Par pensiju likumu un izglītības sistēmu

2000.gada 1.janvāris ir datums, kad stājās spēkā jaunie pensiju likuma grozījumi. Cita starpā tie nosaka arī to, ka strādājošie pensionāri līdztekus algai var saņemt pensiju 60 latu vērtībā, bet ne vairāk. Tādējādi daudziem pensionāriem ir jāizlemj, ko darīt tālāk — turpināt strādāt, saņemt algu un daļu pensijas vai doties pelnītā atpūtā un saņemt pilnu pensiju. Izvēles priekšā ir arī pedagogi, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Robeždatums — 1.janvāris — ir mācību gada pats vidus, tāpēc skolotāju izvēle atstāt darbu radījusi ne mazumu problēmu un pamatotu sabiedrības uztraukumu — vai tiks nodrošināta mācību procesa nepārtrauktība, vai, skolotājiem aizejot pensijā mācību gada vidū, necietīs izglītības kvalitāte?

Izglītības un zinātnes ministrija jau decembrī sāka apkopot datus par pedagogiem, kas saistībā ar jaunajiem pensiju likuma grozījumiem gatavojas atstāt darbu. Provizoriskā informācija no skolu valdēm liecināja, ka decembra mēnesī aiziet pensijā no 2000.gada 1.janvāra plānoja aptuveni 400 pensijas vecuma skolotāji jeb 1,3 procenti no skolotāju kopskaita, 8,8 procenti no pedagogiem pensijas vecumā (pēc IZM statistikas datiem, šogad Latvijā ir 29 198 skolotāji, no tiem pensijas vecumā aptuveni 4500). Pēc Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) datiem, kas apkopoti gada nogalē, 19 Latvijas rajonos atlūgumus uzrakstījuši un darbu skolās no 1.janvāra neturpinās 257 pedagogi, tas ir, aptuveni 1 procents no skolotāju kopskaita. Visvairāk varētu trūkt matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas un amatu mācības skolotāju, vislielākais pedagogu pieprasījums varētu izveidoties Zemgalē — kritiska situācija ir Bauskas 1. vidusskolā, kur no darba plānojuši aiziet 18 pedagogi.

Artūrs Skrastiņš, Izglītības valsts inspekcijas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Gan Izglītības likumā, gan Vispārējās izglītības likumā ir noteikts, ka par izglītības iestādes darbību un rezultātiem, par tās nodrošināšanu ar pedagogiem ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs. Jaunie pensiju likuma grozījumi nostāda skolu direktorus neapskaužamā situācijā — uz mācību gada sākumu noformētais skolotāju kolektīvs daudzviet izjūk. Kur šajā gadījumā sākas un beidzas skolu vadītāju, Izglītības un zinātnes ministrijas, valdības, Saeimas atbildība un kompetences robežas?

— Visiem ir vienlīdz jāstrādā savas kompetences robežās ar kopēju domu un mērķi — atrisināt radušos problēmu. Visvairāk pārmetumu saņem Izglītības un zinātnes ministrija, bet ir jāapzinās, ka mūsu valstī notiek decentralizācijas process, kura rezultātā tiek sadalīta ne tikai vara, bet arī atbildība. Kā jau iepriekš pareizi atzīmēts — par kadru komplektāciju skolā ir atbildīgs skolas direktors. Par izglītības finansējuma sistēmu atbildīga ir valsts, tajā skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrija. Tas, cik lielas būs algas, ir atkarīgs vispirms no valsts ekonomiskās situācijas un tikai tad no parlamenta, kas apstiprina budžetu.

Jaunais pensiju likums stājas spēkā mācību gada vidū. No skolas un izglītības sistēmas viedokļa sākt šī likuma piemērošanu ar 1.janvāri nav labākais risinājums. No budžeta likuma pozīcijām tas ir loģisks solis. Vai šādā situācijā izglītības sistēmā strādājošajiem varētu veidot izņēmumus? Par to ministrija tika domājusi, augustā šāds priekšlikums — saglabāt pilnu pensiju un algu neaizstājamiem skolotājiem — tika izstrādāts. Bet līdz ar to savus izņēmuma gadījumus sāka pieteikt arī citu nozaru ministrijas un valdībai, parlamentam bija jāizšķiras — radīt izņēmumus visiem vai nevienam.

Un vēl nevajadzētu aizmirst kādu apstākli — tautas nobalsošanas rezultāts bija tāds, kā bija — palika spēkā pensiju likuma grozījumi, kas gan uzreiz tika mīkstināti. Arī sākotnējā norma par to, ka strādājošie pensionāri varēs saņemt tikai algu vai tikai pensiju, tika mainīta, nosakot 60 latu robežu. Tā ka pārmest vienai vai otrai pusei par radušos situāciju arī nevar, to esam veidojuši visi kopā — referendums tika sarīkots, katram bija iespēja paust savu viedokli.

Taču, atgriežoties pie konkrētās problēmas — skolotāju algu fonds ir nodots rajonu pašvaldību rīcībā, IZM nevar iespaidot pašvaldības rīcību ar šo naudu. Ministrija nosaka minimālo algu, bet pašvaldībai ir visas tiesības to palielināt — gan ekonomējot algu fonda līdzekļus, gan piesaistot savu un citu naudu. Ir zināms, ka skolās tiek izmaksātas prēmijas no algu fonda ietaupījumiem — varbūt pašreizējā situācijā būtu lietderīgi izlietot šos līdzekļus citādi.

— Maksājot pensijas starpību tiem skolotājiem, kuru aiziešana no darba varētu nopietni traucēt mācību procesu?

— Jā, vismaz līdz mācību gada beigām, un tas būtu viens no risinājuma variantiem. Runājot par jauno speciālistu ienākšanu skolās, bieži vien tiek minētas nelielās algas, bet ne mazāk svarīgs ir dzīvesvietas, infrastruktūras jautājums, skolas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Rīgas skolai nodrošināt pedagogu sastāvu būs vieglāk nekā tāla lauku ciemata mācību iestādei. Pašvaldība ir tā, kurai ir jādomā par to, kā nodrošināt savā teritorijā dzīvojošos bērnus ar izglītības iespējām, jo likums nosaka šādas kompetences robežas. Ja nav iespējama finansu resursu pārdale, lai novērstu skolotāju trūkumu, varbūt kādas klases var vest ar autobusu uz kaimiņu skolu — tas ir grūti, bet tas var būt vismaz pagaidu risinājums.

Izglītības un zinātnes ministrijā tiek domāts par to, kā uzlabot situāciju vispār — pilnveidojot studiju kreditēšanas un kredītu dzēšanas sistēmu, skolotāju darba samaksas kārtību, bet konkrētajā gadījumā risinājums ir jārod uz vietas — skolu direktoriem un pašvaldībām.

— Lai arī procentuāli to skolotāju skaits, kas ar 1.janvāri nolēmuši uzteikt darbu, ir neliels, ir skola, kur situācija ir pavisam kritiska — Bauskas 1. vidusskola. Vai ir vēl kādi signāli par skolām, kur situācija dramatiska un netiek rasts nekāds risinājums?

— Manā rīcībā informācijas par kritiskām situācijām citās skolās nav. Domāju, ka Bauska ir īpašs gadījums. Skaidrojumam minēšu divas lietas — pirmkārt, vai ir labi, ka atlūgumus raksta gan tie skolotāji, kam pensija ir līdz 60 latiem, gan tie, kam tā ir lielāka par noteikto robežu? Otrkārt — Bauskas vidusskolas direktorei — tēlaini runājot— visu laiku virs galvas karājās zobens — pensionēto skolotāju īpatsvars skolā. Skolotājs pensijas vecumā var uzteikt darbu jebkurā brīdī, tās ir viņa tiesības, un skolas direktoram uz to ir jābūt gatavam. Turklāt pensiju likuma grozījumi nav pēkšņi — par tiem runāja jau no augusta. Tā ka sava atbildības daļa ir jāuzņemas arī direktorei. Bauskas 1. vidusskolas skolotāju protestu atbalsta arī šīs skolas skolēni, bet kā būs tad, kad būs jākārto eksāmeni? Bērni pat īsti nesaprot, par ko viņi iestājas. Šai akcijai īstais laiks bija skolotāju streiks. Tagad likums ir pieņemts un tiek risinātas tā izpildes problēmas, un nevar pastāvēt viens izņēmuma gadījums, viena īpaša skola.

— Bauskas 1.vidusskolas situācija ir zināms strupceļš. Vai ir pretēji piemēri, kā pašvaldības un skolas ir tikušas galā ar skolotāju kadru problēmu?

— Man nav informācijas par konkrētās situācijas risinājumiem, bet ir citi pozitīvie piemēri. Piemēram, Cēsu rajons, kur ir pārkārtota skolotāju algu samaksas sistēma, lai paceltu pedagoga algu virs valsts noteiktā minimālā līmeņa. Iespējas palielināt skolotāju algas ir radusi arī Smiltenes pašvaldība. Izcils pozitīvais piemērs ir arī Rīgas dome, kas piemaksā pedagogiem.

— Vai ir veikti aprēķini par skolotāju vidējo pensiju valstī, lēsts, cik izdevīgi vai neizdevīgi skolotājam pensijas vecumā ir strādāt?

— Tāda aptauja nav veikta, bet pēc būtības domāt par aiziešanu no darba varētu tad, ja pensija ir vismaz 100 latu. Ja pensija ir 67 vai 68 lati, nav jēgas to darīt. Protams, sava loma ir psiholoģiskajam aspektam — ir nepatīkami zaudēt to, ko pats esi nopelnījis.

— Pensijas vecumā esošo skolotāju problēmas risinājums galvenokārt gulstas uz pašvaldību un skolu direktoru pleciem. Taču Izglītības un zinātnes ministrijā tiek apkopota informācija par situāciju. Kāds ir datu vākšanas mērķis?

— Pirmkārt, ministrijai ir jābūt pilnīgā skaidrībā par to, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā, kurp virzās tur notiekošie procesi, un, otrkārt, ir jāmācās prognozēt situācijas. Varu godīgi atzīt, ka to iemācīties var tikai notikumu gaitā, un nereti gadās sāpīgas kļūdas. Prieks ir par to, ka situāciju saistībā ar pensiju likuma grozījumiem Izglītības un zinātnes ministrijai izdevās modelēt diezgan precīzi — tika prognozēta aptuveni 400 skolotāju aiziešana no darba, šobrīd atlūgumus ir uzrakstījuši aptuveni 250.

— Kāda būtu ministrijas rīcība tad, ja prognoze izrādītos negatīva — no darba reāli aizietu daudz vairāk skolotāju, nekā tika uzrādīts pieņēmumos, ja situācija kļūtu dramatiska valstiskā mērogā?

— Ja Izglītības valsts inspekcijas rīcībā nonāktu fakti par to, ka skolotāju pensionēšanās process var novest katastrofālā situācijā Latvijas izglītības sistēmu, institūcijas kompetences ietvaros tiktu ziņots gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan parlamentam. Protams, šobrīd es neņemos paredzēt, kādi lēmumi tiktu pieņemti. Bet gribu uzsvērt — šobrīd pensiju likuma grozījumi nav radījuši nepārvaramas grūtības, situācija ne tuvu nav dramatiska.

— Kā Izglītības valsts inspekcija reaģēs uz to, ka dažās skolās tomēr neizdosies līdz mācību semestra sākumam — 10.janvārim — atrast visus vajadzīgos pedagogus un mācību process tiks daļēji kavēts, kā tas nedrīkstētu būt?

— Izglītības valsts inspekcijas rīcība izglītības likumdošanas robežās būs atkarīga no katras atsevišķās skolas un pašvaldības nostājas problēmas risinājumā. Noteikti vispirms tiks izvērtēts, ko lietas labā ir darījis skolas direktors, ko — pašvaldība. Risinājums mūsu kompetences ietvaros, protams, tiks prasīts, bet mēs nebūt netaisāmies spēlēt lielu soģu lomu, bet palīdzēt meklēt izeju no sarežģījumiem.

— Kā nākamais kritiskais punkts saistībā ar pensijas vecuma skolotājiem tiek minēts nākamā mācību gada sākums — 1.septembris. Jau tagad ir skaidrs, ka daļa skolotāju strādās tikai līdz mācību gada beigām, savas misijas un pienākuma apziņas vadīti. Kādu jūs prognozējat situāciju septembrī?

— Nav jēgas šobrīd veidot šādu prognozi, jo spēkā ir pašreizējā izglītības finansēšanas kārtība. Kaut ko paredzēt un taujāt varēs sākt tad, kad skolotājiem būs skaidra jaunā darba samaksas kārtība. (Pedagogu algu palielināšanas grafiku Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies izstrādāt līdz šī gada 1.februārim — "LV". )

Pašlaik galvenais ir katram godprātīgi veikt savus pienākumus esošajā situācijā. Jā, paralēli var izvirzīt dažādas prasības, bet jāstrādā ir tagad un tādos apstākļos, kādi tagad ir.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore