturēties pie konkrētā temata apspriešanas.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā dīvains ir šis piedāvājums.
Cileviča kungs, jūs te no tribīnes bieži sakāt, ka... un mēģināt mūs pārliecināt, ka esat ļoti gudrs un zinošs visās jomās, bet nu gan jūs esat pierādījis nupat arī ar savu runāšanu, ka tāds ķīselis galvā vien jums ir. Jo ko jūs gribējāt? Lai Radio un televīzijas padomi vadītu galīgs muļķis, kas neatšķir neko, līdzīgi Golubova kungam, kurš vēl šobrīd nav sapratis, ka Latvija bija okupēta.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, izvēlieties izteicienus!
P.Tabūns.
Tātad, ko tas nozīmē? Rākina kungs izteicās, es gribētu sacīt, ļoti piesardzīgi par šīm lietām. Ļoti piesardzīgi. Viņš teica, ka dekolonizācija ir taisnīga. Dekolonizācija... nu, dīvaini, ja tā nebūtu taisnīga. Dekolonizācija ir jāveic visiem iespējamiem līdzekļiem. Un, ja to neesam darījuši ar pilnu atdevi šajos gados, tad jāķeras pie šī procesa ārkārtīgi nopietni. Visiem, Saeimā, valdībā, absolūti visur sabiedrībā. Un absurds piedāvājums ir, ka tas nāk no Saeimas deputātu puses, kuri devuši zvērestu kalpot Latvijai. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tur jau ir tas absurds! Iznāk tā, ka viņi nesaprot arī... tad Golubovam pievienojās arī Cilevičs un daudzi citi, ka Latvija nebija okupēta un nebija kolonizēta, un nebija rusificēta. Tā iznāk pēc jūsu piedāvājuma. Savādāk to nevar tulkot. Bija.
Un sekas ir drausmīgas. Materiālā ziņā, morālē, psihē. Cilvēki ir cietuši milzīgi, un būs vajadzīgs patiešām ļoti liels, ļoti neatlaidīgs darbs, lai šī dekolonizācija notiktu. Un jūs par to Rākina kungu – Radio un televīzijas padomes vadītāju, kurš ir pateicis pavisam, pavisam tā maigi, es gribētu sacīt, par šo dekolonizāciju, jūs gribat noņemt no amata. Lielāku absurdu ir grūti iedomāties! Vai tad šobrīd šeit, Latvijā, nav vēl nenaturalizēts pusmiljons nepilsoņu? Kas tad tas ir, šis pusmiljons? Tas ir tas pats, ka nav notikusi dekolonizācija.
Šiem cilvēkiem pēc Ženēvas konvencijas, jūs to ļoti labi zināt, un it īpaši Cileviča kungs, kurš parasti atsaucās uz starptautiskajiem

dokumentiem, šiem cilvēkiem reizē ar armiju, reizē ar padomju armiju bija jāaizbrauc no Latvijas. Ja viņi palika šeit, ko tagad viņi dara? Viņi negrib iegūt pilsonību. Viņi negrib mācīties latviešu valodu. Viņi prasa vēl un vēl, un vēl. Redziet, lai skolas ir tikai krievu valodā un tā tālāk un tā joprojām. (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”)
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, pie temata lūdzu!
P.Tabūns.
Tā ka absolūti.... absolūti absurds, pilnīgi absurds ir šis piedāvājums, šī prasība, un žēl, ka jūs tur kreisajā flangā nu nekādi nevarat apjēgt to, kas ir noticis. Nu taču padomājiet vienreiz par visām reizēm! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi.

B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Nē, mēs nemaz negribam, lai padomes vadītājs būtu muļķis. Teikšu vairāk. Mēs negribam, lai Saeimā sēdētu pilnīgi muļķi, bet diemžēl arī tas ne vienmēr sanāk.
Cienījamie kolēģi! Nu neizdomāsim jaunas definīcijas. Neizgudrosim divriteni! Arī komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, bija tādas versijas. Ko nozīmē integrācija? Un bija daži viedokļi, ka integrācija būtībā – tā ir tā pati dekolonizācija. Protams, mēs varam ilgi strīdēties par integrācijas būtību, bet tas nav šīs diskusijas priekšmets. Es ceru, ka mēs patiešām atradīsim laiku, lai par to parunātu tālāk vēlāk.
Bet kas ir dekolonizācija? Ir pilnīgi skaidri ierakstīts starptautiskajos dokumentos, ANO dokumentos. Un augsti godātais Kiršteina kungs! Un cienījamā Druvietes kundze! Es vienkārši iesaku jums palasīt ANO dokumentus. Bija tāda ANO dekolonizācijas komiteja, kas jau sen tika likvidēta. Šī komiteja izstrādāja pilnu visu kolonizēto un nepatstāvīgo teritoriju sarakstu, un visas definīcijas ir. Nu nevajag izdomāt kaut ko savu un uzdot to par starptautisko tiesību patiesībām un tā tālāk.
Nu jāmācās ir arī deputātiem! Nebūsim ignoranti! Kas ir dekolonizācija, ir pilnīgi skaidrs. Un nejauksim to kopā ar integrāciju. Un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka, ja jau mēs izvēlējāmies šo integrācijas ceļu, tad būsim godīgi. Nemānīsim paši sevi, nemānīsim tos nepilsoņus, kuriem nav politiskās tiesības valstī, kurā lielākā daļa no viņiem piedzima un nodzīvoja savu mūžu, godīgi maksājot nodokļus. Jābūt skaidriem spēles noteikumiem! Un šādi izteikumi no valsts atbildīgu amatpersonu mutēm ir ļoti kaitīgi jebkuras konsekventas politikas īstenošanā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu pieiet šai problēmai ar tādu vēsu skatu, ar skaidru skatu, jo arī es esmu izlasījis šos te pārmetumus, kas tika vērsti pret Rākina kungu un kuru dēļ ir ierosināts viņa atkāpšanās pieprasījums... pieprasījums, lai viņš atkāptos. Un tāpat arī esmu izlasījis to, ko Rākina kungs ir teicis un, manuprāt, viņš nav teicis neko tādu, kas neatbilstu patiesībai, jo mēs ļoti labi zinām, ka tas ir fakts, ka Latvija, Igaunija un Lietuva atšķirībā no pārējām tā saucamajām sociālisma zemēm, kā Polija, Rumānija, Čehoslovākija un tā tālāk, tika ne tikai okupētas, bet Baltijas valstis tika arī kolonizētas. Jo Latvijā padomju periodā iebrauca vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, no kuriem, protams, lielākā daļa aizbrauca uz citurieni atpakaļ dzīvot, bet tanī laikā liela daļa no viņiem šeit palika. Un tā ir klasiska okupācija un klasiska kolonizācija. Un ir skaidrs, ka, sasaistot šo jautājumu ar integrāciju, mums ir jāsaprot tas, ka mēs varam integrēt mūsu sabiedrībā tikai tos, kuri vēlas integrēties. Un ir skaidrs, ka šos iebraucējus un viņu pēcnācējus nevar mērīt ar vienu mērauklu. Un skaidrs, ka pamatā jaunā paaudze, vidējā paaudze iekļaujas mūsu sabiedrības dzīvē, ir gatava cienīt šīs valsts likumus, pildīt tos un tādā veidā iekļauties jeb integrēties vietējā sabiedrībā.
Tanī pat laikā tos cilvēkus, kurus māc nostalģija pēc privilēģijām, jo mēs zinām, ka iebraucējiem, kolonizatoriem, bija šīs privilēģijas, bija privilēģijas saņemt labākus dzīvokļus, bija privilēģijas nomenklatūrai iepirkties labākos veikalos un tamlīdzīgi, kuri ir zaudējuši šīs privilēģijas, kuri skatās austrumu virzienā un varbūt alkst atjaunot bijušo kārtību. Un skaidrs, ka šādi cilvēki... šādiem cilvēkiem aizbraucot no Latvijas, tātad īstenojot dekolonizācijas procesu, integrācijas jautājumus varētu risināt daudz sekmīgāk.

Un mēs ļoti labi zinām no atjaunotās Latvijas neatkarības gadu pieredzes, ka īstenībā daļēji dekolonizācijas process ir veikts, jo no Latvijas ir aizbraukušas ne tikai militārpersonas ar viņu ģimenēm jeb, pareizāk sakot, lielākā daļa militārpersonu ar viņu ģimenēm, bet ir aizbraukuši arī apmēram 200 000 civilokupantu.

Apmēram 200 000 cilvēku no Latvijas ir aizbraukuši, un tātad varam teikt, ka daļēji šis dekolonizācijas process ir īstenojies. Maksimums bija 90.gadu sākumā un 90.gadu vidū, kad gada laikā 1993., 1994.gadā, gandrīz gada laikā, gandrīz 50 000 izceļoja no Latvijas.
Tātad, manā uztverē, Rākina kungs savos izteikumos ir objektīvi atainojis to situāciju, kāda ir Latvijā, un nekādā gadījumā nav vērsies pret likumu. Es kategoriski neatbalstu pieprasījumu viņam atstāt Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītāja amatu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētājas kundze! Tikai trīs piezīmes, godājamie deputāti!
Jā, starptautiskie dokumenti ir, un es pateikšu, ka Nīderlande nav šajos dokumentos. Nīderlande izsūtīja visas mūķenes, kas dzīvoja klosteros un bija iebraukušas bez Nīderlandes valdības atļaujas Otrā pasaules kara laikā. Cileviča kungs, tā ir prakse!
Otrs. Mēs zinām, ka Latvijā ir nodibinājusies Krievijas domes frakcija jeb filiāle, kuru pārstāv zināma partija, kas visur saka, ka viņa aizstāvēs Eiropas Savienībā federālismu un Krievijas intereses.
Un trešais. Es gribētu galveno dokumentu Cileviča kungam izlasīt: lejā, grāmatu galdā, Mersedes Salnājas dokumentāls stāsts par Vili Lāci, kur precīzi aprakstīts, kā no Maskavas 1944.gadā tiek atsūtīts gubernators vārdā Ļebedevs, kurš gan saucās “otrais sekretārs Ludzā”, un sāk ar to, ka visos latviešu inteliģences dzīvokļos tiek izvietotas krievu virsnieku un viņu mīļāko ģimenes. Tātad – vai tā ir kolonizācija vai nav, Cileviča kungs, jūs varat paskatīties un ar to iepazīties. Tā ka, es domāju, sakārtosim vispirms savu valsti un pēc tam pāriesim pie starptautiskiem dokumentiem, bet kārtību ieviesīsim paši šeit. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Šeit visi runā par okupāciju, deokupāciju, dekolonizāciju. Runāja pretēji tam, ko jūs runājat Eiropā, ka jūs veiksiet integrāciju, naturalizāciju, ka visiem dosiet iespēju naturalizēties, dosiet iespēju saņemt Latvijas Republikas pilsonību. Un mani izbrīna vispār Tabūna kunga liekulība. Lai viņš atceras tos nesenos gadus, kad viņš komentēja visas demonstrācijas, būdams vislielākās partijas – Komunistiskās partijas – biedrs!
Es lūdzu nobalsot “par” atsaukšanu no priekšsēdētāja amata Rākina kungu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 78, atturas – 2. Lēmums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši piecu Saeimas deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa, Pabrika, Rugātes – iesniegumu izskatīt uzreiz pēc otrās sadaļas jautājuma Nr.13 trešās sadaļas jautājumus Nr.20 un Nr.21. Tā ir “Pieprasījumu izskatīšana”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Tāpat ir saņemts arī desmit Saeimas deputātu – Seiles, Krasta, Grīnblata, Reira, Circenes un citu deputātu – iesniegums šā gada 10.jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu un izskatīt to kopā ar darba kārtības 20.punktu – Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma

samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka lēmuma projekts tiek izskatīts kopā? Lūdzu deputātus balsot par to, vai lēmuma projekts tiek izskatīts kopā ar darba kārtības 20.jautājumu, vai tiek izskatīts vispār šodien.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 4. Lēmuma projekts netiek izskatīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.
Vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim… (No zāles dep. A.Golubovs: “Par procedūru!”)
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam!
A.Golubovs (LSP).
Tā kā mēs neizskatām šodien lēmuma projektu, es piedāvāju izskatīt to nākošajā nedēļā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par minēto priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 1. Lēmuma projekts netiks izskatīts. Paldies!
Lūdzu (No zāles deputāts A.Golubovs: “Par procedūru!”) Ko lūdzu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golunovam. Par procedūru.
A.Golubovs (LSP).

Lūdzu nodot lēmuma projektu komisijai, tas ir, Sociālo un darba lietu komisijai!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu – nodot lēmuma projektu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 63, neviens neatturas. Komisijai lēmuma projekts nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Tagad vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim.
I.Emsis (Ministru prezidents).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Esmu ļoti gandarīts par Saeimas deputātu interesi par veselības aizsardzības sistēmas uzlabošanu. Tā ir ļoti laba zīme, ļoti nepieciešama interese un visnotaļ atbalstāma.
Kas attiecas uz Saeimas deputātu pieprasījumu par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni, tad man jāsāk ar manu vismīļāko citātu no manas politikas: “Viss mazais ir skaists, viss mazais ir labs.”
Līdz ar to nekas netiek samazināts un netiks samazināts. Gluži otrādi, mēs pārstāvam tādu politiku, kura nozīmē, ka pakalpojumam jākļūst pēc iespējas pieejamākam cilvēkam, tas nozīmē, ka pēc iespējas tam jābūt tuvāk cilvēkam. (Starpsauciens: “Tukši solījumi!”)
Savukārt mēs iestājamies arī par to, ka pakalpojumi ir kvalitatīvi, un tāpēc, protams, pakalpojumu sektorā ir nepieciešama pārstrukturēšana, un pēc iespējas tuvāk cilvēkam jābūt neatliekamajai palīdzībai, ambulatorai un dienas aprūpei. Savukārt stacionārā aprūpe jāatstāj visur tur, kur tā ir iespējama. Diemžēl ar šo risinājumu pagājušā gada augustā ir radušās problēmas, jo pagājušā gada augustā Circenes kundze, kura bija veselības ministre tajā laikā, parakstīja rīkojumu, ka mazajām slimnīcām jāsamazina finansējums. Šis rīkojums sacēla milzīgu neapmierinātības vētru iedzīvotājos, neapmierinātība bija tik liela, ka mēs šeit, Saeimā, noturējām vairākas sēdes veltītas šim jautājumam, un šis risinājums tika noraidīts kā politiski neatbalstāms.
Pēc tam, lai šo vētru klusinātu, mazajām slimnīcām tika piešķirti 800 000 latu subsīdijas no rezerves fonda, un šī situācija stabilizējās līdz brīdim, kamēr šā gada 15.maijā mazās slimnīcas no Veselības apdrošināšanas aģentūras saņēma vēstuli, ka stacionārajai aprūpei piešķirtais finansējums tiek samazināts. To izdarīja Viktorija Zefirova, kuru par šīs aģentūras vadītāju arī iecēla iepriekšējās valdības laikā un iepriekšējā ministre. Tā ir rupja kļūda! Tā ir rupja kļūda, un par šo kļūdu un citām kļūdām arī Viktorija Zefirova vairs nav šajā amatā.
Tātad šeit es gribu teikt, ka šeit ir jābūt konsekvencēm. Konsekvencēm ir jābūt tādām, ka politikai ir jābūt tādai, kas turpinās. Un ja ir izdarītas kļūdas iepriekšējās veselības aizsardzības sistēmas vadības laikā, tad ir ārkārtīgi pagodinoši priekš manis dzirdēt šādus pārmetumus valdībai, kura vēl nav nostrādājusi 100 dienas. Tas nozīmē, ka mūsu valdības iespējas jūs vērtējat ārkārtīgi augstu. Es to varu uzsvērt, ka mēs izdarīsim visu, lai jūsu uzticību attaisnotu un tiešām šīs iepriekšējās kļūdas novērstu. Mēs izdarīsim visu no mums iespējamo, lai veselības aizsardzības finansējums gadu no gada pieaugtu, lai tiktu realizēts mūsu deklarācijā iekļautais punkts “Veselības aizsardzības sistēma un aprūpe”, 5.punkts skan: “Izstrādāsim un sāksim īstenot slimnīcu remontu un atjaunošanas programmu”. Tātad slimnīcām tiks vairāk resursu un līdzekļu.

6.punkts skan: “Mēs nodrošināsim ārstniecības iestāžu pieejamību arī lauku iedzīvotājiem”, kas nerunā par slēgšanu, bet runā par to, ko es jau minēju par pārstrukturizācijas nepieciešamību.
Un tādēļ, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, ka no iekšzemes kopprodukta apmēram 3,4% tiek novirzīti veselības aizsardzības sistēmai, “Jaunā laika” deklarācija paredzēja 7%. Tad kur ir šie 7%, jo budžetu mēs nesastādījām šī valdība, mēs strādājām ar iepriekšējās valdības sastādītu budžetu. Mēs gribam palielināt šos līdzekļus, bet atļaujiet tad mums nākt uz Saeimu ar budžeta projektu un piedāvāt šo risinājumu.
Tātad attiecībā uz Rinaldu Muciņu. Mēs ministru izvēlējāmies ne jau kādos politiskos koridoros. Mēs izvēlējāmies cilvēku, kurš ir ilgstoši pie daudzām valdībām strādājis šajā te ministrijā un ir ministrijas vadošs darbinieks, tātad profesionāls cilvēks, kurš pārzina šo sektoru pietiekami dziļi. Un es gribu vēlēt viņam veiksmi sakārtot beidzot šo ļoti grūto sektoru, lai cilvēki varētu justies labāk un lai viņi saņemtu kvalificētāku palīdzību, un lai nebūtu tā, kā “Panorāmā” teica, ka vēl nav pagājis pusgads, bet Stradiņos jau beidzas finansējums. Kur mēs esam? Kas tad to ir saplānojis? Kā tā var plānot resursus, ka tagad pusgadā jau beidzas finansējums? Kur tad ir plānošana?
Mēs to pārplānosim, lai Stradiņiem arī būtu pietiekami resursi un viņiem nevajadzētu pārtraukt šo cilvēku glābšanas darbu, kas ir ļoti svarīgs.
Es gribu, kolēģi, jūs aicināt: ja nākošo reizi jūs gribat purināt valdību, dariet to, tas ir vajadzīgs, tas ir ļoti nepieciešams, bet lūdzu izvēlēties ministriju, kura ilgu laiku nav bijusi jūsu pašu rokās, kura opozīcijas rokās... kura ar opozīcijas rokām ir novesta līdz šādam te stāvoklim. Izvēlaties kādu citu ministriju! Jo mēs simts dienās nevarējām izlabot visas kļūdas... nepilnās simts dienās. Bet gribam to izdarīt.
Nākošreiz, kad jūs kritizēsit Izglītības un zinātnes ministriju, dariet to, bet atceraties, ka tā bija jūsu vadības rokās – šī Izglītības un zinātnes ministrija. Un pasakiet, ka skolotāju algas bija tas, kādēļ šī valdība krita, kad jūs nevarējāt nobalsot... “Jaunais laiks”, par skolotāju algu pielikumu. Bet mēs to izpildīsim. Izpildīsim! Ar 1.septembri būs skolotājiem tās algas, par kurām mēs šeit, Saeimā, vienojāmies. (Aplausi.)
Neskatoties uz to, ka tas tiešām bija sāpīgi – piešķirt skolotājiem algas, mēs šo lietu neuzskatām par neizpildāmu, mēs uzskatām, ka tas ir pareizi izdarīts darbs – atbalstīsim, un šeit šaubas nav nekādas.
Runājot par šo iesniegto lēmuma projektu, kuru ir parakstījis Tabūna kungs un citi desmit deputāti, īstenībā es to atbalstu un uzskatu, ka, vai tas tiks nobalsots vai nenobalsots, valdība realizēs šādu te ieceri, kā šajā lēmuma projektā ir rakstīts. Tādēļ tā saskan ar mūsu rīcības programmu. Mēs tā rīkosimies.
Vienīgi šajā lēmuma projektā ir ieviesusies neliela kļūda. Ilūkstē slimnīcas vairāk nav, Ilūkstē ir veselības un sociālās aprūpes centrs ar ambulatoro palīdzību. Bet tā ir sīka detaļa, ko es gribēju atzīmēt.
Godātie kolēģi! Es ļoti aicinu pievērsties veselības aizsardzībai un medicīnai, tā ir mūsu ļoti svarīga prioritāte, un mēs par to gribētu rūpēties daudz labāk, nekā tas ir darīts līdz šim. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Vārds veselības ministram Rinaldam Muciņam.
R.Muciņš (veselības ministrs).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pašreizējā situācija veselības aprūpē ir smaga, to es nenoliedzu, pieaug medikamentu, energoresursu un pakalpojumu cenas. Arvien asāk dienaskārtībā ir jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu veselības

aprūpei.
Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par papildu resursu piešķiršanu pašreizējā veselības aprūpes sistēma jāpadara efektīvāka gan izmaksās, gan veselības rezultātos. To nepieciešams paveikt, lai ieguldītie līdzekļi dotu rezultātu un neizšķīstu starp daudziem pakalpojumu sniedzējiem. Ir jāizvēlas prioritātes, kur mēs ieguldām jau tā mazos līdzekļus. Laikā, kad nozarei trūkst naudas, ir nepieciešams maksimāli koncentrēt un lietderīgi izmantot esošos resursus. Tas nozīmē, ka jākoncentrē stacionārie resursi, uz ko pamatā ir balstīta mūsu pašreizējā veselības aprūpe, tai pašā laikā atbalstot un tuvinot iedzīvotājiem primāro aprūpi un neatliekamo palīdzību, kas vitāli tiem nepieciešama. Ambulatorā un neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pamatpakalpojums veselības aprūpē, kas nepieciešams ikvienam cilvēkam. Šiem pakalpojumu veidiem jābūt virzītiem tā, lai maksimāli atklātu slimības to agrīnā stadijā un novērstu cilvēku saslimšanu, līdz ar to viņu tālāku nokļūšanu stacionārā, kas visai sabiedrībai ir ļoti dārga.
Ambulatorā veselības aprūpe un primārā veselības aprūpe ir izdevīga gan pacientiem, kad šī slimība tiek konstatēta maksimāli ātri, gan arī sabiedrībai kopumā, jo ārstēšana ir lēta. Koncentrējot stacionāros resursus, uzlabotos sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā rezultātā ieguvēji būs arī pacienti, jo, mūsdienu tehnoloģijām attīstoties, nav iespējama vairs tehnoloģiju iegāde slimnīcām, kuras maksā... tehnoloģijas, kuras maksā miljoniem latu, slimnīcām, kuru gada apgrozījums sasniedz 100 000 vai 50 000 latu. Tikai lielākās slimnīcās ir iespējama racionāla tehnoloģiju izmantošana ārstēšanas procesā. Stacionārā aprūpe ir dārga, ārstniecībā izmantojamās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un mazās slimnīcas nespēj piesaistīt investīcijas un finanses šo tehnoloģiju iegādei, kā arī kvalificētu darbaspēku. Mums vairāk jāvirzās nevis uz seku ārstēšanu, kas ir stacionārs, bet uz cēloņu un iemeslu... mums ir jāattīsta profilakse, primārā aprūpe un jāvirza tā tuvāk cilvēkam.
Mazajām slimnīcām, kuras nevar nodrošināt mūsdienīgu un tehnoloģiski sarežģītu ārstēšanu, ir jāatrod cita vieta pakalpojumu sniedzēju vidū. Tās varētu piedāvāt pakalpojumus, kas neprasa šīs modernās un dārgās tehnoloģijas, bet kas ir nepieciešamas iedzīvotājiem, kā, piemēram, paliatīvo aprūpi, geriatriju – vecu cilvēku aprūpi, hronisko slimnieku aprūpi, ambulatoros pakalpojumus, dienas stacionārus, neatliekamo palīdzību un citus pakalpojumu veidus. Sevišķi aktuāli šie palīdzības veidi ir, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, jo šajos lauku rajonos sabiedrība kļūs arvien vecāka, un tur ir nepieciešama šī te palīdzība reāli. Un augsti kvalificētā palīdzība ir jākoncentrē lielākos centros.
Uzsveru, ka nevienai no mazākajām slimnīcām finansējums šogad samazināts netiks. Tomēr ministrija piedāvā slimnīcām esošā finansējuma ietvaros pārorientēt savu rīcību uz efektīvākiem pakalpojumu sniedzējiem, attīstot ambulatoro aprūpi, neatliekamo un to, kas ir nepieciešams iedzīvotājiem šajos reģionos. Šajos stacionāros tiek saglabāta arī stacionārā aprūpe. Tomēr, ņemot vērā gan tehnoloģiskās iespējas, gan arī kvalificētu resursu trūkumu, tas vairs nav iespējams esošajos apjomos, jo 21.gadsimtā mēs nevaram saukt par slimnīcu ārstniecības iestādi, kur ir pieejama tikai gulta, kur cilvēks guļ un stundu vai divas dienā ir ārsts.
Tātad es pateicos par to, ka šai problēmai tika pievērsta uzmanība, jo tā ir akūta problēma, par ko jāuzņemas atbildība arī iepriekšējām valdībām. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Pārtraukums!”)
Un pēdējais, atkārtoju, tātad naudas līdzekļi šiem stacionāriem netiks samazināti. Tiks turpinātas diskusijas ar slimnīcām, un Veselības ministrija palīdzēs slimnīcām atrast to efektīvāko veidu, lai mēs sasniegtu rezultātu un spētu apturēt veselības aprūpes lejupslīdi, un uzsākt tās augšupceļu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Vai, es atvainojos! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim.
A.Ārgalis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Tūlīt pārtraukumā Dzeltenajā zālē notiks Tibetas atbalsta grupas darba sanāksme, bet Vēlēšanu zālē tiks dibināta Latvijas un Islandes parlamentārās sadarbības grupa. Lūdzu deputātus ņemt līdzdalību!
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Pulksten 10.30 Juridiskās komisijas sēde. Lūdzu Juridiskās komisijas deputātus uz sēdi!
Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Artim Pabrikam!
A.Pabriks (TP).
Ārlietu komisija sapulcējas uz sēdi pašreiz komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Visvaldis Skujiņš, Jānis Jurkāns, Pēteris Kalniņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Leopolds Ozoliņš, Anna Seile, Viesturs Šiliņš. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Uzsākam debates par Ministru prezidenta Induļa Emša un veselības ministra Rinalda Muciņa atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni”.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!
I.Circene (JL).
Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies par doto vārdu! Trīs mēnešus par veselības aprūpi bija pilnīgs klusums visos masu medijos. Un varēja domāt, ka veselības aprūpē kā ar burvju nūjiņu visas problēmas pēkšņi ir atrisinātas. Taču īstenībā problēmas ir kļuvušas daudz dziļākas, nekā tās bija dažus mēnešus atpakaļ, tikai visi kā sazvērējušies klusēja. Kā palaišanas mehānisms šajā situācijā, lai sāktu runāt, ir kļuvušas mazās slimnīcas, kaut gan tā sauktajās lielajās slimnīcās šīs problēmas ir stipri nopietnākas. Muciņa kunga atbildē uz Saeimas pieprasījumu plaši tika aprakstīta situācija par pagājušā gada darbu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mūsu valdības laikā mēs neatbalstījām dienas stacionāru izveidi laukos, ņemot vērā situāciju, kāda ir lauku iedzīvotājiem.
Kad iepriekšējās valdības laikā notika ļoti nopietns darbs ar visām pašvaldībām un Pašvaldību savienību, desmit, vienpadsmit mēnešu laikā, kamēr es ieņēmu veselības ministra amatu, notika 45 izbraukumi. Jūs iedomājieties, cik tas ir liels darbs, kas notika saistībā ar pašvaldībām, ar pārprofilējamo slimnīcu galvenajiem ārstiem. Bija tikšanās ar pilnīgi visiem šo iestāžu galvenajiem ārstiem.
Pašreizējās valdības ministrs kā darbu ar pašvaldībām pēdējā rindkopā lepni min, ka trīs mēnešu laikā 27.maijā ir notikusi pirmā un vienīgā tikšanās ar Latgales mazo slimnīcu vadītājiem un pašvaldību pārstāvjiem.
Būtu laiks saprast, ka katrā vietā ir pilnīgi cita situācija, ko var redzēt tikai uz vietas. Ir citas problēmas un ļoti atšķirīgs risinājums turpmākai iestāžu darbībai. Tas nevar būt masu pasākums un vienreizēja tikšanās. Tādēļ jau arī ir šīs daudzās protesta vēstules un sašutums. Neaizmirsīsim, cik lielu ieguldījumu pašvaldības ir devušas veselības aprūpes materiālajā nodrošināšanā visu šo vairāk nekā desmit gadu laikā!
Nākamais. Zinot, ka visnopietnākā situācija ir ar Latgales slimnīcām, trīs mēneši jau nu bija pietiekams laiks, lai pabeigtu izstrādāt pakalpojumu pirkšanas programmu, kas precīzi noteiktu, cik un kādas gultas un kādi pakalpojumi šinī reģionā ir vajadzīgi. Pamatkritēriji jau tika izstrādāti iepriekšējās valdības laikā. Tā ka šis darbs bija tikai jāturpina.
Emša valdībai beidzot vajadzētu dot saprātīgu un loģisku atbildi, kādēļ pārpildot budžeta ienākumus, iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem netiek atdota viņu labā... viņu nopelnītā un samaksātā nauda nodokļos.
Einara Repšes valdība esošo līdzekļu ietvaros spēja apmaksāt visu pārstrādāto neatliekamo palīdzību visā Latvijā, nevis atsevišķās

izredzētajās slimnīcās, kā tas tika praktizēts ilgus gadus pirms Repšes valdības.
Bez tam. Kā arī investīcijās tika ieguldīts vairāk nekā miljons latu. Einara Repšes valdība Latgales reģionā vien apmaksāja šo pārstrādi par trešdaļu miljona latu, bez tam investīcijās ieguldot vairāk nekā 200 000 latu tieši mazajām slimnīcām, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Tas arī ir tas, par ko šodien tika rakstīts pieprasījumā. Bez tam Daugavpils un Krāslava, kas arī ir Latgales reģions, jau pirms tam saņēma vairāk nekā miljonu no Pasaules bankas, lai tieši nodrošinātu pieejamību un kvalitāti pakalpojumam.
Einara Repšes valdības laikā arī no Eiropas strukturālajiem fondiem tika apstiprināti projekti Latgales reģionam par 1,3 miljoniem, un kopumā mūsu valdības laikā Latgales reģions ieguva finansējumu 1 770 679 lati bez Pasaules bankas. Jūs redzat, ka arī ar tādu naudu, kāda ir, ņemot vērā attieksmi un spēju naudu menedžēt, ir iespējams panākt pilnīgi pretējus rezultātus.

Kas notiek šodien? Šodien mēs dzirdam tikai par kvotu samazinājumu un naudas trūkumu. Kādēļ ir tā? Tādēļ, ka šodien Veselības ministrijā ir apturēta arī cenu politikas veidošana. Janvārī uzsāktā endoprotezēšanas kohleāro implantu un kardioķirurģijas sakārtošana tā arī palika kā vientuļa sala okeānā, kurai nav pilnīgi nekāda turpinājuma. Uz šāda fona pilnīgi likumsakarīgas ir atsevišķu slimnīcu tā sauktās “pārstrādes” (pēdiņās), kur īstenībā nesakārtotās cenas rada iespēju neierobežoti plānoto palīdzību pārvērst par maksas pakalpojumiem.
Dažas dienas atpakaļ Stradiņa slimnīcas vadītājs savā runā teica, ka nevarēšot vairs sniegt plānveida palīdzību. Kādēļ tā, ja gada budžets ir vairāk nekā 12 miljoni, pieaugums ir vairāk nekā pusmiljons, bet pārstrāde uz visiem, ne tikai plānveida, bet arī visiem pārējiem pakalpojumiem, ir tikai 1 miljons. Kādēļ ir jāsaka šādi vārdi, ka tiek apturēta plānveida palīdzība?
Tas gan netraucē šai slimnīcai radio reklāmās sludināt savus pakalpojumus un aicināt, ka pie viņiem ir iespējami pilnīgi visi pakalpojumi – gan diagnostika, ārstniecība, konsultācijas un viss pārējais.
Kad Einara Repšes laikā Stradiņa slimnīcas vadībai tika vērsta uzmanība uz darba organizēšanu un pareizu plānošanu, tad atbildīgā amatpersona šajā slimnīcā no Veselības ministrijas bija neviens cits kā pašreizējais ministrs Muciņa kungs. Atbildes no viņa puses bija, ka situācija tiks izvērtēta un darbs notiks arī plānošanā. Kad pirms dažām dienām lūdzu Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu, lai iepazīstina Saeimas deputātus ar pagājušā gada Stradiņa slimnīcas padomes darbu šajā virzienā, atbildi joprojām neesam saņēmuši.
Tā kā plānotā VOVAA vadītājas Bluķes kundzes atgriešanās amatā neizdevās, tad, imitējot darbību no Veselības ministrijas puses, kā vainīgo mazo slimnīcu jautājumā Muciņa kungs nosauca jauno VOVAA vadītāju, lai rastu iemeslu viņas atlaišanai. Vēsture atkārtojas? Nē, tā ir šīs valdības likumsakarīga politika. Gan Juta Strīķe, gan Viktorija Zefirova atklātos konkursos tika atzītas par labākajām, un abas tika atlaistas no darba. Acīmredzot kādam traucēja. Ir tikai jautājums – kam un kādēļ?
Muciņa kungs vakar radio braši runāja par budžeta grozījumiem. Varbūt tā ir slepena informācija, taču Saeimas deputātiem šādu ziņu nav, ka pašreizējā valdība gatavotos piešķirt naudu medikamentiem, neatliekamajai palīdzībai vai Latgales slimnīcām. Šī valdība visās jomās vēlamo uzdod par esošo. Būtu laiks pāriet no vārdiem pie darbiem. Diemžēl arī šodien Emša kunga runa liecina par dziļu neizpratni veselības organizācijā. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Redziet, es īsti pat neesmu skaidrībā, vai šis ir vairāk par tēmu vai par procedūru. Bet es gribēju jautāt – cik tad ilgi šeit no Saeimas tribīnes vēl izskanēs muļķības un meli par mūsu valdības krišanas iemesliem? Vispirms Rubika līdzgaitnieks to šodien izteica, saistot ar skolotāju algām, tad Indulis Emsis pievienojās tiem pašiem meliem un muļķībām. Nu, redziet, īstos iemeslus, kāpēc jūs nogāzāt, brutāli nogāzāt mūsu valdību, jūs jau demonstrējat ik dienas. KNAB pakļaušana savām interesēm... Šodien arī balsojumā... arī šodien balsojumā nobalsojot par to, lai visu vasaru, visu šo gadu vēl varētu turpināt privatizēt Jūrmalas zemi, faktiski par baltu velti. Jā...
Tāpēc es vienkārši lūdzu šeit no Saeimas tribīnes neizplatīt muļķības un melus.
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, pie temata būtu jāpieturas. Paldies!
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ļoti sāpīgi ir dzirdēt visu to, ko mēs šodien dzirdam par medicīnu, jo mūsu kolēģu vidū ir daudzi mediķi, daudzi ārsti, kas vēsturiski ļoti labi zina, kas ir noticis ar mūsu medicīnu, tās kvalitāti un tām dažādām manipulācijām un reformām, kas medicīnai darījušas vairāk pāri nekā labu.
Un man tāpēc gribētos šeit sākt ar vārdiem – beigsim beidzot politizēt gan medicīnu, gan arī pedagoģiju, bet sāksim strādāt! Sāksim darīt, lai mūsu cilvēkiem, mūsu pacientiem beidzot būtu labāka medicīniskā palīdzība, tāpat arī mūsu bērniem labāka izglītība.
Nevajag te katrai valdībai taisnoties par personālijām, par darītiem vai nepadarītiem darbiem, bet es pilnīgi atbalstu mūsu premjera šodien teikto, ka mums visiem jāpievēršas medicīnai un jādara viss, lai tā uzlabotos. Ir objektīvas īstenības. Zinātne ir ļoti attīstījusies. Visas tehnoloģijas ir ļoti dārgas. Medikamenti ir ļoti dārgi, un cilvēka veselība maksā aizvien dārgāk. Un tāpēc aizvien svarīgāki ir profilakses jautājumi, agrīnās diagnostikas jautājumi, ārsta pieejamības jautājumi, ģimenes ārstu kvalitātes jautājumi. Tie ir izšķirošie faktori. Stacionāri faktiski ir brāķis, kur visi iepriekšējie etapi nav nostrādājuši, nav paveikuši to, kas viņiem bija jāizdara. Jo tikai koncentrēt visu uzmanību un visas finanses uz stacionāru nepārtrauktu paplašināšanu un līdz astronomiskam skaitam tos palielināt arī nav gudra valsts politika. Mums ir pietiekami ceļu, Latvija ir maza zemīte. Ir valstis, kur ar helikopteriem pieved pie slimnīcām pacientus. Arī mēs varbūt līdz tam kādreiz nonāksim. Tas ir mirkļa jautājums, kur tehniskie darbinieki to var nokārtot, lai uzreiz pacients nonāk vislabāko profesionāļa rokās, ja tas ir vajadzīgs viņam kā neatliekamā palīdzība.
Šeit internetā šodien ir pieejams ļoti interesants materiāls – pārprofilējās mazās slimnīcas, kur visi skandāli, šī vētra ūdens glāzē ir sacelta ap 20 gultu slimnīcām... 30 gultu slimnīcām. Nu nevajag šeit izmantot šo iemeslu tajā vietā, kur šodien mūsu ministrs ļoti labi paskaidroja savu tālāko politiku, kā jāpārprofilē un kā jāpārmaina šī medicīniskā palīdzība, lai tā tiešām būtu kvalitatīva un pieejama, un tā vairs nav šī 20 gultu slimnīca vai 30 gultu slimnīca... tās nav pietiekami kvalitatīvas. Un nav tur pat mediķu pietiekami. Nav viņu kvalifikācijas pietiekamas. Viņi bieži nav uz vietas un tā tālāk. Tāpēc mums tiešām jādomā, ka kopā ar mūsu reģionālo reformu arī jāpārmaina mūsu medicīniskā palīdzība, lai tā būtu kvalitatīva, pieejama un efektīva. Un diemžēl – bet visiem mums jāgatavojas uz to, ka ārstniecība diemžēl visu laiku pieaugs savu cenu apjomā – tāpēc mums jādomā par finansējuma palielinājumu un jāpievēršas reāli konkrētas medicīniskās palīdzības uzlabošanai valstī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šodien daudzi deputāti kaut ko īsti nav sapratuši, un tāpēc dīvains bija lēmums... Saeimas lēmums neiekļaut ne šodienas darba kārtībā, ne nākamās, ne nodot komisijām. Vārdu sakot, pačalosim, parunāsim, pakratīsim sirdi, un paldies par uzmanību.
Bet paskatieties, kas rakstīts lēmumā! Nesamazināt finansējumu 2004.gadam attiecīgajās 9 Latgales slimnīcās. Jā, ministra atbildē rakstīts: “nesamazināt”. Faktiski šī pieprasījuma spiediena rezultātā tas ir panākts, un tas ir ļoti labi, ka tā tas ir. Bet diemžēl arī šī nesamazināšana ir visai dīvaina, par ko es runāšu vēlāk.
Otrais. Vai nav loģiski ārstniecības iestāžu pārprofilēšanu Latgalē turpināt tikai pēc tam, kad pašvaldības būs nodrošinātas ar nepieciešamiem neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem, sociālajiem dienestiem un kad būs izveidota atbilstoša sabiedriskā transporta infrastruktūra? Vai bez tā mēs varam šīs slimnīcas padarīt par tuvu nullei? Nevaram! Nedrīkstam!
Un trešais. Veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas posmu saskaņot ar pašvaldībām. Vai nav loģiski? Protams, ka loģiski! Bet es brīnos, ka jūs atkal gribat to padarīt visu par nē.
Lūk, tas nav pieļaujams. Atkal veselības ministrs šodien runā, tāpat kā rakstīts viņa vēstulē: redziet, mēs sniegsim kvalitatīvu medicīnisko palīdzību un tā tālāk un tā joprojām. Jā, tāda būtu vajadzīga katrā vietā jebkuram slimniekam! Bet vajag izdarīt, vajag veikt visus priekšdarbus, es atkārtoju – visus priekšdarbus! –, kas ir ietverti šeit arī likumā... lēmumā, un tikai tad, un tikai tad pārprofilēt šīs slimnīcas.
Es saprotu, ka jūs strādājat pavisam neilgi un savā darbības laikā nespējāt to izdarīt visu, tas ir garš process, un ieilgušas šīs nelaimes. Bet varēja vismaz ķerties klāt. Es jau teicu iepriekšējā reizē: paņemt vienu no tām pašām Latgales slimnīcām kā piemēru un realizēt, varbūt realizēt, vispirms viņus pārliecinot, protams, ka jūs nesamazināsiet pakalpojumu klāstu, un tikai tad ķerties pie tām visām pārējām. Jo šobrīd pēc būtības dažas jau ir padarītas par nulli, tas ir Ilūkstē, Dagdā un vēl. Un jūs par katru varīti gribat padarīt cilvēkus laimīgus pret pašu gribu. Nu nodrošiniet viņam vismaz to minimumu, ko sniedz šīs slimnīcas! Bet jūs gribat atņemt šīs minimālās iespējas. Un visa Latgale protestē! Visu Latgales rajonu padomes, pagastu, novadu protestē! Nē, jums ir taisnība! Viņi tur neko nesaprot! Redziet, jūs nāksiet un izdarīsiet brīnumu, un padarīsiet viņus laimīgus. Nu tā taču nevar! Tā nedrīkst vienkārši! Un te jūsu vēstulē, Muciņa kungs, ir tādas dīvainas lietas. “Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, kas nes sev līdzi ar to saistīto saslimšanu palielināšanos, ir nepieciešams laikus plānot šos palīdzības veidus.” Nu, redziet, uz šo mazo slimnīcu rēķina tagad jūs risināsiet novecošanās problēmas. Nu vai ir nopietni? Nu tas ir absolūti nenopietni. Medicīnisko... neatliekamo medicīnisko palīdzību jūs risināsiet uz stacionārās medicīnas palīdzības sniegšanas pamata, to, tā sakot, samazinot, pārējo kaut kur pārmetot. Vai būs tā neatliekamā medicīniskā palīdzība? Vispirms nodrošiniet šo neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai šis cilvēks no jebkura ciema, no jebkuras attālas vietas varētu nokļūt tajā slimnīcā, kurā jūs sakāt: “Tur būs milzīgi augsts sasniegums, šīs tehnoloģijas medicīnas apkalpošanā.” Un tad lūdzu...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs! Jūsu laiks ir beidzies!

P.Tabūns.
Bet šādā veidā, šādā veidā nedrīkst!
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs. Es ļoti lūdzu jūs vēl un vēlreiz iedziļināties, par cik daļa slimnīcu Latgalē jau ir gandrīz likvidētas. Tur, ja nelikvidēs šīs...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs! Jūsu uzstāšanās laiks...
P.Tabūns.
Ja nelikvidēs šīs atlikušās sešas, valsts nabagāka nepaliks! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Situācija ar mazajām Latgales slimnīcām ir pārāk nopietna. Ilgākā laika posmā Latgales mazās lauku slimnīcas ir skārusi gan pārprofilēšana, gan kvotu samazināšana, gan pārstrukturēšana, gan kadru pārkvalificēšana un darbinieku skaita samazināšana. No slimnīcu vadības puses tiek darīts praktiski viss, lai izdzīvotu un sniegtu medicīnisko aprūpi iedzīvotājiem.

Arī vietējās pašvaldības ļoti palīdz. Ar vietējo pašvaldību atbalstu šīs slimnīcas saņem kredītus iestāžu rekonstrukcijai. Tas ir nepārtraukts pārbaudījumu slogs mazajām slimnīcām.
Un kā pēdējais pārbaudījumu slogs mazajām slimnīcām esošās valdības laikā, situācijā, kad jau bija noslēgti līgumi līdz šā gada beigām, atkal jauna ziņa – līguma nosacījumu pārskatīšana. Par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Arī par gultu skaita samazināšanu. Un tas viss, neskatoties uz to, ka tās ir sertificētas ārstniecības iestādes, neskatoties uz to, ka slimnīcu nodaļas gultas noslogojums ir pat ne 100%, bet 132% gultas noslogojums, neskatoties uz to, ka sociālā situācija, sevišķi Latgalē, ir ļoti nelabvēlīga, jo pēc statistikas datiem pats būtiskākais rādītājs – iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju – Latgalē ir desmit reizes mazāks nekā Rīgā un Pierīgā.
Un situācijā, kad bezdarba līmenis jau vairāku gadu garumā Latgalē nesamazinās, samazinoties bezdarba līmenim kopumā Latvijā, šādā sociālajā situācijā nedrīkst atņemt iedzīvotājiem mazās lauku slimnīcas.
Ko darīt šo mazo slimnīcu galvenajiem ārstiem, kuru entuziasmam pateicoties šīs slimnīcas vēl joprojām strādā? Ko darīt viņiem, ja viņi nespēs izmaksāt algas Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā? Ko darīt viņiem, ja notiek slimnīcu finansiālās situācijas destabilizēšana? Ko viņiem darīt, ja nepietiek ne ārstu, ne māsu, jo daudzi bija spiesti pārkvalificēties vai aizbraukt no šīm teritorijām.
Godātie kolēģi! Varētu būt, ka ir grūti starp trešo un ceturto soli, ja nav veikti pirmie soļi. “Jaunā laika” valdība tika spērusi pirmos soļus. Tika paaugstinātas algas medicīnas darbiniekiem. Tika sniegts reāls atbalsts visām mazajām lauku slimnīcām. Tika piešķirtas investīcijas katrai šai mazajai lauku slimnīcai. Tagad arī mēs gaidām no pašreizējās valdības adekvātu un korektu rīcību. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es domāju, pirmkārt, mums nevajadzētu aizmirst to, ka katrs mēs esam cilvēks un katram mums var gadīties kāda, teiksim, nepieciešamība griezties pie ārstiem pēc palīdzības ne tikai Rīgā, bet varbūt arī Latgalē. Kaut vai, piemēram, apceļojot šo skaisto novadu. Tāpēc es gribētu teikt, ka šis jautājums ir ļoti būtisks jebkuram mums, un būtiski tas ir Latgales cilvēkiem.
Es domāju, ka ministra kungs šodien korekti un precīzi pateica tās ievirzes un pamatnostādījumu, kas būtu darāms tieši Veselības ministrijai jautājumā attiecībā uz veselības aprūpi un attiecībā uz mazajām lauku slimnīcām. Jo tomēr, ja runā par šo reģionālo slimnīcu tālāku perspektīvu, pamatjautājums tomēr ir jāliek uz to, ka ir jāveic šīs sistēmas sakārtošana tiešajā reģionālā griezumā. Un, ja mēs šodien runājam, kur ir šī saskaņošana, vai iepriekšējās ministres teiktais, ka ir milzīgi daudz reižu tikšanās ar pašvaldībām un ir notikušas šīs sarunas, skaidrs, ka šis ir viens no tiem sistēmas modeļiem pārvaldē, valsts pārvaldē, pašvaldību pārvaldē un vispār sistēmas pārvaldē, ka ministrija, redziet, cik reizes tiksies, tik arī jautājumu atrisinās uz vietas.
Tāpēc, es domāju, pamatjautājums ir mūsu reģionālā politikā, ir arī šai veselības aprūpes sistēmā, ka ir jāveido normāls, stiprs, spēcīgs reģions – reģionālās pašvaldības, kas varētu normāli kūrēt arī šo veselības aprūpi, tieši šo veselības sistēmas sakārtošanu, šo plānu ieviešanu un kuri varētu kūrēt investīciju piesaisti un skatīt šo reģionālo attīstību kopumā.
Jo kas šodien notiek? Faktiski šīs reģionālās funkcijas pilda rajona padomes. Un šis apjoms un šīs teritorijas nav tik lielas, un šiem reģioniem šīs slimnīcas daļēji pārklājas, šis tīkls, un reizē tas veido zināmu tādu jautājumu – kā kopumā risināt šo problēmu reģionā.
Skaidrs, ka primāro aprūpi, pirmkārt, veic šī ģimenes ārstu institūcija, kur tālāk... slimnieks lielā mērā būs atkarīgs no šī ģimenes ārsta kvalifikācijas, prakses un finansiālajām iespējām. Un šeit es gribētu teikt, ka Latgalē tomēr šī situācija ir visbēdīgākā saistībā ar to, ka Latgales reģions pamatā ir visnabadzīgākais reģions Eiropā, kas ir atzīts, un tas ir saistīts ar šo milzīgo bezdarbu, kas, teiksim, kā Rēzeknes rajonā sastāda 27%.
Es gribētu teikt, ka, teiksim, šie ienākumi uz vienu iedzīvotāju tātad automātiski ir mazi, un reizē ar to šī maksātspēja šiem cilvēkiem nav tāda, lai viņi varētu nodrošināt šo pieeju šiem medicīnas pakalpojumiem. Un tāpēc pareizi Muciņa kungs teica, ka ir nepieciešamas šīs reģionālās kvotas, kuras pastāvēja arī iepriekš, bet kuras tika iepriekšējai valdībai tomēr noņemtas, un tagad šis kvotu sadalījums pa reģioniem notiks. Tas ir ļoti būtiski.
Un otra lieta, ir arī šeit nepieciešams šis izlīdzināšanas mehānisms, izlīdzināšanas koeficienti šai sistēmai, kas mazinātu šo spriedzi, ko es iepriekš minēju saistībā ar šo cilvēku, iedzīvotāju maksātnespēju. Un šeit mums nevajadzētu, teiksim, no šīm domām un šīm lietām atteikties, bet tieši otrādi – veicināt šīs reģionālās pašvaldības sakārtošanu, normālu Latgales reģionu un pārējo reģionu izveidošanu, un tad šī būtu tā institūcija, kura varētu uz vietas visreālāk risināt šos jautājumus.
Vēl viena lieta, ko es gribēju atzīmēt, ka šīs investīciju programmas praktiski medicīnai nav šodien akceptētas un faktiski strukturālie fondi vienīgi ir novirzīti uz pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanu reģionos, reāli pārējiem šī investīciju piesaiste ir apgrūtināta, un tā ir atkarīga no mūsu valsts budžeta. Bet valsts budžets – skaidrs, ka šeit ir gan šie iedzīvotāji, gan skolotāji, gan pārējās visas lietas, kur, teiksim, šo līdzekļu piesaiste tieši investīcijām ir apgrūtināta. Tāpēc noteikti ir jādomā, kā mēs varētu strukturālo fondu līdzekļus izmantot šo slimnīcu, Latgales slimnīcu, pirmkārt šīs infrastruktūras sakārtošanai. Jo nevar uz slimnieku rēķina izdalīt naudas, ārstēšanas naudas, uzturēt šo slimnīcu infrastruktūras un veikt to renovāciju. Tātad šī problēma ir kompleksa, un ministrija ir gatava pie tā strādāt, un es to jutu šodien pēc ministra runas, ka to viņi dara.
Tāpēc es arī novēlētu visiem mums kopīgi mazāk skatīties atpakaļ, vairāk uz priekšu un domāt politiski, ka mēs nākotnē varētu palielināt veselības aizsardzības budžetu, lai mēs nākotnē šīs problēmas samazinātu, un pirmkārt jau, lai mēs radītu iespēju šiem cilvēkiem saņemt šo pirmo neatliekamo palīdzību. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu mazliet pievērsties tai atbildei, ko Muciņa kungs mums sniedza visiem, un to mazliet paanalizēt.
Nav šaubu, ka veselības aprūpē problēmu ir bezgala daudz, un varbūt pēc daudziem gadiem šo politisko vadības vietu ir ieņēmis cilvēks, kurš ar tiešu veselības pakalpojumu sniegšanu nav saistīts, bet tomēr ir pietiekami ilgi jau nostrādājis veselības aprūpes organizācijas sistēmās.
Un pirmais, ko es tomēr gribētu teikt no Muciņa kunga atbildes. Pavērojiet pats un paskatieties, kā sadalās sociālās gultas, vispārēja profila gultas, tās es varētu uzskatīt dažkārt arī par viesnīcu gultām, terapijas gultām un tā tālāk. Bet finansējums šeit arvien vēl nav skaidrs. Vai tas nāk no sociālā budžeta, vai tas nāk no veselības budžeta, un tā būtu lieta, kurai vajadzētu piegriezt maksimāli straujāku uzmanību, jo galu galā tieši šī nesakārtotība šobrīd ir tā, kur rodas zudumi.
Otrkārt. Es gribēju jums pajautāt: jūs sakiet, ka Kārsavas slimnīcā ir 64,62% noslogojums. Nu pilnīga taisnība! Tas ir ļoti zems noslogojums. Un tajā pašā laikā skaidri un gaiši citas slimnīcas ziņo par to, ka viņas atceļ medicīnas pakalpojumus, un šinī gadījumā skaidri un gaiši ir redzams, ka naudas izlietojums nav gluži korekts.
Trešais, ko es gribētu teikt. Jūs visās slimnīcās sakiet, ka varētu būt ieekonomētie līdzekļi. Tātad man ir jautājums: vai veselības aprūpē nepastāv vairs solidaritātes princips, un kur šie ieekonomētie līdzekļi tad paliek? Tad tiem vajadzētu nonākt varbūt tajās slimnīcās, kur šīs operācijas var izdarīt?
Nākošais jautājums. Jūs ļoti labi ziniet, ka mēs šonedēļ ar jums esam arī tikušies par to, ka slimnīcas tiek pārveidotas par komercstruktūrām, un kas notiks ar šiem ieekonomētajiem līdzekļiem? Tātad jautājums ir... jūs pietiekoši ilgi esat jau strādājis Sabiedrības veselības departamenta direktora amatā... vai šie līdzekļi tiks vienkārši medicīnai zaudēti?
Es gribētu teikt, ka gandrīz visās šajās Latgales reģiona slimnīcās gultu skaits svārstās no 28 līdz 45. Un jautājums ir: vai tiešām jābūt katrai šai slimnīcai administrācijai? Vai tiešām nevar sakārtot tās reģionālā līmenī? Vai tiešām katrai slimnīcai vajadzīgs priekšnieks?
Un es patiešām domāju, ka Muciņa kungs, būdams Sabiedrības veselības departamenta direktors, par šo jautājumu varēja mazliet ātrāk tiešām domāt.
Un galu galā patiešām mēs šeit runājam par šiem budžeta labojumiem. Un arvien vēl to nav. Un tāpēc es arī gribētu jautāt: vai mēs varētu šo jautājumu beidzot risināt tādā līmenī, kā jūs gribētu, ne tā, kā sākumā Emša kungs saka, ka mums ir jāizdara izmaiņas un pēc tam mums jāsaka, ka mums ir jādod Latgales slimnīcām nauda. Tad uz kuru pusi tad mēs iesim? Skaidri un gaiši vajadzētu šo atbildi, vai mums tiks ieviests struktūrfonds vai netiks ieviests struktūrplāns. Un te parādās, ka haoss ir pašvaldībās, haoss ir medicīnā, sociālajā sfērā, un galu galā arī haoss ir šajā valdībā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Nu, es zinu, ka 8.Saeimā ir ievēlēti ļoti daudz jaunu deputātu, un man gribētos atgādināt un paskaidrot, pirmkārt, no kurienes viss tas sākās, visas tās problēmas, kuras ir pašreizējā mūsu medicīnā.
Nu, varbūt atgādināšu vēlreiz, ka no 1997.gada par šo nozari atbildīgā bija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienība: Požarnovs, Jurdžs, Jaksons un citi. Viņi izstrādāja šo slaveno kompensējamo zāļu sistēmu, ar kuru nav apmierināti pašreiz ne ārsti, ne sabiedrība, ne slimnieki. Viņi izstrādāja šo māsterplānu, par kuru mēs šodien no tribīnes spriežam. Un mēs gribam apvainot jaunievēlēto ministru, kurš strādā mazāk kā 100 dienas un mēģina ar savu komandu kaut ko uzlabot.
Varbūt man gribētos griezties pie “Jaunā laika” frakcijas, un jums arī vajag ņemt atbildību uz sevi. Jums bija visas iespējas nominēt uz šo posteni nevis ārstu ar “zelta rokām”, kurš sāka strādāt nevis ar to, ka glāba situāciju, bet mēģināja atbrīvot no ieņemamiem amatiem cilvēkus, kuri mēģināja saglabāt sistēmu (es runāju par tiem skandāliem un lietām, kad Zatlera kungu, Leimaņa kungu), un pie kam... un kāpēc tas bija darīts, neviens nezina. Un pēc tam ievēlēja... Un pēc tam medicīna mums bija tāda vieta, ka, lai glābtu situāciju, jūs nominējāt mediķi ginekoloģi. Tas ļoti, ļoti tā smieklīgi tagad, to man teica žurnālisti, ja, ka visi jokoja par to. Man liekas, ka mums vajag... Mēs arī esam ļoti uztraukti par situāciju, kura ir šajā nozarē, bet mums... mūsu pozīcija – Tautas saskaņas partijas pozīcija, ka jaunajai valdībai, jaunajam ministram ar savu komandu vajag dot laiku. Un es ceru, ka situācija uzlabosies, mainīsies arī kompensāciju sistēma, tiks palielināta tai nepieciešamā naudiņa un, protams, mēs ļoti ceram uz šo... uz struktūrfondiem. Un ceru, ka situācija izmainīsies, un mēs, Tautas saskaņas partija, protams, palīdzēsim ne tikai ar balsīm un arī ar saviem... ar savu viedokli un ar savu pozīciju. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs kārtējo reizi izskatām sasāpējušu jautājumu par Latgali. Kā bieži vien mēs zinām, ka Latgale ir atpalicis reģions, un būtu daudz kas risināms. Un šoreiz arī mēs runājam par tādām lietām, kas jau ne pirmo reizi ir izskanējis. Man kā Latvijas Pirmās partijas deputātam ir bijis tas gods sākt šo jautājumu cilāt jau iepriekšējās valdības laikā un arī prasīt atskaiti no veselības ministra vairākās komisijās.
Protams, ka man arī kā lauku cilvēkam, kā lauku deputātam, lauku cilvēku problēmas ir ļoti labi zināmas, un es nevaru samierināties ar šo rīcību un šādu situāciju, kādā tiek nostādīts vienkāršais lauku cilvēks. Ja mēs bieži vien runājam un sakām: “Skola nav rentabla. Bibliotēka nav rentabla. Klubs nav rentabls. Tagad slimnīca arī nav rentabla.” Un kā tad virzīsies tālāk lauku attīstība, ja laukos mēs gribam šo visu nolikvidēt? Un tas ir, ka lauku slimnīca tiek atņemta lauku cilvēkam kā pēdējais glābiņš, kur varētu, kā saka, savu veselību uzlabot un tamlīdzīgi. Un bieži mēs arī Sociālo un darba lietu komisijā un Veselības aizsardzības apakškomisijā skatījām jautājumus par citām slimībām, kas ir tik tālu ielaistas, un valstij tik daudz izmaksā šo slimību ārstēšana. Un tad paceļas jautājums: vai tas nav saistīts kārtējo reizi ar lauku slimnīcām? Ja lauku slimnīca normāli var funkcionēt un ja ir kārtīgi kadri, tad skaidrs, ka jebkurš lauku cilvēks var ierasties slimnīcā, pārbaudīt savu veselību laicīgi un zināt, ko darīt tālāk. Un, kā zināms, lauku cilvēki neprasa nekādas augstas tehnoloģijas lauku slimnīcā. Manā skatījumā un arī lauku cilvēku skatījumā mums ir vajadzīgs vienkārši lauku slimnīcā labs ķirurgs, terapeits, bērnu ārsts pediatrs un zobārsts. Un, protams, nenoliedzami, ka jābūt arī stacionāra gultām. Ja šodien mēs runājam par kaut kādu māsterplānu un tamlīdzīgi, kur gandrīz jāsaka, ka lielākajai daļai nav skaidrības, kas tas par plānu, tad tā tāda vienkārši, kā saka lauku cilvēki, iznāk maldināšana.
Un bieži vien ir dzirdams tāds “dienas stacionārs”. Kā saprast laukos un šo jautājumu risināt ar “dienas stacionāru”? Un tas ir saprotams tā, ja, teiksim, ģimenē kāds slimo, no rīta piederīgie aizved uz slimnīcu un vakarā jāved atpakaļ. Un te atkal jāpadomā, lai cik mēs labi saprotam lauku cilvēku situāciju, vai tas ir iespējams –no rīta vest uz slimnīcu, vakarā atpakaļ, jo lauku cilvēki, kā saka, jau pirms saules lēkta sāk strādāt un strādā pēc saules rieta. Un tad ir vēl jānodarbojas ar šīm lietām, kur varētu, ja ir kāds slims cilvēks, palikt tajā lauku slimnīcā un ārstēties.
Un tad gribētos – arī šodien izsacītais, ko mums teica Ministru prezidents un veselības ministrs. Mani pilnīgi apmierina viņu atbildes, jo es redzu, ka vienreiz valsts vadītājs ir tiešām ieinteresēts šos jautājumus sakārtot. Un arī veselības ministrs ir ieinteresēts, lai būtu kārtība šajos jautājumos. Un, protams, ka nav patīkami tas, ka mēs vēl līdz šim brīdim it kā gribam šķirot, kas ir pilsētnieks un kas ir lauku cilvēks. Jo es domāju, ka veselības aprūpē mums katram ir jābūt noteikti vienādi pieejamai veselības aprūpes pieejamībai, lai būtu. Un tā ka ... Un arī, protams, ir kvalitatīva. Un nedrīkstam tādā veidā nostādīt. Ja šodien mēs neatbalstīsim lauku slimnīcas, tad, protams, ka lauku cilvēkiem vairs nav ko darīt laukos un viņiem jāiet uz lielpilsētām. Un vai mums ir vajadzīgas tās lielpilsētas pārpildītas ar tiem lauku cilvēkiem, kuri tur varētu nīkuļot?
Un vēlreiz lielu paldies es gribu izteikt Ministru prezidentam Emša kungam un veselības ministram Muciņa kungam par konkrētām atbildēm. Un es redzu, ka šoreiz ir jātic. Un es arī ticu, ka noteikti šie jautājumi tiks sakārtoti. Un, kā viņi izteica, ka lauku slimnīcām finansējumi netiks samazināti un tiks risinātas šīs problēmas uz priekšu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Te Orlova kungs un Nagļa kungs diezgan saprotami un skaidri izteicās par dažām problēmām, kuras pašreiz jau tiek atrisinātas un kuras sekmīgi risina gan Ministru prezidents, gan jaunais veselības ministrs.
Es vienkārši gribu uzsvērt to, ka Repšes kungs nav īsti pareizi varbūt izjutis to brīdi, kad gāzās valdība, jo mums bija tikšanās ar viņu un kopā ar mūsu toreizējo koalīciju Baltajā zālē, un Repšes kungs paziņoja, ka viņš Šlesera kungu atlaiž no sava vietnieka amata. Turklāt Šlesera kungs nevarēja aizstāvēties Baltajā zālē, jo viņš bija Davosā. Un man bija skaidrs, ka tad droši vien valdība kritīs, par ko es arī Repšes kungu brīdināju. Gan neveiksmes veselības jomā, gan vēlākie notikumi, kas saistījās ar Briča un Sončika atjaunošanu darbā, viss tas veicināja valdības krišanu, jo ar lozungiem vien nepietiek. Ir jāievēro tomēr likumi, un tikai tad var panākt valstij vismaz kaut kādu atjaunošanos. Gan morāli, gan ekonomiski.
Manuprāt, ka veselības jomā, lai runātu par šo tēmu, šī māja ir būvēta uz diezgan ļodzīgiem pamatiem. Un kas tad ir šie šķidrie pamati un tie būvētāji, kas šo māju cēluši? Tie ir, kā Orlova kungs jau nosauca, Požarnovs, Makarovs, Jurdžs un slavenais veselības aizsardzības ministrs Jaksons. Šajā laikā radās šis plāns, kurš varbūt Nagļa kungam nav īsti skaidrs, kas tas par plānu bija – “māsterplāns”. Tas bija plāns, kad vajadzēja pārprofilēt mazās slimnīcas, un pareizi pārprofilēt, jo iedzīvotāju skaits laukos samazinās, un nevis uz stacionāru un ilgstošu ārstēšanu, bet gan uz pirmās palīdzības sniegšanu un galvenokārt uz profilaktisko darbu. Tas neparedz, kā jūs jau šodien uzsvērāt un to zināt ļoti labi, neparedz pašreiz finansējuma samazināšanu. Finansējuma samazināšanu tieši paredzēja iepriekšējās koalīcijas partneri no “Jaunā laika” puses.
Tāpēc pāreja uz profilaktisko darbu šajās mazajās lauku slimnīcās – tas ir ļoti pareizs ceļš, jo, kā zināms, Latvija jaunajās Eiropas Savienības valstīs ieņem pirmo vietu gan ielaisto vēžu gadījumā, gan tuberkulozes slimnieku skaita ziņā, gan narkomānijas un alkoholisma izplatībā. Šeit būtu ļoti svarīgi veikt šo profilaktisko darbu katrā zemnieku sētā, nerunājot par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un tamlīdzīgi.
Bez šaubām, nedrīkst aizmirst, ka katrā mazā slimnīcā ir jābūt arī pirmās palīdzības sniegšanas vismaz elementārai aparatūrai un speciālistiem, kas to varētu darīt un sagatavot šos slimniekus transportam uz lielajiem centriem, par ko runāja mūsu veselības ministrs, par dārgo un ļoti precīzo un ļoti nepieciešamo aparatūru steidzīgai diagnostikai un nepieciešamai pēc tam tūlīt sekojošai ķirurģiskai ārstēšanai, ja tas ir nepieciešams.
Tāpēc es domāju, ka pašreiz šīs veselības aizsardzības nams tiks stiprināts, šie pamati tiks cementēti, un turpmāk tas arī vairs tā neļodzīsies kā līdz šim. Tāpēc nevajadzētu šiem cilvēkiem, kas ir nodrošinājuši šo neskaidro situāciju un varbūt šaubas, izmantot to politiskiem nolūkiem, bet atbalstīt pašreizējās pozīcijas darbu, aizstāvot mazo lauku slimnīcu likteni un viņu sekmīgu darbību. No mazajiem lauku centriem, no mazajām slimnīcām, tāpat kā no mazajām lauku skolām ir atkarīga visas Latvijas kopējā nākotne un cerība, turpmākā pastāvēšana Eiropas Savienībā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātais ministra kungs! Skaidrs, ka visam, kas te tagad notiek, nav nekāda sakara ar to tekstu, kas tur ir rakstīts. Jo, kad būs balsošana, tad visi klātesošie, vienīgi tie, kam būs kaut kas misējies vai nejauši aizgājis uz bufeti, nenobalsos par šo lēmuma projektu. Tāpēc, protams, ka tā ir tikai un vienīgi… tas viss ir farss un liekuļošana un saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu, 12.datuma vēlēšanām.

Tieši tāpēc arī nācu uz šejieni, lai jums, ministra kungs, teiktu. Tas nekas, ka jums pārmetumus izsaka tie, kuri visvairāk arī atbildīgi par to situāciju, kādā mēs esam nonākuši. Tas, protams, nedara viņiem godu, ne “Jaunajam laikam”, ne it sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas visu laiku ir aruši šo druvu. Bet, ministra kungs, veselības aprūpes reforma cieš no tās pašas slimības kā visas citas reformas visās citās mūsu jomās. Jums vēl nav 100 dienas, tāpēc es griežos pie jums.

Es ticu, ka jums ir laba apņemšanās, un dzirdu par to, ka veidojas laba komanda, un jūs esat gatavs kaut ko darīt, beidzot kaut ko tādu, ko lielākā daļa vismaz cilvēku, uz kuriem ir vērstas jūsu darbības un pūliņi, ja ne uzņems ar aplausiem, tad ar sapratni vismaz. Bet nepieļaujiet to, un metastāzes jau sāk iet vecajai slimībai. Nesaslimstiet ar veco slimību, ko dara... ar kuru slimo šodien visa valdība, visi pārējie jūsu kolēģi. Proti, mēs paši zinām, kā ir labāk, un jūs redzēsiet, un beigās jūs sapratīsiet. Ja jūs nepanāksiet, neizskaidrosiet, lielākā daļa to, pret kuriem ir vērstas šīs reformas, nesapratīs, vismaz neizturēsies ar sapratni, tad būs tāpat kā ar izglītības reformu, piedodiet, ar administratīvo... jūs jau varbūt esat aizmirsuši.. un visām citām reformām. Tās vienkārši nenotiks, un protams, vainīgie tiks atrasti. Un tad jūs diemžēl nebūsiet īstenojis to, ko jūs šodien rakstāt un solāt.
Es aicinu jūs, neskatoties uz tām... varbūt to, piedodiet, nicinājumu, kas rodas jūsos, klausoties cilvēkos, kas paši ir lielu roku pielikuši pie šīs te veselības aprūpes sistēmas gandēšanas, nebaidos tā vārda, un tagad liekulīgi jums pārmet... tomēr neatkārtojiet viņu kļūdas. Nesēdieties starp viņiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Patiešām es aicinu nenodarboties ar politiku, jo šeit runa ir par palīdzības sniegšanu. Un mēs jau neprasām ministra demisiju, jo ministrs nesen strādā, bet mēs piedāvājam konkrētu pasākumu, tā sakot, klāstu, kas ministrijai būtu realizējams, konkrētu lēmumu. Un tas būtu jārealizē.

Cienījamie Latgales deputāti! It īpaši Šķestera kungs, Nagļa kungs, ar kuriem kopā esam bijuši Viļānos, kad sabrauca visi Latgales pašvaldību vadītāji un mediķi jau iepriekšējās valdības laikā, un mēs bijām vienādās pozīcijās un teicām, ka mēs darīsim visu, lai palīdzētu, lai šīs slimnīcas neciestu, lai neciestu cilvēki, lai tiktu medicīnas pakalpojumi sniegti normālā līmenī. Tagad nezin kāpēc jūs balsojat “pret” šā lēmuma pieņemšanu, Nagļa kungs iepriekšējā reizē pret šī pieprasījuma nodošanu izņēma kartiņu ārā... Viss ir zināms, viss ir redzams, te jau nav nekādas paslēpes. Tā ka ... nu žēl patiešām, Urbanoviča kungs, ja tas pārvērstos par farsu tur, kur vajadzīga palīdzība.
Un tādēļ es lūdzu visus deputātus atmest šīs politiskās diskusijas, pretnostatījumu un risināt pēc būtības. Pieņemt šo lēmumu! Pieņemt šo lēmumu, lai Latgales slimnīcas neciestu.
Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies, deputāta kungs.
P.Tabūns.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (TP).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien ļoti daudzi mediķi šeit runā. Bet man gribētos atgādināt ne tikai mediķiem, bet absolūti visiem, ka ļoti nozīmīgi saucieni, ļoti nozīmīgi principi, ļoti nozīmīgi vārdi, un, piemēram, kā “gods kalpot Latvijai”, es gribētu teikt, ka tas nozīmētu arī “gods kalpot principiem”... Un es neesmu tādu divkosību un tik drausmīgu dubultmorāli pieredzējusi. Neatkarīgi no tā, kur partija atrodas – pozīcijā vai opozīcijā. Es saprotu, ja kādai partijai ir svēta kāda nozare, tad neatkarīgi no tā šos principus, es uzskatu, ka vienmēr ir ļoti godīgi un būtiski paturēt. Un nevis vienā vārdā teikt.. nevis vienā vārdā teikt, ka, lūk, 15 mēnešus aizstāvēt vienu lietu un tagad kāpt tribīnē un teikt pilnīgi kaut ko citu, es neatceros, kurš Ministru prezidents vēl būtu tādu izaicinājumu metis sabiedrībā ar vēlmi atmodināt ministros zvērus. Un tādā veidā samazināt finansējumu absolūti gandrīz visām nozarēm, tajā skaitā arī veselības aprūpei, izglītībai... (Starpsauciens: “Par tēmu!”) Nu, paldies Dievam, ka cienījamie ārsti, kuri šeit pārstāv Saeimas deputātus tik kuplā skaitā, ka jūsu nozarē vismaz ar Ministru prezidenta Einara Repšes svētību netika atņemta šī nauda ārstiem, tā kā to izdarīja pedagogiem, atņemot 2,5 miljonus no algu fonda, paziņojot, ka ar to nu tagad pietikšot izglītības darbinieku algu reformai.
Un nepaiet ilgs laiks, ka februārī Šadurska kungs saka, ka sabruks visa izglītības sistēma. Nu, paldies Dievam, ka nav sabrukusi veselības aprūpes sistēma!
Un tāpēc es aicinu tomēr nenodot savus principus. Un man ļoti gribētos cerēt, ka tā, kā pa Latvijas skolām klīst “melnā Kārļa” rēgs, krievu mazākumtautību skolās ar krievu mācību valodu, un nu jau latviešu skolās šis rēgs klīst ar vēstuļu starpniecību, es ceru, ka tik tālu mēs vairs nekad, nekad neaiziesim.
Jo diemžēl tā, kā skolotāju sabiedrība ir satracināta, aizejot atvaļinājumā, tāda prakse, es domāju, ir nožēlojama. Un es ceru, ka ārstu sabiedrība un pacienti, un visa sabiedrība kopumā, atmodinot zvērus un vēl kādus neliešus vai mošķus, es ceru, ka tā nekad vairs Latvijas politikā un Latvijas sabiedrībā kopumā nenotiks. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko. Nē? Nebūs? Labi.
Debates slēdzu.
Deputāts Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Jau slēdza?”) Nē, nē, viņš paspēja vēl.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šeit jau pirms manis Zommeres kundze ļoti pareizi noraksturoja situāciju, tāpēc es gribu pateikt tikai vienu repliku.
Cienījamie “Jaunā laika” kolēģi! Nu esiet taču nedaudz paškritiskāki un nelielieties ar tiem saviem absolūti godīgajiem konkursiem! Es, protams, pieļauju dažādus variantus.
Bet par to, ka par Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras vadītāju konkursa rezultātā, kurš nez kāpēc tika ļoti ātri īstenots un rezultāti tika paziņoti divas nedēļas pirms konkursa noslēguma, uzvarētājas godu izpelnījās un Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktores amatu ieņēma jūsu partijas ģenerālsekretāra krustmeita Zefirovas kundze, es pieļauju iespēju, ka tā ir sakritība, bet tomēr nedaudz aizdomīgi tas likās. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš – otro reizi.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Šodien mēs dzirdējām ļoti pārliecinošus teikumus par veselības aprūpes sagraušanu no Urbanoviča kunga, par mūsu darba rezultātu, par Muciņa kungu kā ļoti labu ministru, par ko es tiešām nešaubos, un gribu teikt, ka viņu iecēla šajā amatā, kur viņš strādāja ministrijā, tieši Audera kungs.
Un es domāju, ka, Ābiķa kungs, jūsu pēdējā piebilde tomēr nav ar pārliecinājumu. Viņa bija cilvēks, kas tieši nāca no Latgales. Šodien kreisais flangs bļauj un priecājas par to, ka jūs izjaucāt viņai. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Man prieks, ka Tautas partijas deputāti pārvērš... nu, sniedz mums nedaudz jautrības šajā pasākumā.
Ābiķa kungs, varas partijām jau nu vismazāk vajadzētu runāt par konkursiem, un tieši tagad, pirms vēlēšanām. Var būt, ka labi lieku reizi atgādināt, kā jūs izturaties pret konkursiem. Ja “Jaunais laiks” ieceļ konkursos tos, kas uzvar, tad jūs toties darāt tieši pretēji. (Starpsaucieni.)
Bet pēdējais, Ābiķa kungs. Grigorijs Krupņikovs ir ebrejs un jūdaists. Mīļais cilvēk, nu kā viņam var būt krustmeita! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Es aicinu pieturēties pie temata un runāt par konkrēto jautājumu!
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Atgriežamies pie lietas! Pie Latgales mazajām slimnīcām. Es neesmu ārste, bet es esmu pacients, un es esmu bijušais pacients un varbūt arī potenciālais. Es dzīvoju laukos, kur nav vairs mazās slimnīcas. Dundagā nav mazās slimnīcas, ir Sociālās aprūpes centrs. Man būtu kauns griezties Sociālās aprūpes centrā, jo mana alga ir pietiekama. Bet, ja man būtu insults un man vajadzētu braukt 80 kilometrus līdz Talsiem vai līdz Ventspilij, grūti pateikt, kāds būtu rezultāts.
Mēs esam sagatavojuši ierosinājumu – Saeimai pārbalsot mūsu iepriekšējo balsojumu un nākamajā sēdē iekļaut lēmuma projektu. Lēmuma projektu par Latgales mazajām slimnīcām, kuras pagaidām vēl nav pārprofilētas, nav likvidētas, kurām tikai draud budžeta līdzekļu atņemšana, jo šie budžeta līdzekļi jau ir plānoti iedalīt lielajām slimnīcām, un pašvaldības tam pretojas, jo ko pašreizējā situācijā nozīmē “ātra pāprofilēšana”? Tas nozīmē uzkraut šo mazo slimnīcu likteni, to pārprofilēšanu un visas pacientu vajadzības pašvaldību pleciem.
Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo sagatavoto lēmuma projektu, iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, tā izskatīšanu, varēja to arī varbūt nodot komisijām, kā viens otrs deputāts jau to ierosināja, bet mēs nevaram atstāt pašplūsmai un paļauties tikai uz solījumiem, kuri izskan no Saeimas tribīnes. Mēs esam konstruktīva opozīcija un gribam darboties kopā ar pozīciju un nepieprasām ministra demisiju. Ministrs ir nesen sācis strādāt, bet ir jāatrisina šis jautājums. Un Saeimas lēmuma projekts – uzdot Ministru kabinetam pārskatīt, sakārtot šīs lietas kopā ar pašvaldībām.
Lūdzu, atbalstiet mūsu nākamo ierosinājumu, kurš acīmredzot tūlīt tiks balsots!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī veselības aprūpe ir pārāk nopietna lieta un tā ir tiešām ļoti sasāpējusi lieta mūsu valstī. Un šeit vienkārši runāt un izteikt savas domas tikai tāpēc, lai paspodrinātu savas partijas spalvas, ir diezgan nesolīdi. Sociālo un darba lietu komisija ļoti daudz sūdzību par veselības aprūpes problēmām saņēma arī tad, kad “Jaunais laiks” vadīja šo ministriju. Tāpat bija strīdi, tāpat bija neapmierinātie, un tāpat tieši arī Sociālo un darba lietu komisija centās ieturēt konstruktīvu attieksmi, lai ļautu ministrijai normāli sagatavot piedāvātos projektus, informēt sabiedrību, lai tad tos arī varētu pieņemt. Un tieši tāpēc es arī uzskatu tagad, ka ir jāļauj ministram normāli strādāt, iedarbināt visu savu to mehānismu, arī par šo pārstrukturizāciju, nesteigties, nebļaustīties, neuzlikt nevajadzīgi: “Lūk, tagad uzliksim tā un ne citādi!” Tad kā pēc tam mēs varēsim prasīt no ministra atbildību, ja mēs šeit būsim nobalsojuši. Būs tā, un citādi būt nevar, jo ministrs nevar rīkoties pret Saeimas lēmumu. Tā ka acīmredzot ir jāļauj ministram normāli strādāt, sagatavot programmu, piedāvāt mums. Mēs varam prasīt iepazīstināt ar šo sagatavoto koncepciju, bet šeit vienkārši automātiski nobalsot, ka būs tā, un pēc tam prasīt no ministra atbildi, – tas arī nebūtu korekti, tāpēc...
Nu protams, man jāpiekrīt tiem, kas teica, ka, 2004.gada budžeta projektu veidojot, mēs nepiegājām sevišķi solīdi, un nebija normāli tas, ka mēs noņēmām līdzekļus labklājībai, izglītībai un veselībai. Tas nebija normāls gājiens, un to pierādīja arī gada beigas, kad varēja vairāk līdzekļu plānot un varēja vairāk iedot, un arī tad ministri daudz vairāk būtu varējuši izdarīt, ja viņiem būtu bijusi šī iespēja.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Cienījamie kolēģi, ir saņemts “Jaunā laika” frakcijas deputātu Kampara, Druvietes, Dombrovska, Mūrnieces, Gulbja un citu deputātu, kā arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu Tabūna, Straumes, Seiles, Grīnblata un Zīles lūgums – atkārtoti veikt balsojumu par lēmuma projekta Nr.2782 iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā, izskatot saistībā ar darba kārtības 20.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja ne... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu pārbalsojam par pārbalsojumu. Kas ir par pārbalsojumu? Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 49, neviens deputāts neatturas. Pārbalsojums nenotiks.
Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti”. Deputāti šo pieprasījumu ierosina atzīt par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot par steidzamību.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim steidzamības motivācijai.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijā notiek darbības, kas prasa steidzamu iejaukšanos, jo izglītības un zinātnes ministra Radzeviča, iespējams, prettiesiskas rīcības dēļ var ciest daudzu studējošo intereses un mūsu valsts izglītības sistēmas prestižs kopumā.
Mūsu rīcībā ir nākušas ziņas, ka, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrija prettiesiski piešķīrusi licenci juristu profesionālās studiju programmas īstenošanai Sociālo tehnoloģiju augstskolā. Šo ziņu avots ir pati augstskola, kas to publicējusi savā mājaslapā, un to apstiprina arī Licencēšanas komisijas priekšsēdētājs, ka komisija ir šādu lēmumu pieņēmusi. Pieņemtais lēmums ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.133 – Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība. Licenci nedrīkstēja izsniegt, jo iepriekšējā gada laikā augstskolā konstatēti rupji normatīvo aktu pārkāpumi. Tos ir atzinusi Izglītības valsts inspekcija, par tiem ir likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums.
Mēs nezinām, vai ministrs ir parakstījis šo nelikumīgo licenci, vai ne. Kāpēc mēs savu pieprasījumu adresējam premjeram, nevis izglītības un zinātnes ministram? Uzskatot, ka sabiedrības interesēs daudz svarīgāk ir novērst prettiesisku nodarījum, nevis pēc nodarījuma sodīt vainīgos, “Jaunā laika” deputāti jau iesniedza pieprasījumu Jurim Radzevičam, tiklīdz mums kļuva zināms par Sociālo tehnoloģiju augstskolas atteikšanos no tiesvedības tās pašas licences sakarā. Šo atteikšanos augstskola motivēja ar to, ka ir panākta vienošanās par licences atjaunošanu ar ministrijas amatpersonām. Ja šāda vienošanās pastāvēja, tā ir klaji prettiesiska.
Saeimas Pieprasījumu komisija toreiz pieprasījumu noraidīja. Licencēšanas komisijas priekšsēdis noliedza šādas vienošanās esamību, un komisija noticēja viņam. Toreiz deputāts Ābiķis sacīja, ka šis pieprasījums ir no sērijas “Kas būtu, ja būtu”. Nu, Ābiķa kungs, tagad ir. Nu ir noticis. Nu ir prettiesisks notikums nodarīts, un Licencēšanas komisija ir pieņēmusi prettiesisku lēmumu. Tādēļ var ciest desmitiem studentu, kuri aizies uz šo augstskolu studēt.
Pēc tā mēs secinām, ka Radzeviča kungam uzticēties diemžēl nevar un aicinām premjeru Emsi, kas ir atbildīgs par valdību kopumā un līdz ar to par katra valdības locekļa darbības atbilstību tiesību normām, rīkoties.
Uzskatot, ka izglītības un zinātnes ministra darbība neatbilst likumam un valsts interesēm un ka premjers nespēj uzraudzīt un kontrolēt izglītības un zinātnes ministra darbību, aicinām atzīt par steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par steidzamības piešķiršanu pieprasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 64, neviens neatturas. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts, un pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Šmita, Intas Feldmanes, Jevgenijas Stalidzānes, Ineses Šleseres un citu deputātu lūgumu saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar sekojošiem likumprojektiem: likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzam balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 2, atturas – 62. Termiņš nav saīsināts.
Šie paši minētie deputāti lūdz saīsināt termiņu, kurā deputātiem ir iespējams iepazīties ar likumprojektiem... Un arī ar sekojošu likumprojektu: likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”.
Par termiņa saīsināšanu vārds Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijā baznīca no valsts ir atdalīta ar valsts pamatlikumu. Ko mums rāda reālā dzīve? Vai mēs varam atdalīt morāli no sabiedrības un garu no miesas? Kad tas notiek, cilvēks vai nu degradējas, vai mirst. Tāpat ir ar valsti, nenovērtējot baznīcas kalpošanu, kas ir mūsu tautas vēstures, kultūras, izglītības un gara daļa. Valstij nevajag kontrolēt baznīcu un baznīcai valsti. Taču, ja mēs gribam redzēt pilnvērtīgu tautu, tās garīgo un materiālo labklājību, baznīcai un valstij jāstrādā kopā. Domāju, ka daudzas sabiedrību nomācošas problēmas var atrisināt ar aktīvu baznīcas līdzdalību. Skolotāji, ierēdņi, ārsti un policisti bieži vien cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem, jo daudzu problēmu sakne ir sabiedrības morālā degradācija. Piemēram, alkoholisms, narkomānija, vardarbība, ģimenes vērtību zaudēšana. Līgums ir valsts atzinība baznīcai par tās ieguldījumu sabiedrības morāles atveseļošanā, par tās īpašo lomu kristīgo vērtību nostiprināšanā sabiedrības apziņā. Baznīca ir mūsu sabiedrības garīgās izglītības augstskola, tā nosaka cilvēka dzīves kvalitāti. Mums jāizmanto baznīcas gadsimtos mērāmā pieredze sabiedrības morālo un sociālo problēmu risināšanā. Baznīca ir tā vieta, kur cilvēks var saņemt savas dvēseles kopšanu un, ja vajadzīgs, dziedināšanu, mierinājumu un mīlestību. Un galvenais, pieskarties dievišķajam. Tomēr to nevar sniegt ne valsts, ne sabiedriskā organizācija.
Līgumu sagatavošana sākās no 1994.gada. Taču intensīvs darbs ir veikts pēdējās Saeimas laikā, kad premjera biedrs Ainārs Šlesers sāka vadīt Garīgo lietu padomi un darbu, kas bija nonācis strupceļā. Tas sāka virzīties uz priekšu. Un šodien mēs redzam rezultātu.
Latvijas Pirmā partija vienmēr iestājusies par sadarbību ar baznīcu, saprotot tās īpašo lomu. Arī nesen savā ziņojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodē arhibīskaps Jānis Vanags izteica pateicību par veiksmīgi risināto valsts un baznīcas turpmākās sadarbības jautājumu.
Šie līgumi ir svarīgi gan valstij, gan baznīcai. Tas ir valsts attieksmes jautājums pret kristīgām baznīcām, kas vienmēr atbalstījušas Latvijas valstiskumu un sniegušas atbalstu mūsu tautai un valdībai smagos brīžos. Tiem jāiegūst likumīgs statuss, kas dos iespēju baznīcām lemt par savu iekšējo dzīvi, kalpot tautas gara un dvēseles atjaunošanās ar valsts atbalstu.
Tādēļ es lūdzu cienījamo Saeimu saīsināt termiņu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Lūdzu, balsojam par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu” saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – neviens, atturas – 42. Termiņš saīsināts.
Minētie deputāti iesnieguši arī lūgumu saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”. Lūdzu deputātus balsot... Vai ir nepieciešams balsojums par termiņa saīsināšanu? Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – nav, atturas – 42. Termiņš saīsināts.
Minētie deputāti iesnieguši arī lūgumu saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 43. Termiņš ir saīsināts.
Minētie deputāti iesnieguši arī lūgumu saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu”. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums saīsināt termiņu nav atbalstīts.
Minētie deputāti ierosina arī saīsināt iepazīšanās termiņu ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Lūdzu deputātus balsot par iepazīšanās termiņa ar likumprojektu saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – nav, atturas – 49. Termiņš nav saīsināts.
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets aicina izmainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā tos likumprojektus, kuriem ir saīsināts termiņš, tātad likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ir deputātiem iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 1, atturas – 27. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Ministru kabinets lūdz izmainīt sēdes darba kārtību un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsosim par iekļaušanu darba kārtībā? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – 27. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Ministru kabinets lūdz izmainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu”. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – nav, atturas – 26. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Āra Stoka atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi jautājumu “Par tiesneša Āra Stoka atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi” un ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 70, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums... Lēmums noraidīts.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Jāņa Ernstsona atkārtotu iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” un ir noraidījusi Ernstsona iecelšanu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 73, atturas – 13. Lēmums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Jolantas Zaškinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatījusi lēmuma projektu “Par Jolantas Zaškinas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Irēnas Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi” un ir atbalstījusi Skrules apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Brimerbergas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 2, atturas – 3 deputāti. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2615. Tautsaimniecības komisijā ir ilglaicīgi beidzot laikam panākts vienots viedoklis, un ir saņemti pavisam 19 priekšlikumi.
Tātad 1. – deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
2. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars.
3. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
5. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 6. un 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.
Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
8. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
9. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
10. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
11. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
12. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 71, atturas – 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
13. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 67, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
14. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Paulis Kļaviņš... Deputāts nav pieteicies debatēs. Deputāti lūdz balsojumu par 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 71, atturas – 2 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
15. – deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Jaundžeikars.
16. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
17. – arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
18. – arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
19. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu likumu pieņemt kopumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas 12. Likums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pieņemts.
Dz.Jaundžeikars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sēdi turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi Sarkanajā zālē, un tāpat es lūdzu arī pārējos deputātus piebiedroties. Mums ir informācija par Alūksnes un Gulbenes rajonu pašvaldību sadarbību un bānīša prezentāciju. Lūdzu Prezidiju arī!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 13.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (JL).
Cienījamie kolēģi! 19.jūnijā Iekšlietu ministrija savos sporta svētkos ir uzaicinājusi uz basketbola maču Saeimas basketbolistu izlasi. Tāpēc 15.jūnijā pulksten 16.30 Policijas akadēmijas zālē tiek rīkots treniņš. Lūdzu ierasties visiem!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Krišjānis Kariņš, Juris Sokolovskis. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā...
Likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Nav ziņotāja.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas Nr.769. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma 20 priekšlikumus, no kuriem 1. – Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
12. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
13.priekšlikumu lūdzu skatīt no lapas 15-a – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
14. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
16. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
17. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Lūdzu, kolēģi, balsot un atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
P.Kalniņš.
1.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.septembris. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts piecu deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Šleseres, Šmita un Kastēna lūgums: izdarīt pārbalsojumu par termiņa saīsināšanu likumprojektam Nr.2758 – “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 2, atturas – 28. Tātad notiek pārbalsojums.
Lūdzu deputātus balsot par termiņa saīsināšanu likumprojektam – “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 25. Termiņš ir saīsināts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī minēto piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot balsojumu par termiņa saīsināšanu likumprojektam Nr.2763 – “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi par pārbalsošanu? Ja deputātiem ir iebildumi par pārbalsošanu, balsosim par pārbalsojuma veikšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 3, atturas – 25. Notiek pārbalsojums par termiņa saīsināšanu likumprojektam “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Jā, ar Latvijas Apvienoto metodistu baznīcu.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 1, atturas – 26. Termiņš likumprojektam saīsināts.
Cienījamie kolēģi! Ir arī Ministru kabineta iesniegums ar lūgumu izdarīt šā gada 10.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 1, atturas – 25. Darba kārtībā iekļauts.
Ministru kabinets lūdz iekļaut arī darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 29 deputāti. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Pavirši darba kārtība sastādīta! Visu laiku ir jāmaina!”)
Ministru kabinets ir iesniedzis lūgumu izmainīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 26 deputāti. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam iesniegti 20 priekšlikumi.
1. – aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
2. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem pret 3.priekšlikumu iebildumu nav.
L.Mūrniece.
4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
5. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
6. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
8. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
10. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
12. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece.
14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
15. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
16. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
17. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
18. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
19. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
20. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Skatām Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, reģistrācijas Nr.656.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Tie ir arī visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
15.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2653 – “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Fjodorovs.
Komisija nozīmēja priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz 15.jūliju.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.jūnijs?
S.Fjodorovs.
Jūlijs.
Sēdes vadītāja.
15.jūlijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2672. Tie ir Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotie grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā.
Šie pabalsti, kas tiek piešķirti, pēdējo reizi ir mainīti tikai 1999.gadā. Diemžēl šī situācija mūsu valstī ar ļoti daudziem pabalstiem ir tāda, ka tie vienreiz ir piešķirti, bet, neskatoties uz visām inflācijām un uz visu, tos tomēr ļoti lēni paaugstina. Un tāpat ir arī ar šo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Šis pabalsts viņiem ir 12 lati 50 santīmi. Bet, ņemot vērā visas šīs inflācijas, kādas ir, ņemot vērā zāļu cenu pieaugumu, ņemot vērā to, ka šie cilvēki, kas devās šo avārijas seku likvidēšanai, viņiem nebija iespēju labprātīgi turp doties, bet viņus uz turieni ļoti bieži norīkoja, un tieši tāpēc... un, godīgi sakot, no šīs avārijas seku likvidēšanas viņi atpakaļ neatgriezās neviens vesels, un tieši tāpēc arī komisija, izskatot šo jautājumu, nolēma, ka šis pabalsts būtu jāpalielina, un tas nedrīkstētu būt mazāks par pusi no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, tas ir 17,50 lati, tas, protams, nav daudz, un tas no sociālās... Labklājības ministrijas prasīs apmēram 180 000 latu, bet komisija vienbalsīgi lēma šo likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnijā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14.jūnijs, izskatīšana – 17.jūnija sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tātad izskatīsim dokumentu Nr.2747. Ārlietu komisija lūdz pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
Tātad priekšlikumu iesniegšana – 15.jūnijs un izskatīšana – 17.jūnijā.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs. Un izskatīšana... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
3.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.septembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Visvaldis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim šo svarīgo likumprojektu, kura dokumenta Nr.2750 – likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Svarīgs sakarā ar atvaļinājumu laiku. Ir komisija saņēmusi 42 priekšlikumus.
1. un 2. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir tīri gramatiski. Priekšlikumi atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Tāpat arī Zemkopības ministrijas 7.priekšlikums atbalstīts daļēji, ietverot to 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 6., 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 10. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
11. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 12. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
Vides ministra Vējoņa priekšlikums Nr.13. Tiek daļēji atbalstīts un ietverts 14. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.

Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
Šādā pašā veidā 15. – ministra Vējoņa priekšlikums – tiek atbalstīts daļēji un ietverts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
17. – frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova, Solovjova priekšlikums. Tiek atbalstīts daļēji un ietverts 19. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš.
18. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un arī ieslēgts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
20. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
21. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 21.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 69, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Skujiņš.
Paldies! 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
23. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
24. – frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova un Solovjova priekšlikums – atbalstīts daļēji un iestrādāts 21.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Par 24.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Skujiņš.
26....
Sēdes vadītāja.
25. priekšlikums.
V.Skujiņš.
25. – ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
26. – frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, Ulmes, Ozoliņa un Solovjova priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
27. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un arī ietverts 28. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
29. … 28. priekšlikums līdz ar to tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Jā.
V.Skujiņš.
29. – frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas un tālāk (Zālē smiekli.) Ko es lūdzu izdarīju? Piedodiet! Varbūt es komatus un tā tālāk nebiju salicis pareizi. Mēģināšu tos salikt pareizi. Frakcijas “Jaunais laiks”, deputātu Kiršteina, Ābiķa, Estas, (Zālē smiekli.) Ulmes, Ozoliņa, Fjodorova, Solovjova un vides ministra Vējoņa 29.priekšlikums, un komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš.
30.priekšlikums. Tādā pašā kompānijā – frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs, Solovjovs un vides ministrs Vējonis 30.priekšlikumu iesniedza, un komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
31.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs, Solovjovs un vides ministrs Vējonis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
32.priekšlikumu tā pati kompānija iesniedza, un komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
33.priekšlikumu iesniedza Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Matijesku. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
34. – parlamentārās sekretāres Matijesku priekšlikumu – lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

V.Skujiņš.
35.priekšlikums. Frakcija “Jaunais laiks” un deputāti Kiršteins, Ābiķis, Esta, Ulme, Ozoliņš, Fjodorovs, Solovjovs iesniedza priekšlikumu, kuru daļēji komisija atbalsta, ietverot 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
Vides ministra Vējoņa priekšlikumu – 36. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
37. – vides ministra Vējoņa priekšlikumu – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
38. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
Vides ministra Vējoņa priekšlikumu – 39. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
40. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu – komisija atbalsta daļēji, ietverot 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 40. un 41.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Skujiņš.
41. un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Tiek atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
V.Skujiņš.
15.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –15.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.680. Izskatām iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.

6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
16. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
M.Segliņš.
17. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
18. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
21. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
23. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
24. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
25. priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
26. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
15.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.jūnijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums –likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Pirms otrā lasījuma ir saņemti 16 priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Par 5.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums tapa... nevis tapa, bet valdība piedāvāja konceptuāli izmainīt Civilprocesa likumu, kur prasa palielināt vairākkārtīgi valsts nodevu neliela apmēra mantiskām un nemantiskām prasībām tiesā.
Šādā veidā valsts, kā rakstīts anotācijā, grib iegūt papildu līdzekļus citu vajadzību finansēšanai, proti, viena no tādām vajadzībām ir bezmaksas juridiskā palīdzība, un atturēt iedzīvotājus no tiesāšanās. Jāsaka, ka valdošās labējās partijas cenšas atturēt trūcīgos iedzīvotājus, palielinot maksas un nodokļus, no daudz kā – no ārstu apmeklējumiem, no mācībām augstskolās, no braukšanas automobiļos, no iepirkšanās veikalos. Trūcīgie nespēj sakārtot savas īpašumtiesības uz zemi un mājām, jo arī notāra, zemes dienesta un zemesgrāmatu pakalpojumi viņiem ir pārmērīgi dārgi.
Tātad būs arī jāatturas no tiesāšanās. Pat tad, ja pēc likuma nemaz nevar savādāk.
Ierēdņi atbildēs – ja nepatīk mana rīcība, sūdziet mani tiesā – tas kļūst par klaju izsmieklu, un vēl lielāku svaru iegūst atziņa, ka tiesā uzvar nevis tas, kuram ir taisnība, bet tas, kuram ir vairāk naudas.

Labējās valdības izliekas nedzirdam, ka lielam skaitam iedzīvotāju jau nav pieejama juridiskā palīdzība tās dārdzības dēļ. Tātad nebūs pieejama arī tiesa, un es uzskatu, ka liekulīgas šeit ir runas par to, ka, redziet, par šito te naudu, kuru mēs dabūsim papildus, mēs piestādīsim cilvēkiem bezmaksas juridisko palīdzību. Jo jūs zināt, ka tagad ar to nodevas palielināšanu mēs dabūsim papildus budžetam 300 000 latu. Bet uz bezmaksas juridiskas palīdzības finansēšanu mēs tērēsim tikai 160 000 latu. Tātad jūs varat redzēt, ka valsts saņem naudu ne tikai, lai patiešām palīdzētu cilvēkiem, bet arī finansētu citas vajadzības. Un joprojām šis projekts, kaut gan tas ir pieņemts, tas nav realizēts. Un, ja realizēs, tātad tikai vēlas realizēt pilotprojektu, kas skar tikai vienu pilsētu.
Bet tas nenozīmē, ka visā Latvijā tāda juridiskā palīdzība nav vajadzīga. Jo mēs nevaram tikai ar vienu pilsētu it kā atrisināt problēmu.
Tautas saskaņas partijas frakcija kategoriski iebilst pret šādu iedzīvotāju tiesību nošķiršanu pēc to maka biezuma un aicina Saeimu neturpināt lielas iedzīvotāju daļas tiesību diskrimināciju.
Lūdzu atbalstīt Agešina priekšlikumu un tomēr nepaaugstināt nodevu un dot iespēju iedzīvotājiem ar mazām prasībām sūdzēties tiesā un maksāt tikai 5 latus. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 15. Neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
15.jūnijs.
Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.jūnijs. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” otrajam lasījumam”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā”.
Šis un turpmākie divi sēdes darba kārtības jautājumi ir savstarpēji saistīti, jo tie paredz priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu vienotai likumprojektu paketei, kurā ir ietverti grozījumi... Grozījumi paredz jauna krimināltiesību institūta – juridiskās personas kriminālatbildības – ieviešanu Latvijā.
Apspriežot likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” savā 2.jūnija sēdē, komisija konstatēja, ka likumprojekta izstrādātāji nav novērsuši būtiskas nepilnības, uz kurām deputāti un eksperti norādīja, apspriežot likumprojektu jau pirmajā lasījumā. Līdz ar to deputāti nolēma likumprojektus otrajam lasījumam nevirzīt un lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas Nr.699) otrajam lasījumam līdz 2004.gada 1.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” otrajam lasījumam”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Tieši tāda pati argumentācija ir šim lēmuma projektam. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 2004.gada 1.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” otrajam lasījumam”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Šis likumprojekts tieši tāpat kā divi iepriekšējie ir vienotā paketē. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz Saeimu pagarināt šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz 2004.gada 1.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – ... neviens nerunās. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 26, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 5. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 26, atturas – 5. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 26, atturas – 4. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajam lasījumam līdz šā gada 15.jūlijam”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 27, atturas – 2 deputāti. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu”.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt... Šoreiz mēs nedebatēsim, jo mēs nododam likumprojektu komisijām. Tātad var runāt “par” vai “pret”.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību, ka Saeima uzņemas lielu atbildību par šo likumprojektu apstiprināšanu Saeimā. Šai projektā ir paredzēts, ka, ja līgumā ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tiek piemēroti līguma nosacījumi. Acīmredzot šī norma tika ieviesta tāpēc, ka tika noslēgts līgums ar Vatikānu. Tas bija starptautiskais līgums. Es iebilstu pret šī likumprojekta nodošanu, jo arī līgums, kas ir parakstīts, tomēr tas paredz dažas dīvainas normas. Vecticībnieku draudzei...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, Seiles kundze, ja jūs runājiet “pret”, tad jums vajadzētu šeit runāt. Jo pretējā gadījumā jūs varat runāt par procedūru no vietas. Ja jūs gribat runāt pret šo...
A.Seile.
Es varu arī iet tur, bet es tūlīt pabeigšu. (Deputāte A.Seile iet uz tribīni.)
Godātie deputāti, es gribu pievērst jūsu uzmanību, kāpēc es iestājos pret šī likumprojekta nodošanu Saeimas rīcībā un par Saeimas balsojumiem. Tajā ir ļoti dīvainas normas.
Pirmkārt, ir noslēgts līgums. Līgums ir parakstīts, kā mēs redzam, Latvijas Republikas vārdā, paraksts nav atšifrēts. Salīdzinot ar citiem esošiem parakstiem, var saprast, ka tas ir Ainārs Šlesers bez amata. Bet šajā līgumā ir ierakstīts, ka Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas nekustamo īpašumu neapliek ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šādas atlaides nav ne represētajiem, ne arī citām personām, ne trūcīgajiem, bet vecticībnieku draudzē un arī visos pārējos līgumos ar citām konfesijām ir pateikts, ka institūcijas savā starpā var mainīties ar īpašumiem, pārreģistrēt tos zemesgrāmatā, bet nemaksā šo zemesgrāmatas nodevu.
Par šo nodevu uztur zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, un visi pārējie ja maksā, manuprāt, nav taisnīgi atsevišķām konfesijām, kurām ir ļoti lieli zemes īpašumi, šādu normu ieviest.
Bez tam ir pateikts konkrētajā likumprojektā, ka līgumā ir... ja līgumā ir paredzēti citādi noteikumi, un es jau minēju šos citādos noteikumus nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tad tiek piemēroti līguma noteikumi.
Manuprāt, prezidente nevarēs izsludināt šādu likumu, un es pievēršu Juridiskās komisijas uzmanību, ja gadījumā likums tiks nodots, ka šeit ir kaut kas jālabo, jo tas nav starptautiskais līgums. Tā ir mūsu pašu Latvijas konfesija, ar kuru šie līgumi tiek slēgti. Tāpēc es domāju, ka varētu darīt tā, ka ja līgums ir parakstīts starp valdību un attiecīgo konfesiju, tas, protams, var veicināt šo darbību. Bet tajā nevar būt pretlikumīgas, prettiesiskas normas. Un Saeimai nevajadzētu uzņemties atbildību par šī likuma būtību.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par – 71, pret – 3, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai... Vai deputāts Dombrovskis ir pieteicies runāt “pret”?
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka minētie līgumi un likumi, tā teikt, nonāca uz mūsu galdiem tikai pirms dažām minūtēm, atsevišķi deputāti, iespējams, tos vēl nemaz nav izlasījuši, jebkurā gadījumā, palasot šo te piedāvāto projektu anotācijas, parādās tādas diezgan interesantas lietas, kas rada jautājumus par sagatavotā likumprojekta kvalitāti un tā īstenošanu.
Tātad varbūt es te vairākas lietas nolasīšu. Pie normatīvā akta projekta būtības.
“Latvijas Republika līguma izpratnē ir sākotnējā un atvasinātās publiskās juridiskās personas ar savām institūcijām.” Kas ir sākotnējā? Ko tas nozīmē?
Tālāk. “Sociālo seku izvērtējums. Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju.” Kas ir sabiedrības socializācija? Nu tā interesanti.
Tālāk. Nākamā sadaļa. Par ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Lasām līgumā. Līgumā ir interesanti punkti. Teiksim, tāds kā... “Latvijas Republika pēc iespējas piedalās baznīcas īpašuma un valdībā esošo kultūras pieminekļu konservācijas, uzturēšanas, remonta, restaurācijas izmaksu segšanā pēc savstarpējās vienošanās.”
Vai cits punkts. “Baznīcas izglītības institūcijas var saņemt finansiālo atbalstu no Latvijas Republikas.”
Tagad lasām, ko mums raksta likumprojekta anotācijā. “Izmaiņas budžeta izdevumos. Likumprojekts šo jomu neskar.”
Tātad, ko tas nozīmē? Šlesers slēdz līgumus ar baznīcu, skaidri zinot, ka nekad no valsts budžeta nevienu santīmu ne kultūras pieminekļu uzturēšanai, nedz arī baznīcas izglītības iestādēm nedos. Tas ir rakstīts šeit anotācijā, godātie kolēģi!
Tālāk. Par ietekmi uz ieņēmumu daļu. Arī līgumā ir tāds punkts: “Ar valsts... tātad baznīcas nekustamo īpašumu neapliek ar valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ar doto nodevu nav apliekama arī nekustamā īpašuma tiesību pāreja starp baznīcu un tās institūcijām.” Ļoti jauki.
Lasām tagad par normatīvā akta ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu, kur acīmredzot šim vajadzētu parādīties. Skatu 6.punktu. Kas

ir rakstīts 6.punktā? Ka Finanšu ministrija esot atsūtījusi kaut kādu ziņojumu, kurā nav principiālu iebildumu pret šāda līguma slēgšanu. Bet tomēr gribētos zināt, cik tad šie konkrētie atvieglojumi samazinās valsts budžeta ieņēmumus no šīm konkrētajām valsts nodevām. Atbildes uz šo jautājumu šeit nav.
Tā ka es gribētu teikt, ka minētais likumprojekts ir sagatavots ārkārtīgi nekvalitatīvi. Tālāk. Varam paiet vēl nedaudz tālāk.
Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir veiktas konsultācijas? Konsultācijas nav notikušas.
Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti? Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
Tātad mums te kaut kas ārkārtīgi nekvalitatīvā izpildījumā ir nogāzies uz galvas, par ko nav ne informēta sabiedrība, ne notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kur baznīcām kaut kas tiek solīts, bet anotācijā tiek rakstīts, ka nekādi papildu izdevumi šo solījumu izpildei nav paredzēti. Manuprāt, šis te līguma projekts būtu atdodams atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai, padarot to daudzmaz kvalitatīvu un saprotamu. Un tikai tad virzīt uz Saeimu, jo šis ir kaut kas, manuprāt, fantastiski vienkārši nekvalitatīvi nesagatavoti... nu, jāsaka, tipiski Emša valdības stilā kaut kas iesūtīts. Un atkal tiek cerēts uz to, ka deputāti, neizvērtējot šo te piedāvājumu, pilnīgi nekritiski tikai spaidīs pogas.

Tā ka es aicinātu tomēr visus iepazīties ar minēto likumprojektu un tā anotāciju un padomāt, vai šādā kvalitātē mēs to varam atbalstīt vai ne. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Vai Kārlis Šadurskis grib runāt par likumprojekta nodošanu komisijai? Lūdzu!
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! No Dombrovska kunga runas ir redzams, ka piedāvātais materiāls ir tiešām galīgi nekvalitatīvs, anotācija neatbilst likuma tekstam un tā joprojām. Būtībā tas ir tukšs pirmsvēlēšanu solījums, ko Emša valdība ar premjera biedra rokām mēģina tagad darīt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr es ļoti paļaujos uz Saeimas Juridisko komisiju, jo Dombrovska kunga argumentus, patiesībā kas ir ļoti korekti, juridiski un finansiāli korekti, ir diezgan grūti izskaidrot sabiedrībai.
Tāpēc es gribu aicināt Juridisko komisiju ļoti nopietni strādāt pie šiem dokumentiem, un es ticu, ka no tiem var izveidot kaut ko saprātīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu. Tāpēc es personīgi balsošu “par”.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 3, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais... Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Baptistu draudžu savienības līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 2, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Vispirms es gribētu izteikt vislielāko pateicību tradicionālo konfesiju – luterāņu, pareizticīgo, baptistu, vecticībnieku, metodistu un adventistu baznīcas vārdā par divas dienas atpakaļ noslēgtajiem līgumiem starp Latvijas valsti un šīm kristīgajām konfesijām. Es absolūti nepiekrītu tam pieņēmumam jeb melīgai dezinformācijai, ko tikko izteica bijušais finanšu ministrs Dombrovska kungs, caur kura rokām šie līgumi vismaz divreiz ir gājuši, un tāpat arī visiem citiem, kas runā pretim, jo tā ir nožēlojama dezinformācija.
Vēlreiz es gribētu šo visu latviešu kristiešu vārdā, ko skar šie līgumi, arī novēlēt valdībai ilgu mūžu un svētību. Un šeit man ir ar nožēlu jāatzīst, ka gan “Jaunais laiks”, bet īpaši “Jaunā laika” priekšsēdētājs, cilvēks, kurš savas politiskās karjeras sākumā, kā arī savas partijas grūtākajos brīžos meklēja atbalstu pie kristīgām baznīcām un ieviesa gan teoloģiski, gan politiski apšaubāmu praksi – publiski zvērēt pirms vēlēšanām baznīcā, tādējādi pārkāpjot to, kas Bībelē ir rakstīts: “Tev nebūs zvērēt. Bet lai jūsu vārdi ir jā, jā un nē, nē. Bet, kas pāri no tā, tas ir no ļaunā.”
Es, protams, ļoti cilvēciski saprotu Einaru Repši un viņa vēlmi mierināt savu sirdsapziņu jau pēc diviem lauztajiem solījumiem baznīcā. Vēlreiz jau ir vēlēšanās apklusināt savu sirdsapziņu vai kaut kādā veidā mānīt to, vai pat mānīt Dievu. Einars Repše bija tas, kas pievīla Latvijā dzīvojošos kristiešus, 15 mēnešus vilcinādams šo līgumu parakstīšanu, gan arī aktīvi atbalstīdams kristietības nepieminēšanu Eiropas Savienības konstitūcijas preambulā. Un zīmīgi, ka tieši šī viena balss – Latvijas balss – izšķīra kristietības neiekļaušanu. (Starpsaucieni: “Meli! Nemelo!”)
Šodienas balsojums par luterisko baznīcu zīmīgi parādīja “Jaunā laika” attieksmi pret luterisko baznīcu – atturēšanās, tātad vienaldzība. Un šīs vienaldzīgās bezdarbības dēļ bija jāslēdz Doma baznīca, Katedrāle un vieta, kurā tūkstošiem cilvēku ir ieguvuši savas dzīves jēgu un piepildījumu, ir atdzimuši garā un patiesībā. Un, lai cik ļoti interesanti tas nebūtu, tieši šajā baznīcā gan Einars Repše, gan “Jaunais laiks” kaismīgi zvērēja Dieva priekšā aizstāvēt kristīgās vērtības. Dievnams, kuram līdzekļus nedz Einars Repše, nedz viņa vadītās partijas ministrija neatrada, neskatoties uz arhibīskapa Vanaga daudzkārtējiem palīgā saucieniem, palika nesadzirdēts, vienaldzība.
Jūs esat pievīluši tautu, jūs, kas tik čakli atsaucāties uz tautu vietā un nevietā. Tautu, kas 90%, pēc aptaujās veiktajiem datiem, sevi dēvē par kristīgu tautu.
Tāpēc es aicinu visus savus Saeimas kolēģus, bet īpaši šos lielos baznīcā zvērētājus, atcerēties savu doto solījumu baznīcā un balsot par šo līgumu nodošanu izskatīšanai komisijā.
Es uzaicinu jūs, “Jaunais laiks”, vismaz vienreiz parādiet Latvijas sabiedrībai, ka jūsu dotie solījumi saskan ar jūsu darbiem. Atbalstīt Dzimtenes baznīcu nav viens un tas pats, kas tās apgānīt, izvietojot sakristejās baznīcā savus nožēlojamos, zemās kvalitātes erotiska satura zīmējumus, kuriem vieta gan pienāktos erotiskajos salonos.
Un nobeigumā es vēlētos atgādināt dažus izvilkumus no jūsu pašu dotā zvēresta: “Es sekošu kristīgām vērtībām un valsts intereses turēšu augstāk par savējām. Ja es nespēšu izpildīt šo solījumu, es nolikšu savas deputāta pilnvaras. Lai Dievs man palīdz!” Patiešām: lai Dievs jums palīdz izpildīt savus solījumus! Paldies! (Zālē liels troksnis un starpsaucieni: “Kā Jums nav kauna melot! Nolieciet pats savu mandātu!”)
Sēdes vadītāja.
“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Aptuveni pirms gada, kad šis jautājums bija ļoti aktuāls iepriekšējās valdības laikā, tas bija arī laikam pagājušā gada maijs–jūnijs, es personiski toreiz kā Ministru prezidenta Einara Repšes padomnieks tikos ar Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieku Jāni Šmitu. Mēs tieši diskutējām par šodien Saeimai nodotajiem līgumiem. Mēs bijām vienisprātis, un es personiski arī uzskatu, ka šādi līgumi pēc būtības ir nepieciešami, un mēs bijām vienisprātis arī par to, ka Šmita kunga sagatavotās redakcijas no juridiskā viedokļa neiztur nekādu kritiku. Šmita kungs toreiz, sēžot galda otrā pusē, Šmita kungs, tas bija jūsu kabinetā, ja jūs atceraties, Valsts kancelejā 4.stāvā, piekritāt manam viedoklim. Jūs apņēmāties tuvāko mēnešu laikā būtiski šos līgumu projektus pārstrādāt, respektējot tās juridiskās nianses, kuras es toreiz jums centos paskaidrot, kuras Valsts kancelejas juristi jums centās paskaidrot. Jūs šodien, vakar un pagājušās nedēļas piektdienā, šo jautājumu iekļaujot Garīgo lietu padomes sēdē, atklājāt, ka kopš pagājušā gada maija jūs neesat izdarījis neko. Jūs esat tos izvilcis no savas atvilktnes vai no sava portfeļa un nolicis uz galda valdībai priekšā tieši tādā pašā redakcijā, kādā tas faktiski bija pirms gada – ar pilnīgi nebūtiskām atsevišķām izmainītām niansēm.
Šmita kungs! Kauns man par jums ir! (Zālē liels troksnis.)

Šmita kungs! Vēl viena lieta. Šmita kungs! Es, frakcijas “Jaunais laiks” deputāts...
Sēdes vadītāja.
Klusumu zālē, lūdzu!

E.Jaunups.
Esmu Garīgo lietu padomes loceklis. Es tiešām sagaidīju, ka Šmita kungs Garīgo lietu padomē uz sēdi piektdien, kurā izskatīja šo jautājumu, uzaicinās arī mani.
Paldies, Šmita kungs, ka jūs un jūsu vadonis Šlesera kungs pat to neizdarīja! Nezinu, no kā jūs baidījāties, nezinu, kas jums tajā brīdī šķita tik savāds, jo Garīgo lietu padomes locekļi pilnā mērā visi ir jāuzaicina uz šādām sēdēm. Man tiešām, Šmita kungs, ir ļoti, ļoti, ļoti žēl, ka mācītājs, mācītājs, kurš vēl pirms neilga laika ir kāpis kancelē un sludinājis Dievvārdu, var no Saeimas tribīnes atklāti melot. Man ir kauns jūsu vietā! Es šodien balsošu pret, lai... balsošu “par”, lai Juridiskās komisijas sēdē labotu jūsu juridiskās kļūdas. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām pieteicies runāt Valdis Dombrovskis. Es aicinu deputātus uzstājoties neuzturēt personīgus apvainojumus.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Visu to, ko es pateicu par iepriekšējo likumu, un iepriekšējo līgumu, likumprojekta neatbilstību līguma tekstam, neskaidrām kaut kādām frāzēm un neskaidriem teikumiem likumprojekta anotācijā, pilnā mērā var attiecināt arī uz šo te līgumu un likumprojektu. Un tieši tāpēc es aicinātu Šmita kungu šeit no Saeimas tribīnes nemelot, ka kāds dezinformējot sabiedrību. Ja jūs, Šmita kungs, būtu iepazinies ar minēto līgumu, iepazinies ar minēto likumprojektu un būtu iepazinies ar minētā likumprojekta anotāciju, un jūsu intelektuālais potenciāls ļautu to arī izanalizēt, tādā gadījumā jūs šeit nekāptu uz Saeimas tribīnes un nemelotu.
Jāsaka, ka nožēlojami, ka kristīgās vērtības Latvijas politikā, Latvijas Pirmās partijas izpratnē ir Šleseram kopā ar “sarkanajiem” un “oranžajiem” turpināt “prihvatizēt” Latvijas īpašumus par sviestmaizi, kas notika arī šodien, atsaucot veselu likumprojektu paketi, kas paredzēja palielināt lata īpatsvaru privatizācijā un paredzēja tomēr Latvijas valsts īpašumu tirgot par tirgus cenām, nevis par kaut kādām novecojušām kadastrālām vērtībām. Nožēlojami! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – 6 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības līgumu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 5 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Dokumenta Nr.2690B.
Uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums – Juridiskā biroja, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
G.Bērziņš.
Aicinu atbalstīt likumprojekta “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” pieņemts. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Frakciju padome lēma par pavasara sesijas slēgšanu šā gada 21.jūnijā un rudens sesijas atsākšanu šā gada 30.augustā. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus lemt par Frakciju padomes lēmumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Tātad ir lēmums pieņemts par pavasara sesijas slēgšanu šā gada 21.jūnijā un rudens sesijas atsākšanu šā gada 30.augustā.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Orlova, Agešina, Ribakova, Urbanoviča un Vidavska jautājumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Radzevičam par vispārējās vidējās izglītības sertifikātu izsniegšanu, ko mēs nododam ministram, un arī 8.Saeimas deputātu Urbanoviča, Vidavska, Orlova, Bartaševiča, Klementjeva, Ribakova un Agešina jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Indulim Emsim par Latvijas valdības līdzdalību opozīcijas preses izdevumu finansēšanā Baltkrievijā, ko mēs nododam Ministru prezidentam.
Cienījamie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu uz sēdi komisijas telpās pēc 10 minūtēm.
Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Augusts Brigmanis, Sergejs Fjodorovs, Jānis Jurkāns, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Roberts Zīle. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas šā gada 10.jūnija sēde ir slēgta. Paldies!