Mūžs nostaigāts kā pasakā

Grāmatas autore Lija Brīdaka (no labās) Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Valdis Rūmnieks, grāmatas varone Margarita Stāraste, izdevējs Jāzeps Osmanis un aktrise Vera Singajevska Foto: Kārlis Pakārklis

Ļoti populārā, lasītāju, sevišķi bērnu, iemīļotā rakstniece un māksliniece Margarita Stāraste ir vairāk nekā 30 grāmatu teksta un ilustrāciju autore. Par viņu publicēti daudzi raksti, arī Lolitas Rozes grāmata “Brīnumu aijātā. Biogrāfiska pasaka par Margaritu Stārasti”. Rīgas Latviešu biedrības namā 28.maijā priecīgi tika atvērta Lijas Brīdakas grāmata “Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste”, ko laidis klajā apgāds “Annele”.
Šā gada 2.februārī Margaritai Stārastei apritēja 90 mūža gadi, un 90 sveces dega arī grāmatas svētku kliņģerī. Vairākas latviešu paaudzes ir augušas kopā ar viņas pasakām un citām grāmatām, viņas radītie tēli – Zīļuks, Tince, lācēni Čips un Čaps, rūķis Labrencis, mazais rūķītis Knīpucis un Pintiķu ciema iemītnieki – ir tuvi daudziem. Ar apbrīnojamu sirsnību un izteiksmību māksliniece zīmējusi nelielos dzīvnieciņus, daždažādus kukainīšus, kopš bērnības iepazītus un apbrīnotus.
Košajā grāmatā ir daudz fotoattēlu, kuros atainojas mūža gaita. Un dabiski, ka pirmo tur redzam Margaritas tēvu Jāni Barviku, jo tieši viņš, pats nepiepildījis sapni kļūt par mākslinieku, rosināja un sekmēja šai ceļā iet savu meitu. Studijas Mākslas akadēmijā no 1933. līdz 1941.gadam virzīja viņu uz glezniecību, bet viņai pašai tuvāks bija un palika zīmējums, ilustrācijas savām un citu autoru grāmatām. Diplomu par akadēmijas beigšanu izdevās saņemt tikai 1960.gadā.
Bet jau 1937.gadā latviešu meitene Margarita Barvika starptautiskajā vasaras koledžā Zviedrijā satikās ar holandiešu puisi Gerritu Bordeveiku un aizsākās viņu mūža lielākā mīlestība, pasakains romāns. Grāmatas atvēršanas svētkos aktrise Vera Singajevska, kam ar mākslinieci saskārušās arī radošās gaitas, nosūrojās, ka viņai trūkstot dotību, lai uzrakstītu scenāriju lieliskai kinofilmai par Margaritas Stārastes dzīvi.
Pirmie lielie panākumi atnāca 1943.gadā, kad divās tā laika slavenākajās izdevniecībās – “Grāmatu draugs” un “Zelta ābele” – vienlaikus iznāca vairākas Margaritas Stārastes grāmatas. Lasītāju atsaucība nav atslābusi līdz šai dienai. Lijas Brīdakas grāmatā ievietotā bibliogrāfija uzrāda daudzus desmitus grāmatu izdevumu, mūzikas ierakstu, inscenējumu, rakstu par viņu. Margarita Stāraste ir Mākslinieku savienības un Rakstnieku savienības biedre, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere.
Bet dzīves romāna turpinājumā ir Margaritas laulības ar Kārli Stārastu un viņu šķiršanās, ir Gerrita laulības un sievas nāve, viņa īsā ciemošanās Rīgā un Margaritas aizbraukšana uz Holandi, viņu apprecēšanās un tas, kas grāmatā aprakstīts nodaļā “Septiņi laimes gadi”. Lieliska saprašanās, saskarsme ar jaunajiem radiem un draugiem, piedzīvojumi, ceļojumi pa Holandi un visu Eiropu un pat uz Margaritas salu, kas atrodas Karību jūrā pie Venecuēlas ziemeļu krastiem. Šais gados Margarita Bordeveika-Barvika vairāk vienkārši dzīvoja, nevis strādāja, tomēr Jāzeps Osmanis apgādā “Annele” izdeva vairākas jaunas viņas grāmatas. Pēc vīra aiziešanas Aizsaulē viņa atgriezās dzimtenē.
Jaunrades gars nav apsīcis. Nupat māksliniece ir pabeigusi rakstīt un ilustrēt 12 pasakas 2005.gada “Margaritas kalendāram”. Grāmatas atvēršanas svētkos viņa savu uzrunu beidza ar vārdiem: “Uz redzēšanos nākamajās pasakās!”

Jānis Akmentiņš