Šodien mūsu parlaments pieņēma mūsu valstij tiešām būtiskus un svarīgus lēmumus, un bija interesanti, ka visos šajos lēmumos gan Tautas partija, gan koalīcija kopumā vienoti balsoja, bet opozīcijā esošajam “Jaunajam laikam” tā arī neizdevās izmantot nevienu argumentu, lai pamatotu savus iebildumus.
Kā pirmais veiksmīgais balsojums jāmin profesora Alekseja Loskutova ievēlēšana par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Mēs domājam, ka no visiem iespējamajiem kandidātiem šis cilvēks ir visvairāk pelnījis uzticību. Šeit arī jāpiebilst, ka balsojums par labu Loskutovam nebija balsojums pret iepriekšējo iecelto, bet parlamenta neapstiprināto KNAB vadītāju Jutu Strīķes kundzi, jo tas nebija balsojums pret Strīķi. Tas bija balsojums pret metodi, kādā veidā viņa tika iecelta šajā amatā bez parlamenta ziņas, divas reizes parlamentam noraidot to, ko iepriekšējais premjers bija piedāvājis.
Otrs interesantais gadījums mūsu parlamentā bija tas, ka “Jaunā laika” opozīcija pēkšņi bija uzaicinājusi īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku un gribēja tam izteikt neuzticību. Lai arī Tautas partija nekad nav uzskatījusi Muižnieka kungu par savu favorītu un nav arī pārāk dedzīga atbalstītāja, tomēr tas fakts vien, ka Muižnieks vairs nestrādā Einara Repšes pakļautībā, bet darbojas citā valdībā, nevarētu kalpot par iemeslu, lai šo ministru atstādinātu. Līdz ar to arī “Jaunajam laikam” pietrūka argumentētu iemeslu pamatot, kāpēc Muižnieka kungam būtu jāatkāpjas, un parlaments balsoja par to, lai Muižnieka kungs paliek savā amatā.
Vēl tika pieņemts būtisks lēmums attiecināt arī ierobežojumus bijušajiem čekas darbiniekiem ieņemt vadošus amatus. Un tāpat interesants izraisījās balsojums par vairākām starptautiskajām konvencijām saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību. Un šeit kārtējo reizi opozīcijas partija “Jaunais laiks” parādīja savu attieksmi, jo pieņēma frakcionālu, nevis valstisku lēmumu – nepiedalījās balsojumā par to, lai apstiprinātu šīs starptautiskās konvencijas. Ja balsojuma rezultāts būtu negatīvs, tad gan mūsu bērniem, gan mūsu valstij nāktos starptautiski ciest, un jāpiebilst, ka šis ir viens no tiem daudzinātajiem gadījumiem, kad tā saucamās kreisās opozīcijas – Tautas saskaņas – balsis pievienojās šo konvenciju ratifikācijai. Līdz ar to mēs varam tiešām teikt: ja kādreiz kādam ir aizdomas, ka kreisie atbalsta šo valdību, tad šis ir tas gadījums. Tas ir jautājums par bērniem, kuru “Jaunais laiks” nespēja izlemt valstiski. Līdz ar to valdība ir stabila.

Es runāšu par supervīzijām un dzīves realitāti. Ļoti interesanta bija pēdējā šodienas sēdes noslēguma daļa, kad “Jaunais laiks” iesniedza priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, ko vienā vārdā var saukt – supervīzija. Es domāju, ka gan skolotāji, gan pensionāri, gan lauksaimnieki gaida reālu darbu no mums, gaida reālu atdevi, nevis kaut kādas tur vīzijas vai supervīzijas. Tāpēc es gribu pateikt būtiskāko, ko šodien no tribīnes varēja dzirdēt deputātu runās.
Koalīcijas partneri, tostarp Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš, arī mēs, – Zaļo un Zemnieku savienība, stingri un nepārprotami apliecinājām, ka no šī gada 1.septembra skolotājiem algas būs lielākas, arī pensiju indeksācija notiks paredzētajā kārtībā, kā tas iestrādāts budžeta grozījumos, kuri stāsies spēkā vasaras nogalē un būs paredzēti minētajiem jautājumiem, kā arī līdzekļi pašvaldībām un vairākām citām lietām.
Šodien ļoti dziļas diskusijas izraisījās par KNAB vadītāju. Arī šeit runājam par KNAB vadītāju, nevis supervīziju, runājam par tādu KNAB vadītāju, kas stāda augstāk savu darbu, nevis sevis paša un sava imidža veidošanu, reālo atdevi konkrētā darbā.
Mēs esam pārliecināti, ka Loskutova kungs nebūs šis harismātiskais tēls, tas Čapajevs, kas uz balta zirga jās visiem pa priekšu, bet būs cilvēks, kura reālais darbs atspoguļosies konkrētās krimināllietās, konkrētu pārkāpumu atklāšanā. Un pats būtiskākais – konkrētos soļos likumdošanas jomā, kas pašā saknē novērš korupciju. Ļoti būtiski, ka šis KNAB vadītājs reāli bauda un šodien guva Saeimas vairākuma atbalstu. Šajā institūcijā vadītājs ir ievēlēts ar Saeimas deputātu balsīm, nevis voluntāri iecelts ar kāda augstākstāvoša priekšnieka labo gribu.
Zaļo un Zemnieku savienība šodien pieņēma diezgan būtisku soli, kas varbūt neskar šodienas sēdes darba kārtību, un šī ziņa adresēta mūsu lauku ļaudīm, mūsu lauku cilvēkiem, jo daudzviet izskan bažas par tām prasībām, ko mūsu ierēdņi varbūt nepamatoti stāda augstāk nekā Eiropas Savienības prasības. Ļoti liels satraukums ir par veterinārajiem medikamentiem. Šodien nosūtītajā frakcijas vēstulē mēs rosinām zemkopības ministru Mārtiņu Rozi izvērtēt Veterinārā un pārtikas departamenta direktora Viktora Grapmaņa atbilstību savam amatam, jo mūsu acīs viņš savu uzticību ir zaudējis. Zemkopības ministrijai ir nekavējoši šajā jomā jāievieš kārtība, lai mūsu lauku iedzīvotāji, it īpaši mājlopu turētāji, neciestu zaudējumus. Tātad praktiskais darbs ir pirmajā vietā, tikai pēc tam visādas vīzijas un supervīzijas.

Šodien, protams, viens no galvenajiem notikumiem bija interesantā diskusija un balsošana par KNAB jauno vadītāju Alekseju Loskutovu, kuru izvirzīja valdība. Kā jau varēja paredzēt, ar valdības partiju un opozīcijā esošo kreiso partiju atbalstu viņš arī tika atbalstīts amatā. Jāsaka, ka mēs balsojām “pret” un palikām pie iepriekšējā viedokļa, ko izteicām jau pagājušā gadā, atbalstot Jutu Strīķi šīs iestādes vadītājas amatā. Viņa ir strādājusi pietiekami enerģiski. Ja arī ir bijuši kādi negludumi kā iestādes vadītājai, pieredze nāk ar laiku un noteikti uzkrājas.
Jautājums, protams, valdībai: kādēļ tika rīkots konkurss? Acīmredzot tikai tādēļ, ka, ja gadījumā konkursa komisija izvirzītu Loskutovu, tad valdības viedoklis ar konkursa komisijas viedokli sakristu un viss būtu kārtībā. Tā kā konkursa komisija Loskutovu neizvirzīja, tad nācās komisiju ignorēt. Protams, bija pazaudētas vairākas nedēļas, jo likums ļāva premjeram Indulim Emsim izvirzīt kādu kandidatūru arī bez konkursa komisijas palīdzības. Strīķe tiešām nesavāca absolūto vairākumu komisijā, bet tikai relatīvo. Tai pat laikā Loskutovam neapšaubāmi bija mazāk punktu. Sēdē, kas notika Juridiskajā komisijā tikai stundu pirms balsošanas, es uzdevu vienu konkrētu jautājumu jaunajam amata pretendentam, proti, vai viņš ir gatavs sastrādāties kopā ar diviem citiem konkursa dalībniekiem – Vilku un Strīķi –, ja kļūs par šīs iestādes vadītāju. Loskutova kungs atbildēja, ka viņš to nevar nedz apstiprināt, nedz arī noliegt. Tātad zināmas izmaiņas šajā iestādē varētu būt. Žēl, ja iestāde kļūtu vairāk teorētiska, nodarbotos vairāk ar tādu vajadzīgu lietu kā korupcijas apkarošanas propagandu, bet piemirstu pašu galveno – korupcijas apkarošanu.
Jautājumā par īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, lai viņam izteiktu neuzticību, balsu nepietika, bet mūsu frakcija jau Einara Repšes valdības veidošanas laikā neslēpa, ka ir iebildumi pret šī cilvēka atrašanos valdībā. Mums toreiz bija pagara saruna ar premjeru Repši, un tikai Einara Repšes autoritātes un argumentu ietekmēti mēs arī piekritām, ka Muižnieks nāk koalīcijā kā viens no ministriem. Mums tiešām bija šaubas par atsevišķu Latvijas valstij būtisku jēdzienu izpratni, kas attiecas uz valsts nacionālo politiku un kur mums ievērojami atšķirīgi viedokļi.
Visbeidzot Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kur ir divi būtiski punkti. Proti, par 10 gadu pagarinājuma iespēju tiesai un prokuratūrai lemt par sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju. Juridiskā komisija ļoti operatīvi iesniedza alternatīvu grozījumu, kas pilnībā sakrita arī ar mūsu frakcijas viedokli, tātad vēl uz 10 gadiem pagarināt iespēju vērtēt šīs lietas, kas vajadzīgas valsts iestādēm, lai spriestu par to, vai cilvēks ir vai nav sadarbojies. Un otrs sarežģītāks jautājums par

Valsts drošības komitejas materiālu publicēšanu, kur mūsu frakcija piedāvāja nelielu alternatīvu likumprojektu, kuru komisijām nenodeva, jo izšķirošās bija Tautas partijas balsis. Es domāju, ka viņu pozīcija kopumā ir līdzīga mums, ka šādi dokumenti ir publicējami, bet diemžēl Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņa kungs uzstājās ar mazliet demagoģisku uzrunu, it kā mūsu iesniegtais likumprojekts nav pietiekami skaidrs. Katrā gadījumā mūsu mērķis nebija liegt kādam individuāli iepazīties ar VDK materiāliem, bet nodibināt kārtību, kādā ar tiem iepazīstas sabiedrība kopumā, kura visa neies uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru.

Šodienas Saeimas sēdē paši interesantākie bija personālie jautājumi – sabiedrības integrācijas ministra atstādināšana no amata, bērnu un ģimenes lietu ministra iecelšana amatā un vēl viena mācītāju partijas pārstāvja biznesmeņa ievēlēšana par delegācijas vadītāju.
PCTVL ir gatava atbalstīt visas šīs liekulīgās un svētulīgās valdības demisiju. Īpaši nejēdzīga ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidošana, respektīvi, mūsu nodokļu tērēšana nevis ģimeņu ar bērniem atbalstam, bet gan ierēdņu, kuri sadala šos līdzekļus, uzturēšanai. Un PCTVL frakcija vienoti balsoja “pret”.
Kas attiecas uz Muižnieka kungu, tad mēs balsošanā par viņa atstādināšanu no amata vienkārši nepiedalījāmies. No vienas puses, mēs redzam, ka viņa vadīto institūciju pareizāk būtu saukt par sabiedrības dezintegrācijas un asimilācijas sekretariātu. Īpaši skaidri tas bija redzams masu protestos sakarā ar pretvalstisko izglītības reformu, kad integrācijas ministrs deva krievu skolnieku taisnīgajai cīņai tādu negatīvu novērtējumu, kas vairāk atbilstu iekšlietu ministra vai VDK retorikai. No otras puses, gandrīz visas nacionālās kultūras biedrības pagaidām atbalsta ministru, jo nav izpratušas viņa patieso būtību.
Beidzot atbildīgam amatam – KNAB priekšnieka postenim – tika izvirzīts slāvu izcelsmes cilvēks Loskutova kungs. Viņa izglītība un darba pieredze ir tādā līmenī, ka viņš uzvarēja atklātajā konkursā, neskatoties uz aizdomīgo vārdu un uzvārdu. Aizklātā balsojumā Saeimā viņš saņēma arī atbalstu no PCTVL.
Diemžēl atkal tika noraidīts likumprojekts, kas paredz beidzot risināt denacionalizēto māju īrnieku problēmas. To atbalstīja arī PCTVL.
Un bez debatēm pirmajā lasījumā tika pieņemti ļoti svarīgi grozījumi Satversmē, pret kuriem balsoja PCTVL frakcija. Grozījumos tiek runāts par vēlētāju loku pašvaldību vēlēšanās. Un atkal, neskatoties uz dažām Eiropas rekomendācijām, ir dota priekšrocība ārzemniekiem, Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, nevis Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Latvija paliek vienīgā Eiropas Savienībā, kurā iedzīvotāju ceturtdaļai nav tiesības piedalīties pat pašvaldības vēlēšanās. Pēdējā rasisma ligzda Eiropā.

Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, šodien tiešām Saeimā bija personāliju diena, kur zibēja uzvārdi un ap tiem virmoja dažādas kaislības.
Es gribētu izteikt prieku par to, ka Saeima neatbalstīja demisijas pieprasījumu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam. Šeit es saredzu milzīgu “Jaunā laika” partijas vadītāja Einara Repšes cinismu. Tad, kad Latvijai draudēja dažādas starptautiskas problēmas saistībā ar mūsu nepilsoņu jautājumu, kad vajadzēja aizstāvēt Latvijas viedokli, tad Nils Muižnieks vienmēr bija starp tiem, kurš brauca uz starptautiskajām institūcijām, stāstīja ārzemju ekspertiem, valstu un valdību vadītājiem reālo situāciju Latvijā. Un tad, kad Repšes kungs nonācis opozīcijā, Nils Muižnieks izrādās dezintegrācijas ministrs. Man ir pat zināma pārliecība, ka tas darbs, ko darījis Nils Muižnieks, un ceļš, ko viņš ir gājis, ir pareizs. Jo, to ko šodien mēs dzirdējām, bija lamas gan no labējiem spēkiem, gan no kreisajiem spēkiem. Tikko Buzajeva kungs Muižnieka sekretariātu nosauca par asimilācijas sekretariātu. Un arī visādas niknas lamas mēs dzirdējām no “tēvzemiešiem”. Tas liecina – ja cilvēks nemīl radikāļus, tad iet šādu sabiedrības samierināšanas ceļu. Un lai nu kas, bet “tēvzemiešiem” vajadzētu tomēr zināt, ka sekretariāts nodarbojas arī ar lībiešu programmu, kurai ir veltīti pietiekami daudz līdzekļu, kā arī viena no tā darbības prioritātēm ir latvieši, kas dzīvo ārzemēs. Es atgādināšu, ka Nils Muižnieks bija pirmais no visiem ministriem, kurš apciemoja mūsu latviešus Sibīrijā.
Vēl no šodienas sēdes jautājumiem gribētu atzīmēt arī Baštika kungu, kura vadītais sekretariāts tagad ir kļuvis par pilntiesīgu ministriju. Ja pirmais pusgads sekretariātam bija tādu kā organizatorisku jautājumu risināšana, tad tagad varam redzēt arī pirmos darba augļus. Saeima strādā pie alimentu fonda izstrādāšanas, kas ir tieši Baštika kunga iniciatīva, lai vientuļās māmiņas saņemtu atbalstu no valsts, ja viņu bijušie vīri izvairās un bērnu tēvi nemaksā alimentus. Šobrīd Bērnu un ģimenes lietu ministrija sākusi aktīvu darbība Latvijas reģionos; notiek plašas diskusijas par audžu ģimenēm, kas tiek atspoguļotas arī reģionālos izdevumos.
Šodienas sēdē tika izskatīts jautājums par jauno KNAB vadītāja kandidātu. Šajā jautājumā mēs atbalstām valdības pieņemto viedokli. Protams, neviens kandidāts nav ideāls, bet diskusija parādīja to, ka jaunais KNAB vadītājs visticamāk varēs vadīt šo organizāciju godprātīgi un pietiekami profesionāli.

Šodien sēdē bija viens svarīgs jautājums, kas atstās diezgan lielu iespaidu ne tikai uz Latvijas politiku, bet arī uz tautsaimniecību, iespējams, arī uz sabiedrību, – KNAB vadītāja kandidāta balsojums. Šis balsojums parādīja to, cik milzīga plaisa īstenībā izveidojusies starp tautu un politiķiem, kas pašlaik atrodas pie varas. Ne tikai eksperti, arī konkursa komisijas locekļi, kuri izvērtēja KNAB amata kandidātus, – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs, ģenerālprokurors Maizīša kungs, vairāki pretkorupcijas eksperti uzsvēra, ka Loskutova kungs pārstāv korupcijas novēršanas virzienu.
Kas ir novēršana? Novēršana un apkarošana. Novēršana, tā ir koncepciju sagatavošana. Tā ir likumdošanas analīze, tā ir metodikas rakstīšana. Kas ir apkarošana? Tas ir operatīvais, izziņas darbs, tā ir reāla izmeklēšana, tā ir korumpētu amatpersonu aizturēšana. Liekam šīs abas lietas svaru kausos. Kāpēc Latvijai, un kas tas ir par iemeslu, ka valdošajiem politiķiem tagad ir jāmaina prioritātes? Vai esam izdarījuši visu, lai apkarotu korupciju Latvijā? Atcerēsimies kaut vai pēdējo dienu paziņojumu, kad lielais Skandināvijas celtniecības uzņēmums “Skanska” kādā prestižā biznesmeņu saietā paziņoja, ka iemesls, kāpēc viņi bija spiesti aiziet no Latvijas, bija tieši korupcija. Mēs tagad sakām – nē, ar korupciju nav jācīnās, to ir jāmēģina novērst, ir jāizglīto sabiedrība. Tad es jautāju: vai sabiedrība pietiekami neapzinās korupcijas postu? Ļoti labi apzinās. Tieši tāpēc šis korupcijas uztveres indekss Latvijā ir ļoti liels, viens no lielākajiem pasaulē. Uz jautājumu: vai jūs uzskatāt, ka korupcija ir milzīga problēma Latvijā? Cilvēki atbild – jā, jo viņi ar to ir saskārušies. Un te arī ir jautājums par šīs valdības prioritātēm, un tāpēc arī attiecīgais kandidāts Loskutova kungs ieguva viņu simpātijas un tika akceptēts šajā amatā.
Gribu uzsvērt vēl vienu lietu, kas šodien notika. Saeima akceptēja “Jaunā laika” sagatavotos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tā ir neapliekamā minimuma pacelšana. Tā ir reāla kompensācija pret premjera Induļa Emša cenām, kuras sāka augt līdz ar Emša valdības izveidošanos. Minimālais neapliekamais minimums, ko mēs piedāvājām paaugstināt, nozīmē reāli katru mēnesi klāt algās trīs, četrus latus, kas gadā sastādītu summu, kas spētu varbūt kompensēt pirmo nepieciešamības preču cenu celšanos.
Otrs mūsu likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””, kurā mēs paredzējām palielināt skolotāju algas un pensionāru pensijas, diemžēl netika akceptēts.

Man ir kauns, patiešām kauns par to, kā savā starpā plēšas “Jaunais laiks” un Tautas partija un nemaz nedomā par vienkāršajiem cilvēkiem, kurus visvairāk satrauc cenu kāpums. Viņiem vairāk interesē tādi jautājumi kā Loskutova un Strīķes lieta, Muižnieka jautājums un tā tālāk. Un tajā pašā laikā partijas nevēlas atbalstīt un izskatīt pēc būtības, manuprāt, diezgan prātīgus Tautas saskaņas partijas

frakcijas priekšlikumus sociālajā jomā.
Runājot par Tautas saskaņas partijas nostāju likumā par “čekas maisiem”, gribētos pateikt sekojošo. Likumā par “čekas maisiem” ir teikts, ka katram ir tiesības griezties tiesā un atspēkot savu sadarbības faktu ar VDK. Tas ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Republikas Satversmi, bet arī ar jebkuras civilizētas likumdošanas pamatprincipu – nevainības prezumpciju. Vaina ir jāpierāda apsūdzētājiem. Un mūsu gadījumā fakts, ka cilvēks ir aģents, konstatēts “a priori” līdz tiesai un bez tiesas. Tautas partija, “Jaunais laiks”, “tēvzemieši” neatbalstīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedokli, Satversmes tiesas spriedumā pausto viedokli, un patvaļa šajā jautājumā turpinās. Dokumentiem, uz kuru pamata konstatēts šis fakts, nav juridiska spēka. Juridiski nav pierādīta to ticamība. Vispār droši nav zināms, kas, kad un kādos apstākļos tos aizpildīja. Juridiski nav noteikts arī šo VDK dokumentu statuss pat VDK struktūras iekšienē. Nav skaidrs to darbības termiņš un personu, kuras aizpildīja šos dokumentus, rīcības tiesiskums. Bet pats svarīgākais, ka ne kartiņās, ne žurnālos nav tā saucamo aģentu personīgo parakstu. Tādējādi, pamatojoties uz dokumentiem, kuru statuss un saturs ir apšaubāmi, likums izvirza apsūdzību par personas piederību VDK struktūrām. Uz šīs vēl nepierādītās apsūdzības pamata tiek ierobežotas cilvēka pamattiesības – iespēja balotēties vēlēšanās, strādāt civildienestos. Tā ir cilvēku tiesību ierobežošana bez tiesas. Lūk, ar ko īstenībā tepat Saeimā nodarbojas! Latvijas Pirmā partija, “Jaunais laiks”, Tautas partija, “tēvzemieši” plēšas savā starpā un nedomā par vienkāršo cilvēku, par Latvijas iedzīvotāju.

Šodien Saeimas sēdes darba kārtība bija ļoti interesanta un saspringta. Par to stāstīja kolēģi, katrs no savas puses un no sava viedokļa. Es arī, bet no savas pozīcijas.
Pirmkārt, gribu atzīmēt, ka Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija iesniedza divus likumprojektus. Pirmais ir par privatizācijas sertifikātiem. Denacionalizēto māju īrniekiem pašlaik draud, ka sākot no 2005.gada 1.janvāra īres maksa būs neierobežota un parādu izskaušanas dēļ kā sekas būs izlikšana no dzīvokļa. Projekts paredz, ka, lai novērstu iepriekš pielaistās kļūdas, tiesību pārkāpšanu un milzīgo netaisnību pret dzīvojošajiem denacionalizētajos namos, īrniekiem nolemts izmaksāt kompensācijai piešķirto privatizācijas sertifikātu vērtību latos pēc nominālvērtības, ja viņu ikmēneša ienākumi nepārsniedz 20 latus uz vienu cilvēku un ja īres līgums ir noslēgts līdz 1992. gada 1.janvārim.
Otrais likumprojekts. Tas ir par Eiropas pārstrādāto sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu. Iestājoties Eiropas Savienībā, straujāk saskarsimies ar dažādām problēmām. Viena no tām ir cenu kāpšana, kuras rezultātā samazināsies mūsu mazāk nodrošinātās tautas daļas sociālā aizsardzība. Mēs uzskatām, ka mūsu iedzīvotājiem nav nodrošinātas civilās un politiskās tiesības. Gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai nepieciešams aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, tādā veidā paaugstinot iedzīvotāju dzīves līmeni un sociālo labklājību, proti, lai Latvijas tautas dzīves līmenis neatšķirtos no iedzīvotāju līmeņa citās Eiropas valstīs.
Un lai varētu to izdarīt, Saeimai ir nepieciešams ratificēt pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu. Balsošanas rezultāts ir bēdīgs. Par abiem likumprojektiem balsoja tikai Latvijas Sociālistiskās partijas, Tautas saskaņas partijas un PCTVL deputāti – kopā 19 cilvēki. Tagad padomājiet, kurš no Saeimas deputātiem rūpējas par sociālajām problēmām?
Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam. Mēs balsojām “pret” tikai tāpēc, ka mūs neapmierināja viens no galvenajiem iemesliem neuzticības izteikšanai. It kā Muižnieka kungs neko neesot darījis, lai novērstu mazākumtautību skolnieku protestu pret skolu reformu. Manuprāt, tas bija pienākums tieši tiem, kuri uzsāka šo reformu, un bijušajam izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam pirmām kārtām.
Trešais, turpinot runāt par iesniegtajiem likumprojektiem. Paradokss? Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti balsoja “par” kopā ar “Jauno laiku”! Tas notika tikai tāpēc, ka mēs paši regulāri iesniedzam priekšlikumus par neapliekamā minimuma, pensiju, sociālo izmaksu un skolotāju algu palielināšanu, bet valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumus. Šodien bija patīkami dzirdēt, ka Valdis Dombrovskis un Kārlis Šadurskis runāja pilnīgi pretēji nekā ziemā. Tad viņi bija “pret”, šodien – “par”. Nesaprotu, kā var tik strauji mainīt savu viedokli!