Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Siguldā dzimst jauns festivāls. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2004., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89561

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien, 4. jūnijā

Vēl šajā numurā

04.06.2004., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Siguldā dzimst jauns festivāls

Koncertzālē “Baltais flīģelis”, kas aizvien noteiktāk dara Siguldu par īstu mūzikas pilsētu, tūlīt pēc Jāņiem – no 26. līdz 29.jūnijam – notiks pirmais Kremerata Baltica festivāls, kas 30.jūnijā vainagosies ar vērienīgu noslēguma koncertu Lielajā ģildē Rīgā. Tā kā pasaules mūzikā šis ir Šnitkes gads un nākamais solās būt Šostakoviča gads, festivālā programmu veido Šnitkes un Šostakoviča skaņdarbi – pagājušā gadsimta mūzika, kas nepaiet.

KREMERATA.PNG (105434 bytes)
Siguldas koncertzāles “Baltais flīģelis” direktore Inese Zagorska, kamerorķestra “Kremerata Baltica” direktore Ingrīda Zemzare, orķestra soliste, pirmā vijole Eva Bindere un festivāla viessolists Vestards Šimkus
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Rīdzinieks Gidons Krēmers, kas ieguvis pasaules slavu kā viens no visu laiku spožākajiem vijolniekiem, 1997.gadā izveidoja orķestri Kremerata Baltica. Tas apvieno 27 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jaunos mūziķus un kopā ar savu maestro ik gadus sniedz vairāk nekā 60 koncertus visos kontinentos (2002.gadā – Grammy balva). Jaunie talanti ik gadus piedalās arī populārajā kamermūzikas festivālā Lokenhauzā, ko Gidons Krēmers šajā jaukajā Austrijas pilsētiņā iedibināja 1981.gadā.
Kā 3.jūnija preses konferencē informēja orķestra direktore Ingrīda Zemzare un koncertzāles “Baltais flīģelis” programmu menedžere Inese Zagorska, daudzi festivāla programmā iekļautie skaņdarbi dzīvā izpildījumā Latvijā skanēs pirmo reizi. Par ekskluzīvu skaņdarbu tiek uzskatīta Šostakoviča 14.simfonija ar F.G.Lorkas, G.Apolinēra, F.M.Rilkes dzeju soprānam, basam un kamerorķestrim. Latvijā tā atskaņota tikai vienu reizi, un tas noticis pirms 30 gadiem.
Vestards Šimkus speciāli uz šo festivālu mācās Šostakoviča Pirmo klavierkoncertu: “Man Šostakoviča mūzika ļoti patīk, es to apbrīnoju un daudz esmu spēlējis koncertos. Bet Pirmo koncertu spēlēšu pirmo reizi. Tur ir arī mežonīgi grūtas vietas, bet es darīšu, ko varēšu.” Pirms Siguldas mūsu slavenais pianists koncertēs Vīnē. Pēc festivāla viņš pošas interesantam pasākumam Rīgas Latviešu biedrībā: “Imantu dienā 1.jūlijā mums būs duets ar Imantu Ziedoni. Viņš runās dzeju, un es spēlēšu visādu mūziku.” Vēl arī festivāls Norvēģijā ar Pētera Vaska skaņdarbiem. Pēc tam viņš ir nolēmis atpūsties pēc ārkārtīgi spraigās koncertsezonas, lai augustā dotos uz Spāniju: lielā konkurencē viņš izcīnījis iespēju mācīties Madrides mūzikas augstskolā pie profesora Dmitrija Baškirova.
Festivālā muzicēs Kremerata Baltica un tā solisti Marta Sudraba, Eva Bindere, Ēriks Kiršfelds un visdažādākie ansambļi no dueta līdz oktetam, kā arī viesmākslinieki no Krievijas, Ukrainas un Lietuvas. Diriģēs maestro Voldemārs Nelsons no Vācijas.
Festivālu ievadīs Gidons Krēmers ar A.Šnitkes Prelūdiju Dmitrija Šostakoviča piemiņai. Pavisam notiks pieci koncerti, un, ja neskaita Andreja Puškareva vibrafona solo programmu, visos spēlēs arī pats Gidons Krēmers. Lai viesi labāk iepazītu arī Siguldu un tās dabas jaukumus, koncerti notiks ne vien “Baltajā flīģelī”, bet arī Turaidas muzejā un Siguldas pilī. Līdz 15.jūnijam biļetes uz koncertiem Siguldā var iegādāties par 3 līdz 5 latiem, pēc tam tās maksās līdz 6 latiem. Kā sola mūziķi, tie būs koncerti, kādus katru dienu nevar dzirdēt.
Ne kādā senākā publikācijā, bet tieši šī festivāla sakarā Gidons Krēmers raksta: “Tāpat kā 20.gadsimta mūzikai ir daudzas upes, kas aizsākas “Vāgnera okeānā”, tāpat mēs redzam, ka 21.gadsimta mūzikas kvalitātes iztek no “Šostakoviča okeāna”. Šnitke pārņēma stafeti no Šostakoviča. 60.–70. gados mēs to vēl nesapratām, uzskatījām Šnitki par avangardistu. Tagad ir neapšaubāmi skaidrs, ka viņš radoši turpināja to, ko bija darījis Šostakovičs. Viņi abi pieder ne tikai krievu mūzikai un kultūrai, bet visai pasaulei.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!