Zelta laikmets muzeja puskrēslā

Mākslas vēsturē ir daži laikmeti, kas savā diženumā paceļas pāri visiem citiem. Parasti tūlīt aiz itāliešu renesanses min Holandes Zelta laikmetu, tas ir, 17. gadsimta mākslu – glezniecību un grafiku. Vienā nelielā zemē tad radās un darbojās vesela ļoti talantīgu mākslas meistaru plejāde. Mēs varam būt lepni, ka Latvijas Ārzemju mākslas muzejā glabājas apbrīnojami daudz šī laika mākslinieku darbu, kas dod iespēju rīkot izstāžu ciklu “Holandes Zelta laikmets”. Tā realizāciju vada muzeja direktore Daiga Upeniece, atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība un Latvijas Kultūrkapitāla fonds. Muzejā ir 170 Zelta laikmeta gleznu un 300 grafiku. Izstādes var veidot ar atlasi, katrā parādot apmēram 40 visizcilāko darbu.
Cikls aizsākās 2002. gadā ar izstādi “Adriāns fan Ostāde”, kas atspoguļoja visu viņa veikumu grafikas jomā. 2003. gadā izstādē “Ar Rembranta vārdu” tika eksponēti Rembranta Harmeszona fan Reina 12 oriģinālie oforti, kā arī to kopijas, imitācijas un viltojumi. Pašlaik muzejā ir atvērta šī cikla trešā izstāde “Animatismus”. Ar šo latīnisko nosaukumu saprot dzīvnieku attēlojumu mākslā, kas 17. gadsimtā Holandē bija ļoti izplatīts un izcēlās ar reālistisku ievirzi un atraisītību.
Izstādē pārstāvēti vairāki meistari, bet tās galvenie balsti ir divi – Klāss (Nikolāss) Berhēms un Paulus Poters. Berhēms bija slavens ainavu gleznotājs un grafiķis. Izstādi ievada oforts “Pie strūklakas sēdošs gans un vērpēja”, kurā attēlotas arī govis, aitas, kaza un ganu suns. Skatāmas grafikas no sērijām “Sieviešu grāmata” un “Vīriešu grāmata”. Ekspozīcijā izceļas glezna “Pāri braslam”, kuras cits variants atrodas Bekingemas pilī, Anglijas karalienes kolekcijā.
Paulus Poters, arī gleznotājs un grafiķis, ir viens no izcilākajiem animālistiem. Viņš “portretēja” dzīvniekus, spilgti atklājot to savdabību un raksturu. Izstādē ir arī citu mākslinieku ainavas, kurās dzīvniekus iegleznojis Poters.
Cikls noslēgsies nākamgad ar Zelta laikmeta ainavu izstādi. Lielais gleznu klāsts dos iespēju izveidot, piemēram, lauku, pilsētu, jūras ainavu sadaļas.
Ārzemju mākslas muzeja krājumā ir nonākusi daļa no Frīdriha Vilhelma Brederlo un Filipa Reinholda slavenajām mākslas darbu kolekcijām. Zelta laikmeta darbus krāja daudzviet, arī Baltijā. Šī māksla lielā mērā ietekmēja baltvācu daiļradi. Arī latviešu mākslinieki allaž smēlušies tajā. Pēdējos gadu desmitos, piemēram, Rembrantu augstu vērtēja Boriss Bērziņš. Pietiek palūkoties uz viņa gleznu brūnajiem un zeltītajiem toņiem, lai atskārstu Rembranta iespaidu.
Daiga Upeniece jau ilgāku laiku strādā pie Zelta laikmeta zinātniskās izpētes. Viņas doktora disertācijas tēma būs “Holandes mākslas kolekcija Latvijas Ārzemju mākslas muzejā”. Pētniece saka: “Es priecājos, ka Mākslas akadēmija piekrita šai tēmai, kas pamatojas uz Latvijā atrodamo kultūras mantojumu. Ceru, ka rezultāts būs interesants gan latviešiem, gan holandiešiem. Visā padomju laikā viņiem nebija informācijas par to, kas te rodams. Viņi strādāja ar veciem, 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma katalogiem un nezināja, kas ir mainījies pēc Otrā pasaules kara. Speciālistiem ir liela interese par to. Esmu uzņemta Holandiešu un flāmu mākslas kuratoru konsilā CODART, kas apvieno šīs nozares pētniekus no visas pasaules. Tā ir lieliska iespēja strādāt kopā ar viņiem. Daudz var iegūt Holandes Mākslas vēstures institūtā Hāgā. Disertācija palīdzēs arī izveidot jaunu, lielu mūsu muzeja Holandes mākslas kolekcijas zinātnisko katalogu.”
Pašlaik Latvijas un Nīderlandes sakari mākslas jomā nav sevišķi aktīvi. Tomēr gan Ārzemju mākslas muzejam, gan Valsts mākslas muzejam ir sadarbība ar Overaiselas provinci, turp ir ceļojušas mūsu mākslas izstādes. Iepriekšējais Nīderlandes vēstnieks Latvijā Ludoviks van Uldens ir arī gleznotājs amatieris, un Ārzemju muzejā notika viņa darbu izstāde “Māja, kurā dzīvot”. Ir iecere Rīgā sarīkot lielāku Holandes modernās mākslas izstādi.
Tagadējais Nīderlandes vēstnieks Nikolāss Bētss (Nicolaas Beets) un pirmā sekretāre Joana Vīgmane (Joan Wiegman) gatavojas atstāt Latviju. Pateicība viņiem par triju gadu ilgu sadarbību izstādes atklāšanā izpaudās vārdos un ziedu pušķos. Diplomāti cienāja klātesošos ar savas zemes vīnu un milzīgu Holandes siera rituli.
Izstāde būs atvērta tikai līdz jūlija sākumam. Tas tāpēc, ka 17. gadsimta papīrs nedrīkst ilgi atrasties gaismā. Un šis gaismas stiprums tāpat kā katrā Rietumeiropas muzejā nepārsniedz 50 luksus. Izstādē valda puskrēsla, pustumsa. Tas rada intīmu noskaņu, un ikvienam gribas uzturēties ilgāk.