• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Genocīds, kuram nav noilguma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2004., Nr. 95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89953

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, 15. jūnijā

Vēl šajā numurā

15.06.2004., Nr. 95

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Genocīds, kuram nav noilguma

JUNIJS.PNG (114250 bytes)
Valsts augstākās amatpersonas, Saeimas deputāti un daudzi iedzīvotāji dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā pasākumā
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Represijas bija staļinisma politikas būtiska sastāvdaļa. Mūs tādējādi centās iebaidīt, centās salauzt, padarīt par padomju režīmam paklausīgām skrūvītēm. Starptautiskajā likumdošanā šādi noziegumi tiek kvalificēti kā genocīds, t.i., noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma.

Tie ir vārdi no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunas, ko Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie piemiņas vietas Torņakalna stacijā nolasīja valsts vadītājas padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda. Lidmašīnas aizkavēšanās dēļ prezidente atceres pasākumā nepiedalījās.
Jaunākie pētījumi liecina, ka vardarbīgā un prettiesiskā akcija pirms 63 gadiem skāra vairāk nekā piecpadsmit tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Un cik vēl tūkstošus represiju tieši neskarto likteņu tā ietekmēja, cik palicēju bija spiesti sadzīvot ar zaudējuma sajūtu, jo nebūtībā tika aizrauti to tuvinieki vai draugi.
Valsts prezidente uzrunā akcentēja to, ka par “padomju režīma deportāciju jārunā skaļi, par to ir jāstāsta un jāatgādina Eiropai un visai pasaulei, lai šādas traģēdijas neatkārtotos nākotnē. Tas jādara arī tāpēc, ka Krievijas Federācija, kas ir bijušās Padomju Savienības tiesību pārmantotāja, joprojām neatzīst 1940.gada okupācijas faktu un tā radītās sekas”. (Pilns uzrunas teksts A blokā.)
Arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris, atklājot atceres pasākumu Gulbenē, uzsvēra: “Šodien ir piemiņas diena. Tomēr ar piemiņu vien nepietiek. Mums arī nākamajām paaudzēm ir jāmāca vēstures drūmākie brīži, jārāda tie pasaulei.”
Vakar Latvija nolieca galvu, sērojot par piecpadsmit tūkstošiem salauztu likteņu. Par pārestību, kuras cirstās brūces tā arī nav un nebūs sadziedināmas. Neskaitāmās vietās notika atceres pasākumi. Latvijas Televīzijā rādīja konferenci deportācijās cietušo piemiņai “Ceļš uz mājām”, kurā piedalījās vēsturnieki, zinātnieki un deportētie. Arī ārvalstīs latviešu kopienas pieminēja šo vienu no melnākajām mūsu vēstures lappusēm. Piemēram, Latvijas vēstnieks Dānijā Indulis Bērziņš kopā ar Dānijas latviešu kopienas pārstāvjiem nolika ziedus Vestres kapsētā Kopenhāgenā pie pieminekļa Dānijā mirušajiem klaida latviešiem.
Latvijā vakar plīvoja karogi ar melnām sēru lentēm. Tie plīvos atkal pēc gada šajā dienā. Tie plīvos tik ilgi, kamēr atcerēsimies tos, kurus skāra komunistiskā totalitārisma represijas un naids pret citādo, naids pret brīvību un neatkarību.

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!