Par Nīderlandes parlamentāriešu vizīti Saeimā

4.jūnijā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.
Tikšanās gaitā pārrunāta abu valstu sadarbības paplašināšana, kā arī aktuāli starptautiskie jautājumi.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Nīderlandes kolēģiem pēc viņu atgriešanās no Cēsīm. “Tā ir jauka iespēja apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas – redzēt, kā tur dzīvo cilvēki, kā attīstās infrastruktūra un arī kā tiek izmantoti ES strukturālo fondu līdzekļi,” teica I.Ūdre. ES noteikusi kritērijus pieļaujamajam budžeta deficītam jaunajās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valdībai jācenšas maksimāli samērot, piemēram, infrastruktūras un ceļu attīstībai paredzēto finansējumu un līdzekļus, kas nepieciešami sociālajām vajadzībām – pensijām un algām. Runājot par iespējamo pāreju uz ES kopīgo valūtu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, balsojot par iestāšanos ES, ir nobalsots arī par eiro ieviešanu, tomēr tas notiks, Latvijas Bankai cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.
I.Ūdre pastāstīja viesiem par nupat notikušo Baltijas valstu un Ziemeļu valstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti ASV, kas vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tiekoties ar ASV kongresmeņiem un senatoriem, akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku sadarbību gan ar ASV Kongresu, gan Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Pārrunāti arī jautājumi, kas skar ES kaimiņvalstu politiku, kā arī kopīgu cīņu pret starptautisko terorismu. I.Ūdre arī pauda viedokli par iespēju sarīkot starptautisku konferenci ar Baltijas asamblejas, Ziemeļu padomes un ASV Kongresa pārstāvju piedalīšanos, uzaicinot arī Krievijas Valsts domes deputātus.
Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par aizsāktajiem projektiem, kas skar mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu reformu īstenošanā un likumdošanas harmonizēšanā. Īpaši tika uzsvērta sadarbība ar Gruzijas un Armēnijas parlamentiem.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs dalījās iespaidos par vizītes Latvijā gaitu, īpaši akcentējot viesošanos Cēsīs. Viņš uzsvēra, ka katras valsts parlamentāriešiem ir būtiski veidot saikni ar novadiem, lai gūtu plašāku ieskatu ikdienas problēmās.
Puses pārrunāja abu valstu radniecīgo ārlietu un Eiropas lietu komisiju struktūru un darbības pamatprincipus. G.Krasts informēja, ka Eiropas lietu komisija izveidota 1995.gadā kā Ārlietu komisijas apakškomisija, bet 2001.gadā tā ieguvusi pastāvīgās komisijas statusu. Viņš uzsvēra, ka komisija aktīvi sadarbojas ar valdību un citām parlamenta komisijām un visas sarunu pozīcijas pirms izskatīšanas Briselē tiek pārrunātas un akceptētas komisijā. G.Krasts arī akcentēja parlamenta būtisko lomu ES direktīvu un regulu ieviešanā nacionālajā likumdošanā. Komisijas sastāvu viņš tēlaini salīdzināja ar “mazo parlamentu”, jo tajā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas. “Šāda pārstāvniecība dod iespēju visām partijām paust savu nostāju ES jautājumos,” norādīja G.Krasts.
G.Krasts un Nīderlandes parlamentārieši sprieda arī par ES aktualitātēm – ES Konstitucionālo līgumu, kam jānodrošina lēmumu pieņemšanas process paplašinātajā 25 valstu ES, un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Nīderlandē EP vēlēšanas notiks pēc sešām dienām, un parlamentārieši pārrunāja izmantotos reklāmas līdzekļus, atzīstot, ka citās valstīs, piemēram, Portugālē, lielāka vērība veltīta vides reklāmai. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs arī informēja par parlamentā pieņemtajiem grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kas ierobežo partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņā. Sarunas gaitā viesi vēlējās uzzināt, kādas galvenās iezīmes ir partiju programmās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. G.Krasts pastāstīja, ka galvenokārt tajās kā prioritāras minētas nacionālās intereses, piemēram, nacionālās identitātes saglabāšana un Eiropas fondu līdzekļu apgūšana, taču maz ir informācijas par Eiropas Parlamenta būtību.

Saeimas preses dienests