8.jūnijā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas un lietišķas, tomēr joprojām pastāv iespējas tās intensificēt un padziļināt.
Abu valstu parlamentu vadītāju tikšanās notiek vēsturiskā brīdī – Latvija un Bulgārija kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, savukārt mūsu valsts iestājusies arī Eiropas Savienībā un šīs nedēļas beigās pirmo reizi piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saeimas priekšsēdētāja arī izteica atbalstu Bulgārijas virzībai uz integrāciju ES, un O.Gerdjikovs pauda pārliecību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. Savukārt Latvijas puse pauda gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē, kas iegūta, veicot likumdošanas saskaņošanu un īstenojot reformas.
Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, akcentēta iespēja tās intensificēt gan Latvijas Saeimas un Bulgārijas Nacionālās sapulces komisiju, gan arī parlamentu sadarbības grupu līmenī.
Viesi atzinīgi novērtēja Latvijas goda konsula Sofijā darbību, kā arī izteicās par iespēju atvērt savas valsts rezidējošo vēstniecību kādā no Baltijas valstīm. “Šajā ziņā Latvijai ir būtiskas priekšrocības, jo gandrīz 43 procenti mūsu preču, kas tiek eksportētas uz Baltiju, nonāk jūsu valstī,” teica Bulgārijas parlamenta vadītājs. Tādējādi, skarot ekonomisko attiecību attīstības perspektīvas, sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams pilnveidot līgumtiesisko bāzi, paplašināt tirdzniecības apjomus, kā arī izmantot ostu un dzelzceļa tīkla pakalpojumus.
Bulgārijas parlamenta vadītājs arī informēja par jautājumu, kas skar sešu Bulgārijas mediķu likteni, – viņi tiek apsūdzēti vairāk nekā četrsimt bērnu inficēšanā ar AIDS izraisošu vīrusu pirms vairākiem gadiem kādā no Lībijas slimnīcām, un Lībijas tiesa viņiem piespriedusi nāvessodu. O.Gerdjikovs uzsvēra, ka mediķi nav vainīgi un to apstiprinājuši arī eksperti – inficēšanās notikusi vēl pirms mediķu ierašanās Lībijā, un tajā vainojama nepietiekama instrumentu sterilizācija.
8.jūnijā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtēja kā stabilas un atzinīgi novērtēja Bulgārijas sasniegumus ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus paužot atbalstu Bulgārijas ārpolitiskā mērķa – integrācijai ES – īstenošanai.
Savukārt Bulgārijas parlamenta vadītājs izteica cerību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par ES dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. “Esam apmierināti ar pašreizējo sarunu norises gaitu, jo atlikušas vairs tikai divas sarunu sadaļas – konkurence un vispārīgie jautājumi –, kuras plānojam slēgt jau Īrijas prezidentūras laikā,” informēja O.Gerdjikovs. Viņš norādīja, ka paveiktais uzskatāms par milzu panākumu, tomēr tas nenozīmē, kas viss ir atrisināts – iestāšanās ES uzliks daudz jaunu pienākumu, kuri būs jārealizē.
Sāpīgs iekšpolitisks jautājums Bulgārijai ir Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšana – vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka līdz 2006.gadam jāslēdz 3. un 4.atomelektrostacijas reaktors. “Bulgārijas parlaments neatbalsta stacijas slēgšanu līdz laikam, kamēr kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti, jo arī eksperti apliecina, ka atlikušie reaktori neapdraud kontinenta drošību. Turklāt enerģija ir viena no mūsu galvenajām eksportprecēm,” stāstīja Bulgārijas parlamenta vadītājs un piebilda, ka reaktoru slēgšana būtiski iedragātu valsts ekonomiku.
G.Krasts, paužot savu viedokli par šo jautājumu, norādīja, ka būtu vērtīgi iepazīt Lietuvas pieredzi, jo arī tai tika izvirzīta prasība par Ignalinas AES slēgšanu. Ievērojamās kompensācijas, ko valsts saņemtu šādā gadījumā, varētu tikt novirzītas citu enerģijas veidu ražošanai vai drošas stacijas celtniecībai.
Tikšanās laikā runāts arī par Saeimas Eiropas lietu komisijas un Nacionālās sapulces Eiropas integrācijas komisijas darbu likumdošanas saskaņošanā ar ES normām, kā arī sadarbību ar valdību konkrētu pozīciju apstiprināšanā.