Tiekoties ar Valsts kancelejas direktori, lai izvērtētu Valsts kancelejas rīcības plānu

Vakar, 24.maijā, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Valsts kancelejas (VK) direktori Guntu Veismani un VK struktūrvienību vadītājiem, lai pārrunātu iestādes rīcības plāna projektu valdības deklarācijas izpildei un VK galvenās darbības jomas.
1. Attīstīt valsts pārvaldes sistēmu un kapacitāti. Uzsverot sabiedrības informēšanas un līdzdalības nozīmi politikas veidošanas procesos, VK izstrādās kārtību un kritērijus sabiedriskās apspriešanas organizēšanai.
Valsts kancelejas direktora vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās Una Klapkalne informēja par VK lomu politikas plānošanas un politikas ietekmes novērtēšanā. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību aktivizēt ministriju darbu stratēģisko plānu izstrādē.
Pārrunāta mācību iespēju uzlabošana Valsts administrācijas skolā. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja ierēdņiem sniegtās iespējas papildināt zināšanas.
I.Emsis tika iepazīstināts ar VK plāniem darba samaksas jautājumu sakārtošanai valsts pārvaldes sektorā strādājošiem. Tikšanās dalībnieki pārrunāja iespēju atjaunot valsts pasūtīto pētījumu veikšanu atbilstoši Ministru kabineta stratēģiskajām prioritātēm.
Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane pastāstīja par plānoto starptautisko konferenci par Administratīvā procesa likumu, lai sniegtu sabiedrībai papildu informāciju par likuma normu piemērošanu. Viņa norādīja, ka līdzīgi likumi darbojas arī citās valstīs un juristi kopīgi secinājuši: problēmas ir līdzīgas kā Latvijā, tā citās valstīs.
2. Nodrošināt civildienesta principu īstenošanu visā publiskajā pārvaldē. Lai normatīvajos aktos iestrādātu priekšnoteikumus pašvaldību tiesiskuma un atbildības palielināšanai, VK sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju strādās pie vienotas personāla politikas principu izveidošanas un piemērošanas valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem.
Lai samazinātu nevajadzīgu birokrātiju un valsts pārvaldes darbu veidotu iedzīvotājiem draudzīgu, VK izstrādās koncepciju par valsts nodevu un maksas pakalpojumiem, kā arī sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu pārskatīšanai, lai samazinātu informācijas un izziņas pieprasīšanu.
3. Īstenot Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā (ES). Eiropas lietu biroja (ELB) vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes pastāstīja par sadarbībā ar ministrijām un nevalstisko sektoru topošo Nacionālo stratēģiju darbībai ES – pamatnostādnēm desmit gadiem, kurās būs definētas Latvijas prioritātes darbībai ES, kā arī nostiprināti pamati mūsu nacionālo interešu aizstāvēšanai ES.
S.Pavļuta-Deslandes pastāstīja, ka ELB sadarbībā ar ministrijām pārraudzīs un koordinēs ES Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu Latvijā.
4. Nodrošināt informācijas sabiedrības, elektroniskās pārvaldes un informāciju tehnoloģijas mūsdienīgu attīstību valstī. Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītāja Ina Gudele pastāstīja par ISB plānotajām aktivitātēm, piemēram, tiks izstrādāta Informācijas sabiedrības attīstības stratēģija un aktivitāšu plāns. Pārrunāti jautājumi par Latvijas aktivitātēm e-pārvaldes lietās, par ES fondu līdzekļu piesaisti nacionālajiem informācijas tehnoloģiju projektiem.
Tikšanās dalībnieki runāja arī par VK lomu, lai pārstāvētu valsts intereses starptautiskajos un vietējos tiesvedības procesos. Vissvarīgākais aspekts šajā lietā ir preventīvo pasākumu veikšana, proti, visu valsts institūciju saimniecisko līgumu caurskatīšana par darījumiem, kas pārsniedz 100 000 latu pirms to parakstīšanas. Tādējādi tiktu līdz minimumam novērsta tiesvedību iespējamība līgumu darbības laikā un vispilnīgāk nodrošināta valsts interešu ievērošana.