Pēc 2004.gada 2. un 3.jūnija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Es sākšu ar mācītāja Jāņa Šmita nolasīto Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei starpziņojumu. Tajā ir sarakstītas daudzas absurdas lietas, bet var jau sākt arī ar to, ka absurdi ir vispār, ka tādi cilvēki kā mācītājs Jānis Šmits un Gundars Bērziņš domā, ka viņi var novērtēt cita cilvēka ētisko vai neētisko rīcību. Šajā starpziņojamā atrodams arī tāds absurds, ka es esot izvirzīta par novērotāju Eiropas Parlamentā. Tas būtu secinājums tam, ka Einars Repše it neko vairs nedrīkstēja darīt, pat savas partijas biedrus izvirzīt par novērotājiem.
Pēc būtības šis ir kārtējais mēģinājums diskreditēt partijas “Jaunais laiks” vadītāju Einaru Repši – mēģinājums radīt iespaidu, ka viņš ir tāds pats kā citas mūsu parlamenta un valdības augstas amatpersonas. Es un mana frakcija domājam, ka tas neizdosies, jo mūsu partijas vadītājam nav ne nezināmas izcelsmes 29 miljoni; ne viņš pelna miljonus darījumos ar celtniecības firmām; ne viņš ir kādas pilsētas nekronētais ķēniņš; ne viņam ir citu valstu finansējums. Partijas “Jaunais laiks” vadītājs un mūsu deputāti nav pērkami, un tā ir ļoti būtiska mūsu partijas iezīme. Mēs neesam nevienu likumprojektu virzījuši mūsu vai mūsu sponsoru interešu dēļ, un pie tā mēs paliksim. Tas ļoti daudziem ir neērti, jo mēs stāvam ceļā dažiem cilvēkiem un dažām partijām. Tāpēc es saprotu, ka šis nebūs pēdējais, vēl būs arī citi mēģinājumi mūsu darbību apturēt.
Otra lieta, kurai es pievērsīšos, ir dubultpilsonība, proti, par komisijām izskatīšanai nodoto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Uzskatu, ka tā ir samērā nopietna lieta, jo vēršas pret tiem mūsu cilvēkiem, kas ir vieni no vispatriotiskākajiem. Tie ir cilvēki, kas ir pavadījuši ilgu laiku ārzemēs un atgriezušies Latvijā, ideālistisku mērķu vadīti. To var redzēt arī kontekstā ar to, ka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai iesniedza priekšlikumu likumam, kas atceltu nepieciešamību pēc Latvijas pilsonības likumprojektā “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Šo priekšlikumu viņš pamatoja ar to, ka Eiropas Savienībā drīkst piedalīties arī citu valstu pilsoņi, proti, Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi. Bet vienkārši svītrot Latvijas pilsonības prasību no likumprojekta ir diezgan traki mūsu skatījumā. Aigars Kalvītis šajā diskusijā klusēja un balsojot atturējās.

Arī es gribu runāt par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus, un šo amatu sarakstā jau nav tikai augstākie valsts amati. Tur tiek paredzēti arī ierēdņu pienākumu pildīšanas amati.
Mūsu frakcija neatbalsta šos ierobežojumus. Mēs visi atceramies atmodas laikā lielo ieguldījumu, ko trimdas latvieši bija devuši Latvijas sabiedrībai – viņi deva savu naudiņu, savu padomu un savu nelokāmo nostāju. Un tāpēc ir grūti tagad saprast, kāpēc Tautas partija vēršas tieši pret šiem cilvēkiem, kuriem ir atjaunota Latvijas pilsonība un ir vēl kādas citas valsts pilsonība, kura varbūt ir saglabājama tāpēc, ka daļa viņu ģimeņu 50 gadu laikā joprojām dzīvo šajā zemē. Tik tiešām domāju, ka nākamajā likumprojekta izskatīšanas gaitā vajadzētu mīkstināt šos nosacījumus, un ir žēl, ka šāds likumprojekts vispār ir ierosināts.
Ir noticis vēl viens brīnums. Vakar nodeva Pieprasījumu komisijas atzinumu par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni izskatīšanai Saeimā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Saeima šo jautājumu varēs izskatīt un varēs sagatavot arī savu lēmumu. Jāsaka, ka ļoti lielu ieguldījumu deva tieši mūsu frakcijas deputāti, īpaši Pēteris Tabūns, sagatavojot šo lēmumu. Lēmums netapa kaut kur slēgtās zālēs, bet deputāts sadarbojās ar Kārsavas, Līvānu, Dagdas, Ilūkstes, Maltas, Varakļānu, Viļakas, Viļānu un Zilupes slimnīcām, kurām pēkšņi tika samazināts šis finansējums, un tika runāts par šo slimnīcu pārprofilēšanu tūlīt steidzamības kārtā.
Jāsaka, ka vēsturē ir bijuši tikai divi gadījumi, kad pieprasījums, ko iesniedza opozīcija, tiek nodots izskatīšanai Saeimā un netiek pārveidots par jautājumu. Pirmais gadījums bija tad, kad sakarā ar valsts akciju sabiedrības “Rīgas balzams” privatizāciju vācu firmai neatļāva privatizēt šīs “Rīgas balzama” daļas. Protams, vēlāk viss notika, kā jau bosi bija iecerējuši, bet tiešām šāds pieprasījums 6.Saeimas laikā arī tika nodots izskatīšanai.

Mums būs iespēja sagatavot konkrētu lēmumu, un mēs rūpīgi pārdomāsim, kādam ir jābūt šī lēmuma saturam, lai saglābtu Latgales mazās slimnīcas, kur tik daudz cilvēku faktiski paliks bez medicīniskās aprūpes. Jāsaka, ka šis jautājums bija ļoti rūpīgi sagatavots, jo arī Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs, kas reizē ir arī socioloģijas zinātņu maģistrs, bija veicis pat socioloģisku aptauju par šo jautājumu. Te ir jāsaka paldies visiem Latgales deputātiem, kas piedalījās jautājuma sagatavošanā, un arī tiem deputātiem, kas par to nobalsoja.

Tuvojas vasara. Ar katru dienu paaugstinās temperatūra, arī parlamentā šodien bija ļoti karsti.
Sakarā ar to, ka “Jaunais laiks” iesniedza likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, neko citu kā cīņu par sava kritušā reitinga pacelšanu mēs to nevaram uzskatīt. Ja būtu runa par deputātu saukšanu pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu vai negodīgu uzvedību sabiedriskās vietās, tad mēs būtu “par”. Patiesībā izmaiņas paredz politisku cīņu pret oponentiem, politisku spiedienu, vārdu brīvības ierobežošanu un bažas, ka Saeimas deputāti no opozīcijas runā taisnību par valsts institūciju rīcību savās tikšanās reizēs ar vēlētājiem.
Latvijas Sociālistiskās partijas deputātu lielākā daļa ir ievēlēti no Latgales. Tāpēc ir saprotams, kāpēc mēs balsojām par pieprasījumu, ko iesniedza apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti. Diezgan pikanti šodien izskatījās deputāti, kas balsoja “par”. Tie bija deputāti no Latvijas Sociālistiskās partijas, Tautas saskaņas partijas, PCTVL, “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kopā – 48. Man liekas, ka tagad mēs un es personīgi varam pateikt Latgales lauku rajonu iedzīvotājiem, ka varam cīnīties pret to veselības aprūpes absurdo reformu, kas paredz mazo lauku slimnīcu slēgšanu.
Mēs arī balsojām par likumprojektu, ko iesniedza Tautas partija, kurš paredz, ka augstos valsts posteņos, tajās skaitā par vēstniekiem un Saeimas deputātiem, nevar strādāt ar citas valsts pilsonību, lai nebūtu kaut kāds spiediens citu valstu interesēs. Bet diemžēl “pret” balsoja frakcijas “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti. Man liekas, ka ir saprotams, kāpēc.
Tika izskatīti arī lēmuma projekti par piekrišanu deputātu Jakova Plinera, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības par tikšanos ar vēlētājiem. Mēs balsojām “pret” tikai tāpēc, ka, mūsuprāt, netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes 28. un 100.pants, kuros atrunāts, ka Saeimas locekļus par amatu pildīšanu, izsakot savu viedokli, nevar saukt pie atbildības, jo ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Cenzūra ir aizliegta, bet diemžēl tagad ir redzams: ja ir vēlēšanās, deputātu tikšanos un jauniešu protesta gājienus var uztvert dažādi.
Beidzot par starpziņojumu. Vienīgais, ko gribu prasīt, – kas atbildēs par tiem vairāk nekā 12 miljoniem latu pēc lēmuma, kuru pieņēma Einars Repše un kuri nesīs zaudējumus Latvijas Bankai? Par to, manuprāt, ir jāatbild.

Šodien Tautas partijas deputāti Aleksandrs Kiršteins un citi pieprasīja iekšlietu ministram tuvākajā laikā kategoriski nekavējošā formā izraidīt no Latvijas valsts Aleksandru Kazakovu – cilvēku, kurš provocē dažādus mītiņus. Šī mīkstčaulība, varas nespēja ir jābeidz! Šis cilvēks nekavējoties ir izraidāms no valsts, un to ir pieprasījuši Tautas partijas deputāti.
Saeimā tika nodots likumprojekts par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstus valsts amatus. Mēs uzskatām, ka šobrīd Satversmē jau fiksēta šī prasība saistībā ar Valsts prezidenti un ir noteikti attiecināma arī uz tām personām, kas dod uzticības zvērestu valstij. Viņiem nedrīkst būt zvērests un saistības pret citu valsti. Šeit ir jāizšķiras – cilvēki var nonākt šajos amatos, bet pēc tam pilsonība ir jānoliek. Tā ir mūsu stingra pārliecība. Jautājums var būt par šī likuma stāšanos spēkā. “Jaunā laika” deputātiem, kas šobrīd sēž ar divām pasēm, un to ir diezgan daudz, protams, izšķiršanās varētu būt viņu pašu sirdsapziņas jautājums. Varbūt likums varētu stāties spēkā ar nākamo Saeimu. Bet tādiem ierobežojumiem ir jābūt, un diskusijai par to loku, uz ko tie attiecas, arī ir jābūt atvērtai.
Šodien tika iesniegts parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei starpziņojums. Materiāls ir ļoti apjomīgs. Tajā komisija konstatēja vairākas būtiskas lietas – vismaz desmit gadījumos ir šaubas par interešu konflikta likuma pārkāpumu, par lēmumu pieņemšanu par personām, kas ir ziedojušas naudu. Sešos gadījumos, ja šīs personas ir ziedojušas pretēji likumam, 41 012 latu ir ieskaitāmi valsts budžetā, 4000 dolāru arī ir ieskaitāmi valsts budžetā. Mūsu viedoklis – šie fakti ir jāizvērtē un atklātība ir vajadzīga arī visiem darījumiem. “Jaunā laika” dubultā morāle, kas tikko atklājās gadījumā, kad cilvēks vēlējās pensionēties un tika izsniegts viņam dokuments, ka it kā par viņu ir nomaksāti nodokļi, izrādās, ka ir krāpta valsts un krāpts ir arī šis cilvēks. Ja to būtu izdarījis zaļais zemnieks, es nezinu, pie kura zvana viņš šodien karātos. Dubultās morāles laiks “Jaunajam laikam” ir jābeidz, jāspēj izvērtēt savas kļūdas, pat ja tās ir vadoņa kļūdas.

To, ka dubultmorāle raksturīga “Jaunā laika” deputātiem un tēvzemiešiem, raksturo pieprasījums, kuru viņi uzrakstīja par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un to turpmāko likteni.
Cienījamie dalītāji, jums jāzina, ka tā saucamais mazais plāns, kurš paredz samazināt gultu skaitu un dažādas slimnīcas pārkvalificēšanu, tika pieņemts 1999.gadā, kad Labklājības ministriju vadīja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis Požarnova kungs. Tas nozīmē, ka ierēdņi no Veselības ministrijas izpilda to, kas tika pieņemts laikos, kad ministriju vadīja “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji.
Es gribu norādīt uz to, ka finansējums mazajām slimnīcām tika pieņemts iepriekšējā gadā, tad, kad valdību sastādīja “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”. Man personīgi bija kauns no “Tēvzemei un Brīvībai” un “Jaunā laika” deputātiem, kuri pagājušā gada beigās balsoja par 9% nodokli medikamentiem. Tikai pēc Valsts prezidentes ierosinājuma viņi samazināja šo procentu likmi līdz 5%. Tā ir tā dubultā morāle, kas raksturīga “Jaunā laika” deputātiem un deputātiem no “Tēvzemei un Brīvībai”.
Tautas saskaņas partija visu laiku ir pret pieeju samazināt slimnīcu skaitu. Mēs esam par to, lai palielinātu finansējumu, dotu iespēju galvenajiem ārstiem iepirkt nepieciešamo aparatūru, lai medicīniskā palīdzība būtu augstākā līmenī. Jāiepērk jaunas ātrās palīdzības mašīnas, lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs no laukiem varētu 50 minūšu laikā būt tuvākajā reģionālajā slimnīcā, ja tas nepieciešams arī Rīgā.
Mēs atbalstīsim arī veselības ministra lūgumu saņemt kredītu 20 miljonu latu apmērā, lai aprīkotu mūsu slimnīcas un lai jebkurš Latvijas iedzīvotājs varētu saņemt augstā līmenī medicīnisko palīdzību.

Es gribētu teikt, ka šī diena ir ļoti nozīmīga un šis datums mums vienmēr būtu jāatceras kā tāds patiesībā gaismas stariņš, jo šodien, kā jau iepriekšējie kolēģi minēja, pretrunīgi tika novērtēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izmeklēja iepriekšējā premjera Einara Repšes finansiālo darbību, starpziņojums.
Man ir patiess prieks gan kā deputātam, gan arī kā mācītājam. Beidzot patiesība ir triumfējusi un plašākai sabiedrībai ir pieejami fakti par amatpersonas darbību viņa politiskās darbības laikā, kas saistīti ar finansiālām lietām.
Maza piebilde. Ja kādā no attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, kurā mēs iestājāmies, būtu kaut vai aizdomu ēna, ka Ministru prezidents vai ministrs ir iejaukts kādā šaubīgā darījumā, viņam būtu jāatkāpjas no sava amata. Latvijas specifika, protams, ir tā, ka gan Einars Repše, gan arī “Jaunais laiks” patiesībā runāja nevis par faktiem, kas tika minēti šajā starpziņojumā, bet gluži otrādi – nodarbojās ar atklātu demagoģiju, aizskarot un aizvainojot mani kā komisijas priekšsēdētāju, kā arī darot daudzas citas lietas. Es domāju, ka tā ir demokrātijas uzvara, ka mēs beidzot atklāti varam runāt par visām lietām, ieskaitot arī par Ministru prezidentu, par ministru, ka visa viņa darbība ir caurskatāma. Es esmu ļoti gandarīts arī par to, ka lielākā daļa Saeimas šo starpziņojumu atzina. Daudziem, spriežot pēc sejām, tas bija nopietns pārbaudījums. Tā reizē ir arī lieta izvērtēšanai, tas patiešām varbūt mums daudz vairāk liktu padomāt par to, ko mēs runājam, ko mēs

darām, lai patiešām būtu tā, ka mūsu vārdi saskanētu ar mūsu darbiem. Lai vienmēr mēs arī būtu atbildīgi par to, ko lemjam un ko sakām. Ne tikai šodien, bet arī rītdien, parīt un pēc gada.

Mūsu frakcija atbalstīja jautājumu par dubultpilsonības izskatīšanu tādā aspektā, ka daudzi trimdas latvieši nevar izšķirties, vai viņi ir patiesi Latvijas pilsoņi, vai tomēr viņi sadarbojas ar kādām citas valsts institūcijām. Tas ir nepieņemami, jo tās ir augstākās valsts amatpersonas. Un kāpēc tas ir radies? Mūsu frakcija uzskata, ka trimdas latviešiem savā laikā nevajadzēja bloķēties ar “Latvijas ceļu”, kuru veidoja galvenokārt ekskomunisti, eksčekisti un daži finanšu mahinatori. Mēs pazinām šos cilvēkus un savā laikā brīdinājām gan Meierovica kungu, gan citus PBLA pārstāvjus, tomēr viņi neieklausījās mūsu padomos. Rezultāts ir tāds, ka mēs šodien esam pazaudējuši šo sirsnību, sirsnīgās attiecības, kas mums toreiz veidojās. “Latvijas ceļā” ievēlēja 18 trimdas latviešus. Mēs uzskatām, ka vajadzētu kādu īpašu pasaules latviešu saietu, tādu, kāds tas bija pirms 12 gadiem, kad tikās dažādu profesiju pārstāvji. Šos jautājumus beidzot vajag izrunāt, lai nebūtu savstarpējas neuzticības vai apvainojumu gaisotnes.
Jāsaka, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalsta arī Latgales slimnīcas, lai gan mēs nebalsojām par šo pieprasījumu, tomēr mēs runājām Pieprasījumu komisijā, ka Latgales slimnīcām ir jāpaliek. Mazliet jāmaina profils, tām jāpāriet uz profilaktisko darbu, jo nevar būt tā, ka mēs esam visslimākā valsts, vismazāk mums ir dzimušo skaits un visvairāk mirušo skaits, kā arī tas, ka mums ir visvairāk ielaisto vēžu, tuberkulozes un sirds asinsvadu slimības. Ļoti svarīgs ir profilaktiskais darbs, un tas būtu jāveic Latgales slimnīcām, bez šaubām arī jāsniedz pirmā palīdzība, tai skaitā arī ambulatorās ķirurģiskās operācijas.
Mūsu frakcija uzskata, ka Repše rīkojies neētiski. Nedomāju, ka te būtu kādas noziedzības pazīmes. Viņš ir pietiekami gudrs cilvēks. Katrā ziņā, ja ņem kredītu no Latvijas komercbankas jeb tagad tā dēvētās Nord/LB bankas, kura savā laikā no Latvijas Bankas, kuras prezidents bija Einars Repše, saņēma šīs bankas rehabilitācijai 20 miljonus latu, no kuriem ir pazaudēti vairāk nekā 12 miljoni, tas ir milzīgs zaudējums Latvijas valstij. Es nerunāju par to, ka Repše savā laikā kā “Bankas Baltija” uzraugs pazaudēja gandrīz miljardu latu ieguldītāju naudas. Toreiz viņš varbūt bija jauns, zaļš un nevainīgs. Šī darbība, kurā ir pazaudēti vairāk nekā 12 miljoni, ir noziedzīga.
Mēs balsojām par deputātu Tolmačova, Buzajeva un Plinera izdošanu administratīvai sodīšanai. Mēs uzskatām, ka iesaistīt bērnus politikā un pakļaut viņus pat bojāejai ar smagām traumām ir noziedzīga rīcība, un tieši tāpēc mēs nobalsojām par izdošanu administratīvai sodīšanai.

Šodien mēs kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsojām par Latgales slimnīcām, kopā ar Tautas partiju balsojām pret dubulto pilsonību augstākajos valsts amatos un, protams, arī aizstāvējām sevi.
Šodien Saeima ir izdarījusi savu melno darbu un pēc divu stundu debatēm ir devusi savu piekrišanu puses PCTVL frakcijas deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības, tajā skaitā arī manai, iepriekš gan tālredzīgi aizbāžot man muti. Tajā skaitā Saeima ir devusi savu piekrišanu arī frakcijas priekšsēdētāja, spriežot pēc popularitātes iedzīvotāju vidū, politiskā spēka PCTVL līdera Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības. Devusi piekrišanu, balstoties uz nepatiesi safabricētiem policijas protokoliem, ko debatēs arī pārliecinoši demonstrēja PCTVL deputāti.
Devusi piekrišanu tāpēc, ka mēs aizstāvam savu bērnu nākotni. Tāpēc, ka mēs cīnāmies par katra tiesībām mācīties skolās savā dzimtajā valodā. Cīnāmies par tiesībām, kuras bija katram latvietim padomju laikā, kuras aizstāvot 15. un 16.aprīlī ielās izgāja gandrīz visi Rīgas krievu skolu vecāko klašu skolēni. Mēs esam lepni par to, ka esam Latvijas vēsturē masveidīgākās tautas kustības vadībā. Jau gadu ilgstošā pretošanās barbariski ar sabiedrībai bīstamiem pretvalstiskiem centieniem likvidēt krievu skolas tikai uzņem apgriezienus. Ja valdība nenāks pie prāta un neatradīs sevī drosmi nākt pretī taisnīgajām Latvijas krievu iedzīvotāju prasībām, tad jau septembrī mūs sagaida lieli satricinājumi, salīdzinājumā ar kuriem 50 000 lielas 1.maija demonstrācijas liksies tikai kā viegla iesildīšanās. Šī kustība nav vērsta pret Latviju vai pret latviešiem. Daudzu tūkstošu lielajās demonstrācijās pilnā mierā tiek demonstrēta cieņa pret latviešu valodu un sabiedrisko kārtību. Šīs kustības iniciators nav Maskava. To ir radījusi tikai muļķīga, neprofesionāla un negodīga viena otru nomainošo valdību darbība.
Kas attiecas uz mums, PCTVL deputātiem, mēs esam gatavi izpildīt to, ko no mums prasa mūsu vēlētāji. Gatavi iet protestantu kolonnu priekšgalā un nest par to jebkuru atbildību. Mūs nevar salauzt, nevar iebiedēt. Krievu skolām – jā! Pretvalstiskai izglītības reformai – nē!