Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2004.gada 27.maija sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2004., Nr. 86 (3034) https://www.vestnesis.lv/ta/id/89246

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Vēl šajā numurā

28.05.2004., Nr. 86 (3034)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2004.gada 27.maija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā”.
Šobrīd pastāv virkne riska faktoru, kuru dēļ var veidoties ārkārtas medicīniskās situācijas: starptautiskā terorisma akti, kuru iespējamība palielinās, Latvijai aktīvi iesaistoties cīņā ar starptautisko terorismu un Irākas krīzes noregulēšanā.
Terora paņēmieni un līdzekļi nepārtraukti pilnveidojas. Tiek plānoti un īstenoti ne tikai tā sauktie konvencionālie terora akti. Vairākās valstīs ir atklāti un novērsti vērienīgi terora akti, kuros tika plānots izmantot bīstamas vielas. Bīstamu vielu iedarbības dēļ apkārtējā vide var kļūt bīstama vai pat nāvējoša. Sabiedrībā iespējams haoss, kas var pāriet arī uz valsts struktūrām, izraisot valsts normālas funkcionēšanas traucējumus.
Ķīmiskas, bioloģiskas un radiācijas avārijas (ne tikai Latvijā, bet arī ar Latviju robežojošās valstīs). Piemēram: Ignalinas atomelektrostacijā darbojas divi Krievijā ražoti RBMK tipa reaktori, katra reaktora jauda 1500 MW. Atomelektrostacija atrodas 8 km attālumā no valsts robežas un 28 km attālumā no Daugavpils. Avārija atomelektrostacijas reaktora aktīvajā zonā var radīt plašu Latvijas teritorijas radioaktīvo piesārņojumu. Baltkrievijas pilsētas Novopolockas ķīmiskie un naftas pārstrādes uzņēmumi var izraisīt ūdens saindēšanu Daugavā ar bīstamām ķīmiskām vielām, kuru koncentrācija ūdenī var pārsniegt maksimāli pieļaujamās normas. Rīgas rajonā Inčukalnā izvietota pazemes gāzes krātuve, kas aizņem teritoriju no Vangažiem līdz Siguldai. Pazemes krātuves ietilpība ir 4 miljardi kubikmetru. Maģistrālo gāzes vadu kopējais garums ar 45 gāzes sadales stacijām valsts teritorijā ir 1216 km. Maksimālais darba spiediens gāzes vados var sasniegt 55 atm. Sajaucoties ar gaisu robežās no 5 līdz 15%, dabasgāze veido sprādzienbīstamu maisījumu, un sprādziena radītais spiediens (līdz 8 atm) var izsaukt postījumus, ugunsgrēkus un cilvēku upurus. Pa dzelzceļu tiek pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti.
Dabas apstākļu izraisītas katastrofas, kā arī cilvēku un dzīvnieku masu saslimšanas gadījumi, epidēmijas (tostarp arī terorisma dēļ). Līdz ar to nepieciešams veidot un pilnveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmas trauksmes un mobilizācijas gatavību (kā rāda citu valstu pieredze, profesionālo glābēju skaits nevienā daudzmaz nopietnā katastrofā nav bijis pietiekams. Tas nozīmē, ka katastrofu seku likvidācijā jāiesaista rezerves, tajā skaitā arī mediķi, t.i., nepieciešams veidot mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, organizēt to mācības), racionāli izmantojot valsts rīcībā esošos speciālistu, finanšu un materiālos resursus, nodrošināt efektīvu ārkārtas medicīnisko situāciju pārvarēšanu un izraisīto seku likvidāciju.
Nodrošināt, lai slimnīcas būtu gatavas uzņemt lielu cietušo plūsmu un sniegt palīdzību pēc katastrofu medicīnas principiem; spēt nodrošināt optimālo palīdzības sniegšanas līmeni katastrofu vietās.
Nepieciešams pilnveidot un intensificēt profesionāļu (ārstu, policistu, ugunsdzēsēju, aktīvā militārā dienesta karavīru un zemessargu) mācības pirmās palīdzības sniegšanā pirmajos posmos pēc katastrofas.
Nepieciešams sniegt atbilstošu informāciju par pirmās medicīniskās palīdzības jautājumiem arī iedzīvotājiem.
Nepieciešams reglamentēt visu ārkārtas medicīnisko situāciju pārvarēšanā iesaistīto institūciju vadību, sadarbību un nodrošināt to koordinētu darbību.
Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Mobilizācijas likuma 9. panta 9. punkta deleģējumam. Noteikumu projekts nosaka: medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju valsts apdraudējuma gadījumā; pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību valsts apdraudējuma gadījumā; medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā; valsts, pašvaldību un privāto medicīnas iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Latvijas Ārstu asociācijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”“.
Karavīru militārās disciplīnas reglaments nosaka karavīru militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību. Reglamentā bez noteikumiem par militārpersonām piemērojamajiem disciplinārsodiem un komandiera (priekšnieka) tiesībām uzlikt disciplinārsodus (disciplināro varu) paredzēti arī nosacījumi par disciplinārsodu uzlikšanas kārtību.
Tā kā militārpersonu disciplinārpārkāpumu izskatīšanas kārtība ir sarežģīta militārā dienesta specifikas dēļ (materiāli par pārkāpumu bieži tiek pārsūtīti augstākam komandierim (priekšniekam)), praksē ne vienmēr ir iespējams ievērot Reglamenta 72.punktā noteikto disciplinārsodu uzlikšanas termiņu. Līdz ar to sagatavotais noteikumu projekts paredz disciplinārsoda uzlikšanas termiņa pagarinājumu.
Grozījums noteikumos nosaka, ka disciplinārsodu vainīgajam karavīram uzliek ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama pārkāpuma dienesta izmeklēšana, – ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš iesniegti dienesta izmeklēšanas materiāli. Īpašos gadījumos, ja pamatotu apstākļu dēļ nav iespējama lietas izskatīšana minētajā laikposmā, disciplinārsoda uzlikšanas termiņu augstāks komandieris (priekšnieks) var pagarināt līdz 90 dienām. Vainīgā karavīra slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita izskatīšanas (izmeklēšanas) un disciplinārsoda uzlikšanas laikā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par valsts proves uzraudzības īstenošanu”.
2004.gada 31. martā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”“, kura 27. panta 4. punkts pilnvaroja Ministru kabinetu noteikt valsts nodevas apmērus par valsts proves uzraudzību.

Pašreiz valsts nodevas likmes par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu un zīmogošanu, dārgakmeņu ekspertīzi un kvalitātes apliecību izsniegšanu un izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrāciju ir noteiktas 2003. gada 15. aprīļa MK noteikumos Nr.171 “Noteikumi par proves darbu pakalpojumu valsts nodevu”, kuri ir izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10. panta otro daļu, kā arī Valsts proves uzraudzības inspekcijas pakalpojumu cenrādī, kuru apstiprinājusi Finanšu ministrija.
Projekts paredz noteikt šādas Valsts nodevas likmes: dārgmetālu izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana (bez zīmogošanas): zelta, platīna un pallādija izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana – 0,16 lati par gramu, bet ne vairāk kā 32 lati par vienu izstrādājumu; sudraba izstrādājumu un to komplektējošo daļu provēšana – 0,05 lati par gramu, bet ne vairāk kā 10 latu par vienu izstrādājumu.

Dārgmetālu izstrādājumu provēšana un zīmogošana: zelta, platīna un pallādija izstrādājumu provēšana un zīmogošana – 0,05 lati par gabalu un 0,16 lati par gramu, bet ne vairāk kā 32 lati par vienu izstrādājumu; sudraba izstrādājumu provēšana un zīmogošana – 0,05 lati par gabalu un 0,05 lati par gramu, bet ne vairāk kā 10 latu par vienu izstrādājumu. Dārgakmeņu ekspertīze: juvelierizstrādājumos neiestrādātu dārgakmeņu identifikācija (konsultācijas) – 1 lats par dārgakmeni; juvelierizstrādājumos iestrādātu dārgakmeņu identifikācija (konsultācijas) un kvalitātes apliecības (birkas) izsniegšana: dimanti (briljanti), safīri, smaragdi un rubīni – 1 lats par izstrādājumu; citi dārgakmeņi – 0,50 latu par izstrādājumu un 0,50 latu par katru iestrādāto dārgakmeni, bet ne vairāk kā 5 lati par vienu izstrādājumu ar viena veida (nosaukuma, slīpējuma) dārgakmeņiem; juvelierizstrādājumos iestrādātu un neiestrādātu dārgakmeņu ekspertīze un kvalitātes apliecības (ar juvelierizstrādājuma fotoattēlu) izsniegšana – 10 latu.
Dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāja personiskā zīmoga reģistrācija un pārreģistrācija – 10 latu; dārgmetālu izstrādājumu, to proves zīmogu un Latvijas Republikā reģistrēto personisko zīmogu nospiedumu ekspertīze: izstrādājumu ekspertīze – 0,50 latu par izstrādājumu; zīmogu nospiedumu ekspertīze – 0,50 latu par izstrādājumu.
Ķīmisko analīžu veikšana: zelta satura noteikšana sakausējumos saskaņā ar EN ISO 11426 metodi (kupelēšana, mikrokupelēšana) – 10 latu par paraugu, ja zelta saturs sakausējumā ir mazāks par 990 provi, un 40 latu par paraugu, ja zelta saturs sakausējumā ir augstāks par 990 provi; sudraba satura noteikšana sakausējumos saskaņā ar LVS/EN 31427+AC metodi (potenciometriskā titrēšana) – 5 lati par paraugu; zelta un sudraba satura noteikšana pulverveida paraugos – 10 latu par paraugu; metālu sakausējuma kvantitatīvā sastāva noteikšana, izmantojot rentgenfluorescences spektrometrijas metodi (elementiem, kuru kārtas skaitlis ir lielāks par 22) – 3 lati par katru pieprasīto elementu, bet ne vairāk kā 10 latu par paraugu; paraugu kvantitatīvā sastāva noteikšana, izmantojot induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrijas metodi – 15 latu par katru paraugu un 5 lati par katru pieprasīto elementu;
2.6.6. tetrahlorzeltskābes izgatavošana no pasūtītāja zelta – 5 lati par 25 ml, ja izgatavošanai iesniedz 999. proves zeltu, vai 10 latu par 25 ml, ja izgatavošanai iesniedz zemākas par 999. proves zeltu. 25 ml tetrahlorzeltskābes izgatavošanai pasūtītājs iesniedz 0,45 g 999. proves zelta vai ekvivalentu daudzumu zemākas proves viendabīga zelta sakausējuma; citu reaģentu izgatavošana – 2 lati par 25 ml.
Projekts nosaka, ka valsts nodevu nemaksā par šādu valsts un valsts institūciju apbalvojumu provēšanu un zīmogošanu: Triju Zvaigžņu ordenis; Viestura ordenis; Atzinības krusts; aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda zīme”; aizsardzības ministra apbalvojums “Goda zīme “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā”“; Iekšlietu ministrijas apbalvojums “Goda zīme”; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apbalvojuma zīme “Par nopelniem”; Valsts robežsardzes zīme “Robežsargu atzinības krusts”; Valsts robežsardzes nopelnu zīme “Par izcilību dienestā”; Kultūras ministrijas apbalvojums “Lielā mūzikas balva”; Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” laureāta medaļa; Zemkopības ministrijas medaļa “Par centību”.
Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Ja pakalpojumus pēc pasūtītāja pieprasījuma sniedz 24 stundu laikā, tad valsts nodevu iekasē, piemērojot koeficientu 1,5. Ja provēšanai un zīmogošanai iesniegtie dārgmetālu izstrādājumi nav sašķiroti pēc metāla veida un izstrādājuma veida atbilstoši normatīvajos aktos, kas reglamentē dārgmetālu izstrādājumu iesniegšanu Valsts proves uzraudzības inspekcijā, noteiktajām prasībām vai ir iesniegti katrs atsevišķā iepakojumā, valsts nodevu iekasē, piemērojot koeficientu 1,5.
Ja juvelierizstrādājumā iestrādāts vairāk par viena veida (nosaukuma, slīpējuma) dārgakmeņiem, valsts nodevu par dārgakmeņu ekspertīzi iekasē divkāršā apmērā.
Valsts nodevu samaksā pirms novērtēto izstrādājumu, dārgmetālu proves noteikšanas reaģenta, kvalitātes apliecības, testēšanas pārskata, eksperta atzinuma saņemšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.jūnijam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par iepirkuma procedūrām, kas piemērojamas pasūtītāja finansētiem projektiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteikto pilnvarojumu, kas paredz, ka gadījumos, kad pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 5.¹ pantā, iepirkumu procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību pasūtītāju līdzekļu vai Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un efektivitāti gadījumos, kad minēto finansējumu saņem uzņēmējs (komersants), kas nav likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” subjekts. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz pirmsiestāšanās finanšu instrumentu apgūšanas procesā gūto pieredzi Lauku atbalsta dienestā un Centrālajā finanšu un līguma aģentūrā. Sagatavojot noteikumu projektu, ņemti vērā Eiropas Savienības struktūrfondu vadības vadošās iestādes, pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūciju atbildīgo amatpersonu ieteikumi.
Noteikumu projekts nosaka iepirkuma procedūras, to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras gadījumos, kad projektus no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kas ir pasūtītājs likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izpratnē.
Noteikumi attiecas uz personām, kuras saņem finansējumu no pasūtītāja līdzekļiem vai no Eiropas Savienības strukturālo instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem projektiem, kas nav minēti likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 5.1 pantā.
Noteikumi neattiecas uz personām, kas ir pasūtītāji likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izpratnē.
Par iepirkuma procedūras norisi un dokumentēšanu ir atbildīgs finansējuma saņēmējs. Ja nepieciešams, finansējuma saņēmējs iepirkuma procedūras organizēšanai var izveidot iepirkuma komisiju.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!