Finanšu integrācija Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu reģionā

Oskars Spurdziņš, Latvijas Republikas finanšu ministrs

Eiropas finanšu arēna, tai skaitā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, pēdējā dekādē ir pieredzējusi būtiskas pārmaiņas kapitāla tirgus apjoma, ārvalstu tiešo investīciju un portfeļinvestīciju plūsmas virzienu, kā arī jauno finanšu instrumentu aizvien aktīvākas izmantošanas ziņā. Finanšu nozares transformācijas pamatā ir vairāki ekonomiskie un politiskie faktori, kas ietekmējuši arī mūsu valstu dziļāku integrāciju paplašinātās Eiropas tirgū.

Uzruna 9.Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministru konferencē Rīgā 2004.gada 28.maijā

Oskars Spurdziņš Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Jārada starptautiskiem darījumiem labvēlīga vide

Būtisks priekšnosacījums finanšu tirgus efektivitātes paaugstināšanai ir finanšu integrācija, ko var raksturot kā starptautiskajiem darījumiem labvēlīgas vides radīšanu. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu gadījumā ciešās ekonomiskās saites un ģeogrāfiskais tuvums ir uzskatāmi par papildu stimuliem konkurētspējīga tirgus veidošanai.
Ieguvumi, ko dod reģionālā finanšu integrācija, ir acīm redzami. Baltijas tirgus atvērtība ir veicinājusi konkurenci finanšu tirgū un devusi reālu labumu ekonomikai. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijā faktiski visas finanšu institūcijas ir privatizētas. Tāpat viens no integrācijas pozitīvās ietekmes apliecinājumiem ir tendence samazināties kredītlikmēm. Piemēram, Latvijā aizdevumiem nebanku sektora uzņēmumiem ārvalstu valūtā 2004.gada aprīlī vidējās svērtās kredītlikmes samazinājās līdz 6%. Arī kredīti privātpersonām vēl nekad nav bijuši tik pieejami kā tagad.
Ārvalstu kapitāla aizvien aktīvāka ieplūšana pēdējos gados ievērojami veicinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Būtiska nozīme te ir arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanai. Jāatzīst, ka jauno dalībvalstu īstenotās reformas un integrācija Eiropas Savienībā ir būtiski veicinājušas to tautsaimniecības attīstību. Savukārt Latvija ir kļuvusi par vienu no ekonomiski visstraujāk augošajām valstīm reģionā – vidējais IKP pieaugums no 1996.gada līdz 2003.gadam bija 6% gadā, bet 2003.gadā Latvijas IKP pieaugums salīdzināmās cenās sasniedza 7,5%. Līdzīgas attīstības tendences vērojamas arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs.
Baltijas valstīs privātais patēriņš bijis nozīmīgs IKP pieauguma veicinātājs, un arī turpmākajos gados tas varētu būt galvenais ekonomikas attīstības virzītājspēks. Privātā patēriņa pieaugumu sekmēs stabils nodarbinātības līmenis, pakāpenisks algu kāpums un no tā izrietošā kreditēšanas attīstība, mājsaimniecībām turpinot aktīvu aizņemšanos. Lai saglabātu augstus izaugsmes tempus arī nākotnē, ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, īstenot stabilu nodokļu politiku un turpināt sākto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanu.

Finanšu sektora
konsolidācija

Nozīmīga integrācijas sastāvdaļa ir finanšu sektora konsolidācija. Apvienojoties darījumu veikšanai tiklab nacionālajā, kā arī starptautiskajā mērogā, veidojas ļoti spēcīgi tirgus dalībnieki. Finanšu institūciju pārpirkšanas un apvienošanas darījumu intensitāti Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs var raksturot kā ļoti augstu.
Baltijas valstīs pastiprināti jūtama ārvalstu kapitāla klātbūtne. Piemēram, Igaunijā Ziemeļvalstu izcelsmes finanšu institūcijas veido aptuveni 90% banku kapitāla daļu turētāju. Latvijā šis rādītājs ir nedaudz virs 38%, jo aktīvi tiek piesaistīts kapitāls arī no citiem reģioniem. Turklāt integrācijas pazīmes vērojamas arī fondu tirgos. Skandināvu OMHEX grupai ir izdevies veiksmīgi pārņemt Igaunijas un Latvijas biržas un centrālos depozitārijus, kā arī Lietuvas biržu, tādējādi aptverot vairāk nekā 80% Ziemeļvalstu un Baltijas valstu akciju tirgus.

Ieguvēji ir visi

Ieguvēji no finanšu integrācijas ir gan attīstītās Eiropas valstis, gan arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Banku aktīvu apjoms Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, izteikts procentos no IKP, ir 80% salīdzinājumā ar 260% no IKP 15 vecajās ES dalībvalstīs. 2003.gada beigās šis rādītājs Latvijā bija 97%, kas ir tuvu līdzīgam rādītājam Somijā (118%). Šie dati liecina par turpmāku izaugsmes potenciālu. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2004.gadā Latvijas bankas ir pelnošākas nekā Eiropas bankas – Eiropas bankās kapitāla atdeves rādītājs ir 8,64%, kamēr Latvijas bankām tas ir gandrīz divas reizes lielāks – 16,7%. Tas saistīts tiklab ar banku darbības efektivitāti, kā arī ar Latvijas ekonomikas pozitīvo attīstību kopumā.
Banku sektora darbības efektivitāte un tā nozīme tautsaimniecības attīstībā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi. Procentu likmju turpmāko konverģenci sekmēs jauno ES dalībvalstu centieni nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un apņemšanās kļūt par pilntiesīgām Ekonomiskās un monetārās savienības loceklēm. Šā mērķa sasniegšana, kas prasa stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, ir makroekonomiskās stabilitātes garants.

Cīņā pret riskiem
jāapvienojas

Kritiski vērtējot finanšu integrācijas procesu, jāteic, ka, neraugoties uz šķietami plašākām iespējām risku sadalē un to vadībā, valstu iekšējo finanšu tirgu jutīgums pret globāliem sistēmiska rakstura riskiem ir audzis. Nacionālo finanšu tirgu stabilitāte mūsdienās ir kļuvusi atkarīga no globāla mēroga satricinājumiem.
Lai ierobežotu šos riskus, nepieciešama cieša starpvalstu sadarbība. Jo īpaši sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, ievērojot mūsu valstu finanšu sistēmu ciešo mijiedarbību. Nepieciešams arī sakārtot jaunu likumdošanas aktu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā un nodrošināt vienveidīgu un saskaņotu šo aktu iedzīvināšanu visās dalībvalstīs. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt finanšu tirgus integrācijas līmenim atbilstošu sadarbību starp finanšu tirgus uzraudzības institūcijām. Šī sadarbība ir ļoti nozīmīga gan ikdienas uzraudzības jautājumu risināšanā, gan krīzes situācijās, kad jāiesaista arī attiecīgo valstu centrālās bankas un finanšu ministrijas.
Daudzpusēja uzraudzības institūciju sadarbība nekādā ziņā nemazina divpusēju kontaktu nozīmi pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzībā. Tā kā visu trīs Baltijas valstu finanšu tirgū ir ievērojama Ziemeļvalstu kapitāla līdzdalība, mēs esam tieši ieinteresēti Zie-meļvalstu veiktās konsolidētās uzraudzības kvalitātē. Arī pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēji ir ieinteresēti uzraudzības institūciju saskaņotā rīcībā un prasībās. Pretējā gadījumā pieaug regulējošo prasību ievērošanas izmaksas (compliance cost), kas savukārt būtiski pazemina finanšu sektora darbības efektivitāti un konkurētspēju globālajā finanšu tirgū. Tas neatbilst ES ekonomiskajām interesēm un ir pretrunā ar Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem.

Ciešākai tirgus integrācijai ir svarīgs arī praktiskais darbs Eiropas Savienībā, īstenojot Lisabonas stratēģiju un Eiropas Komisijas “Finanšu pakalpojumu rīcības plānā” (FPRP) paredzētos pasākumus. Latvija, līdzīgi pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, ir pabeigusi finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu harmonizēšanu ar esošajām ES direktīvām, taču FPRP ietvaros pieņemto direktīvu normu iestrādāšana Latvijas likumdošanā turpinās.
Pastāvot strauji augošajam pieprasījumam pēc kapitāla, efektīvajai starpvalstu sadarbībai ir vitāli svarīga nozīme, jo tā nodrošina sabalansētu sektora attīstību intensīvas finanšu integrācijas apstākļos.