“Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja, ka Latvijas valdība aviotransportu pasludinājusi par prioritāru un īpaši attīstāmu satiksmes nozari. Ar jaunām biznesa iniciatīvām un jauniem pakalpojumiem nāk klajā valsts kontrolētā aviosabiedrība “airBaltic”. Tās vadība atspēko iebildumus pret dažām jauno piedāvājumu servisa īpatnībām.

Latvijas aviopārvadājumu tirgū ienākot jaunām aviosabiedrībām, konkurence saasinās, un cīņā par patērētāju jeb pasažieri aizvien nozīmīgākas kļūst piedāvājuma cenas. Nav grūti pamanīt, ka visā pasaulē ievērojamus komerciālus panākumus pēdējos gados gūst tieši tā dēvētās lētās aviokompānijas. Taču elastīgu cenu politiku spēj piekopt arī sabiedrības, kas pie minētās kategorijas nepieder, piemēram, “airBaltic” – uzņēmums, kura kontrolpakete – 52, 6 procenti akciju – pieder Latvijas valstij. “airBaltic” piedāvā noteiktu skaitu lēto biļešu katrā reisā, un šo biļešu īpatsvars šogad ir būtiski palielināts. Pagājušā gada maijā aviosabiedrība katrā reisā piedāvāja vidēji trīs procentus lēto biļešu, bet šogad ik reisā par ievērojami zemāku maksu varēs ceļot jau divdesmit procenti pasažieru. Uzņēmuma vadība norāda, ka šī cenu politika lielā mērā ietekmējusi pasažieru skaita pieaugumu lidostā “Rīga”. Protams, komerciāli izdevīgs lēto biļešu piedāvājums bijis arī pašai akciju sabiedrībai “airBaltic” – šā gada piecos mēnešos pārvadāts par 51 procentu vairāk pasažieru nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jāatzīmē, ka lētās biļetes dod iespēju ceļot vienā virzienā, neuzliekot nosacījumus atgriezties noteiktā datumā. Atšķirībā no daudzām citu valstu aviosabiedrībām, “airBaltic” šādu piedāvājumu ieviesa tikai šā gada pavasarī.
Taču pasažieriem, kuri izvēlas iegādāties lētās biļetes, jāņem vērā dažas servisa īpatnības, piemēram, ja lidojuma laikā mostas izsalkums, maltīte jāiegādājas par atsevišķu maksu. Šis aspekts arī kļuvis par iemeslu domstarpībām starp “airBaltic” vadību un Latvijas valsts varas pārstāvjiem. “airBaltic” prezidents Bertolts Fliks pastāstīja, ka nesen ticies gan ar Latvijas ekonomikas ministru Juri Lujānu, gan Saeimas deputātiem. Kā ironiski izteicās B. Fliks, runa bijusi “par sviestmaizēm”, proti, valsts varas pārstāvji ēdināšanas trūkumu reisa laikā uzskatījuši par pasažieru tiesību pārkāpumu un solījuši vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
B. Fliks paskaidroja, ka ēdināšanai nav jābūt obligātai lidojuma servisa sastāvdaļai, un norādīja, ka šādus lidojumus ar ierobežotu servisu piedāvā arī lielas aviosabiedrības, piemēram, “Iberia” un “Austrian Airlines”, kuras nebūt nav uzskatāmas par tā dēvētajām low cost (zemo cenu) kompānijām. “airBaltic” prezidents atgādināja, ka arī gadījumos, kad visiem pasažieriem lidojuma laikā tiek pasniegta maltīte, tā nav bezmaksas pakalpojums, bet tiek iekļauta biļetes cenā. Tātad lēto biļeti nopirkušajam pasažierim ir izvēle – pirkt vai nepirkt pusdienas, brokastis vai vakariņas. B. Fliks arī pauda uzskatu, ka cilvēki aviobiļetes nepērk vis tāpēc, ka vēlētos lidot, bet gan tāpēc, lai nokļūtu noteiktā vietā. Tātad galvenais ir sasniegt galamērķi, nevis ēdināšana un citi sekundāri aspekti. B. Fliks sacīja, ka aviotransports kļūst aizvien demokrātiskāks un pieejamāks, jo tā uzdevums ir sekmīgi konkurēt arī ar citiem transporta veidiem. Tāpēc konkurētspējīgām jābūt arī cenām. Šogad “airBaltic” plāno pārvadāt apmēram 500 000 pasažieru, tātad 100 000 varēs iegādāties lētās biļetes. Paredzēta arī jaunu maršrutu atklāšana – no 15. augusta tiks sākti lidojumi uz Ķelni, bet no 16. augusta – uz Mančestru.