
Telpa, kurā elpot un būt
Latviju pārstāv Gints Gabrāns, Gļebs Panteļējevs un Solveiga
Vasiļjeva. Tēlniecības kvadriennāli Rīga 2004, kas ir lielākais šā gada mākslas
projekts Austrumeiropā, rīko Mākslas menedžmenta un informācijas centrs.
Pilsētvidē – parkos, skvēros, tirgos, pie lielveikaliem un citur – izvietoti 13
mūsdienu tēlniecības darbi, un katra dalībvalsts sevi pārstāv arī ar vienu
1950.gadā tapušu tēlniecības darba fotoreprodukciju. “Nav noslēpums, ka diezgan
neliela sabiedrības daļa apmeklē izstādes. Iespējams, daudzi cilvēki labprāt uz
tām arī ietu, ja kāds speciāli aicinātu. Tāpēc ir pozitīvi, ka māksla iet pie
cilvēkiem pilsētvidē.
Kvadriennāles kuratoriem Aigaram Bikšem un Kristapam Gulbim tieši tāds arī bija viens
no mērķiem – lai šis mākslas notikums ir maksimāli demokrātisks, nevis ļoti
šauram cilvēku lokam paredzēts,” komentēja Ilze Štāla.
Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2004 norises vieta ir arī Valsts Mākslas muzeja
izstāžu zāle “Arsenāls”, kur aplūkojami 22 darbi, un Latvijas Dzelzceļa
vēstures muzejs, kur savukārt redzami 12 darbi.
Jau šovakar pulksten 23 būs zināms Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2004 “Eiropas
telpa” Grand prix ieguvējs. Pievērsiet uzmanību, ka Latvijas Mākslinieku
savienības galerijā līdz 26.jūnijam ir iepriekšējās kvadriennāles (Rīga 2000)
laureāta Niši Masaki (Japāna) personālizstāde.
Interesanta ar priekšstatu izpēti par Eiropu un Telpu solās būt konference
“Kolonizētā telpa”, kas notiks Rīgas Ekonomikas augstskolā 5. un 6.jūnijā no
pulksten 9.30 līdz 19.30. Tajā būs iespēja diskutēt ar māksliniekiem, kuratoriem,
kritiķiem. Bet 8.jūlijā pulksten 19 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā sāks skanēt
“Telpas balss” – Rīgas kamermūziķu stīgu kvarteta koncerts.
Tēlniecības kvadriennāle ir tradīcija, kas aizsākās Rīgā 1972.gadā kā kopīga
Baltijas valstu izstāde. Ievērojot četru gadu ciklu, tēlniecības darbu skates Rīgā
regulāri turpinājās visus padomju gadus. Starptautiski plašākas aprises tās ieguva,
sākot ar 1992.gadu. Šogad kvadriennāles aptvertās telpas diapazons salīdzinoši ir
visplašākais.
Ieva Jaunupe