Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.33 par Tautas saskaņas partijas eksperta iekļaušanu slepenā darba grupā, vēlos informēt jūs, ka neesmu sniedzis paziņojumus par Tautas saskaņas partijas pārstāvju iekļaušanu ar nacionālo drošību saistītās slepenās grupās un neko līdzīgu neesmu paredzējis darīt.

Tautas saskaņas partijas pārstāvji mani ir informējuši, ka viņiem ir tieši priekšlikumi izglītības reformas īstenošanai. Tāpēc šie priekšlikumi tiks uzklausīti un analizēti Izglītības un zinātnes ministrijas vadītajā konsultatīvajā darba grupā par mazākumtautību izglītības problēmām. Šīs darba grupas darbs nebūt nav slepens, par to ir bijusi informācija presē. Ja partijai “Jaunais laiks” arī ir konkrēti priekšlikumi izglītības reformas īstenošanai, konsultatīvā darba grupa ar vislielāko prieku šādus priekšlikumus uzklausīs.
Savukārt visu partiju Saeimas deputātiem apspriest nacionālās drošības jautājumus ir visas iespējas, piedaloties Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbā.
Ar cieņu –

Rīgā 2004.gada 20.maijā Ministru prezidents I.Emsis

Atbildot uz LR 8.Saeimas deputātu jautājumiem par valsts izdevumiem sakarā ar aizņēmumiem un dažiem citiem valsts izdevumu posteņiem, Finanšu ministrija savas kompetences ietvaros sniedz tās rīcībā esošo informāciju, vadoties pēc deputātu pieprasījumā sniegtā sadalījuma.

Norādām, ka Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas par valsts maksāto kopējo zaudējumu atlīdzību sakarā ar valstij nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem, tajā skaitā darba strīdu jautājumos, ja ministrija vai cita centrālā valsts iestāde ir veikusi samaksu no tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, neprasot papildu līdzekļus, bet pārskatot savus budžeta izdevumu posteņus, vai pēc Ministru kabineta lēmuma samaksa veikta no valsts īpašuma objektu privatizācijas procesā gūtiem ieņēmumiem.

Valsts aizņēmumu kopējā atmaksājamā summa veido valsts parādu, kurš tiek atmaksāts atbilstoši noslēgto aizņēmumu līgumu nosacījumiem. Laika periodā kopš 1990.gada Finanšu ministrija valsts parādu ir atmaksājusi, pārfinansējot to ar jauniem aizņēmumiem, katru gadu pakāpeniski palielinot kopējo valsts parāda apjomu, nodrošinot valsts budžeta deficīta finansēšanai nepieciešamos resursus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu apstiprinātās pārskatu formas un pieejamos datus, informāciju par valsts parāda apjomu uz gada beigām sniedzam, sākot ar 1994.gadu, bet par valsts parāda apkalpošanas izdevumiem sadalījumā pa gadiem – sākot ar 1997.gadu (skat. 1.pielikumu).
Saskaņā ar operatīvajiem datiem valsts parāds uz 2004.gada 21.maiju bija 911,163 milj. latu apmērā, veidojot līdz 2004.gada 21.maijam faktiski uzņemto valsts parāda saistību summu, kas ir jāatmaksā līdz 2024.gadam. Savukārt valsts parāda apkalpošanas izdevumi, kas ir jāveic par faktisko parādu līdz 2024.gadam, veido 287,716 milj. latu.

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 37.pantu valsts sniegtie galvojumi uzliek saistības valsts līdzekļiem, taču tie tiek attiecināti uz valsts parādu tikai brīdī, kad no valsts budžeta jāveic reāli maksājumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi. Saskaņā ar Valsts kases uzskaites datiem tikai vienreiz ir bijis gadījums, kad bija jāpilda galvojuma saistības – no valsts budžeta līdzekļiem tika atmaksāts “Marubeni Corporation” piešķirtais aizdevums akciju sabiedrībai “Tolaram Fibers”. A/s “Tolaram Fibers” vietā no valsts budžeta līdzekļiem tika veikti maksājumi 3,059 milj. latu apmērā (583 965 018 Japānas jenas) (skat. 1.pielikumu).
Kopējais valsts garantēto parādsaistību apjoms 2004.gada 30.aprīlī bija 136,845 milj. latu.
2004.gada 30.aprīlī lielākais galvotā aizdevuma atlikums bija VAS “Latvijas dzelzceļš” – 26,771 milj. ASV dolāru (pēc Latvijas Bankas noteiktā LVL/USD kursa 30.04.2004. – 14,804 milj. latu) un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” – 17,446 milj. eiro (pēc Latvijas Bankas noteiktā LVL/EUR kursa 30.04.2004. – 11,428 milj. latu).
Lielākais kopējais valsts garantēto parādsaistību apjoms vienam partnerim 2004.gada 30.aprīlī (pārrēķinot pēc Latvijas Bankas noteiktajiem valūtu kursiem) bija VAS “Latvijas dzelzceļš” 32,321 milj. latu, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” – 27,284 milj. latu un Ventspils brīvostas pārvaldei – 15,015 milj. latu.

Valsts budžeta likumā apstiprinātais un no Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums zaudējumu atlīdzībai sakarā ar nelabvēlīgajiem tiesas spriedumiem, izņemot spriedumus darba strīdu lietās, veidoja: 1997.gadā – 3 350 latu, 2003.gadā – 2 150 838 latus. Konkrētie piemēri pievienoti 2. un 3.pielikumā.

No Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums zaudējumu atlīdzībai par valsts iestāžu zaudētajiem tiesas procesiem lietās ar fiziskām personām veidoja: 1996.gadā – 1 027 latus, 2002.gadā – 5 049 latus, 2003.gadā – 28 195 latus, 2004.gadā – 937 latus. Konkrētie piemēri pievienoti 3.pielikumā.

No Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums ārvalstu un vietējām fiziskajām un juridiskajām personām par valsts interešu aizstāvību starptautiskajos un vietējos tiesas procesos un sarunās par mierizlīgumu veidoja: 2000.gadā – 17 400 latu, 2001.gadā – 13 948 latus, 2003.gadā – 420 120 latu, 2004.gadā – 121 478 latus. Konkrētie piemēri pievienoti 3.pielikumā.

Valsts budžeta likumā apstiprinātais un no Finanšu ministrijas valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais finansējums dalībai maksātnespējīgo kredītiestāžu nodarīto zaudējumu kompensēšanā iedzīvotājiem veidoja: 1992.gadā – 318 000 rubļu, 1994.gadā – 8 110 000 latu, 1995.gadā – 4 118 947 latus, 1996.gadā – 110 495 latus. Konkrētie piemēri pievienoti 2. un 3.pielikumā.

Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumi Nr.425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums” paredz, ka iepriekšminētā administrācija ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un citiem, normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargātu darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenotu valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.
Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” veikusi maksātnespējīgo darba devēju darbinieku pieprasījumu izmaksas: 2003.gadā – 133 608 latu, 2004.gadā (no 01.01.2004. līdz 24.05.2004.) – 255 244 latu apmērā.

Rīgā 2004.gada 25.maijā Finanšu ministrs O. Spurdziņš

1.pielikums

2.pielikums

Par LR 8.Saeimas deputātu 3.jautājumu

Likums “Par valsts budžetu 2003.gadam”
Tieslietu ministrija
37.00.00 programma “Latvijas valsts saistību izpilde” Latvijas valsts saistību “SwemBalt v.Latvia” tiesvedības procesa izmaksu segšanai 2 150 838 lati.

Par LR 8.Saeimas deputātu 6.jautājumu

Likums “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 27.februāra likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam” (13.05.1992.)

2.pants
“13) piešķirt Latvijas Bankai 283 000 rubļu 1990.gada republikas iekšējā aizņēmuma iepirkto obligāciju īpašnieku ikgadējo ienākumu apmaksai 5 procentu apmērā;”.

Likums “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim” (11.07.1992.)

Finanšu ministrija
Banku procentu starpības samaksai zemnieku saimniecībām 35 000 rubļu.

Likums “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1994.gadam”” (24.11.1994.)

Finanšu ministrija
Asignējumi Krājbankai un Universālajai bankai rehabilitācijas pasākumu veikšanai – 8 111 000 latu.

Likums “Grozījumi likumā par valsts budžetu 1995.gadam”” (01.11.1995.)

Finanšu ministrija
Komercbanku radīto zaudējumu kompensācija iedzīvotājiem – 3 480 000 latu.

3.pielikums