Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pārmaiņu gads topošajiem studentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2004., Nr. 86 (3034) https://www.vestnesis.lv/ta/id/89257

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pieminot kritušos somus

Vēl šajā numurā

28.05.2004., Nr. 86 (3034)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pārmaiņu gads topošajiem studentiem

Mācību gada sākumā daudzu skolu divpadsmito klašu skolēnus šokēja ziņa, ka izlaiduma nebūs. Tas tāpēc, ka eksāmenu rezultāti un līdz ar to arī atestāts, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad to izsniedza uzreiz pēc eksāmenu nokārtošanas, būs pieejams tikai jūlija divdesmitajos datumos. Līdz ar to izlaidumu rīkošana jūlija beigās kļūst apgrūtinoša, jo tieši šajās dienās absolventiem ir vislielākā steiga, kas saistīta ar dokumentu iesniegšanu augstskolās.

Ir skolas, kurās, kā katru gadu, arī šogad Žetona vakaru svinēja martā, pasākumu veidojot vērienīgāku, bet ar domu, ka pēc tā vairs tik lielu svētku (tātad arī izlaiduma) nebūs. Ir skolas, kur svinēja gan Žetona vakaru, gan svinēs izlaidumu jūlija beigās, kas, no vienas puses, būtu pieņemami, bet, no otras, ne, jo pēdējais centralizētais eksāmens ir 18.jūnijā, kas nozīmē, ka līdz izlaidumam jāgaida mēnesis un emocijas vairs nebūs tik spilgtas.
Daudzas skolas atradušas risinājumu, kuru varētu pieņemt kā vienu no labākajiem. Ja līdz šim Žetona vakars noticis martā, tad šogad žetonus šajās skolās izsniegs pierastajā izlaiduma laika – ap 20.jūniju, kas kaut nedaudz varētu mazināt sāpi. Tomēr daudzi divpadsmitie ir vīlušies, un pamatoti, jo, pirmkārt, vakartērpos un uzvalkos ģērbtie jaunieši nemaz nebūs absolventi, jo starp daudzajiem ziedu pušķiem nevarēs atrast atestātu, kas apliecinās iegūto vidējo izglītību; otrkārt, vairāki ir teikuši, ka neizjutīs to sajūtu, jo tas vienkārši nebūs izlaidums, tādējādi šis svinīgais brīdis – it kā izlaidums –, kas gaidīts divpadsmit gadus, varētu neattaisnot lolotas cerības.
Viedokļi, protams, atšķiras. Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12.klases skolnieks Reinis, kura skola pieņēmusi pēdējo iepriekšminēto risinājumu, uz Žetona vakaru iešot kā uz izlaidumu.Viņš domā, ka daži skolas beidzēji pārspīlē. Savukārt 23 gadus vecais Mārtiņš, kurš izlaidumu svinēja 2000.gadā, uzskata, ka tiekot pārkāptas absolventu tiesības. Risinājums? Dažuprāt, par eksāmenu labošanu atbildīgajai komisijai vajadzētu strādāt ātrāk, lai rezultāti būtu zināmi ierastajā laikā un lai visi varētu svinēt izlaidumu kā iepriekšējos gados.

Centralizētie eksāmeni –
iestājeksāmeni

Šā gada absolventiem jāsamierinās arī ar to, ka centralizētie eksāmeni vienlaikus ir iestājeksāmeni daudzās augstskolās. Tas nozīmē, ka ikvienam skolēnam jau martā bija jāizlemj, kur studēt un attiecīgi kurus divus eksāmenus izvēlēties papildus vienam skolas un diviem valsts noteiktajiem centralizētajiem eksāmeniem, no kuru rezultātiem atkarīga iespēja iestāties vai neiestāties iecerētajā augstskolā. Kā vienus iepriecināja, tā citus neapmierināja šis jaunums.Tiem, kuri cītīgi visus gadus apguvuši paredzēto mācību vielu, problēmu droši vien nebūs, bet tiem, kuri pēdējā brīdī spējīgi sakopot spēkus, noteikti būtu labāk paticis, ka saglabātos iepriekšējā augstskolas iestāšanās sistēma, kas balstījās uz pārbaudījumu kārtošanu izvēlētās studiju programmas nepieciešamajos mācību priekšmetos. Tas ļāva savu izvēli izdarīt arī pēc atestāta saņemšanas.
Tomēr arī tagadējai kārtībai ir atbalstītāji starp vidusskolēniem, kuri uzskata, ka tas, pirmkārt, ērtāk pašiem topošajiem studentiem un, otrkārt, tādējādi visi būs vienlīdzīgi, jo samazināsies to skolēnu skaits, kuri tādā vai citādā veidā ieguvuši atbrīvojumus no eksāmenu kārtošanas un kuriem līdz ar to atliek vairāk laika un enerģijas, lai gatavotos iestājpārbaudījumiem. Šo jaunumu divpadsmito klašu audzēkņi uztvēruši daudz mierīgāk nekā jautājumu par izlaidumu, jo ir augstskolas, kuras vēl aizvien potenciālos studentus izvēlas pēc rezultātiem pašu sastādītajos pārbaudījumos, kas lielākoties balstīti uz šo augstskolu piedāvāto kursu informācijas bāzes, ņemot vērā arī atzīmes atestātā.

Ko darīt tiem,
kuri vēlas studēt ārzemēs?

Citādi ir tiem jauniešiem, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas studēs kādā citā valstī. Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12.klases skolniece Lauma augusta beigās kāps lidmašīnā, lai dotos uz ASV, kur Ņūdžersijas štatā, St.Peter’s College uzsāks mācības un paralēli spēlēs basketbolu šīs skolas komandā. Laumu nesatrauc tas, ka atestātu saņems tikai jūlijā, jo viņa nepieciešamos iestājeksāmenus – pārbaudījumu angļu valodā un matemātikā – jau nokārtojusi novembrī un St.Peter’s College Latvijā kārtoto centralizēto eksāmenu rezultātus nemaz neņem vērā. Lauma stāsta, ka tur angļu valodas pārbaudījumā, atšķirībā no mūsējiem, netika prasītas zināšanas gramatikā, bet gan tika vērtēta teksta izpratne un vārdu krājums, arī matemātikas uzdevumi neesot sagādājuši sevišķas grūtības. Lai arī amerikāņiem mūsu liecības neko neizsaka atšķirīgās vērtēšanas sistēmas dēļ, tās (10.,11. un 12.klases liecības) tomēr jāiesniedz. Laumai tas jāizdara nedēļas laikā.
Savukārt tiem, kuru izvēlētās augstskolas ārvalstīs pieprasa atestātu, pirms tas vēl šeit, Latvijā, izsniegts, situācija ir sarežģītāka. Kā paziņoja Izglītības satura un eksaminācijas centra informācijas daļas darbiniece, visi saņems atestātus 19.jūlijā. Absolventi, kuriem eksāmenu rezultāti vajadzīgi ātrāk, ISEC piedāvā izsniegt izziņas, kas apliecinātu, ka konkrēta persona ir kārtojusi noteiktus eksāmenus.
Kādu laiciņu skolēnos bija vērojama neizpratne par to, kādēļ tieši šogad un tieši viņiem jāpiedzīvo tādas pārmaiņas, kas nedaudz ierobežo un pat it kā liedz saņemt to, kas pienākas. Bet tagad, kad vienīgais, par ko var domāt, ir eksāmeni, šķiet, aizvainojums nedaudz norimis, un to skolu absolventiem, kuras nolēma divus nozīmīgākos skolas svētkus – izlaidumu un Žetona vakaru – apvienot un svinēt kā parasti jūnija beigās, varbūt vairs nav tik būtiski, kā šo dienu dēvēs – galvenais, ka darbs padarīts, visi būs kopā un kāds noteikts posms pabeigts, lai sāktos nākamais.

Kate Rūķēna

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!