Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

– Satversme nosaka, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Tas nostiprināts arī jaunajā, kopš 2002. gada 12. jūnija spēkā esošajā Valsts kontroles likumā (“LV” 29.05.2002.). Kā izjūtat šo neatkarību un kādā mērā izmantojat Satversmē un likumā paredzētās tiesības?
– Šogad aprīlī Vīnē notika ANO un INTOSAI rīkotais 17.starpreģionālais seminārs par valdības finanšu kontroli. 30 pasaules valstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāji sanāksmē galvenokārt apsprieda kontrolējošo institūciju neatkarības jautājumus, darbības virzienus un problēmas. Pirmajam lasījumam tika sagatavots augstāko kontrolējošo institūciju neatkarības hartas projekts.
Katrai valstij ir sava kultūra, tradīcijas un izpratne par Valsts kontroles darbu. Ir valstis, kur Valsts kontrole ir kādas ministrijas pakļautībā, citur neatkarība ir formāla, iluzora. Piemēram, Kazahstānas kolēģi bija pārsteigti, ka pašu Valsts kontroles iekšējo darbību pārbauda zvērināti revidenti, kas ir privātstruktūra. Līdzīgi ir ASV, Apvienotajā Karalistē, no kuras mēs šo pieredzi pārņēmām. Zvērināts revidents, ko konkursa kārtībā izraugās Saeima, mūs ir pārbaudījis jau divus gadus, un mēs nejūtam neprofesionālu rīcību. Gluži otrādi. Un arī Valsts kontroles darbībai jābūt sabiedrībā atpazīstamai. Un kas gan cits ja ne patstāvīga neatkarīga struktūra to vērtē. Tas ir viens no jautājumiem, kā nostiprināt administratīvo, juridisko, konstitucionālo un finansiālo neatkarību.

– Jā, tam var piekrist, taču arī tas ir progress salīdzinājumā ar agrākajiem gadiem, kad mūsu iestādes budžeta noteikšanā galveno vārdu teica Finanšu ministrija, kura mūsu priekšlikumus bieži vien neņēma vērā.

Gada pārskati – pašvaldību attīstības spogulis

– Vispirms jāmin revīzijas un gada finanšu pārskatu atestācija, ko Valsts kontrole sāka pirms gadiem trim. Ja salīdzina situāciju pašvaldībās pirms trim gadiem un pašlaik, tā ir krietni mainījusies – tagad jau budžetā var rēķināt simtiem miljonu pieaugošo pašvaldību aktīvu kopumā. Protams, tas nav tikai VK nopelns, taču daļa no tā ir arī mūsu darbības rezultāts. Kopumā Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija pārbaudījusi 562 pašvaldību gada pārskatus un par 451 sniegusi pozitīvu atzinumu, 4 pašvaldībām sniegts negatīvs atzinums, bet divas pašvaldības saņēmušas Valsts kontroles atteikumu sniegt atzinumu. Pārējos atzinumos par gada pārskatu ietverta piezīme.
Pirms trim gadiem aptuveni pusei pašvaldību saistībā ar gada pārskatu atzinumā VK izteica piezīmi, tagad tas izteikts mazāk nekā piektajai daļai. Trijos gados aktīvu skaits pašvaldībās ir gandrīz dubultojies, un tas ir svarīgi, lai apzinātos savu vērtību. Pašvaldības operē ar simtiem miljonu latu, tāpēc jābūt pilnīgai skaidrībai gan par ienākumiem, gan tēriņiem. Skaidrība šajās lietās liecina par valsts finansiālā reitinga pieaugumu, kas savukārt nozīmē Pasaules bankas zemākus procentus, lielākas kredīta iespējas un citus ieguvumus.

– Te nonākam pie tā, ka triju gadu laikā valstī nav panākta konsekvence attiecībā uz šādu amatpersonu rīcību. Es, piemēram, nezinu, kas būs ar to pagastu vadītājiem, kuri pieļāvuši nekārtības. Valsts kontrole savus atzinumus iesniedz Valsts kasei, tā pieņem zināšanai, un viss. Netiek ierobežotas ne kredīta ņemšanas iespējas, ne piemērotas finanšu sankcijas vai iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā. Atgriežoties pie sākumā minētās sanāksmes Vīnē, kurā notika arī pieredzes apmaiņa, Brazīlijā, piemēram, šādos gadījumos sankcijas ir visai nežēlīgas. Ja iestāde saņem negatīvu VK vērtējumu, vainīgajai personai tiek liegta iespēja pat līdz desmit gadiem ieņemt amatus publiskajās struktūrās, tas ir, valsts un pašvaldību iestādēs. Centrālā vēlēšanu komisija savukārt, gatavojoties vēlēšanām, pieprasa no VK šos sarakstus, un gadījumā, ja kāda no vainīgajām amatpersonām vēlas kļūt par kandidātu vēlēšanās, to no sarakstiem izsvītro. Negribu teikt, ka mums būtu jāpārņem Brazīlijas pieredze, taču dažus elementus varētu ņemt vērā. Nereti mūsu valstī amatpersonas tiek atbrīvotas, balstoties uz neskaidriem motīviem, un pēc tam ilgstošā tiesas procesā, kas valstij izmaksā visai dārgi, tās tiek atjaunotas darbā. Tajā pašā laikā, kad būtu iespējams sakārtot šīs lietas, jo ir konkrēts nodarījums, atbilstošas reakcijas nav.

Veselības aizsardzībai –
ilgtermiņa programmu

– VK likumā teikts, ka mūsu darbības mērķis ir noskaidrot, vai revidējamo rīcība ar mūsu pārbaudēm pakļautajiem līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Tas ir starptautiskajiem standartiem atbilstošs audits. Mums ir savs revīziju gada plāns, un finanšu pārskati ir tikai viena mūsu darbības daļa. Piemēram, pērn sākām un šogad turpinām pārbaudes veselības aizsardzības nozarē. Šogad Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā izskatīts VK ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto institūciju kapacitāti, kā arī, piedaloties Darba un sociālo lietu komisijai un Veselības aizsardzības apakškomisijai, izskatīts VK ziņojums “Par onkoloģisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un to nodrošinājumu”.
Pašlaik Valsts kontrolē top ziņojums par mākslinieku darbnīcu privatizāciju, kur atklātas vairākas nelikumības. Jāsaka, ka par komisijas iedibināšanu Saeimā VK ziņojumu izskatīšanai iestājāmies jau vairākus gadus, taču tikai 7. Saeima savu pilnvaru noslēgumā Kārtības rulli papildināja ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, bet 8. Saeimā sākās tās reāls darbs, kas savukārt efektīvāku valsts līmenī padarījis VK veikumu, un par to mūs apskauž daudzu citu valstu kolēģi.

– Neuzdod gan, jo valdība mums neko nevar uzdot. Var izteikt lūgumus – argumentētus, protams. Lēmumu par lūguma izpildi, kas saistīts ar revīzijas veikšanu, pieņem VK padome. Es pats piedalos Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām, lielākā vai mazākā mērā ir šī sadarbība ar valdību. Protams, mēs neesam gluži pasargāti no valdības kaprīzēm, ja tā var izteikties. Pirmām kārtām tas ir mūsu finanšu jautājums. Viens piemērs. Premjera Andra Bērziņa valdība akceptēja VK telpu nomu iestādes darbības nodrošināšanai, jo māja K.Valdemāra ielā 26 jau ilgāku laiku ir sliktā stāvoklī. Taču Einara Repšes valdība šo lēmumu atcēla, un mēs sākām ēkas rekonstrukciju. Mūsuprāt, viens vai otrs variants pieņemams, taču vajadzētu būt konsekvencei: tērējām valsts līdzekļus konkursa rīkošanai, bet

nākamā valdība pieņem politisku lēmumu, ka, lūk, noma esot par dārgu. Esam pētījuši šos jautājumus, un, jāteic, Valsts kontrole nav tā, kas gribēja kaut ko ekskluzīvu.

Kad atbildam ne tikai
savu vēlētāju priekšā

– Aptuveni divi miljoni latu, kas ir apmēram par 200 000 tūkstošiem lielāks, jo tika piešķirti līdzekļi projektēšanas darbiem ēkas rekonstrukcijai. Mēs piedalāmies arī dažos starptautiskajos projektos, piemēram, ar Apvienoto Karalisti un vēl citiem. Skaidrs, ka, kļūstot par ES dalībvalsti un iestājoties NATO, Valsts kontrole par attiecīgo līdzekļu izmantošanu atbild ne tikai savas valsts, bet arī Eiropas valstu vēlētāju priekšā. Pavasarī notikušajās revīzijās nācās secināt, ka mūsu valsts nav pilnībā gatava izmantot ES līdzekļus, jo nebija izstrādāti attiecīgie dokumenti. Tāpēc jaunajai valdībai nācās strādāt pastiprinātā režīmā. Mūs nodarbina ne tikai tas, kā tiks izlietoti strukturālie vai citi fondi un līdzekļi, bet arī – kā saņemsim, jo daudz kas bija iekavēts. Piemēram, Ungārija jau no šā gada 1. janvāra var izmantot ES līdzekļus, bet Latvija joprojām strādā pie metodiskās bāzes, lai tos saņemtu.

– Valsts kontrole savās revīzijās bieži vien atklāj lielas nelikumības, bet, kā zināms, tai nav pilnvaru rosināt krimināllietu, tai nav šo policejisko funkciju. Kā rīkojaties, ja atklājas šādas lietas?

– Aptuveni katra desmitā revīzijas lieta tiek adresēta Ģenerālprokuratūrai, policijai, KNAB, pēc tam tās sazarojas. Tiesvedība joprojām notiek par pirms desmit gadiem atklātajām nelikumībām “Lata International” lietā, kurā apsūdzētas septiņas amatpersonas. Tas ir bēdīgi, bet tāds ir fakts, ka nu jau ilgus gadus tiesa nevar pabeigt šo krimināllietu. Jo ekonomiskie noziegumi ir viegli izdarāmi, bet grūti pierādāmi. Tāpēc es allaž aizstāvu preventīvos, profilaktiskos pasākumus, kas nepieļautu noziedzīgu rīcību. Protams, ir patīkami populistiski paziņot, ka, lūk, kāds bijušais ministrs, galvenais grāmatvedis vai valsts sekretārs tiek saukts pie kriminālatbildības un viņu tiesā. Sabiedrībai, arī masu medijiem tas šķiet interesanti, atraktīvi, taču pieņemt regulējošu likumu, izdarīt citas izmaiņas normatīvajos dokumentos, veikt pasākumus, kas nepieļautu nelikumības, – tas ir šis neredzamais darbs, kas nerod plašu rezonansi. Nereti tiek uzskatīts – lūk, nav skaļu lietu, tātad prokuratūra, KNAB, Valsts kontrole vai cita iestāde neko nedara. Un tad man prātā iešaujas ķecerīga doma– varbūt represīvajās institūcijās nav vēlēšanās šo sistēmu sakārtot, jo tad pazudīs iespējas iniciēt tādu vai citu lietu, lai nomierinātu sabiedrību.

Meklējot neatrisināto
problēmu risinājumu

– Sadarbība ir izveidojusies laba: regulāri apmaināmies ar informāciju, vismaz divreiz gadā notiek plašāka tikšanās, lai pārrunātu turpmākos sadarbības mērķus. Nupat (vai beidzot!) Noziedzības novēršanas un apkarošanas padomē atkārtoti tika izskatīts jautājums par revīziju veikšanu pēc procesa virzītāja iniciatīvas.
Valstī joprojām pastāv problēma, ka policija, veicot izziņu kādā lietā, kas saistīta ar valsts mantas izšķērdēšanu, nav gatava to izmeklēt, jo trūkst attiecīgi sagatavotu speciālistu. Es atbalstītu tādas struktūras izveidošanu, kas spētu šos saimnieciskos pārkāpumus izmeklēt. Valsts kontrole te varētu palīdzēt sagatavot revīzijas standartus, apmācīt šādus lietpratējus, kas profesionāli strādātu šajā jomā.

– Ekonomikas policija, līdzko atrod kādā operatīvā izstrādē vai krimināllietas materiālos šo sakramentālo frāzi – “valsts īpašums”, “valsts manta”, tūlīt sūta materiālus VK pārbaudīt. Iemesls ir vienkāršs – Ekonomikas policijā trūkst attiecīgu speciālistu. Manuprāt, galīgi nepiedodama ir situācija, ka šajā iestādē lielai darbinieku daļai nav augstākās izglītības, trūkst specializācijas ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Turklāt gribu piebilst, ka ne vienmēr arī tiesnešiem ir izpratne par to, kādus uzdevumus veic Valsts kontrole, kādas ir tās darbības metodes. Es ierosinātu Tieslietu ministrijai arī padomāt par tiesnešu izglītošanu šajā virzienā. VK šai ziņā varētu palīdzēt ar saviem speciālistiem lektoriem.

– Mans viedoklis – atklāts konkurss nav tas labākais veids, kā šo problēmu atrisināt. Protams, ir diskutēts par KNAB funkcijām un pienākumiem, arī likumā tas noteikts, taču konkursanti šo jautājumu risinājumu katrs redz citādi. Uzskatu, ka šai struktūrai tomēr jākoncentrējas uz novēršanas funkciju vai vismaz tai jābūt līdzsvarā ar apkarošanas funkciju. Tāpēc KNAB darbinieka Alekseja Loskutova redzējums, izklāstītā programma man šķita piemērotāka. Nevar taču visu laiku veikt pārbaudes, pamatojoties uz iesūtītajām sūdzībām, jāanalizē situācija, jāapkopo informācija, lai efektīvi cīnītos pret tā dēvēto valsts nozagšanu, korupciju – politisko, birokrātisko, ekonomisko utt. Tieši te vajadzīga dziļa analīze, zināšanas.